Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem

Ministru kabineta noteikumi Nr.983Rīgā 2010.gada 19.oktobrī (prot. Nr.54 11.§)

Izdoti saskaņā ar Iepakojuma likuma 1.1 panta trešo daļu, 7. pantu, 13. panta otro daļu, 15. panta otro, trešo un piekto daļu, 20. panta pirmo daļu un 21. panta trešo daļu un Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 6. panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķus un termiņus to izpildei;

1.2. kalendāra gadā radītā izlietotā iepakojuma apjomu, kuru sasniedzot iepakotājam ir pienākums reģistrēties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē;

1.3. prasības, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai to reģistrētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē iepakojuma apsaimniekotāja statusā;

1.4. kārtību, kādā iesniedzams ziņojums par izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu, kā arī ziņojuma veidlapu paraugus;

1.5. iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemērus;

1.6. iepakojuma veidus un materiālus, kuriem var piemērot izņēmumus attiecībā uz smago metālu saturu;

1.7. izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildes aprēķina nosacījumus;

1.8. prasības atkārtoti lietojamā iepakojuma apjoma aprēķināšanai;

1.9. Valsts vides dienesta sagatavotā ziņojuma paraugu par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu;

1.10. prasības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajam Īstenošanas plāna saturam un termiņu, kādā plānu iesniedz Eiropas Komisijā;

1.11. mērķrādītāja izpildes aprēķinu pārstrādātai plastmasai, kuru satur dzērienu iepakojums, kas ir vienreizlietojams plastmasu saturošs vai kompozīta iepakojums ar tilpumu līdz trim litriem (dzērienu iepakojums, tā korķīši un vāciņi) (turpmāk – dzērienu plastmasas iepakojums).

2. Izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma materiālu veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķi un to izpildes termiņi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

3. Izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildi aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjoms ir atkritumu apjoms, kas bez turpmākas apstrādes nonāk aprēķinpunktā. Konkrētiem izlietotā iepakojuma materiāla veidiem un konkrētām pārstrādes operācijām piemērojamie aprēķinpunkti ir norādīti šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā;

3.2. pārstrāde ietver to pašu vai citu produktu, materiālu vai vielu iegūšanu no izlietotā iepakojuma vai to materiāla un organisko pārstrādi;

3.3. bioloģiski noārdāma izlietotā iepakojuma apjomu, kas nonāk aerobā vai anaerobā apstrādē, var uzskatīt par pārstrādātu, ja minētā apstrāde atbilst normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju noteiktajām prasībām bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei;

3.4. no kompozītmateriāliem gatavota iepakojuma un cita no vairākiem materiāliem sastāvoša iepakojuma apjomu (īpatsvaru) aprēķina par katru iepakojumā ietverto materiāla veidu. No šīs prasības var atkāpties, ja konkrētā materiāla apjoms iepakojuma vienībā nepārsniedz piecus procentus no iepakojuma vienības kopējās masas;

3.5. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā var ņemt vērā pēc atkritumu sadedzināšanas atdalīto metālu daudzumu proporcionāli sadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst normatīvajiem aktiem par atkritumu sadedzināšanu un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbību;

3.6. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā neieskaita izlietotā iepakojuma materiālus, kuri vairs nav atkritumi un kurus paredzēts izmantot kā kurināmo vai citu enerģijas ražošanas līdzekli vai kurus paredzēts izmantot sadedzināšanai, aizbēršanai vai apglabāšanai poligonā;

3.7. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā neieskaita citus kopā ar izlietoto iepakojumu savāktos materiālus, kas nav iepakojums.

3.1 Atkārtoti lietojamā iepakojuma apjomu, nosakot, vai ir sasniegts pārstrādes mērķrādītāju pielāgotais līmenis, aprēķina šādi:

3.1 1. aprēķina atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma (kas pirmoreiz laists tirgū) īpatsvaru vidēji iepriekšējos trijos gados atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktam;

3.1 2. no noteiktajiem pārstrādes mērķrādītājiem atskaita līdz pieciem procentpunktiem no apjoma, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 3.1 1. apakšpunktam;

3.1 3. atkārtotai izmantošanai paredzētā salabotā koka iepakojuma apjomu ieskaita gan radītā izlietotā iepakojuma apjomā, gan pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā.

4. Iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem un kurš nav noslēdzis līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ar iepakojuma apsaimniekotāju, nodrošina katra konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla veida procentuālā apjoma reģenerāciju (tai skaitā pārstrādi) vai kopējā izlietotā iepakojuma procentuālā apjoma reģenerāciju (tai skaitā pārstrādi). Ja kopējais šajos noteikumos noteiktais izlietotā iepakojuma reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālais apjoms ir mazāks nekā konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālais apjoms, iepakotājs nodrošina konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālo apjomu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem mērķiem un termiņiem.

5. Iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem, reģistrējas Valsts vides dienestā triju mēnešu laikā no dienas, kad minētais apjoms tiek pārsniegts.

6. Komercsabiedrība reģistrējas iepakojuma apsaimniekotāja statusā, ja tā ir noslēgusi vai uz spēkā esošas rakstiskas vienošanās vai nodomu protokola pamata plāno noslēgt līgumus ar iepakotājiem un izveidojusi un piemēro savu līgumpartneru radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu.

7. Iepakojuma apsaimniekotājs nodrošina savu līgumpartneru radītā izlietotā iepakojuma reģenerāciju, tai skaitā pārstrādi, ne mazākos apjomos, kā norādīts šo noteikumu 1.pielikumā gan konkrētiem materiālu veidiem, gan izlietotajam iepakojumam kopumā.

8. Iepakojuma apsaimniekotājs reģistrējas Valsts vides dienestā.

9. Lai reģistrētos, iepakotājs vai iepakojuma apsaimniekotājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli iesniedz Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājumu un noslēdz ar šo iestādi līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.

10. (Svītrots no 01.01.2022. ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 472; sk. grozījumu 3. punktu)

11. Valsts vides dienests divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 9. punktā minētā līguma noslēgšanas izsniedz iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotājam izziņu par reģistrāciju. Izziņu izsniedz elektroniska dokumenta veidā vai pēc iesniedzēja rakstiska pieprasījuma – papīra dokumenta formā.

12. (Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 622)

13. Iepakotājs, kas pats nodrošina sava radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, un iepakojuma apsaimniekotājs informē Valsts vides dienestu par savas darbības izbeigšanu vai izmaiņām komersanta nosaukumā vai juridiskajā statusā mēneša laikā no izmaiņu rašanās dienas. Iepakojuma apsaimniekotājs reizi ceturksnī informē Valsts vides dienestu par izmaiņām iepakotāju sarakstā, ar kuriem ir noslēgts līgums par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.

14. Valsts vides dienests izslēdz iepakotāju no reģistra 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par komersanta darbības izbeigšanu.

15. Valsts vides dienests izslēdz iepakojuma apsaimniekotāju no reģistra:

15.1. 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par komersanta darbības izbeigšanu vai iepakojuma apsaimniekotāja darbības pārtraukšanu;

15.2. ja triju mēnešu laikā no reģistrācijas dienas nav saņemta informācija par plānoto līgumu noslēgšanu ar iepakotājiem par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu tajos gadījumos, kad reģistrējoties komersantam vēl nav bijis līgumpartneru.

16. Iepakotājs, kura izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem, vai iepakojuma apsaimniekotājs līdz kārtējā gada 1.maijam iesniedz iestādē, kurā tas ir reģistrējies, ziņojumu par izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu (2.pielikums) iepriekšējā kalendāra gadā (turpmāk – ikgadējais ziņojums) par periodu, kurā iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneriem bija pienākums maksāt dabas resursu nodokli.

17. Iepakojuma apsaimniekotājs vienlaikus ar ikgadējo ziņojumu iesniedz iepakotāju sarakstu, kurā norāda tos iepakotājus, ar kuriem ir noslēgts līgums par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Sarakstā iekļauj ziņas par komersantu firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi.

18. Iepakotājs un iepakojuma apsaimniekotājs ikgadējo ziņojumu nesniedz par periodu, kurā attiecīgi iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneriem bija piešķirts atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu (turpmāk – atbrīvojums) par tiem iepakojuma materiālu veidiem, kuriem bija piemērots atbrīvojums.

19. Izlietotā iepakojuma apjomā neieskaita atkārtoti lietojamo iepakojumu, ko atkārtoti realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

20. Iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēri ir norādīti šo noteikumu 3.pielikumā.

20.1 Ziņojuma paraugs par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu, ko gatavo Valsts vides dienests, ir norādīts šo noteikumu 4. pielikumā.

20.2 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo Īstenošanas plānu atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam un vismaz 24 mēnešus pirms 2025. gada 31. decembra un 2030. gada 31. decembra iesniedz to Eiropas Komisijai.

21. Kopējais svina, kadmija, dzīvsudraba un sešvērtīgā hroma (turpmāk – smagie metāli) saturs stikla iepakojumā un iepakojuma materiālos, kuriem ražošanas procesā tiek pievienoti atkārtoti pārstrādājamie materiāli, bet netiek izmantoti smagie metāli, drīkst pārsniegt 100 miljondaļas (ppm no svara), tas ir, līdz 100 miligramiem kilogramā iepakojuma vai tā materiālu, vai komponentu, ievērojot šo noteikumu 22.punktā minētās prasības.

