LegalizeZaudējis spēku - Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību
Ministru kabineta noteikumi Nr.1209Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 19.§)
Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4.panta otro daļu un 5.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus;
1.2. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņus;
1.3. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi (turpmāk – invaliditātes ekspertīze) un nosaka darbspēju zaudējumu.
2. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz komisijā personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi, kā arī šādus dokumentus:
2.1. ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);
2.2. citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei;
2.3. individuālā rehabilitācijas plāna projektu personai ar prognozējamu invaliditāti, ko sagatavojis ģimenes vai ārstējošais ārsts, ja persona nosūtīta uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi;
2.4. individuālā rehabilitācijas plāna veidlapas daļu personai ar invaliditāti, kurā ģimenes vai ārstējošais ārsts ieraksta ieteicamos turpmākās ārstēšanas un, ja nepieciešams, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot to veidus, laikposmus un saņemšanas formu, ja persona nosūtīta uz invaliditātes ekspertīzi.
2.1 Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētos dokumentus, informējot par to personu, komisijai var nosūtīt arī personas ģimenes vai ārstējošais ārsts, tai skaitā elektronisku dokumentu formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu.
2.2 Izmantojot e-pakalpojumu, iesniegumu un dokumentus iesniedz tīmekļa vietnē www.latvija.lv. Autentifikācijai un sniegto ziņu patiesuma apstiprināšanai izmanto drošu elektronisko parakstu vai kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzekli.
3. Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ģimenes vai ārstējošais ārsts iesniedz citus nepieciešamos medicīniskos dokumentus.
4. Pirms invaliditātes ekspertīzes attiecīgā persona un tās likumiskais pārstāvis komisijā uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
5. Ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūta personu invaliditātes ekspertīzes veikšanai un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanai:
5.1. prognozējamās invaliditātes ekspertīzei:
5.1.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;
5.1.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējusies un to apliecina medicīniskie dokumenti;
5.2. pirmreizējai invaliditātes ekspertīzei:
5.2.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā vai pēc darbnespējas lapas pagarinājuma;
5.2.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējusies un to apliecina medicīniskie dokumenti;
5.2.3. strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai stabilām slimības vai traumas sekām, kuras pamatojis attiecīgās specialitātes ārsts, neatkarīgi no ārstēšanās ilguma;
5.3. atkārtotai invaliditātes ekspertīzei:
5.3.1. beidzoties invaliditātes termiņam;
5.3.2. neatkarīgi no termiņa, ja būtiski mainījies personas veselības stāvoklis.
6. Invaliditātes ekspertīzi un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanu komisija var veikt:
6.1. bez personas klātbūtnes, ja komisijas ārsta eksperta rīcībā ir pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai, iepriekš par to paziņojot personai vai tās likumiskajam pārstāvim;
6.2. personas klātbūtnē:
6.2.1. komisijas darba telpās;
6.2.2. personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā, ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā.
7. Ārsts eksperts izvērtē šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minēto medicīnisko dokumentāciju, veic neatkarīgu personas funkcionēšanas ierobežojuma, kā arī tā atbilstības pabalstu un pakalpojumu noteikšanas kritērijiem izvērtējumu, sastāda ekspertīzes aktu ar priekšlikumiem par prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes, vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, to cēloni un iespējamo termiņu. Pamatojoties uz minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu:
7.1. nosaka prognozējamu invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī tās cēloni;
7.2. nosaka invaliditāti, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu:
7.2.1. personai, kas jaunāka par 18 gadiem (turpmāk – persona līdz 18 gadu vecumam), atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem;
7.2.2. personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem;
7.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kaitējuma atlīdzību personām, kas cietušas nelaimes gadījumā darbā vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas rezultātā vai slimo ar arodslimībām, nosaka darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja personas funkcionēšanas ierobežojumam ir vairāki cēloņi, darbspēju zaudējums attiecībā uz katru cēloni tiek noteikts atsevišķi;
7.4. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pabalstu un sociālo pabalstu piešķiršanu nosaka medicīniskās indikācijas pakalpojumu un pabalstu saņemšanai un sniedz attiecīgus atzinumus un ieteikumus;
7.5. nenosaka invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe neatbilst attiecīgajiem kritērijiem.
8. Personai ar invaliditāti komisijas amatpersona nosaka invaliditātes cēloni:
8.1. slimība – ja invaliditāte tiek noteikta saistībā ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem;
8.2. invaliditāte no bērnības – ja invaliditāte tiek noteikta saistībā ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem (pamatojoties uz bērna invalīda statusu apliecinošiem dokumentiem vai atbilstošiem medicīniskiem dokumentiem), kuru dēļ persona ir bijusi bērns invalīds, vai ir pamats uzskatīt, ka tā varēja būt atzīta par bērnu invalīdu;
8.3. nelaimes gadījums darbā – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;
8.4. arodslimība – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;
8.5. slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;
8.6. slimība vai sakropļojums, kas saistīti ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā;
8.7. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus, vai slimība, kas iegūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus, – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu;
8.8. slimība vai ievainojums, kas iegūts karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, pildot dienesta pienākumus, – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem, kas apliecināti normatīvajos aktos par publisko dokumentu legalizāciju noteiktajā kārtībā;
8.9. savainojums vai veselības traucējums, kas saistīti ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību;
8.10. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju).
