Zaudējis spēku - Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.723Rīgā 2011.gada 20.septembrī (prot. Nr.53 23.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"11.panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu, 11.panta piekto daļu,12.panta otro daļu un 29.panta ceturto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā;

1.2. kritērijus, kas jāievēro, lai pieprasītu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

1.3. kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

1.4. valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību;

1.5. kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos;

1.6. civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu.

II. Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja

2. Speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk – speciālā atļauja (licence) vai atļauja) nav nepieciešama, ja jonizējošā starojuma avots ir:

2.1. radioaktīva viela, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.1.1. kopējā radioaktivitāte attiecīgajam radionuklīdam nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādīto lielumu;

2.1.2. īpatnējā radioaktivitāte attiecīgajam radionuklīdam uz masas vienību nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādīto lielumu, un radioaktīvās vielas kopējais daudzums nepārsniedz 1000 kg;

2.2. katodstaru caurule, kas paredzēta vizuālā attēla iegūšanai, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.2.1. katodstaru caurules maksimālā potenciālu starpība nepārsniedz 30 kV, un ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, katodstaru caurules radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta;

2.2.2. potenciālu starpība ir mazāka par 5 kV;

2.3. elektrisks aparāts, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.3.1. aparāta maksimālā potenciālu starpība nepārsniedz 30 kV, un ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, aparāta radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta;

2.3.2. potenciālu starpība ir mazāka par 5 kV;

2.4. iekārta vai aparāts, kas satur slēgtu starojuma avotu, un šajā starojuma avotā esošās radioaktīvās vielas kopējā radioaktivitāte, īpatnējā radioaktivitāte vai abi šie radioaktivitātes lielumi attiecīgajam radionuklīdam pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielumus, ja ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, jonizējošā starojuma avota radītā dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta un paredzamā efektīvā starojuma doza iedzīvotājam ir mazāka par 10 µSv gadā;

2.5. dūmu detektori, kuros izmanto amerīcija nuklīdu 241Am, ja kopējā radioaktivitāte vienam detektoram nepārsniedz 74 kBq un to kopējais skaits – 100 vienību;

2.6. torija (232Th) sakausējumi luminiscento lampu elektrodos, gāzu izlādes caurulēs un elektronu kineskopos, kā arī sakarsētu gāzes lampu kvēldiegos, ja attiecīgo izstrādājumu kopējais vienā uzņēmumā glabāšanai paredzēto vienību skaits nepārsniedz 10 000 vienību gadā;

2.7. torijs (232Th) speciālajos sakausējumos aviācijas dzinējos vai ugunsizturīgās laboratorijas ierīcēs, ja to kopējā masa vienā uzņēmumā vai vienā konkrētā vietā nepārsniedz 1 000 kg;

2.8. torijs (232Th) metināšanas elektrodos, ja torija koncentrācija ir mazāka par pieciem procentiem un kopējais vienā uzņēmumā vai vienā konkrētā vietā glabājamais vai gada laikā šādu elektrodu izmantotais daudzums nepārsniedz 1 000 kg;

2.9. tritijs (3H) un kriptons (85Kr) luminiscentajās un speciālajās lampās, kā arī gāzu izlādes caurulēs, kuru radioaktivitāte vienā izstrādājumā nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielumus un attiecīgo izstrādājumu kopējais vienā uzņēmumā vienlaikus glabājamo vienību skaits nepārsniedz 10 000;

2.10. dabiskais radioaktīvais materiāls, kura īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielumus, ja šis materiāls nav īpaši apstrādāts, lai palielinātu tā īpatnējo radioaktivitāti, un, veicot darbības ar šo materiālu, vienas personas saņemtā kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 1 mSv gadā;

2.11. radionuklīdu maisījums, ja tā katra radionuklīda daļas vai kopējā vai īpatnējā radioaktivitātes summa kopējā daudzumā, kas dalīts ar šo noteikumu 1.pielikumā norādīto lielumu attiecīgajam radionuklīdam, ir mazāka vai vienāda ar 1.

3. Speciālā atļauja (licence) vai atļauja nav nepieciešama:

3.1. radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avota transportēšanai, ievešanai no Eiropas Savienības dalībvalsts, izvešanai uz Eiropas Savienības dalībvalsti, tranzītam no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu dalībvalsti vai pārvietošanai;

3.2. operatora darbībā izmantota radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avota iznomāšanai vai atsavināšanai.

4. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu radionuklīda (mātes nuklīda) sabrukšanas procesā rodas citi radionuklīdi (meitas nuklīdi), kas ir norādīti šo noteikumu 2.pielikumā, šo noteikumu 1.pielikumā norādītās radioaktivitātes vērtības attiecas ne tikai uz mātes nuklīdu, bet arī uz attiecīgajiem meitas nuklīdiem. Šajā gadījumā, lai noteiktu, vai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, izmanto mātes nuklīdam noteikto vērtību.

III. Kritēriji speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasīšanai

5. Speciālo atļauju (licenci) darbībām, kas saistītas ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta lietošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu, var pieprasīt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komercsabiedrība.

