Zaudējis spēku - Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību

Ministru kabineta noteikumi Nr.1209Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 19.§)

Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4.panta otro daļu un 5.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus;

1.2. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņus;

1.3. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi (turpmāk – invaliditātes ekspertīze) un nosaka darbspēju zaudējumu.

2. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz komisijā personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi, kā arī šādus dokumentus:

2.1. ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);

2.2. citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei;

2.3. individuālā rehabilitācijas plāna projektu personai ar prognozējamu invaliditāti, ko sagatavojis ģimenes vai ārstējošais ārsts, ja persona nosūtīta uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi;

2.4. individuālā rehabilitācijas plāna veidlapas daļu personai ar invaliditāti, kurā ģimenes vai ārstējošais ārsts ieraksta ieteicamos turpmākās ārstēšanas un, ja nepieciešams, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot to veidus, laikposmus un saņemšanas formu, ja persona nosūtīta uz invaliditātes ekspertīzi.

2.1 Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētos dokumentus, informējot par to personu, komisijai var nosūtīt arī personas ģimenes vai ārstējošais ārsts, tai skaitā elektronisku dokumentu formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu.

2.2 Izmantojot e-pakalpojumu, iesniegumu un dokumentus iesniedz tīmekļa vietnē www.latvija.lv. Autentifikācijai un sniegto ziņu patiesuma apstiprināšanai izmanto drošu elektronisko parakstu vai kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzekli.

3. Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ģimenes vai ārstējošais ārsts iesniedz citus nepieciešamos medicīniskos dokumentus.

4. Pirms invaliditātes ekspertīzes attiecīgā persona un tās likumiskais pārstāvis komisijā uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

5. Ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūta personu invaliditātes ekspertīzes veikšanai un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanai:

5.1. prognozējamās invaliditātes ekspertīzei:

5.1.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;

5.1.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējusies un to apliecina medicīniskie dokumenti;

5.2. pirmreizējai invaliditātes ekspertīzei:

5.2.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā vai pēc darbnespējas lapas pagarinājuma;

5.2.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējusies un to apliecina medicīniskie dokumenti;

5.2.3. strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai stabilām slimības vai traumas sekām, kuras pamatojis attiecīgās specialitātes ārsts, neatkarīgi no ārstēšanās ilguma;

5.3. atkārtotai invaliditātes ekspertīzei:

5.3.1. beidzoties invaliditātes termiņam;

5.3.2. neatkarīgi no termiņa, ja būtiski mainījies personas veselības stāvoklis.

6. Invaliditātes ekspertīzi un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanu komisija var veikt:

6.1. bez personas klātbūtnes, ja komisijas ārsta eksperta rīcībā ir pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai, iepriekš par to paziņojot personai vai tās likumiskajam pārstāvim;

6.2. personas klātbūtnē:

6.2.1. komisijas darba telpās;

6.2.2. personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā, ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā.

7. Ārsts eksperts izvērtē šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minēto medicīnisko dokumentāciju, veic neatkarīgu personas funkcionēšanas ierobežojuma, kā arī tā atbilstības pabalstu un pakalpojumu noteikšanas kritērijiem izvērtējumu, sastāda ekspertīzes aktu ar priekšlikumiem par prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes, vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, to cēloni un iespējamo termiņu. Pamatojoties uz minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu:

7.1. nosaka prognozējamu invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī tās cēloni;

7.2. nosaka invaliditāti, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu:

7.2.1. personai, kas jaunāka par 18 gadiem (turpmāk – persona līdz 18 gadu vecumam), atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem;

7.2.2. personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem;

7.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kaitējuma atlīdzību personām, kas cietušas nelaimes gadījumā darbā vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas rezultātā vai slimo ar arodslimībām, nosaka darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja personas funkcionēšanas ierobežojumam ir vairāki cēloņi, darbspēju zaudējums attiecībā uz katru cēloni tiek noteikts atsevišķi;

7.4. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pabalstu un sociālo pabalstu piešķiršanu nosaka medicīniskās indikācijas pakalpojumu un pabalstu saņemšanai un sniedz attiecīgus atzinumus un ieteikumus;

7.5. nenosaka invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe neatbilst attiecīgajiem kritērijiem.

8. Personai ar invaliditāti komisijas amatpersona nosaka invaliditātes cēloni:

8.1. slimība – ja invaliditāte tiek noteikta saistībā ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem;

8.2. invaliditāte no bērnības – ja invaliditāte tiek noteikta saistībā ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem (pamatojoties uz bērna invalīda statusu apliecinošiem dokumentiem vai atbilstošiem medicīniskiem dokumentiem), kuru dēļ persona ir bijusi bērns invalīds, vai ir pamats uzskatīt, ka tā varēja būt atzīta par bērnu invalīdu;

8.3. nelaimes gadījums darbā – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;

8.4. arodslimība – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

8.5. slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

8.6. slimība vai sakropļojums, kas saistīti ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā;

8.7. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus, vai slimība, kas iegūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus, – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu;

8.8. slimība vai ievainojums, kas iegūts karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, pildot dienesta pienākumus, – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem, kas apliecināti normatīvajos aktos par publisko dokumentu legalizāciju noteiktajā kārtībā;

8.9. savainojums vai veselības traucējums, kas saistīti ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību;

8.10. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju).