9. Invaliditāti un darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, medicīniskās indikācijas pakalpojumu un valsts pabalstu saņemšanai nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu):
9.1. personai līdz 18 gadu vecumam:
9.1.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem;
9.1.2. līdz 18 gadu vecumam, ja tai ir konstatētas šo noteikumu 2.pielikuma 3.nodaļā minētās slimības;
9.2. personai no 18 gadu vecuma:
9.2.1. uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem;
9.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja tai:
9.2.2.1. konstatēti šo noteikumu 4.pielikumā minētie anatomiskie defekti;
9.2.2.2. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi un invaliditāte iepriekš noteikta nepārtraukti ne mazāk kā piecus gadus.
10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz personas ar invaliditāti ekspertīzes aktu, sniedz:
10.1. atzinumus:
10.1.1. par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem;
10.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – personai līdz 18 gadu vecumam atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.nodaļā minētajiem kritērijiem;
10.1.3. par īpašas kopšanas nepieciešamību – personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem;
10.1.4. par atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;
10.1.5. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām;
10.2. ieteikumus:
10.2.1. profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, pārkvalifikācijai vai citas profesijas apgūšanai, nosakot termiņus;
10.2.2. tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas nepieciešamībai;
10.2.3. psihologa pakalpojumu saņemšanai personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim;
10.2.4. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti;
10.2.5. par citiem pasākumiem invaliditātes radīto seku mazināšanai, kuri iekļaujami rehabilitācijas plānā personai ar invaliditāti.
11. Lēmumu un atzinumu komisija personai vai tās likumiskajam pārstāvim paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam.
12. Ja invaliditātes ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu:
12.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) iesniedz komisijā no ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtu E213 veidlapu "EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums" (turpmāk – ziņojums);
12.2. komisija izvērtē ziņojumā sniegto informāciju un nosaka invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Invaliditātes termiņu nosaka atbilstoši ierakstam ziņojumā;
12.3. datus par noteikto invaliditāti komisija nosūta aģentūrai.
12.1 Ja ārstu konsultatīvā komisija vai ārstējošais ārsts līdz 2003.gada 31.decembrim bērnam līdz 16 gadu vecumam nebija noteicis invaliditāti un invaliditātes ekspertīze nepieciešama, lai noteiktu bērna veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu ar atvieglotiem noteikumiem par personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti aprūpi ne mazāk kā astoņus gadus:
12.1 1. Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona, tās pārstāvis vai pensijas piešķiršanā ieinteresētā persona iesniedz komisijā personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu, kā arī medicīnisko dokumentāciju par aprūpējamā bērna veselības stāvokli, ja tāda ir personas rīcībā;
12.1 2. komisija izvērtē iesniegto medicīnisko dokumentāciju un, ja nepieciešams, pieprasa no ārstniecības iestādēm papildu informāciju;
12.1 3. komisija sniedz atzinumu par personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā:
12.1 3.1. līdz 1979.gada 13.decembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1956.gada 1.augusta Invaliditātes grupu noteikšanas instrukcijai;
12.1 3.2. no 1979.gada 14.decembra līdz 1990.gada 16.septembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1979.gada 14.decembra pavēlei Nr.1265 "Par kārtību, kādā izsniedz medicīnisko slēdzienu par bērniem invalīdiem no bērnības līdz 16 gadu vecumam";
12.1 3.3. no 1990.gada 17.septembra līdz 1999.gada 26.decembrim – atbilstoši Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990.gada 17.septembra pavēlei Nr.214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem";
12.1 3.4. no 1999.gada 27.decembra līdz 2003.gada 31.decembrim – atbilstoši Labklājības ministrijas 1999.gada 27.decembra rīkojumam Nr.424 "Par medicīniskām indikācijām invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam".
13. Līdz 2014.gada 31.decembrim komisija personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi veic vai invaliditāti nosaka tikai tad, ja fizisko vai garīgo spēju ierobežojums nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā.
14. Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.DombrovskisLabklājības ministre I.Jurševska
1.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji prognozējamas invaliditātes noteikšanai
Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:
1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti.
2. Personai konstatēti slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.
3. Ārstējošais ārsts konstatējis, ka funkcionēšanas ierobežojumi gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, un izsniedzis individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti, kurā norādīti:
3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;
3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi;
3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;
3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;
3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.
Labklājības ministre I.Jurševska
2.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai
| Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi | Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums |
|---|---|
| 1. Nervu sistēmas slimības | 1. Nervu sistēmas slimības |
| 1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas | Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi |
| 1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības | Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus |
| 1.3. Epilepsija | Lielās lēkmes sešas un vairāk reižu gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs | Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs |
| 2. Psihiski un uzvedības traucējumi | 2. Psihiski un uzvedības traucējumi |
| 2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi | Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai) |
| 2.2. Garīgā atpalicība | Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas) |
| 2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence | Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju |
| 2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi | Vidēji smaga vai smaga slimības norise |
| 2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji) | Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise) |
| 2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi | Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā |
| 2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā | Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā |
| Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs | Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs |
| 3. Auss un aizauss paugura slimības | 3. Auss un aizauss paugura slimības |
| 3.1. Kurlmēmums, kurlums | Otorinolaringologa vai surdologa atzinums |
| 3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība | Sākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu |
| Piezīme. Šā pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs | Piezīme. Šā pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs |
| 4. Acu un to palīgorgānu slimības | 4. Acu un to palīgorgānu slimības |
| 4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi | Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos |
| 4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī | Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta |
| 4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija) | Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma |
| Piezīmes.1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Latvijas Bērnu redzes centra sertificēts oftalmologs | Piezīmes.1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Latvijas Bērnu redzes centra sertificēts oftalmologs |
| 5. Iekšējo orgānu slimības | 5. Iekšējo orgānu slimības |
| 5.1. Elpošanas sistēmas slimības | 5.1. Elpošanas sistēmas slimības |
| 5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas | Pastāvīgi apgrūtināta elpošana |
| 5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi | 1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:3.1. obstruktīva tipa:3.1.1. FEVI < 60 %;3.1.2. PEF < 60 %;3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %;3.2. restriktīva tipa – VK < 50 % no individuālās vecuma normas.4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte.5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs | Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs |
| 5.2. Asinsrites sistēmas slimības | 5.2. Asinsrites sistēmas slimības |
| 5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumi | Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA |
| 5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi | 1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija.2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA |
| 5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija | II–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs | Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs |
| 5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības | 5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības |
| 5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti) | Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte |
| 5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma) | Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs | Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs |
| 5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības | 5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības |
| 5.4.1. Nieru slimības | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs | Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs |
| 5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums) | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana |
| 5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas | Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs | Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs |
| 5.5. Gremošanas sistēmas slimības | 5.5. Gremošanas sistēmas slimības |
| 5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi | Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte.Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija |
| 5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms | Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs | Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs |
| 6. Ķirurģiskās slimības | 6. Ķirurģiskās slimības |
| 6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības | Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs | Piezīme. Šīs nodaļas 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs |
| 6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi | 1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī.2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem.3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem.4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem.5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte |
| 6.3. Skeleta sistēmas bojājumi | Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte |
| 6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas | Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs | Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs |
| 6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi | 1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi.2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs | Piezīme. Šīs nodaļas 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs |
| 7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | 7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības |
| 7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas |
| Piezīme. Šīs nodaļas 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs | Piezīme. Šīs nodaļas 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs |
| 8. Ādas slimības | 8. Ādas slimības |
| 8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi | Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs | Piezīme. Šīs nodaļas 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs |
| 9. Onkoloģiskās slimības | 9. Onkoloģiskās slimības |
| 9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji | Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze |
| Piezīme. Šīs nodaļas 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs | Piezīme. Šīs nodaļas 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs |
| 10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi | 10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi |
| 10.1. Hematoloģiskās slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas |
| Piezīme. Šīs nodaļas 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs | Piezīme. Šīs nodaļas 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs |
| 10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi | Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību) |
| 10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| 10.4. HIV infekcija | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists | Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists |
| 11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | 11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas |
| 11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam | Piezīme. Šīs nodaļas 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam |
| 12. Kombinēta patoloģija | 12. Kombinēta patoloģija |
| 12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā | Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija atzinumu |
| Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti | Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti |
| Nr.p.k. | Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi |
| --- | --- |
| 1. | F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija) |
| 2. | F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte) |
| 3. | F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām: |
| 3.1. | ar autismu |
| 3.2. | ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā |
| 3.3. | ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem |
| 3.4. | ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu |
| 3.5. | ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam) |
| Piezīmes.1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs.2. Šīs nodaļas 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs.3. Šīs nodaļas 3.3.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums.4. Šīs nodaļas 3.4.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, bērnu urologs, bērnu proktologs | Piezīmes.1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs.2. Šīs nodaļas 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs.3. Šīs nodaļas 3.3.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums.4. Šīs nodaļas 3.4.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, bērnu urologs, bērnu proktologs |
| 4. | F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei |
| 5. | F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību |
| Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs | Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs |
| 6. | Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes |
| 7. | Izteikts hiperkinētisks sindroms |
| 8. | Smaga ataksija |
| 9. | Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs | Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs |
| 10. | Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina Latvijas Bērnu redzes centrs | Piezīme. Diagnozi apstiprina Latvijas Bērnu redzes centrs |
| 11. | Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumam |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs | Piezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs |
| 12. | Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai) |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa | Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa |
| 13. | Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi) |
| 14. | Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai) |
| 15. | Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem) |
| 16. | Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija) |
| 17. | Vienas rokas trūkums jebkurā līmenī vai abu roku traumu sekas, vai iedzimtas anomālijas ar izteiktiem tveršanas traucējumiem |
| Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds | Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds |
| 18. | Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa | Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa |
| 19. | Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa | Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa |
| 20. | Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists |
Labklājības ministre I.Jurševska
3.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209
Kritēriji invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)