6. Par kodoliekārtas operatoru var būt tikai Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība.

7. Speciālo atļauju (licenci) radioaktīvo atkritumu glabāšanai līdz to apglabāšanai, ja plānotais glabāšanas laiks ir ilgāks par trijiem gadiem, kā arī radioaktīvo atkritumu apglabāšanai var pieprasīt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība.

8. Ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēta juridiskā persona var pieprasīt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, ja tā ir reģistrēta Latvijas Republikā, izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus.

9. Ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsone vai valstspiederīgā, vai starptautiska organizācija var pieprasīt:

9.1. speciālo atļauju (licenci) jonizējošā starojuma avota īslaicīgai ievešanai demonstrācijas, kalibrēšanas, testēšanas vai citos līdzīgos nolūkos, ja jonizējošā starojuma avota atrašanās laiks Latvijā nepārsniedz 30 dienu un šādas speciālās atļaujas (licences) iesnieguma iesniedzējam ir speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbību veikšanai ar ievedamo jonizējošā starojuma avotu attiecīgajā ārvalstī;

9.2. speciālo atļauju (licenci) vai atļauju katram atsevišķam jonizējošā starojuma avotu tranzīta pārvadājumam.

10. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs):

10.1. nodrošina apstākļus jonizējošā starojuma avota drošai ekspluatācijai un glabāšanai, kā arī izpilda ražotāja ekspluatācijas dokumentos norādītās tehniskās prasības;

10.2. samazina ar jonizējošā starojuma avota uzbūvi un lietošanu saistītos draudus darbinieka vai citas personas veselībai un dzīvībai, ņemot vērā jonizējošā starojuma ietekmi, elektriskās strāvas triecienu un mehānisko bīstamību;

10.3. sagatavo paredzamo darbu specifikai atbilstošus mērinstrumentus;

10.4. nodrošina gatavību radiācijas avārijām un to seku novēršanai;

10.5. nodrošina darbinieku kvalifikācijas atbilstību veicamajiem pienākumiem;

10.6. nodrošina radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādi;

10.7. sagatavo fiziskās aizsardzības prasībām atbilstošu jonizējošā starojuma avota glabātavu;

10.8. izstrādā jonizējošā starojuma avota izmantošanai atbilstošu vides monitoringa programmu.

11. Darbību veikšanai, kas saistītas ar medicīnisko apstarošanu, darbu vadītāja kvalifikācija atbilst šādiem kritērijiem:

11.1. radiodiagnostikā:

11.1.1. iegūts ārsta radiologa sertifikāts radiodiagnostikā, ārsta radiologa sertifikāts radioterapijā vai medicīnas fiziķa izglītība un vismaz divu gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radiodiagnostikā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz divu gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā;

11.1.2. iegūts radiogrāfera sertifikāts un vismaz piecu gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radiodiagnostikā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz triju gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā;

11.2. radioterapijā – iegūts ārsta radiologa sertifikāts radioterapijā vai medicīnas fiziķa izglītība un vismaz triju gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radioterapijā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radioterapijā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz triju gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā;

11.3. zobārstniecībā – iegūts sertifikāts zobārsta specialitātē vai ārsta radiologa sertifikāts, medicīnas fiziķa vai radiogrāfera izglītība un vismaz viena gada pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja zobārstniecības praksē tiek veikti arī zobu panorāmas rentgenuzņēmumi, zobārstam jābūt papildu izglītībai šādu izmeklējumu veikšanai.

12. Darbību veikšanai, kas nav saistītas ar medicīnisku apstarošanu, darbu vadītāja kvalifikācija atbilst šādiem kritērijiem:

12.1. iegūta augstākā izglītība;

12.2. apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā vai apgūta programma medicīnas fizikas jomā. Papildu apmācība radiācijas drošības un kodoldrošības jomā nav nepieciešama, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h, un darbu vadītājs augstākās izglītības programmā apguvis apmācību priekšmetus radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes uzņēmumu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas;

12.3. iegūta pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos:

12.3.1. vismaz viena gada pieredze, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h;

12.3.2. vismaz triju gadu pieredze, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri nav minēti šo noteikumu 12.3.1.apakšpunktā.

13. Darbību veikšanai, kas saistītas ar apstarošanu veterinārmedicīniskajā praksē, darbu vadītājam ir nepieciešama augstākā veterinārmedicīniskā izglītība un veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts.

14. Ja iesniedzējs izmanto tikai tādu jonizējošā starojuma avotu, kura apkalpošana neparedz tiešu darbinieku klātbūtni un jonizējošā starojuma ekspozīcijas dozas jauda viena metra attālumā ir mazāka par 1 µSv stundā, darbu vadītāja kvalifikācija atbilst šādiem minimālajiem kritērijiem:

14.1. iegūta vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība;

14.2. apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

14.3. vismaz viena gada darba pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

15. Attiecībā uz darbu vadītāju operators nodrošina:

15.1. apmācību radiācijas drošības jautājumos izglītības iestādes izstrādātas kursu programmas ietvaros – ne retāk kā reizi piecos gados. Šāda apmācība nav nepieciešama, ja darbības veic ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h, un:

15.1.1. darbu vadītājs augstākās izglītības programmā apguvis mācību priekšmetus radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes uzņēmumu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas;

15.1.2. darbu vadītājs vada darbus veterinārmedicīniskajā praksē;

15.2. ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi, ja mainās darba vai amata pienākumi, kā arī tiek ieviesta jauna aparatūra vai jauna procedūra darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

16. Lai veiktu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darbiniekam nepieciešama vismaz vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība un apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Papildus apgūta programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā darbiniekam nav nepieciešama, ja darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h, veic:

16.1. veterinārārsts veterinārmedicīniskajā praksē, ja tas ieguvis veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu;

16.2. darbinieks, kurš augstākās izglītības programmā apguvis mācību priekšmetus radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes uzņēmumu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas.

17. Kvalifikācijas un izglītības prasības darbiniekiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā, nosaka Ārstniecības likums.

18. Attiecībā uz darbinieku operators nodrošina:

18.1. instruktāžu (par ko izdara atzīmi attiecīgā žurnālā) par radiācijas drošības jautājumiem ne retāk kā vienu reizi gadā;

18.2. apmācību radiācijas drošības jautājumos izglītības iestādes izstrādātas kursu programmas ietvaros ne retāk kā reizi piecos gados. Atkārtota apmācība ik pēc pieciem gadiem nav nepieciešama, ja darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h, veic:

18.2.1. darbinieks veterinārmedicīniskajā praksē;

18.2.2. darbinieks, kurš augstākās izglītības programmā ir apguvis mācību priekšmetus radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes uzņēmumu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas;

18.3. ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi, ja mainās darba vai amata pienākumi, tiek ieviesta jauna aparatūra vai jauna procedūra darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

19. Ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – centrs) un attiecīgo nozares profesionālo apvienību saskaņota kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā ietver:

19.1. darbiniekiem:

19.1.1. teorētiskās mācības par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā un kodoldrošībā un darbinieku veselības aizsardzības nodrošināšanā;

19.1.2. teorētiskās un praktiskās mācības par drošām darba metodēm un radiācijas drošību un kodoldrošību;

19.2. darbu vadītājiem:

19.2.1. teorētiskās mācības par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā un kodoldrošībā un darbinieku veselības aizsardzības nodrošināšanā;

19.2.2. teorētiskās un praktiskās mācības par drošām darba metodēm un radiācijas drošību un kodoldrošību;

19.2.3. teorētiskās un praktiskās mācības par jonizējošā starojuma dozas novērtēšanu, radiācijas drošības un kodoldrošības kultūru, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli;

19.3. mācību daudzizvēļu testu, kurā pozitīvu vērtējumu saņem, pareizi atbildot vismaz uz 70 % no visiem jautājumiem.

IV. Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšana

20. Iesniedzējs iesniedz centrā rakstisku iesniegumu (3.pielikuma II un III nodaļa) speciālās atļaujas (licences) saņemšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

21. Iesniedzējs iesniedz centrā rakstisku iesniegumu (3.pielikuma I nodaļa) atļaujas saņemšanai radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avota:

21.1. iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai;

21.2. importēšanai, ja šāda darbība ir nepieciešama jonizējošā starojuma avota iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai;

21.3. eksportēšanai vai importēšanai, ja šāda darbība ir nepieciešama operatoram, kas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) jonizējošā starojuma avota lietošanai vai atļauju iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai;

21.4. tranzītam, ja vismaz viena no valstīm, uz kuru ved vai no kuras izved jonizējošā starojuma avotu, nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

22. Iesniedzējs var iesniegt centrā rakstisku iesniegumu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanai (turpmāk – iesniegums) vairākām darbībām ar vienu vai vairākiem jonizējošā starojuma avotiem.

23. Ja iesniegumam nav pievienoti visi šo noteikumu 3.pielikumā minētie dokumenti, centrs piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē iesniedzēju, pieprasot nepieciešamos dokumentus.

24. Centrs ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā, bet valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem – ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma reģistrēšanas pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju.

25. Ja, izskatot iesniegumu, centrs konstatē, ka:

25.1. iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepilnīga vai neprecīza, tas 10 darbdienu laikā no iesnieguma reģistrēšanas dienas pieprasa iesniegt nepieciešamo informāciju;

25.2. nepieciešams veikt pārbaudes attiecīgajā objektā, šo noteikumu 24.punktā minēto lēmuma pieņemšanas termiņu centrs var pagarināt par 10 darbdienām, savukārt valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem – par 20 darbdienām, rakstiski par to informējot iesniedzēju.

26. Ja iesnieguma izskatīšanas laikā mainījusies šo noteikumu 29. un 30.punktā norādītā informācija, operators piecu darbdienu laikā pēc izmaiņām rakstiski par to paziņo centram.