Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām

Ministru kabineta noteikumi Nr.988Rīgā 2011.gada 20.decembrī (prot. Nr.75 33.§)

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 4.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka brucelozes ierosinātāja Brucella melitensis (turpmāk – bruceloze) profilakses un apkarošanas kārtību aitu un kazu sugas dzīvniekiem (turpmāk – dzīvnieks).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aizdomas par saslimšanu ar brucelozi – dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās izmaiņas un, laboratoriski nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju attiecīgajam dzīvniekam ņemtajā paraugā, atkārtoti ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts;

2.2. apstiprināta brucelozes diagnoze – diagnoze, ko apstiprina, ja, laboratoriski nosakot brucelozes ierosinātāju attiecīgajam dzīvniekam ņemtajā paraugā, iegūts pozitīvs rezultāts bakterioloģiskos izmeklējumos;

2.3. ar brucelozi slims dzīvnieks – dzīvnieks, kam apstiprināta brucelozes diagnoze;

2.4. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, kuru Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.5. skartais punkts – vieta (teritorija), kurā konstatētas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar brucelozi vai dzīvniekam apstiprināta brucelozes diagnoze un kurā piemēro brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.6. novietne – telpa, celtne, teritorija vai to daļa, vai iežogota platība, kurā audzē vai tur dzīvniekus;

2.7. klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugs – audu paraugi, kas paņemti brucelozes apkarošanas pasākumu laikā no dzīvnieka vai tā līķa, – asins serums, abortētais auglis, augļūdeņi, placenta, nedzīvi dzimušais vai jaundzimuša dzīvnieka līķis;

2.8. kontroles paraugs – asins seruma paraugs, kas paņemts no dzīvnieka profilakses pasākumu laikā, lai laboratorijā to izmeklētu seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju;

2.9. no brucelozes brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tā vienu gadu ir brīva no brucelozes un pretendē uz oficiāli brīvas novietnes statusu, un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

2.10. no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tai divus gadus ir saglabāts no brucelozes brīvas novietnes statuss un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

2.11. no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss – statuss, ko Eiropas Komisija piešķir un saglabā valstij, ja tajā 99,8 procentiem dzīvnieku novietņu ir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss vai vismaz piecus gadus pēc kārtas ir sniegtas ziņas par situāciju valstī attiecībā uz brucelozes ierosinātāju un nav apstiprināta brucelozes diagnoze un valstī vismaz trīs gadus nav veikta dzīvnieku vakcinācija, kā arī tiek veikti brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumi.

3. Latvijā ir aizliegta dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija un hiperimūno serumu lietošana pret brucelozi, kā arī brucelozes terapeitiskā ārstēšana.

4. Dienests atbilstoši šo noteikumu 5.punktam veic nepieciešamās darbības, lai Latvija saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu, kas piešķirts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 17.novembra Lēmumu 2010/695/ES, ar ko groza Lēmuma 93/52/EEK pielikumus attiecībā uz Igaunijas, Latvijas un Baleāru salu autonomā apgabala Spānijā atzīšanu par oficiāli brīvu no brucelozes (B. melitensis) un ar ko groza Lēmuma 2003/467/EK I un II pielikumu attiecībā uz Igaunijas atzīšanu par oficiāli brīvu no tuberkulozes un brucelozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (turpmāk – Komisijas lēmums 2010/695/ES).

5. Dienests:

5.1. izstrādā brucelozes uzraudzības un apkarošanas programmu;

5.2. līdz kārtējā gada 31.maijam sniedz Eiropas Komisijai ziņas par iepriekšējā gada situāciju attiecībā uz brucelozes ierosinātāju.

6. Dienests novietnei piešķir vai saglabā attiecīgo statusu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina un kārtējā gada laikā veic profilakses pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 2.nodaļu.

6.1 Dienests no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu reģistrē Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā, norādot "oficiāli brīvs", un no brucelozes brīvas novietnes statusu reģistrē, norādot "pretendē uz statusu "oficiāli brīvs"".

7. Lai nākamajā gadā veiktu nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus dzīvniekiem, dienests līdz kārtējā gada 31. oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par nepieciešamo kontroles paraugu skaitu un to atlases kritērijiem.

8. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 31. decembrim sagatavo un savā tīmekļvietnē publicē informāciju dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un dienestam par lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā reģistrētajiem dzīvniekiem, kam ir nepieciešami kontroles paraugu izmeklējumi nākamajā gadā.

9. Kontroles paraugus ņem un laboratoriskai izmeklēšanai uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR" (turpmāk – institūts) nosūta praktizējošais veterinārārsts.

10. Klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugus ņem un uz institūtu nosūta praktizējošs veterinārārsts, kas noslēdzis līgumu ar dienestu par klīniskā un patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu, vai dienesta inspektors, vai pilnvarots veterinārārsts.

11. Institūts laboratoriski veic:

11.1. seroloģiskos izmeklējumus, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju ar šādām metodēm:

11.1.1. Roz-Bengala reakciju asins seruma paraugā (turpmāk – RBR);

11.1.2. komplementa saistīšanas reakciju asins seruma paraugā (turpmāk – KSR);

11.2. bakterioloģiskos izmeklējumus, nosakot brucelozes ierosinātāju klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugā.

12. Ja institūts laboratoriski veic seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā ar RBR metodi un konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju, paraugu izmeklē ar KSR metodi. KSR metodes rezultāts ir pozitīvs, ja izmeklējamā dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 20 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju.

13. Ja, laboratoriski izmeklējot kontroles vai klīniskā materiāla paraugu ar KSR metodi, atkārtoti iegūst pozitīvu rezultātu, pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors ņem klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugu un nosūta institūtam bakterioloģisko izmeklējumu veikšanai. Lai paņemtu patoloģiskā materiāla paraugu bakterioloģiskai izmeklēšanai, dzīvnieku, ja nepieciešams, nogalina un izmanto, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 41.2.apakšpunktu.

14. Institūts pēc parauga laboratoriskās izmeklēšanas nosūta izmeklējumu rezultātus:

14.1. Lauku atbalsta dienestam – elektroniski;

14.2. personai, kas iesūtījusi paraugu, – rakstveidā;

14.3. dienestam un attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai – elektroniski, ja iegūts pozitīvs rezultāts.

15. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs un institūts brucelozes laboratorisko izmeklējumu rezultātus glabā elektroniski vai papīra formā vismaz trīs gadus pēc to saņemšanas, bet izolēto brucelozes ierosinātāju no tā izolēšanas brīža institūts uzglabā tā, lai brucelozes ierosinātājs vismaz sešus mēnešus saglabātu bioloģiskās īpašības.

16. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

16.1. nodrošina kontroles paraugu ņemšanu un izmeklēšanu šo noteikumu 8. punktā minētajiem dzīvniekiem;

16.2. sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu uz institūtu un laboratorisko izmeklēšanu.

17. Lai dienests piešķirtu vai saglabātu novietnei attiecīgo statusu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs veic šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilaktiskos pasākumus. Līdz to izpildei:

17.1. ir aizliegta dzīvnieku pārvietošana, kā arī dzīvnieku un to produkcijas tirdzniecība;

17.2. dienests nepiešķir vai īslaicīgi aptur novietnei piešķirto statusu.

18. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kurš nav veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, sedz visus ar brucelozes apkarošanas pasākumiem saistītos izdevumus – pilnvarota veterinārārsta, dienesta, institūta un to personu izdevumus, kuras ir iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu savākšanā un pārstrādē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam) –, ja tiek konstatēts viens no šādiem gadījumiem:

18.1. ir apstiprināta brucelozes diagnoze;

18.2. ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozes ierosinātāju;

18.3. ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos ar brucelozes ierosinātāju (turpmāk – aizdomas par inficēšanos ar brucelozi) vienā no šādiem gadījumiem:

18.3.1. dzīvnieks ir bijis kontaktā ar dzīvnieku, kas slims ar brucelozi, vai ar iespējamu brucelozes izcelsmes avotu (piemēram, ar abortētu augli, augļūdeņiem, placentu, nedzīvi dzimuša vai jaundzimuša dzīvnieka līķi, kontaminētu barību vai priekšmetu);

18.3.2. dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniskās pazīmes – kustības traucējumus, abscesus, bursītu, tendinītu, artrītu, ķermeņa pakaļdaļas paralīzi, vīriešu kārtas dzīvniekam – orhītu, epididimīta pazīmes, sieviešu kārtas dzīvniekam – abortu, dzimumorgānu iekaisumu, mastīta pazīmes, neauglību;

18.3.3. ir laboratoriski iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju.

19. Ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi (izņemot šo noteikumu 18.punktā minētos gadījumus), Zemkopības ministrija no kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma brucelozes profilakses un apkarošanas nodrošināšanai sedz šādas brucelozes apkarošanas pasākumu izmaksas:

19.1. pilnvarotajam veterinārārstam:

19.1.1. faktiskos transporta izdevumus;

19.1.2. darba samaksu (par veterinārārsta vizīti un dokumentu noformēšanu, par dzīvnieka līķa daļēju sekciju, klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu un iesaiņošanu, dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un dezinfekciju);

19.1.3. izlietoto dezinfekcijas līdzekļu iegādes izdevumus;

19.2. institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskiem izmeklējumiem (laboratoriski seroloģiskajiem (KSR, RBR) un bakterioloģiskajiem izmeklējumiem, kā arī testēšanas pārskatu noformēšanu).

20. Ja ir apstiprināta brucelozes diagnoze, zaudējumus, kas radušies brucelozes apkarošanas laikā, sedz saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis profilakses pasākumus, lai novietnei piešķirtu vai saglabātu attiecīgu statusu.

21. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izmanto, pārstrādā vai likvidē, piemērojot pārstrādes metodes un nosacījumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr. 1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011).

21.1 Dienests novietnei atceļ no brucelozes brīvas novietnes vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu triju darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēts viens no šādiem gadījumiem:

21.1 1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē ievieto dzīvniekus, kas neatbilst šo noteikumu 26., 29. vai 35. punktā noteiktajām prasībām;

21.12. dzīvnieki nav reģistrēti Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā vai to pārvietošana nav notikusi atbilstoši noteikumiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

21.1 3. nav izpildītas šo noteikumu 2. un 3. nodaļā noteiktās prasības;

21.1 4. pilnvarotajam veterinārārstam vai dienesta inspektoram ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi vai pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors ir apstiprinājis brucelozes diagnozi;

21.1 5. novietnē neaudzē vai netur dzīvniekus.

22. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ar svaigpienu, jaunpienu un svaigu gaļu, kas paredzēta cilvēku patēriņam, rīkojas saskaņā ar higiēnas un kontroles jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

2. Brucelozes profilakses pasākumi

2.1. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu un saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja Latvijai ir piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss

23. Dienests visām novietnēm Latvijā piešķir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, pamatojoties uz Komisijas lēmumu 2010/695/ES.

24. Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir pienākums saglabāt no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu. Lai šādu novietnes statusu saglabātu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

24.1. nodrošina šo noteikumu 25.punktā minēto kontroles paraugu izmeklējumus;

24.2. izpilda šo noteikumu 26.punktā minētās prasības.

25. Dienests izlases veidā nosaka nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus tā, lai valstī:

25.1. pirmajā gadā 10 procentu dzīvnieku, kas vecāki par sešiem mēnešiem, ir seroloģiski izmeklēti atbilstoši šo noteikumu 11.punktā minētajām metodēm, iegūstot negatīvus rezultātus (turpmāk – seroloģiski izmeklēti);

25.2. otrajā gadā un turpmākajos gados seroloģiski izmeklēti ir pieci procenti dzīvnieku, kas vecāki par sešiem mēnešiem. Dzīvniekiem, kas atrodas novietnē, kurai piešķirts no Maedi-Visna oficiāli brīvas novietnes statuss, kontroles parauga izmeklējuma periods atbilst normatīvajā aktā par kārtību, kādā aitu sugas dzīvniekiem veic slimības Maedi-Visna uzraudzību, kontroli un apkarošanu, minētajam kontroles parauga izmeklējuma periodam, kas noteikts, lai saglabātu no Maedi-Visna oficiāli brīvas novietnes statusu.

26. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē, kurai ir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, var ievietot dzīvniekus no novietnes ar tādu pašu statusu vai no novietnes, kurai ir no brucelozes brīvas novietnes statuss, ja novietnē:

26.1. dzīvnieki ir identificējami;

26.2. dzīvnieki pret brucelozi nav vakcinēti, izņemot gadījumus, ja:

26.2.1. dzīvniekiem vakcinācija veikta divus gadus pirms pārvietošanas;

26.2.2. sieviešu kārtas dzīvnieki, kas vecāki par diviem gadiem, pret brucelozi vakcinēti līdz septiņu mēnešu vecumam;

26.3. dzīvnieki pirms pārvietošanas ir turēti izolēti un vismaz ar sešu nedēļu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti.

26.1 Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nav nodrošinājis šo noteikumu 25. punktā minētos kontroles paraugu izmeklējumus vai novietnei nav piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, dienests minēto statusu var piešķirt, ja visi dzīvnieki, kuru vecums pārsniedz sešus mēnešus, ir seroloģiski izmeklēti.

2.2. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu un saglabātu no brucelozes brīvas novietnes statusu un mainītu tās statusu, piešķirot no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss

2.2.1. No brucelozes brīvas novietnes statusa piešķiršana

27. Ja Latvijai apturēts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietni var pieteikt no brucelozes brīvas novietnes statusa piešķiršanai, ja tas izpildījis šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā minētos apkarošanas pasākumus.

28. Dienests novietnei piešķir no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja novietnē:

28.1. dzīvniekiem pēdējo 12 mēnešu laikā nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;

28.2. pret brucelozi vakcinētie dzīvnieki, kas vecāki par 18 mēnešiem, vismaz ar sešu mēnešu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti;

28.3. pret brucelozi nevakcinētie dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem, vismaz ar sešu mēnešu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti;

28.4. pēc seroloģiskajiem izmeklējumiem, kas veikti atbilstoši šo noteikumu 28.2. un 28.3.apakšpunktā minētajām prasībām, atrodas dzīvnieki, kas tajā ir dzimuši vai ievesti no citas novietnes saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu.

29. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē drīkst ievietot dzīvniekus no citas novietnes, kurai piešķirts no brucelozes brīvas vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, vai no novietnes, kurai nav piešķirts no brucelozes brīvas novietnes statuss un kura pretendē uz attiecīgo statusu, un kurā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus, un kurā:

29.1. dzīvnieki ir identificējami;

29.2. dzīvniekiem pēdējo 12 mēnešu laikā nav konstatētas brucelozes klīniskās pazīmes;

29.3. dzīvnieki pēdējo divu gadu laikā pret brucelozi nav vakcinēti, izņemot gadījumus, ja dzīvnieki pret brucelozi vakcinēti līdz septiņu mēnešu vecumam. Dzīvniekus pret brucelozi var vakcinēt ne mazāk kā 15 dienas pirms pārvietošanas;

29.4. šo noteikumu 29.3.apakšpunktā minētie nevakcinētie dzīvnieki pirms pārvietošanas ir turēti izolēti un tajā laikā vismaz ar sešu nedēļu intervālu divas reizes ir seroloģiski izmeklēti.

2.2.2. No brucelozes brīvas novietnes statusa saglabāšana un mainīšana, lai piešķirtu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu

30. Novietnei saglabā no brucelozes brīvas novietnes statusu, ja:

30.1. novietnē dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu;

30.2. novietnē katru gadu dzīvniekiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem, izlases veidā ņem kontroles paraugus atbilstoši šo noteikumu 31.punktā minētajām prasībām un dzīvnieki ir seroloģiski izmeklēti.

31. Piešķirot novietnei no brucelozes brīvas novietnes statusu, dienests izlases veidā nosaka nepieciešamos kontroles paraugu izmeklējumus:

31.1. no visiem pret brucelozi nevakcinētajiem vīriešu kārtas nekastrētajiem dzīvniekiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem;

31.2. no visiem pret brucelozi vakcinētajiem vīriešu kārtas nekastrētajiem dzīvniekiem, kas vecāki par 18 mēnešiem;

31.3. no visiem pēc iepriekšējās izmeklēšanas novietnē ievestajiem dzīvniekiem;

31.4. 25 procentiem no dzimumgatavību sasniegušajiem vai slaucamajiem sieviešu kārtas dzīvniekiem, ja novietnē ir vismaz 50 šādu dzīvnieku, vai visiem dzīvniekiem, ja novietnē ir mazāk nekā 50 šādu dzīvnieku.

32. Dienests no brucelozes brīvas novietnes statusu var mainīt, piešķirot tai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja:

32.1. ir pagājuši divi gadi, kopš novietnei piešķirts no brucelozes brīvas novietnes statuss;

32.2. attiecīgajā novietnē divu gadu laikā nav turēti pret brucelozi vakcinēti dzīvnieki;

32.3. novietnē dzīvnieki ir ievietoti saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu;

32.4. otrā gada beigās visi novietnē esošie dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem, ir seroloģiski izmeklēti.