Zaudējis spēku - Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros

Ministru kabineta noteikumi Nr.173Rīgā 2011.gada 1.martā (prot. Nr.13 33.§)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulu Nr. 73/2009 (EK), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk – regula Nr. 73/2009).

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidi ir šādi:

2.1. vienotais platības maksājums;

2.2. papildu valsts tiešie maksājumi:

2.2.1. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.2.2. par zīdītājgovīm;

2.2.3. par aitu mātēm;

2.2.4. par zālāja un linu sēklām;

2.2.5. par kartupeļu cieti;

2.3. atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi:

2.3.1. par platībām;

2.3.2. par pienu;

2.3.3. par liellopiem;

2.3.4. īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem;

2.3.5. par laukaugu platībām;

2.3.6. par kartupeļu cieti;

2.3.7. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.4. atsevišķais maksājums par cukuru;

2.5. atbalsts par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām;

2.6. īpašais atbalsts par pienu;

2.7. īpašais atbalsts cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai;

2.8. īpašais atbalsts lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai.

3. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas atbilst regulas Nr. 73/2009 2.panta "a" apakšpunkta prasībām un veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar minētās regulas 2.panta "c" apakšpunkta prasībām.

4. Ņemot vērā regulas Nr. 73/2009 31.pantu, Lauku atbalsta dienests pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem šādos nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos (turpmāk – ārkārtas apstākļi):

4.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

4.2. lauksaimnieka nāve;

4.3. lielas saimniecības daļas piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

4.4. stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ēkas, kuras izmanto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;

4.5. epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

5. Ja iestājušies šo noteikumu 4.punktā minētie ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona 10 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā reģistrēts platību maksājumu iesniegums:

5.1. detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru un atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām nepiešķir regulas Nr. 73/2009 28.panta 1.punkta "b" apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

6.1 Īpašo atbalstu par pienu, īpašo atbalstu cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai un īpašo atbalstu lopbarības augu sēklas un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai nepiešķir regulas Nr. 73/2009 28.panta 1.punkta "a" apakšpunktā minētajā gadījumā.

7. Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2.punktā minēto maksājumu piešķiršanu un nodrošina to pilnīgu izmaksu atbilstoši regulas Nr. 73/2009 29.panta 2.punkta nosacījumiem.

8. Lauku atbalsta dienests laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē:

8.1. šo noteikumu 53., 56., 60., 63., 68., 68.2 un 68.4 punktā minētās atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu likmes (latos), šo noteikumu 72.punktā minēto atsevišķā maksājuma par cukuru likmi (latos) un šo noteikumu 77. un 78.punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz kārtējā gada 1.novembrim;

8.2. šo noteikumu 80.6 punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz nākamā gada 15.aprīlim;

8.3. šo noteikumu 80.10 un 80.11 punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz nākamā gada 10.jūnijam.

9. Vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām:

9.1. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde nodrošina šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 7.1, 7.2, 8., 9., 10., 11. un 12.pielikumā minētās veidlapas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kartes izsniegšanu;

9.2. Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina šo noteikumu 13.pielikumā minētās veidlapas pieejamību.

10. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, ievērojot regulas Nr. 73/2009 19.panta 2.punkta nosacījumus, nodrošina šo noteikumu 1.pielikumā minēto veidlapu pieejamību elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, kurā norādītas iepriekšējā gadā noteiktās platības, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes karte. Lauksaimnieks reģistrējas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, lai iegūtu pieeju elektroniskajā pieteikšanās sistēmā esošajām veidlapām.

11. Platību maksājumu iesniegumu (1.pielikums) un citus atbalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši šo noteikumu prasībām lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz personīgi, elektroniski vai nosūta pa pastu.

12. Vienu šo noteikumu 1.pielikumā minēto iesniegumu saskaņā ar Komisijas 2009.gada 30.novembra Regulas Nr. 1122/2009 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (turpmāk – regula Nr. 1122/2009), 10.pantu lauksaimnieks iesniedz, piesakoties uz:

12.1. šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6.apakšpunktā minētajiem atbalsta maksājumiem;

12.2. Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumiem "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas", "Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu2000/60/EK un noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 38.pantu", "Agrovides maksājumi" un "Natura 2000 maksājumi mežu īpašniekiem" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai.

13. Ja Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasa papildu informāciju par šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegtajiem dokumentiem, lauksaimnieks rakstiski iesniedz informāciju divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, Lauku atbalsta dienests atbalstu samazina par konkrētā maksājuma vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.

2. Savstarpējā atbilstība

2.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

14. Atbilstoši regulas Nr. 73/2009 6.panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

14.1. lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku, nodrošinot, ka lauksaimniecības tehnikas riteņu nospiedumu dziļums nepārsniedz 30 centimetrus un garums vienlaidus nepārsniedz 40 metrus;

14.2. lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek kopta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu;

14.3. rugaini vai sauso zāli aizliegts dedzināt uz lauka;

14.4. pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus:

14.4.1. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.augustam, bet, ja platību izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai tā ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000) saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", – līdz kārtējā gada 15.septembrim;

14.4.2. platību, kuru izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņu prosas, miežubrāļa – audzēšanai un kurā enerģijas kultūraugi ziedēšanas fāzi ir sasnieguši iepriekšējā gadā, nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.maijam;

14.5. zāli, kas aug platībā, kuru neizmanto kultūraugu audzēšanai vai kurā ir augļu dārzi vai ilggadīgie stādījumi, nopļauj līdz kārtējā gada 15.augustam;

14.6. lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

14.7. saglabā un nepieļauj to dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

14.8. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru;

14.9. ir saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

14.10. lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopj un kultūraugus tajā audzē, izmantojot sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku, kā arī nezāļu ierobežošanas pasākumus.

15. Ja lauksaimnieks vienlaikus pretendē uz vienoto platības maksājumu un atbalstu pasākumā "Agrovides maksājumi" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai, tas papildus šo noteikumu 14.punktā minētajiem nosacījumiem ievēro šādus laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

15.1. platībā, kas pieteikta atbalstam apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos", kopj meliorācijas sistēmas vai tās daļas vai izņem tās no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meliorācijas kadastru;

15.2. (svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.497);

15.3. pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē sēto ilggadīgo zālāju:

15.3.1. vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina (laikposmā no kārtējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 15.septembrim) vai nogana un appļauj, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" un apakšpasākumā "Buferjoslu ierīkošana";

15.3.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina līdz kārtējā gada 15.augustam, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība".

16. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 14. un 15.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, šo noteikumu 2.punktā (izņemot šo noteikumu 2.2.apakšpunktu) minēto atbalstu samazina saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 70., 71. un 72.pantu.

2.2. Pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas un pārveidošanas nosacījumi

17. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.augustam atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 3.pantam aprēķina kārtējā gada pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecību valstī (procentos), izmantojot šādu formulu:

A =	∑PG	% , kur
A =	∑LIZ	% , kur

18. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 20.augustam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šo noteikumu 17.punktā minētās attiecības izmaiņām salīdzinājumā ar 2005.gadu.

19. Saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 4.panta 1.punktu, ja šo noteikumu 17.punktā minētā attiecība ir samazinājusies, lauksaimniekam, kas pieprasa šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalstu, ir pienākums nepārveidot pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantotu zemi citām vajadzībām, ja nav saņemta Lauku atbalsta dienesta atļauja šo noteikumu 22.punktā minētajā kārtībā.

20. Ja šo noteikumu 17.punktā minētās attiecības samazinājums ir lielāks par 10 procentiem, lauksaimniekiem, kas pārveidojuši pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām, ir pienākums atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 4.panta 2.punkta otrās un trešās daļas prasībām tās pārveidot atpakaļ par pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantojamu zemi līdz nākamā gada platību maksājuma iesnieguma iesniegšanas dienai.

21. Šo noteikumu 20.punktā minētos nosacījumus nepiemēro lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību, likvidējot vai būtiski samazinot lopu ganāmpulku, ja ir saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par atļauju pārveidot pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām.

22. Lauku atbalsta dienests pieņem šo noteikumu 21.punktā minēto lēmumu un nosūta to lauksaimniekam pa pastu mēneša laikā pēc dienas, kad lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir iesniedzis:

22.1. iesniegumu (9.pielikums);

22.2. darījumu apliecinošu dokumentu par lopu ganāmpulka vai tā būtiskas daļas (vismaz 51 procenta) pārdošanu.

2.3. Obligātās pārvaldības prasības

23. Obligātās pārvaldības prasības saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 5.pantu noteiktas šo noteikumu 14.pielikumā.

24. Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 14.pielikumā noteiktās obligātās pārvaldības prasības, vienotā platības maksājuma, atsevišķā maksājuma par cukuru, īpašā atbalsta par pienu, īpašā atbalsta cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai, īpašā atbalsta lopbarības augu sēklas un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai un atbalsta par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām maksājuma kopējo summu samazina saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 70., 71. un 72.panta nosacījumiem.

3. Vienotais platības maksājums

25. Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta kāda no šo noteikumu 15.pielikumā minētajām lauksaimniecības kultūrām, ja zeme ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un:

25.1. tajā nav invazīvo latvāņu ģints augu sugu;

25.2. tajā, rēķinot uz vienu hektāru, nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem, kā arī nav koku vai krūmu puduru, kas aizņem vairāk nekā 0,01 hektāru lielu platību;

25.3. tajā nav vilkvālīšu vai tā nav mitrzeme, kura laikposmā no 15.maija līdz 15.septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas un kura nav piemērota kultūraugu audzēšanai, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai;

25.4. tā ir lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 124.panta 2.punkta otrās rindkopas nosacījumiem;

25.5. tās minimālā kopējā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka (vienlaidus zemesgabals, kurā audzē vienu lauksaimniecības kultūru) platība ir vismaz 0,3 hektāri.

26. Saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 124.panta 2.punktu vienoto platības maksājumu var saņemt par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011.gada 1.jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas un kurā pēc 2011.gada 1.jūlija nav no jauna izveidotas meliorācijas sistēmas. Lai pieteiktos vienotajam platības maksājumam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē kopā ar šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājuma kopiju.

27. Lauku atbalsta dienests, piešķirot vienoto platības maksājumu, aprēķina vienotā platības maksājuma likmi un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 123.panta 2.punktu.

28. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

28.1. iesniegumu (1.pielikums);

28.2. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmēta apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība.

29. Ja šo noteikumu 28.punktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šā termiņa, summu, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ. Ja kavēšanās ilgst vairāk par 25 kalendāra dienām, iesniegumu noraida.

30. Ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgās pļavas un ganības vai aramzemē iesēto ilggadīgo zālāju, ko biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tad papildus šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem lauksaimnieks iesniedz ar bišu saimes īpašnieku noslēgtā līguma kopiju par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām.

31. Ja šo noteikumu 28.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami labojumi vai papildinājumi, lauksaimnieks precizēto iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 15.jūnijam.

32. Ja lauksaimnieks neievēro regulas Nr. 1122/2009 55.panta nosacījumu par visu lauksaimniecībā izmantojamo platību deklarēšanu un starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību ir:

32.1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par vienu procentu;

32.2. no 30 līdz 50 procentiem (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par diviem procentiem;

32.3. lielāka par 50 procentiem no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par trim procentiem.

4. Papildu nosacījumi vienotā platību maksājuma piešķiršanai par kaņepju platībām

33. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 39.pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

34. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar vienlaidus platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, iesniegumā (1.pielikums) deklarējama ar atbilstošu kaņepju kultūras kodu (15.pielikums) un norādāma kā viens lauks, kurā iesēta viena atbalsttiesīga sertificēta kaņepju šķirne saskaņā ar Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr. 1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 10.pantu.

35. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību:

35.1. papildus šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē: