Zaudējis spēku - Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība

Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.11–21Jelgavā 2011.gada 28.jūlijā

Apstiprināti ar Jelgavas pilsētas domes 28.07.2011. lēmumu Nr.8/4Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43.panta pirmās daļas 13.punktu,likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"6.panta otro daļu, 7.panta piekto un sesto daļu,14.panta septīto daļu, 15.pantu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu, 24.panta pirmo daļu un 26.pantu,likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām"5.panta ceturto daļu, 6.pantu, 9.panta ceturto daļu,10.panta otro daļu un 12.pantu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi "Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tā tiek sniegta.

2. Lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem Jelgavas pilsētas domes izveidota Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

3. Komisijas kompetence noteikta Jelgavas pilsētas domes Dzīvokļu komisijas nolikumā.

4. Jelgavas pilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistru uzturēšanu kārto Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Pašvaldības īpašumu pārvalde (turpmāk – Pārvalde).

5. Tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā ir personām, kuras uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, izņemot bērnus bāreņus, repatriantus un personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, kā arī Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā nodarbinātiem kvalificētiem speciālistiem.

6. Pašvaldība palīdzību sniedz pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus:

6.1. kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, iesniegumu noteiktās palīdzības saņemšanai iesniedzot ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskās nelaimes, avārijas vai citas katastrofas;

6.2. kad personas īrētā dzīvojamā telpa denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, kuru tā ir lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās mājas tehniskā stāvokļa dēļ apdraud tajā mītošo personu dzīvību, – ja persona šajā dzīvojamā telpā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ir reģistrēta palīdzības saņemšanai pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa izīrēšanas palīdzības reģistrā.

7. Komisija pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku ne ilgāk kā uz vienu gadu:

7.1. 6.1.apakšpunktā paredzētajā gadījumā piecu darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas un Būvvaldes tehniskās apsekošanas atzinuma sniegšanas.

7.2. 6.2.apakšpunktā paredzētajā gadījumā pēc Būvvaldes tehniskās apsekošanas atzinuma sniegšanas, un ja ir konstatēts, ka pastāv apdraudējums personas dzīvībai.

7.1 Komisija 6.1. apakšpunktā paredzētajā gadījumā pieņem lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam līdz 700 euro piecu darba dienu laikā, pēc personas iesnieguma un Būvvaldes tehniskās apsekošanas atzinuma saņemšanas.

7.2 Vienreizēja pabalsta dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam piešķiršanas gadījumā, personai 30 dienu laikā no minētā pabalsta saņemšanas dienas rakstiski jāiesniedz Pārvaldē attaisnojoši dokumenti par tā izlietojumu.

7.3 Ja vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam netiek izlietots pilnā apmērā vai noteiktajam mērķim, personai 30 dienu laikā piešķirtais vienreizējais pabalsts vai tā neizlietotā daļa ir jāatmaksā.

II. PAŠVALDĪBAS PALĪDZĪBAS REĢISTRI

8. 1.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras tiek izliktas:

8.1. no īrētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

8.1.1. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

8.1.2. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona ar invaliditāti;

8.1.3. politiski represētas personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

8.2. no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

8.2.1. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

8.2.2. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona ar invaliditāti;

8.2.3. politiski represētas personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

8.3. no tām piederoša mājokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, parādsaistību nepildīšanu, ja aizņēmums nepārsniedz 40 000.00 euro ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, ja persona (ģimene) ir trūcīga (maznodrošināta), ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns un kurām nepieder cits nekustamais īpašums. Noteikums attiecas uz personām, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā telpā vismaz pēdējos trīs gadus.

9. 2.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe. Bērnus bāreņus vai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, nodrošina Jelgavas pilsētas pašvaldība, ja Jelgavas pilsētas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi. Tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bērni bāreņi vai bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, iegūst, sasniedzot pilngadību, un saglabā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

10. 3.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē:

10.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kartībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;

10.2. maznodrošinātas politiski represētas personas.

11. 4.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ja personas uz ordera vai īres līguma pamata to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un šī dzīvojamā telpa (viens dzīvoklis mājā) nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekiem) dzīvošanai un īpašnieks rakstiski apliecina, ka mājā brīvu dzīvokļu nav, ja personas īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās telpas.

12. 5.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

121. 51.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

13. 6.reģistrā sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu sociālajā mājā izīrēšanai reģistrē:

13.1. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 20.11.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.14-24);

13.2. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 20.11.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.14-24);

13.3. bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe. Bērnus bāreņus vai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, nodrošina Jelgavas pilsētas pašvaldība, ja Jelgavas pilsētas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi. Tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bērni bāreņi vai bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, iegūst, sasniedzot pilngadību, un saglabā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

13.4. trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes), pensionārus vai personas ar invaliditāti, kuri īrē pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošu dzīvojamu telpu un izteikušas vēlēšanos līdzšinējās dzīvojamās telpas vietā īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu un kuri rakstiski apņemas 2 nedēļu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu, atbrīvot un nodot pašvaldībai iepriekš īrēto dzīvojamo telpu;

13.5. trūcīgas vai maznodrošinātas, pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

13.6. personas ar invaliditāti;

13.7. personas (ģimenes), kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu ar invaliditāti;

13.8. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 26.03.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 20-8).

14. 7.reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu (izņemot sociālo dzīvojamo telpu) apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu:

14.1. ar mazāku platību;

14.2. ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

14.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos;

14.4. ar lielāku platību vai augstāku labiekārtojuma līmeni, ar nosacījumu, ka pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvokli īrē ne mazāk kā 2 gadus un pēdējo 2 gadu laikā nav bijis parāda par īri un pakalpojumiem (tajā skaitā nav parāda par agrāk īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu).

14.1 8. reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamās telpas izīrēšanai, kurai noteikts kvalificētam speciālistam izīrējamas telpas statuss, reģistrē kvalificētus speciālistus šādās Jelgavas pilsētas attīstības programmā ietvertās nozarēs:

14.11. veselības aprūpe;

14.12. izglītība;

14.13. sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi;

14.14. sabiedriskā kārtība un drošība;

14.15. kultūra;

14.16. sports;

14.17. uzņēmējdarbība – kvalificēti speciālisti kokapstrādes, pārtikas, mašīnbūves, metālapstrādes, tūrisma un loģistikas jomā.

14.2 Gadījumos, kad Jelgavas pilsētas pašvaldības institūcija nav kvalificēta speciālista darba devējs, darba devējam, pirms kvalificēta speciālista reģistrēšanas 8. reģistrā, jānoslēdz ar Jelgavas pilsētas pašvaldību sadarbības līgums.

III. PERSONU REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA PAŠVALDĪBAS PALĪDZĪBAS SAŅEMŠANAI DZĪVOKĻU JAUTĀJUMOS

15. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Klientu apkalpošanas centrā iesniegumu, kurā norāda, kādu dzīvojamo telpu vēlas (tai skaitā istabu skaitu, dzīvojamās mājas labiekārtotības pakāpi), pievieno personas apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu; ja ģimenē ir nepilngadīgs bērns (bērni) – dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu.

16. Iesniegumam papildus 15.punktā norādītajiem, jāpievieno sekojoši dokumenti:

16.1. Noteikumu 8. punktā (1.reģistrs) minētajām personu kategorijām:

16.1.1. tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.2. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 22.09.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 16-20);

16.1.3. politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.4. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 23.05.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 19-14);

16.1.5. gadījumā, ja reģistrēta laulība un laulātais ir deklarējis dzīvesvietu citur vai ir nepilngadīgs bērns, kura dzīvesvieta deklarēta citur – laulātā vai bērna deklarētās dzīvesvietas izziņu;

16.1.6. gadījumā, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.4 panta otrajā daļā minētajā gadījumā, papildus jāiesniedz:

16.1.6.1. dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegumu;

16.1.6.2. likuma "Par dzīvojamo telpu īri 28.4 panta trešajā daļā minētie dokumenti;

16.1.7. noteikumu 8.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, papildus jāiesniedz:

16.1.7.1. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 22.09.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 16-20);

16.1.7.2. kredītlīguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.7.3. tiesas nolēmuma par parāda piedziņu kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.7.4. tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.7.5. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 20.11.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.14-24);

16.1.7.6. nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

16.2. Noteikumu 9.punktā (2.reģistrs) un 13.3.apakšpunktā (6.reģistrs) minētajai personu kategorijai:

16.2.1. bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.2.2. Jelgavas pilsētas bāriņtiesas lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu un/vai Jelgavas tiesas nolēmumu par bērna aizgādības tiesību atņemšanu;

16.2.3. Jelgavas pilsētas bāriņtiesas lēmumu par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam;

16.2.4. Jelgavas pilsētas bāriņtiesas lēmumu par aizbildņa atcelšanu pēc bērna pilngadības sasniegšanas.

16.3. Noteikumu 10. punktā minētajai personu kategorijai (3.reģistrs):

16.3.1. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 22.09.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 16-20);

16.3.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo deklarēto dzīvesvietu (pierakstu) pirms izceļošanas no Latvijas;

16.3.3. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu, uzrādot oriģinālu;

16.3.4. politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu.

16.4. Noteikumu 11. punktā minētajām personām (4.reģistrs):

16.4.1. dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegumu;

16.4.2. dzīvojamās telpas ordera/īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (ja tāds ir saglabājies);

16.4.3. denacionalizācijas lēmuma kopiju;

16.4.4. gadījumā, ja namīpašumam ir vairāki īpašnieki – visu īpašnieku notariāli apstiprinātu rakstisku piekrišanu vai namīpašuma lietošanas kārtības līguma kopiju, uzrādot oriģinālu.

16.5. Noteikumu 12. un 121.punktā minētajai personu kategorijai (5.reģistrs un 51. reģistrs):

16.5.1. atbrīvojuma izziņas no ieslodzījuma vietas kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.5.2. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 22.09.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 16-20).

16.6. Noteikumu 13.4.apakšpunktā minētajām personu kategorijām (6.reģistrs):

16.6.1. izziņas par īres un pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar apsaimniekotāju un/vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

16.6.2. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 22.09.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 16-20);

16.6.3. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 23.05.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 19-14);

16.6.4. (svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 23.05.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 19-14).

16.7. (Svītrots ar Jelgavas pilsētas domes 23.05.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 19-14).

16.8. Noteikumu 14. punktā minētajām personu kategorijām (7.reģistrs):

16.8.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.8.2. izziņas par īres un pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar apsaimniekotāju un/vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu (attiecas uz 14.1., 14.2. un 14.3.apakšpunktu);

16.8.3. visu dzīvojamā telpā deklarēto pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

16.8.4. izziņu, ka pēdējo 2 gadu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas nav bijis parāda par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī nav parāda par agrāk īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (attiecas uz 14.4.apakšpunktu).

16.9. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

16.10. Punktos 8.3., 10.1., 12., 12.1 minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad tās ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

16.11. Komisija pieņem lēmumu atteikt reģistrēt personu dzīvojamās telpas izīrēšanas palīdzības reģistros (Noteikumu punkti 8.–13., 14.1):

16.11.1. piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

16.11.2. piecus gadus pēc tam, kad ar personas piekrišanu tai piederošais dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja ir pārdota vai citādi atsavināta un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā īpašuma lietošanas tiesības;

16.11.3. personas īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.

16.1 Noteikumu 14.1 punktā minētajām personu kategorijām (8. reģistrs):

16.11. darba līguma kopija;

16.12. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija;

16.13. ieteikuma vēstule no darba devēja, ja darba devējs ir Jelgavas pilsētas pašvaldības institūcija;

16.14. kvalificēta speciālista darba devēja piekrišana, ja darba devējs nav Jelgavas pilsētas pašvaldības institūcija.

17. Personas, kuras saskaņā ar šiem Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā palīdzības reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņem attiecīgo palīdzību. Par pieņemto lēmumu un personas iekļaušanu attiecīgajā palīdzības reģistrā Komisija paziņo rakstiski, nosūtot lēmuma izrakstu.