Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)

Ministru kabineta noteikumi Nr.300Rīgā 2011.gada 19.aprīlī (prot. Nr.26 20.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.1 panta otro daļu, 20.panta septīto daļu un 23.5 panta 7.2 daļu un likuma"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 44.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā novērtējama to paredzēto darbību ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) (turpmāk – Natura 2000 teritorija), kuru īstenošanai nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums;

1.2. prasības ziņojuma par kompensējošo pasākumu piemērošanu saturam, kā arī kārtību, kādā ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai;

1.3. prasības informatīvajam ziņojumam, kas iesniedzams Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta īstenošanu.

2. Ietekmi uz Natura 2000 teritoriju novērtē, ņemot vērā to, kā paredzētā darbība (atsevišķi vai kopā ar citām darbībām) ietekmēs Natura 2000 teritoriju, tās ekoloģiskās funkcijas, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķus, pamatojoties uz šo noteikumu 9.3., 9.4., 9.5. un 9.6.apakšpunktā minētajiem ietekmes novērtējuma kritērijiem.

II. Nosacījumu sagatavošana ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma veikšanai

3. Paredzētās darbības ierosinātājs (turpmāk – ierosinātājs) mēneša laikā pēc lēmuma par nepieciešamību novērtēt paredzētās darbības ietekmi uz Natura 2000 teritoriju spēkā stāšanās rakstiski pieprasa Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk – birojs) nosacījumus, ar kādiem veicams ietekmes uz Natura 2000 novērtējums (turpmāk – vērtēšanas nosacījumi).

4. Birojs mēneša laikā pēc ierosinātāja pieprasījuma saņemšanas sagatavo un nosūta ierosinātājam vērtēšanas nosacījumus. Vērtēšanas nosacījumos iekļauj prasības ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma ziņojuma (turpmāk – novērtējuma ziņojums) sagatavošanai atbilstoši šo noteikumu 9.punktam un norādi par institūcijām un organizācijām, ar kurām nepieciešams konsultēties pirms sagatavotā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas birojam atzinuma sniegšanai. Birojam ir tiesības noteikt papildu prasības iekļaušanai novērtējuma ziņojumā atbilstoši paredzētajai darbībai un ietekmējamai Natura 2000 teritorijai.

5. Izstrādājot vērtēšanas nosacījumus, birojam ir tiesības pieaicināt ekspertus, kā arī pieprasīt no ierosinātāja papildu informāciju.

6. Vērtēšanas nosacījumi ir spēkā piecus gadus. Ierosinātājs atkārtoti pieprasa izsniegt vērtēšanas nosacījumus, ja to derīguma termiņš ir beidzies, bet novērtējuma ziņojums nav iesniegts birojā.

III. Ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma ziņojuma saturs, tā sagatavošana un sabiedrības informēšana

7. Veicot ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējumu, ņem vērā attiecīgās Natura 2000 teritorijas standarta datu formā norādīto informāciju, kā arī izmanto jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kuru labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai izveidota attiecīgā Natura 2000 teritorija.

8. Ja esošā informācija ir nepietiekama novērtējuma veikšanai saskaņā ar šiem noteikumiem, ierosinātājs izmanto informāciju no eksperta atzinuma par attiecīgo Natura 2000 teritoriju. Atzinumu sugu un biotopu aizsardzības jomā sagatavo šajā jomā sertificēti eksperti pēc novērtējamai sugai vai biotopam atbilstošā sezonā veikta apsekojuma rezultātiem. Izdevumus par ekspertu darbu, kas veikts ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma ietvaros, sedz ierosinātājs.

9. Novērtējuma ziņojumā ietver šādu informāciju:

9.1. Natura 2000 teritorijas apraksta kopsavilkums:

9.1.1. atrašanās vieta, platība, kods un karte (atbilstošā mērogā), kurā uzskatāmi attēlota Natura 2000 teritorija;

9.1.2. Natura 2000 teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķi;

9.1.3. faktori, kas jau pirms paredzētās darbības īstenošanas negatīvi ietekmē Natura 2000 teritorijā vai potenciāli ietekmējamā teritorijas daļā esošās dabas vērtības;

9.1.4. likumsakarības un mijiedarbības, kas nosaka dabas vērtību pastāvēšanu Natura 2000 teritorijā (piemēram, atbilstošs hidroloģiskais režīms, esošie sugas pārvietošanās koridori);

9.1.5. teritorijas nozīme Natura 2000 teritoriju tīkla vienotībā valstī un bioģeogrāfiskajā rajonā;

9.2. paredzētās darbības un visu iespējamo risinājumu apraksts attiecībā uz tās vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem, kā arī iespējamām tiešajām, netiešajām un sekundārajām ietekmēm uz Natura 2000 teritoriju, pamatojoties uz šādu informāciju:

9.2.1. paredzētās darbības visas iespējamās īstenošanas vietas (pievieno karti (mērogā 1:10 000 vai citā atbilstošā mērogā), kurā uzskatāmi attēlota paredzētās darbības īstenošanas vieta, un norāda adreses un nekustamo īpašumu kadastra numurus, ja tādi ir), pamatojot to izvēli. Ja paredzēto darbību plānots veikt Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, karti iesniedz mazākā mērogā un norāda paredzētās darbības vietas koordinātas – elipsoidālās (ģeogrāfiskās) koordinātas 1984.gada Pasaules Ģeodēziskajā sistēmā (WGS 84) (ja darbību ir paredzēts veikt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā) vai plaknes koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 TM (ja darbību ir paredzēts veikt Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos);

9.2.2. visu iespējamo risinājumu apraksts attiecībā uz paredzētās darbības tehnoloģiju veidiem (pamatojot to izvēli);

9.2.3. paredzētās darbības īstenošanai nepieciešamā zemes platība;

9.2.4. attālums kilometros no paredzētās darbības iespējamās īstenošanas vietas līdz Natura 2000 teritorijas robežai (ja paredzētā darbība īstenojama ārpus Natura 2000 teritorijas) vai īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kas sastopami Natura 2000 teritorijā;

9.2.5. paredzētās darbības veikšanai nepieciešamie dabas resursi (piemēram, ūdens ieguve) un to izmantošana;

9.2.6. piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdenī un augsnē (norādot piesārņojošās vielas, to daudzumu un koncentrāciju), smakas, troksnis, vibrācijas, gaisma, siltums, radiācija;

9.2.7. fiziskās izmaiņas, kas dabā radīsies paredzētās darbības īstenošanas vietā (piemēram, iegūtais derīgo izrakteņu apjoms, nocirstie koki, izmaiņas hidroloģiskajā režīmā, ar apbūvi klātā platība);

9.2.8. transportēšanas un infrastruktūras prasības (piemēram, nepieciešamie piekļuves ceļi vai cita infrastruktūra, transportēšanas intensitāte un sezona);

9.2.9. paredzētās darbības īstenošanai nepieciešamās būvniecības norises laiks un ilgums;

9.3. informācija par ietekmējamām īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

9.3.1. īpaši aizsargājamie biotopi, to apdraudētības, aizsardzības un saglabāšanas pakāpe un atjaunošanās iespējas, to platība (pamatojoties uz jaunāko pieejamo informāciju), kā arī to aizsardzības statusa novērtējums valstī;

9.3.2. īpaši aizsargājamās sugas, to populāciju lielums (tai skaitā attiecībā pret populācijas lielumu valstī kopumā), populācijas izolācijas pakāpe attiecībā pret citām tās pašas sugas populācijām un šīs sugas dabisko izplatību kopumā (pamatojoties uz jaunāko pieejamo informāciju), kā arī to aizsardzības statusa novērtējums valstī;

9.3.3. īpaši aizsargājamo sugu un tām raksturīgo dzīvotņu platības, apdraudētības, aizsardzības un saglabāšanās pakāpe un atjaunošanās iespējas;

9.4. visu paredzētās darbības un šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto risinājumu (attiecībā uz darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem) ietekmju novērtējums uz Natura 2000 teritoriju, tās ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķiem, pamatojoties uz šādiem kritērijiem un atbilstoši šo noteikumu pielikuma 1.tabulā minētajai informācijai:

9.4.1. īpaši aizsargājamā biotopa vai sugas dzīvotnes platība;

9.4.2. īpaši aizsargājamās sugas populācijas blīvums;

9.4.3. īpaši aizsargājamā biotopa vai sugas dzīvotnes fragmentācija;

9.4.4. traucējums (piemēram, troksnis, gaismas avots) īpaši aizsargājamām sugām;

9.4.5. īpaši aizsargājamā biotopa vai sugas dzīvotnes izolēšana (nošķiršana) no citiem tādiem pašiem biotopiem vai sugas dzīvotnēm;

9.4.6. izmaiņas īpaši aizsargājamā biotopa vai sugas dzīvotnes kvalitātē (tam raksturīgajās struktūrās un funkcijās);

9.4.7. izmaiņas likumsakarībās un mijiedarbībās, kuras nosaka Natura 2000 teritorijas struktūru un funkcijas;

9.5. visu paredzētās darbības kumulatīvo ietekmju (saistībā ar citām darbībām) identificēšana un apraksts (iekļauj informāciju atbilstoši šo noteikumu pielikuma 2.tabulai), kā arī novērtējums atbilstoši šo noteikumu 9.4.apakšpunktā minētajiem kritērijiem un indikatoriem;

9.6. tādu iespējamo risku (piemēram, piesārņojuma noplūde) novērtējums, kas saistīti ar paredzētās darbības (atsevišķi vai kopā ar citām darbībām) īstenošanu un kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritoriju, tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem, ekoloģiskajām funkcijām un integritāti;

9.7. argumentēts apraksts par tām paredzētās darbības ietekmēm vai ietekmju kombinācijām, kurām atbilstoši šo noteikumu 9.4., 9.5. un 9.6.apakšpunktā minētajam novērtējumam:

9.7.1. būs vai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz Natura 2000 teritoriju, tās ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un aizsardzības un izmantošanas mērķiem;

9.7.2. ietekmju mērogs un būtiskums uz Natura 2000 teritoriju, tās ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un aizsardzības un izmantošanas mērķiem nav zināms. Šādos gadījumos atbilstoši piesardzības principam pieņem, ka ietekme būs būtiska;

9.8. pamatojums, kāpēc paredzēto darbību nepieciešams īstenot jebkurā gadījumā (ja atbilstoši novērtējuma rezultātiem paredzētās darbības ietekme uz Natura 2000 teritoriju, tās ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķiem būs būtiski negatīva), lai nodrošinātu:

9.8.1. sabiedrībai nozīmīgu interešu (arī sociālo vai ekonomisko interešu) apmierināšanu (ja teritorijā nav Eiropas Savienības prioritāro sugu vai biotopu);

9.8.2. sabiedrības veselības aizsardzības interešu apmierināšanu;

9.8.3. sabiedrības drošības interešu apmierināšanu;

9.8.4. vides aizsardzības interešu apmierināšanu;

9.8.5. citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanu;

9.9. pasākumi paredzētās darbības negatīvās ietekmes samazināšanai – tehnoloģiskie un citi risinājumi, lai novērstu vai mazinātu paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi, to pamatojums atbilstoši šo noteikumu pielikuma 3. un 4.tabulā minētajiem nosacījumiem, to ieviešanas grafiks, kā arī pasākumu monitoringa plāns;

9.10. paredzētie kompensējošie pasākumi, ja tādi nosakāmi saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", to izvēles pamatojums atbilstoši šo noteikumu pielikuma 4. un 5.tabulā minētajiem nosacījumiem un ieviešanas grafiks, kā arī pasākumu monitoringa plāns;

9.11. paredzētās darbības ietekmes novērtējumu veikušo ekspertu atzinumu kopijas;

9.12. izmantotās informācijas avotu saraksts.

10. Ierosinātājs sagatavo novērtējuma ziņojumu. Pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu, ierosinātājs pēc konsultācijām ar Dabas aizsardzības pārvaldi par sabiedrībai pieejamo informāciju sagatavo novērtējuma ziņojumu sabiedriskajai apspriešanai, neiekļaujot novērtējuma ziņojumā ierobežotas pieejamības informāciju. Minētajā novērtējuma ziņojumā nenorāda to informācijas daļu, kuras atklāšana var kaitēt īpaši aizsargājamās sugas vai īpaši aizsargājamā biotopa labvēlīgas aizsardzības statusa nodrošināšanai un varētu palielināt iespēju nodarīt kaitējumu videi.

11. Pēc novērtējuma ziņojuma sagatavošanas ierosinātājs:

11.1. ievieto savā vai pilnvarotās personas mājaslapā internetā novērtējuma ziņojumu, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju, un paziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu;

11.2. iesniedz birojā elektroniski vai elektroniska dokumenta formā novērtējuma ziņojumu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, un paziņojumu par izstrādāto novērtējuma ziņojumu;

11.3. iesniedz pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā tiek plānota paredzētā darbība (turpmāk – attiecīgā pašvaldība), papīra dokumenta formā, kā arī elektroniski vai elektroniska dokumenta formā novērtējuma ziņojumu, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju, un paziņojumu par izstrādāto novērtējuma ziņojumu;

11.4. pēc novērtējuma ziņojuma iesniegšanas attiecīgajā pašvaldībā triju darbdienu laikā iesniedz publicēšanai vismaz vienā pašvaldības izdevumā vai citā vietējā laikrakstā paziņojumu par izstrādāto novērtējuma ziņojumu;

11.5. par izstrādāto novērtējuma ziņojumu individuāli informē nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju;

11.6. paziņojumu par izstrādāto novērtējuma ziņojumu izvieto sabiedriskās vietās (piemēram, bibliotēkā, pastā vai uz attiecīgās pašvaldības ziņojumu dēļa).

12. Paziņojumu par izstrādāto novērtējuma ziņojumu birojs ievieto savā mājaslapā internetā, nodrošinot arī saiti uz ierosinātāja vai tā pilnvarotās personas mājaslapu internetā, kur pieejams novērtējuma ziņojums, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju.

13. Attiecīgā pašvaldība paziņojumu par sagatavoto novērtējuma ziņojumu ievieto savā mājaslapā internetā un nodrošina, ka novērtējuma ziņojums, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju, ir pieejams sabiedrībai.

14. Ierosinātāja pienākums ir noskaidrot sabiedrības viedokli, veicinot to iedzīvotāju līdzdalību novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas procesā, kurus var ietekmēt paredzētā darbība.

15. Šo noteikumu 11., 12. un 13.punktā minētajā paziņojumā norāda vismaz šādu informāciju:

15.1. paredzētās darbības nosaukums un īstenošanas vieta;

15.2. ierosinātājs (fiziskas personas vārds, uzvārds vai juridiskas personas firma, reģistrācijas numurs);

15.3. datums, kad pieņemts biroja lēmums par ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma nepieciešamību, sagatavotā novērtējuma ziņojuma nosaukums, sagatavošanas datums;

15.4. novērtējuma ziņojuma sagatavotājs;

15.5. sabiedriskās apspriešanas sanāksmes norises laiks un vieta;

15.6. laiks un vieta, kur sabiedrība var iepazīties ar novērtējuma ziņojumu, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju, un citiem dokumentiem par paredzēto darbību;

15.7. termiņš (ne mazāk kā 30 dienas no paziņojuma publicēšanas brīža), līdz kuram sabiedrība var iesniegt ierosinātājam un birojam rakstiskus priekšlikumus vai viedokli;

15.8. ierosinātāja un biroja adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, ierosinātāja vai tā pilnvarotās personas mājaslapas adrese internetā.

16. Ikviena persona pēc šo noteikumu 11.punktā minētā paziņojuma publicēšanas ir tiesīga rakstiski nosūtīt ierosinātājam un birojam priekšlikumus (tai skaitā atbilstoši normatīvajiem aktiem elektroniska dokumenta formā sagatavotus) vai viedokli par novērtējuma ziņojumu.

17. Ierosinātājs rīko novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksmi ne agrāk kā septiņas dienas pēc šo noteikumu 11.punktā minētā paziņojuma publicēšanas attiecīgās pašvaldības izdevumā vai citā vietējā laikrakstā un ne vēlāk kā 10 dienas pirms sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

18. Informāciju par paredzēto darbību, novērtējuma ziņojumu, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju, informāciju par novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksmi un tai nepieciešamos materiālus ierosinātājs pēc vienošanās ar attiecīgo pašvaldību izvieto attiecīgās pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldē, kā arī citās sabiedriskās vietās vismaz septiņas dienas pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes.

19. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmei nepieciešamos materiālus un dokumentu kopijas sagatavo ierosinātājs.

20. Birojs, attiecīgā pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde piedalās novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksmē.

21. Ierosinātājs nodrošina, lai šo noteikumu 17.punktā minētā sanāksme notiktu sabiedrībai pieejamā laikā un vietā. Ierosinātājs vada sanāksmi, sniedz klātesošajiem informāciju par paredzēto darbību un nodrošina tās protokolēšanu. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laikā klātesošajiem ir tiesības izteikt viedokli, uzdot jautājumus un saņemt argumentētas atbildes.

22. Ierosinātājs triju darbdienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas sanāksmes nosūta sanāksmes protokolu birojam un attiecīgajai pašvaldībai, kā arī ievieto savā vai pilnvarotās personas mājaslapā internetā. Ikvienam sanāksmes dalībniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas sanāksmes iesniegt ierosinātājam un birojā pievienošanai protokolam atsevišķu viedokli par sabiedriskās apspriešanas sanāksmē izskatītajiem jautājumiem.

23. Ierosinātājs nodrošina pieeju informācijai par paredzēto darbību (tai skaitā citu institūciju sniegtajiem atzinumiem par paredzēto darbību, kā arī vides informācijai, kas nesatur ierosinātāja rīcībā esošo ierobežotas pieejamības informāciju) arī pēc sabiedriskās apspriešanas sanāksmes līdz biroja atzinuma saņemšanai par novērtējuma ziņojumu.

24. Ierosinātājs, izvērtējot sabiedrības un institūciju iesniegtos priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas sanāksmes rezultātus, precizē novērtējuma ziņojumu. Precizētajā novērtējuma ziņojumā papildus šo noteikumu 9.punktā minētajai informācijai iekļauj pārskatu par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem.

25. Pārskatā par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem ietver šādu informāciju:

25.1. sabiedrības līdzdalības pasākumu sarakstu;

25.2. publikāciju un paziņojumu kopijas (tai skaitā informāciju par individuālo informēšanu);

25.3. rakstiski iesniegtos priekšlikumus, norādot, vai iesniegtie priekšlikumi ir ņemti vērā, kā arī norādot pamatojumu, ja iesniegtie priekšlikumi nav ņemti vērā;

25.4. sabiedrības un institūciju rakstiski iesniegto priekšlikumu kopijas;

25.5. sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu un tam pievienoto iesniegumu kopijas.

26. Ja paredzēto darbību plānots veikt Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, sabiedrības informēšana notiek sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām, kuras noteiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi:

26.1. šo noteikumu 11.3.apakšpunktā, 22.punktā, 29.3., 35.3. un 41.1.apakšpunktā minēto informāciju un dokumentus iesniedz piekrastes pašvaldībās;

26.2. šo noteikumu 11.4. un 41.3.apakšpunktā minēto paziņojumu publicē vismaz vienā piekrastes pašvaldības izdevumā vai citā vietējā laikrakstā;

26.3. šo noteikumu 13., 31. un 36.punktā minēto informāciju un šo noteikumu 42.punktā minēto atzinumu piekrastes pašvaldība ievieto savā mājaslapā internetā;

26.4. šajos noteikumos minēto novērtējuma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu organizē piekrastes pašvaldības teritorijā. Sabiedrības informēšanai nepieciešamos materiālus izvieto attiecīgās piekrastes pašvaldības domes ēkā.

27. Ja paredzēto darbību pilnībā vai daļēji plānots veikt Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, sabiedrības informēšana notiek sadarbībā ar Ekonomikas ministriju:

27.1. šo noteikumu 11.3.apakšpunktā, 22.punktā, 29.3., 35.3. un 41.1.apakšpunktā minēto informāciju un dokumentus iesniedz Ekonomikas ministrijā, bet šo noteikumu 11.4. un 41.3.apakšpunktā minēto paziņojumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";