Zaudējis spēku - Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi

Ministru kabineta noteikumi Nr.243Rīgā 2011.gada 29.martā (prot. Nr.20 20.§)

Izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 69.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi (turpmāk – Savienības pilsoņi) un viņu ģimenes locekļi, kā arī kārtību, kādā minētās personas izraida no Latvijas Republikas.

2. Noteikumu mērķis ir īstenot personu brīvas pārvietošanās principu.

3. Šajos noteikumos iekļautās normas attiecina uz Latvijas pilsoņa ģimenes locekli, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību un uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – dalībvalsts) vai viņš ir pakalpojumu sniedzējs, kurš veic komercdarbību Latvijas Republikā un sniedz pakalpojumus saņēmējiem, kas veic komercdarbību citā dalībvalstī.

4. Noteikumu izpratnē Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir:

4.1. Savienības pilsoņa laulātais;

4.2. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

4.3. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā augšupējā līnijā, kas atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā.

5. Noteikumu izpratnē Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes loceklis ir:

5.1. ģimenes loceklis, kas atrodas Savienības pilsoņa apgādībā vai kam ir kopīga saimniecība ar Savienības pilsoni viņa iepriekšējā mītnes valstī, vai kam nopietnu veselības apsvērumu dēļ ir vajadzīga personiska kopšana, un Savienības pilsonis apliecina, ka nodrošinās šīs personas kopšanu;

5.2. partneris, ar kuru Savienības pilsonim ir vismaz divus gadus ilgušas vai reģistrētas attiecības. Termins "partneris" šo noteikumu izpratnē lietots, lai nodrošinātu šajos noteikumos paredzētās tiesības, un neietver tādu partnerattiecību atzīšanu, kas bijušas par pamatu ieceļošanas vai uzturēšanās tiesību piešķiršanai.

6. Šo noteikumu 4.punktā minētajiem Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem ir visas šajos noteikumos paredzētās ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, kā arī citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās tiesības, kas piešķirtas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem. Šo noteikumu 5.punktā minētajiem Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes locekļiem ir visas šajos noteikumos paredzētās ieceļošanas un uzturēšanās tiesības.

7. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis Latvijas Republikā ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības vai ir pašnodarbināta persona, viņam nav nepieciešama darba atļauja.

8. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (turpmāk – reģistrācijas apliecība). Reģistrācijas apliecībā iekļauj šādu informāciju:

8.1. reģistrācijas apliecības numurs;

8.2. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

8.3. personas kods;

8.4. reģistrācijas apliecības izsniegšanas datums;

8.5. norādītā dzīvesvieta.

9. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību (turpmāk – pastāvīgās uzturēšanās apliecība). Pastāvīgās uzturēšanās apliecībā iekļauj šādu informāciju:

9.1. pastāvīgās uzturēšanās apliecības numurs;

9.2. personas fotogrāfija;

9.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

9.4. personas kods;

9.5. pilsonība;

9.6. dzimums;

9.7. pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanas datums;

9.8. pastāvīgās uzturēšanās apliecības turētāja paraksts.

10. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju (turpmāk – uzturēšanās atļauja). Uzturēšanās atļaujā iekļauj šādu informāciju:

10.1. uzturēšanās atļaujas numurs;

10.2. personas fotogrāfija;

10.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

10.4. personas kods;

10.5. pilsonība;

10.6. dzimums;

10.7. uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums;

10.8. uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

10.9. ceļošanas dokumenta numurs;

10.10. uzturēšanās atļaujas turētāja paraksts.

11. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauju (turpmāk – pastāvīgās uzturēšanās atļauja). Pastāvīgās uzturēšanās atļaujā iekļauj šādu informāciju:

11.1. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas numurs;

11.2. personas fotogrāfija;

11.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

11.4. personas kods;

11.5. pilsonība;

11.6. dzimums;

11.7. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums;

11.8. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

11.9. ceļošanas dokumenta numurs;

11.10. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētāja paraksts.

12. Šo noteikumu 5.punktā minētajam Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, izsniedz uzturēšanās atļauju atbilstoši Padomes 2002.gada 13.jūnija Regulai Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem.

13. Šo noteikumu 8., 9., 10. un 11.punktā minētos dokumentus apstiprina ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) zīmogu, un tos paraksta amatpersona, kas tos izsniegusi.

14. Šo noteikumu 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētos dokumentus izsniedz bez maksas.

15. Šo noteikumu 8., 9., 10. un 11.punktā minēto dokumentu, kā arī 50.punktā minētās izziņas esība nevar tikt uzskatīta par priekšnoteikumu, lai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis varētu īstenot kādas tiesības vai saņemt valsts pārvaldes iestādes sniegtu pakalpojumu, apstiprinot savas tiesības (statusu) ar citiem pierādījumiem.

16. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka pastāv šajos noteikumos minētie nosacījumi, lai uzturētos Latvijas Republikā.

II. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana Latvijas Republikā

17. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

18. Ar valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības veselības apsvērumiem saistītu lēmumu par atteikumu ieceļot vai atteikumu izsniegt vīzu šo noteikumu 17.punktā minētajām personām paziņo rakstiski, paskaidrojot atteikuma iemeslu, izņemot gadījumus, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm.

19. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Padomes 2001.gada 15.marta Regulā Nr. 539/2001/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (turpmāk – regula Nr. 539/2001/EK). Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, saskaņā ar regulas Nr. 539/2001/EK nosacījumiem ir jābūt vīzai, viņš var ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas, ja viņam ir kādā dalībvalstī izsniegta derīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja un viņš:

19.1. ieceļo Latvijas Republikas teritorijā, nešķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu;

19.2. ieceļo Latvijas Republikā, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, un pavada Savienības pilsoni vai pievienojas viņam.

20. Ja Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu, Valsts robežsardzes amatpersona nodrošina iespēju iegūt vajadzīgos dokumentus vai tos iesniegt Valsts robežsardzē, vai citādi pierādīt, ka personai ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, un pieņem lēmumu atļaut personai ieceļot Latvijas Republikā.

21. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim ir tiesības saņemt ieceļošanas vīzu.

22. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība (turpmāk – pārstāvniecība), pārvalde vai Valsts robežsardze, pieņemot Savienības pilsoņa ģimenes locekļa vīzas pieteikumu:

22.1. neiekasē valsts nodevu par vīzas pieteikuma izskatīšanu;

22.2. pieprasa derīgu ceļošanas dokumentu un dokumentus, kas apliecina Savienības pilsoņa ģimenes locekļa saikni ar Savienības pilsoni. Citi ieceļošanas pamatojuma dokumenti nav nepieciešami;

22.3. nodrošina iespēju neizmantot ārpakalpojumu kompāniju, bet vīzas pieteikumu iesniegt pārstāvniecībā (ja vīzas pieteikums tiek iesniegts ārvalstī).

23. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim izsniedz vienoto vīzu daudzkārtējai ieceļošanai ar iespējami garāku derīguma termiņu. Vīzu izsniedz iespējami īsākā laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem vīzu izsniegšanas jomā.

24. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim vīzu neizsniedz, atceļ vai anulē, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis rada tiešus, konkrētajā brīdī pastāvošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

25. Ja vīzu nav bijis iespējams saņemt pārstāvniecībā, to var saņemt Ministru kabineta noteiktajā robežkontroles punktā.

III. Savienības pilsoņa uzturēšanās Latvijas Republikā

26. Ja Savienības pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņš reģistrējas pārvaldē un saņem reģistrācijas apliecību.

27. Savienības pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešams reģistrēties pārvaldē, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš:

27.1. uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā. Ja pēc sešu mēnešu termiņa beigšanās Savienības pilsonis nav nodibinājis darba tiesiskās attiecības, viņš un viņa ģimenes locekļi var turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez reģistrācijas pārvaldē, ja ir pierādījumi, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam ir izredzes nodibināt darba attiecības;

27.2. ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā;

27.3. ir Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes audzēknis, un viņa paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz vienu gadu.

28. Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt reģistrācijas apliecību, ja viņš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

28.1. viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā darbinieka statusā;

28.2. viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;

28.3. viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai darbinieks pie dalībvalstī reģistrētas personas, kas ir pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikā;

28.4. viņš iegūst izglītību Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, kā arī derīga dalībvalsts izsniegta izziņa, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai veselības apdrošināšanas polise. Pietiekams iztikas nodrošinājums šo noteikumu izpratnē ir ikmēneša ienākumi, kas par 50 % pārsniedz attiecīgajā laikposmā spēkā esošo minimālo darba algu;

28.5. viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, un derīga dalībvalsts izsniegta izziņa, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;

28.6. viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušā ārzemnieka laulātais un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, un derīga dalībvalsts izsniegta izziņa, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;

28.7. pār viņu Latvijas Republikā nodibināta aizgādnība vai aizbildnība.

29. Reģistrācijas apliecības pieprasīšanai Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

29.1. aizpildītu noteikta parauga anketu (pielikums), ja viņš iepriekš nav saņēmis reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju;

29.2. apliecinājumu, ka viņš atbilst kādam no šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem;

29.3. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku vai aizbildņa parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja reģistrācijas apliecība ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem vai aizbildni. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu.

30. Savienības pilsonis saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu Latvijas Republikā, ja:

30.1. viņš uz laiku ir darbnespējīgs slimības vai nelaimes gadījuma dēļ;

30.2. viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā, līdz reģistrācijai ir bijis nodarbināts ilgāk par gadu un nodarbinātības pārtraukums iestājies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;

30.3. viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs pirmo 12 mēnešu laikā pēc darba uzsākšanas. Šādā gadījumā darbinieka statusu Savienības pilsonim saglabā līdz sešiem mēnešiem;

30.4. viņš ir uzsācis ar iepriekšējo nodarbinātību saistītas profesionālās izglītības programmas apguvi Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā profesionālās izglītības iestādē. Nosacījumu par izglītības programmas apguves saistību ar iepriekšējo nodarbinātību nepiemēro, ja nodarbinātības pārtraukums iestājies no personas neatkarīgu apstākļu dēļ.

31. Savienības pilsonim ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

31.1. tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus likumīgi uzturējies Latvijas Republikas teritorijā;

31.2. pirms dalībvalsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un dokumentus pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai iesniedzis 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu;

31.3. ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmuša Savienības pilsoņa, Savienības pilsoņa ģimenes locekļa, kuram piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgais bērns.

32. Savienības pilsonim, kurš darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā uzturējies Latvijas Republikas teritorijā laikposmu, īsāku par pieciem secīgiem gadiem, ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

32.1. savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir sasniedzis Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pensijas vecumu vai beidz strādāt algotu darbu, lai priekšlaicīgi pensionētos, ja viņš ir strādājis Latvijas Republikā vismaz iepriekšējos 12 mēnešus un ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs gadus. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā dalībvalstī;

32.2. ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā divus gadus un pārtraucis darbu Latvijas Republikā neatgriezeniskas darbnespējas dēļ. Ja šāda darbnespēja radusies tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ, par kuru personai ir tiesības saņemt pabalstu Latvijas Republikā, nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā dalībvalstī;

32.3. pēc trīs gadus ilgām nepārtrauktām darba attiecībām un uzturēšanās Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, saglabājot savu dzīvesvietu Latvijas Republikā un atgriežoties tajā katru dienu vai vismaz reizi nedēļā.

33. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto laiku, kad persona nav strādājusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ, un neierašanos darbā vai tā pārtraukšanu slimības vai nelaimes gadījuma dēļ uzskata par nodarbinātības laiku.

34. Šo noteikumu 32.punktā minēto nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro, ja Savienības pilsoņa laulātais ir vai ir bijis Latvijas pilsonis, bet Latvijas pilsonību zaudējis, stājoties laulībā ar Savienības pilsoni.

35. Pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

35.1. aizpildītu noteikta parauga anketu (pielikums), ja viņš iepriekš nav saņēmis reģistrācijas apliecību;

35.2. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 31. vai 32.punktā minēto apstākļu esību;

35.3. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja pastāvīgās uzturēšanās apliecība ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu.

IV. Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās Latvijas Republikā

36. Tiesības uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Savienības pilsoni, kurš uzturas Latvijā saskaņā ar šo noteikumu 28., 30., 31. vai 32.punktu, ir arī Savienības pilsoņa ģimenes loceklim.

37. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, ja:

37.1. viņš tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus likumīgi uzturējies Latvijas Republikā. Nosacījumu par nepārtrauktas piecu gadu likumīgas uzturēšanās Latvijas Republikā nepieciešamību neattiecina uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, ja attiecīgais Savienības pilsonis saņēmis pastāvīgās uzturēšanās apliecību saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu;

37.2. viņš ir Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa nepilngadīgais bērns un attiecīgais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis saņēmis pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā.