Zaudējis spēku - Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai

Ministru kabineta noteikumi Nr.1134Rīgā 2010.gada 21.decembrī (prot. Nr.74 10.§)

Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 4.panta trešo daļu un12.panta trešo daļu, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"12.panta 2.3 daļu un likuma "Par akcīzes nodokli" 32.panta septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. muitas nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas un apmēra noteikšanas kārtību;

1.2. pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību;

1.3. akcīzes nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, administrēšanas un dzēšanas kārtību;

1.4. prasības personas atbrīvošanai no muitas nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;

1.5. prasības personas atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;

1.6. gadījumus, kad akcīzes nodokļa parāda galvojums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma lielumu.

2. Preču muitošanā tiek izmantots galvojums, lai nodrošinātu nodokļu parādu, vai galvojums, lai nodrošinātu nodokļu parādu, kas var rasties.

3. Piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, tiek izmantots:

3.1. galvojums nodokļu parāda nodrošināšanai. Nodokļu parāds ietver:

3.1.1. muitas nodokļa parādu;

3.1.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu;

3.2. galvojums nodokļu parāda, kas var rasties, nodrošināšanai, ja kā galvojums tiek izmantota skaidras naudas iemaksa. Šādā gadījumā galvojums nodokļu parādam, kas var rasties, ietver:

3.2.1. muitas nodokļa parādu;

3.2.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu;

3.2.3. akcīzes nodokļa parādu.

4. Piemērojot muitas procedūru – tranzīts, tiek izmantots galvojums nodokļu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā nodokļu parāds, kas var rasties, ietver:

4.1. muitas nodokļa parādu;

4.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu;

4.3. akcīzes nodokļa parādu.

5. Piemērojot pārējās muitas procedūras (izņemot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā – un muitas procedūru – tranzīts), tiek izmantots galvojums nodokļu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā nodokļu parāds, kas var rasties, ietver:

5.1. muitas nodokļa parādu;

5.2. akcīzes nodokļa parādu.

6. Nodokļu parādu un nodokļu parādu, kas var rasties, var nodrošināt ar:

6.1. skaidras naudas iemaksu;

6.2. vienreizēju galvojumu;

6.3. vispārēju galvojumu.

7. Muitas procedūras – tranzīts – un pārējo muitas procedūru piemērošanai tiek izmantoti atsevišķi galvojumi. Galvojumu pārējo muitas procedūru piemērošanai izmanto arī preču pagaidu glabāšanas nodrošināšanai. Piemērojot šos noteikumus, uz preču pagaidu glabāšanu attiecināmi tie paši nosacījumi, kas uz pārējām muitas procedūrām, izņemot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā.

8. Galvojumu iesniedz parādnieks vai persona, kas ir vai var kļūt atbildīga par nodokļu parādu un nodokļu parādu, kas var rasties (turpmāk – atbildīgā persona).

9. Valsts ieņēmumu dienests galvojumu nepieņem un pieprasa papildināt galvojumu vai sniegt citu galvojumu, ja:

9.1. persona, kas izsniegusi galvojumu, nav ieguvusi galvotāja statusu;

9.2. vienreizējā galvojuma summa nesedz nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties;

9.3. vispārējais galvojums nav pietiekams, lai segtu nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties;

9.4. Eiropas Savienības normatīvajos aktos muitas lietās ir noteikts cits galvojuma veids;

9.5. galvojuma apliecību muitas iestādē iesniedz persona, kura nav atbildīgā persona vai atbildīgās personas pilnvarotā persona, kas norādīta vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai vienreizējā galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums), vai vispārējā galvojuma apliecības (3.pielikums) otrā pusē.

10. Ja galvojums ir nepietiekams un atbildīgā persona atbilstoši Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr. 2913/92) 198.pantam iesniedz papildu galvojumu, papildu galvojuma derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā galvojuma derīguma termiņu.

11. Lai piemērotu regulas Nr. 2913/92 189.panta piektajā daļā minēto muitas iestāžu atteikšanos no prasības sniegt galvojumu, ja garantējamā summa nepārsniedz EUR 500, atbildīgā persona kopā ar muitas deklarāciju iesniedz parakstītu aprēķinu par šo noteikumu 3.2.1.apakšpunktā minēto muitas nodokļa parādu, kas var rasties. Aprēķinā norāda preču pavaddokumenta numuru, tā izsniegšanas datumu un preces vērtību, no kuras tiek aprēķināts muitas nodokļa parāds, kas var rasties.

12. Galvojums par muitas nodokļa parādu, kas var rasties, nav jāsniedz, ja:

12.1. atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulas Nr. 2913/92 un Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr. 2454/93), nosacījumiem;

12.2. atbildīgā persona ir saņēmusi atbrīvojumu no galvojuma šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

13. Akcīzes nodokļa galvojums nav jāsniedz:

13.1. ja precēm piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" V nodaļu;

13.2. akcīzes preču uzglabāšanai, kā arī citām atļautajām darbībām ar akcīzes precēm brīvās zonas vai brīvās noliktavas teritorijā;

13.3. par akcīzes precēm, kurām saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 8.panta trešo daļu neiesniedz galvojumu;

13.4. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulas Nr. 2913/93 un regulas Nr. 2454/92 nosacījumiem;

13.5. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atbrīvojumu no galvojuma šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

14. Pievienotās vērtības nodokļa galvojums nav jāsniedz, ja:

14.1. atbildīgā persona, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, izmanto likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.3 pantā noteikto īpašo nodokļa režīmu;

14.2. atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulas Nr. 2913/93 un regulas Nr. 2454/92 nosacījumiem un, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, šo noteikumu 4.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties, nodrošina ar vispārējo galvojumu.

15. Galvojumu par nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties, atlaiž regulas Nr. 2913/92 199.pantā noteiktajā kārtībā. Atbildīgā persona atlaisto galvojumu var izmantot, lai nodrošinātu citu nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties.

16. Ja galvojumu dod cita persona, nevis tā, no kuras tas tiek prasīts, tad galvojuma devējs neatkarīgi no pārstāvības veida galvojumu dod savā vārdā.

II. Galvotāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām un tā zaudēšana

17. Kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, kas vēlas iegūt galvotāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvotāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda datumu, kad izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai licence apdrošināšanas darbībai, un licences numuru.

18. Valsts ieņēmumu dienests piešķir kredītiestādei vai apdrošināšanas sabiedrībai galvotāja statusu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.1. kredītiestādei vai apdrošināšanas sabiedrībai nav likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto valsts nodokļu (turpmāk – valsts nodokļi) parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība pilda šo parādu saistības;

18.2. kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par galvotāja statusa piešķiršanu nav sodīta par nodokļu pārkāpumiem un nav pārkāpusi šo noteikumu 19.punktā minētās prasības;

18.3. apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā licence apdrošināšanas darbībai dod tiesības izsniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi galvojumam;

18.4. kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība ar Valsts ieņēmumu dienestu ir noslēgusi līgumu, kurā ir noteikti šo noteikumu 19.punktā minētie pienākumi.

19. Kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības (turpmāk – galvotājs) pienākumi:

19.1. ja galvotājs groza galvojuma nosacījumus, viņš par to rakstiski paziņo Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms grozījumu spēkā stāšanās dienas;

19.2. ja galvotājs pieņem lēmumu par galvojuma anulēšanu, viņš par to vienas darbdienas laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu. Galvojums ir spēkā 10 darbdienas no dienas, kad tika pieņemts lēmums par galvojuma anulēšanu;

19.3. ja galvotājs ir anulējis galvojumu, tas neatbrīvo viņu no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma anulēšanas;

19.4. galvojuma derīguma termiņa izbeigšanās neatbrīvo galvotāju no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma derīguma termiņa beigām;

19.5. ja Valsts ieņēmumu dienests aptur darbības ar galvojumu vai anulē galvotāja statusu, tas neatbrīvo galvotāju no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma darbību apturēšanas vai galvotāja statusa anulēšanas;

19.6. triju darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas prasības saņemšanas galvotājs sniedz informāciju un apstiprinātas dokumentu kopijas par tā izsniegtajiem galvojumiem;

19.7. 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska prasība samaksāt atbildīgās personas nodokļu parādu un nodokļu parādu, kas var rasties (turpmāk – saistības), galvotājs nodrošina atbildīgās personas saistību izpildi, nepārsniedzot izsniegtā galvojuma summu un ievērojot izsniegtā galvojuma termiņu.

20. Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā pēc galvotāja rakstiskas prasības saņemšanas sniedz ziņas par atsevišķām atbildīgās personas veiktajām vai neveiktajām darbībām, kas saistītas ar galvotāja izsniegtā galvojuma izpildi.

21. Ja atbildīgā persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā un pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska brīdinājuma nav izpildījusi šo noteikumu 19.7.apakšpunktā minētās saistības, Valsts ieņēmumu dienests nosūta galvotājam rakstisku prasību izpildīt atbildīgās personas saistības.

22. Galvotājs un šo noteikumu 16.punktā minētais galvojuma devējs atbild par atbildīgās personas saistībām tikai pamatparāda apjomā, kas neietver nokavējuma naudu un soda naudu.

23. Valsts ieņēmumu dienests anulē galvotāja statusu, ja konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

23.1. galvotājam ir valsts nodokļu parādi (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona šīs parāda saistības pilda);

23.2. zaudējusi spēku šo noteikumu 17.punktā minētā licence;

23.3. tiek pārkāptas šo noteikumu 19.punktā minētās prasības.

III. Skaidras naudas iemaksa

24. Ja atbildīgā persona muitas procedūru nodrošina ar skaidras naudas iemaksu (turpmāk – drošības nauda), drošības naudu iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.

25. Drošības naudas apmērs atbilst 100 % no aprēķinātā nodokļu parāda, kas var rasties.

26. Ja Valsts ieņēmumu dienestam, veicot iesniegtajā muitas deklarācijā sniegto ziņu kontroli un pārbaudot muitas deklarāciju, tai pievienotos dokumentus un deklarētās preces, radušās šaubas par deklarācijā norādītajiem datiem, deklarētājs pēc muitas iestādes pieprasījuma iemaksā drošības naudu – starpību starp nodokļu summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz muitas deklarācijā sniegtajiem datiem, un nodokļu summu, kādu par precēm vajadzētu maksāt pēc to pārbaudes, – un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

27. Ja Valsts ieņēmumu dienestam ir radušās šaubas par deklarācijā norādītajiem datiem, tas veic pārbaudi. Pēc pārbaudes veikšanas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

28. Ja, piemērojot procedūru – laišana brīvā apgrozībā, deklarētāja pieprasītā tarifu kvota ir kritiska vai bloķēta, deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp:

28.1. muitas nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot ievedmuitas tarifa pamatlikmi, un muitas nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot samazināto vai nulles tarifa likmi;

28.2. pievienotās vērtības nodokļa summu, kuras aprēķinā ir izmantots muitas nodoklis, kas aprēķināts, piemērojot ievedmuitas tarifa pamatlikmi, un pievienotās vērtības nodokļa summu, kuras aprēķinā ir izmantots muitas nodoklis, kam piemērota samazinātā vai nulles tarifa likme.

29. Pēc atbildes saņemšanas par pieprasītās tarifu kvotas apjomu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

30. Ja deklarētājs, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, nevar noteikt precīzu preču muitas vērtību (nav sniegtas ziņas, kas nepieciešamas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai), deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp muitas deklarācijā norādīto muitas nodokļa summu un saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām aprēķināto muitas nodokļa summu – un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

31. Ja deklarētājs muitas iestādes noteiktajā termiņā nav iesniedzis visas ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, vai iesniedzis ziņas, kas norāda, ka galīgā preču muitas vērtība neatbilst muitas deklarācijā norādītajai preču muitas vērtībai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai daļēju atmaksāšanu deklarētājam.

32. Ja deklarētājs muitas iestādes noteiktajā termiņā iesniedzis visas ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, un galīgā preču muitas vērtība atbilst muitas deklarācijā norādītajai preču muitas vērtībai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu deklarētājam.

33. Ja, piemērojot procedūru – laišana brīvā apgrozībā, precēm piemēro pagaidu antidempinga nodevu vai pagaidu kompensācijas maksājumu, deklarētājs iemaksā drošības naudu pagaidu antidempinga nodevas vai pagaidu maksājuma apmērā un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

34. Ja precēm, par kurām bija iemaksāta drošības nauda, piemēro galīgo antidempinga nodevu vai galīgo kompensācijas maksājumu, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem antidempinga un kompensācijas pasākumu jomā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu deklarētājam.

35. Uzsākot muitas procedūru – tranzīts, atbildīgā persona nosūtītājā muitas iestādē uzrāda kredītiestādes izsniegtā drošības naudas maksājumu apliecinošā dokumenta oriģinālu un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

36. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem pierādījumus, kas apstiprina muitas procedūras – tranzīts – pabeigšanas faktu, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu.

37. Ja muitas procedūra – tranzīts – nav pabeigta vai ir pabeigta, konstatējot neatbilstību starp precēm un muitas dokumentos norādītajām ziņām, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par neatbilstībai proporcionālas drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā.

38. Drošības naudas atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu Valsts ieņēmumu dienests veic 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu.

IV. Vienreizējais galvojums

39. Vienreizējo galvojumu piemēro, lai vienu reizi piemērotu vienu muitas procedūru.

40. Vienreizējo galvojumu muitas procedūrai – tranzīts – piemēro atbilstoši regulas Nr. 2454/93 345., 346., 347. un 348.pantā noteiktajai kārtībai. Vienreizējo galvojumu iesniedz galvojuma muitas iestādē atbilstoši regulas Nr. 2454/93 340."b" pantam.

41. Vienreizējo galvojumu pārējām muitas procedūrām (izņemot muitas procedūru – tranzīts) iesniedz, iesniedzot kredītiestādes vienreizējā galvojuma vēstuli (1.pielikums) vai vienreizējā galvojuma apdrošināšanas polisi (2.pielikums) Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē, kurā tiek pieteikta muitas procedūra.

42. Atbildīgā persona var pilnvarot citu personu tās vārdā izmantot vienreizējo galvojumu. Fiziskā persona pilnvaro tās vārdā izmantot vienreizējo galvojumu ar notariālā kārtībā izdotu pilnvaru. Juridiska persona vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums) otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas atbildīgās personas vārdā izmantot vienreizējo galvojumu. Atbildīgajai personai ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atcelšanu atbildīgā persona apstiprina ar parakstu un zīmogu. Atbildīgā persona ir atbildīga par ierakstu patiesumu kredītiestādes galvojuma vēstulē vai galvojuma apdrošināšanas polisē.

43. Tikai atbildīgā persona vai tās pilnvarotā persona, kura norādīta vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums) otrā pusē, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

44. Vienreizējais galvojums zaudē spēku, ja ir beidzies vienreizējā galvojuma derīguma termiņš vai galvotājs anulējis galvojumu.

45. Atbildīgā persona ir atbildīga par muitas procedūras izpildi, kas uzsākta pirms vienreizējā galvojuma derīguma termiņa beigām.

V. Vispārējais galvojums un vispārējā galvojuma apliecība

46. Atbildīgā persona vispārējo galvojumu var izmantot jebkuras muitas procedūras piemērošanai, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos muitas lietās vai citos normatīvajos aktos noteikto attiecīgās muitas procedūras piemērošanas kārtību.

47. Vispārējā galvojuma apmēru nosaka atbildīgā persona.

48. Lai saņemtu vispārējā galvojuma apliecību muitas procedūru (izņemot muitas procedūru – tranzīts) piemērošanai, atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

48.1. Valsts ieņēmumu dienestam adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

48.1.1. muitas procedūras, kādām tiks piemērots vispārējais galvojums;

48.1.2. galvojuma apmēru, kāds tiks izmantots muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – piemērošanai, un galvojuma apmēru pārējo muitas procedūru piemērošanai;

48.1.3. galvojuma apmēra aprēķinu atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām;

48.1.4. ziņas par atbildīgās personas darbiniekiem, kuriem ir paraksta tiesības (vārds, uzvārds, personas kods);

48.1.5. nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu;

48.2. kredītiestādes galvojuma vēstuli (4.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polisi (5.pielikums) (oriģināls).

49. Lai saņemtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūras – tranzīts – piemērošanai, atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

49.1. Valsts ieņēmumu dienestam adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

49.1.1. informāciju par tranzīta procedūras piemērošanas pieredzi un plānoto tranzīta procedūru apjomu;

49.1.2. aprēķinu par šo noteikumu 4.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties;

49.1.3. nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu;

49.2. galvotāja izsniegtu vispārējā galvojuma dokumentu (oriģināls).