22. Stikla iepakojuma un iepakojuma materiālu ražotnēs, kurās iepakojumiem un iepakojuma materiāliem ražošanas procesā pievieno atkārtoti pārstrādājamos materiālus, katru mēnesi mēra smago metālu saturu produkcijā. Ja smago metālu saturs kādā no divpadsmit secīgiem ikmēneša mērījumiem pārsniedz 200 miljondaļas (ppm no svara), tas ir, 200 miligramus kilogramā iepakojuma vai tā materiālu, vai komponentu, ražotājs par to divu nedēļu laikā rakstiski paziņo Vides pārraudzības valsts birojam. Paziņojumā norāda:

22.1. smago metālu saturu;

22.2. izmantoto mērījumu metožu aprakstu;

22.3. smago metālu satura normas pārsniegšanas iespējamos iemeslus;

22.4. pasākumus, kas veikti, lai mazinātu smago metālu saturu (detalizēts apraksts).

23. Smago metālu koncentrācija plastmasas paletēs un kastēs nedrīkst pārsniegt 100 miljondaļas (ppm no svara), tas ir, līdz 100 miligramiem kilogramā, izņemot, ja tās ražotas kontrolētos apstākļos atkārtotas pārstrādes procesā vismaz 80 % apjomā no citām plastmasas paletēm un kastēm, kas satur smagos metālus. Smago metālu pievienošana citā veidā nav atļauta.

24. Uz plastmasas paletēm un kastēm, kas ražotas, ievērojot šo noteikumu 23.punktā minētās prasības, labi redzamā vietā un noturīgā veidā norāda informāciju par paaugstinātu smago metālu koncentrācijas līmeni.

25. Izlietotās plastmasas paletes un kastes ar paaugstinātu smago metālu koncentrācijas līmeni nodod atpakaļ šo palešu vai kastu ražotājam, iepakotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Ražotājam, iepakotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums pieņemt šīs paletes un kastes un tās iznīcināt, saskaņojot iznīcināšanas kārtību ar Valsts vides dienestu, vai pārstrādāt, vai nodot pārstrādei kontrolētos apstākļos jaunu palešu un kastu ražošanai.

26. Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums katru gadu līdz 1.maijam paziņot Vides pārraudzības valsts birojam par iepriekšējā gadā tirgū laistajām un no tirgus izņemtajām plastmasas kastēm vai paletēm ar paaugstinātu smago metālu koncentrācijas līmeni, kas atbilst šo noteikumu 23.punktā minētajiem nosacījumiem (turpmāk – paziņojums). Paziņojumā ietvertās informācijas apliecinošos dokumentus iesniedzējs saglabā vismaz četrus gadus.

27. Paziņojumā norāda:

27.1. iepriekšējā gadā pirmo reizi tirgū laisto un no tirgus izņemto palešu un kastu skaitu;

27.2. smago metālu saturu paletēs un kastēs;

27.3. jauno palešu un kastu ražošanā izmantoto palešu un kastu skaitu ar paaugstinātu smago metālu koncentrācijas līmeni;

27.4. pasākumus, kas veikti, lai mazinātu smago metālu saturu;

27.5. ar Valsts vides dienestu saskaņotā kārtībā iznīcināto atpakaļ pieņemto palešu un kastu skaitu, kurās konstatēts paaugstināts smago metālu koncentrācijas līmenis.

28. Vides pārraudzības valsts birojs divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstiski informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu 22. un 26.punktā minēto ražotāju un tā sniegto informāciju.

29. Iepakotājs un iepakojuma ražotājs uzrāda smago metālu satura mērījumu rezultātus un izmantoto mērījumu metožu aprakstus Valsts vides dienestam pēc tā pieprasījuma.

30. Iesniedzējs ir atbildīgs par iesniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu.

30.1 Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā noteiktā mērķrādītāja izpildes vajadzībām aprēķina pārstrādātas plastmasas saturu dzērienu plastmasas iepakojumā. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 16.janvāra noteikumus Nr.65 "Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 15.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

1. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/12/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 9.marta Direktīvas 2005/20/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

4) Komisijas 2013.gada 7.februāra Direktīvas 2013/2/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu I pielikumu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.

2. Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Ministru prezidents V.DombrovskisVides ministrs R.Vējonis

1. pielikumsMinistru kabineta2010. gada 19. oktobranoteikumiem Nr. 983

Izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma materiālu veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķi un to izpildes termiņi