9. Invaliditāti un darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, medicīniskās indikācijas pakalpojumu un valsts pabalstu saņemšanai nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu):

9.1. personai līdz 18 gadu vecumam:

9.1.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem;

9.1.2. līdz 18 gadu vecumam, ja tai ir konstatētas šo noteikumu 2.pielikuma 3.nodaļā minētās slimības;

9.2. personai no 18 gadu vecuma:

9.2.1. uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem;

9.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja tai:

9.2.2.1. konstatēti šo noteikumu 4.pielikumā minētie anatomiskie defekti;

9.2.2.2. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi un invaliditāte iepriekš noteikta nepārtraukti ne mazāk kā piecus gadus.

10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz personas ar invaliditāti ekspertīzes aktu, sniedz:

10.1. atzinumus:

10.1.1. par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem;

10.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – personai līdz 18 gadu vecumam atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.nodaļā minētajiem kritērijiem;

10.1.3. par īpašas kopšanas nepieciešamību – personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem;

10.1.4. par atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;

10.1.5. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām;

10.2. ieteikumus:

10.2.1. profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, pārkvalifikācijai vai citas profesijas apgūšanai, nosakot termiņus;

10.2.2. tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas nepieciešamībai;

10.2.3. psihologa pakalpojumu saņemšanai personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim;

10.2.4. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti;

10.2.5. par citiem pasākumiem invaliditātes radīto seku mazināšanai, kuri iekļaujami rehabilitācijas plānā personai ar invaliditāti.

11. Lēmumu un atzinumu komisija personai vai tās likumiskajam pārstāvim paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam.

12. Ja invaliditātes ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu:

12.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) iesniedz komisijā no ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtu E213 veidlapu "EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums" (turpmāk – ziņojums);

12.2. komisija izvērtē ziņojumā sniegto informāciju un nosaka invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Invaliditātes termiņu nosaka atbilstoši ierakstam ziņojumā;

12.3. datus par noteikto invaliditāti komisija nosūta aģentūrai.

12.1 Ja ārstu konsultatīvā komisija vai ārstējošais ārsts līdz 2003.gada 31.decembrim bērnam līdz 16 gadu vecumam nebija noteicis invaliditāti un invaliditātes ekspertīze nepieciešama, lai noteiktu bērna veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu ar atvieglotiem noteikumiem par personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti aprūpi ne mazāk kā astoņus gadus:

12.1 1. Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona, tās pārstāvis vai pensijas piešķiršanā ieinteresētā persona iesniedz komisijā personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu, kā arī medicīnisko dokumentāciju par aprūpējamā bērna veselības stāvokli, ja tāda ir personas rīcībā;

12.1 2. komisija izvērtē iesniegto medicīnisko dokumentāciju un, ja nepieciešams, pieprasa no ārstniecības iestādēm papildu informāciju;

12.1 3. komisija sniedz atzinumu par personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā:

12.1 3.1. līdz 1979.gada 13.decembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1956.gada 1.augusta Invaliditātes grupu noteikšanas instrukcijai;

12.1 3.2. no 1979.gada 14.decembra līdz 1990.gada 16.septembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1979.gada 14.decembra pavēlei Nr.1265 "Par kārtību, kādā izsniedz medicīnisko slēdzienu par bērniem invalīdiem no bērnības līdz 16 gadu vecumam";

12.1 3.3. no 1990.gada 17.septembra līdz 1999.gada 26.decembrim – atbilstoši Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990.gada 17.septembra pavēlei Nr.214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem";

12.1 3.4. no 1999.gada 27.decembra līdz 2003.gada 31.decembrim – atbilstoši Labklājības ministrijas 1999.gada 27.decembra rīkojumam Nr.424 "Par medicīniskām indikācijām invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam".

13. Līdz 2014.gada 31.decembrim komisija personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi veic vai invaliditāti nosaka tikai tad, ja fizisko vai garīgo spēju ierobežojums nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā.

14. Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.DombrovskisLabklājības ministre I.Jurševska

1.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209

Kritēriji prognozējamas invaliditātes noteikšanai

Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:

1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti.

2. Personai konstatēti slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.

3. Ārstējošais ārsts konstatējis, ka funkcionēšanas ierobežojumi gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, un izsniedzis individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti, kurā norādīti:

3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;

3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi;

3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;

3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;

3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.

Labklājības ministre I.Jurševska

2.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209

Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai