Zaudējis spēku - Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.48Rīgā 2012.gada 10.janvārī (prot. Nr.2 21.§)

Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22.panta 1., 2., 3. un 6.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu būves kadastrālās uzmērīšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – būves (tai skaitā valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas un būves, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība) – kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus un mērījumu precizitāti;

1.4. termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana.

2. Valsts zemes dienests ēkas, inženierbūves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu (turpmāk – būves kadastrālā uzmērīšana) veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, lai kadastrālās uzmērīšanas dienā iegūtu faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves teksta datu un telpisko datu reģistrācijai un aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma).

3. Būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētās personas (turpmāk – ierosinātājs) iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, kas noteikti normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju. Papildus ierosinātājs uzrāda šādus dokumentus (ja tie ir ierosinātāja rīcībā):

3.1. būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts:

3.1.1. ģenerālplānu;

3.1.2. paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju);

3.1.3. stāva plānu ar pievienotu telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju;

3.1.4. būves garengriezuma un šķērsgriezuma plānu;

3.2. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;

3.3. inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju;

3.4. citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes apstiprinātu informāciju), kas satur norādes par būves, telpu grupas vai telpas apjoma rādītājiem, lietošanas veidiem, būvniecības vai ekspluatācijā pieņemšanas gadiem;

3.5. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izgatavotu zemes robežu plānu, topogrāfisko plānu, situācijas plānu vai izpilduzmērījumu dokumentu, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un tās apjoma rādītāji, ja ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto dokumentu (turpmāk – projekta dokumentācija).

4. Šo noteikumu 3.1.1., 3.1.3., 3.1.4. un 3.5.apakšpunktā minētos dokumentus ierosinātājs var iesniegt elektronisko datu nesējā vektordatu (DGN, DXF, SHP, DWG) formātā bez elektroniskā paraksta.

5. Būves kadastrālajā uzmērīšanā informāciju iegūst:

5.1. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos apsekojot būvi apvidū un:

5.1.1. veicot mērījumus;

5.1.2. fiksējot vizuāli nosakāmus būvi raksturojošus rādītājus;

5.1.3. veicot aprēķinus;

5.2. izmantojot:

5.2.1. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus;

5.2.2. ierosinātāja iesniegtos dokumentus;

5.2.3. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.

6. Kadastrāli neuzmēra:

6.1. ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas un šo noteikumu 129.punktā minēto gadījumu);

6.2. ēku un telpu grupu, kuras iekštelpu lielākais augstums ir mazāks par 1,60 metriem;

6.3. ēkas bēniņus;

6.4. iekārtu, kas saskaņā ar normatīvajos aktos apstiprināto būvju klasifikāciju (turpmāk – būvju klasifikācija) nav klasificējama kā būve;

6.5. meliorācijas būvi bez ēkas pazīmēm, tai skaitā ceļu, dambju, aizsprostu un zivju dīķu notekas un caurtekas;

6.6. inženierbūves pamatus, ja nav izbūvētas vai ir sagruvušas pārējās inženierbūves konstrukcijas;

6.7. ēkas iekšējās kontūras robežās esošos inženiertīklus (inženierkomunikācijas), kā arī uz ēkas jumta esošās inženierbūves.

7. Katru būvi uzmēra un klasificē kā atsevišķu objektu, izmantojot būvju klasifikācijā noteikto būvju iedalījumu ēkās un inženierbūvēs.

8. Ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā būve tiek sadalīta reālās daļās atbilstoši projekta dokumentācijai, informāciju par visām atdalāmajām būves daļām kā par atsevišķām būvēm iegūst vienlaikus, veicot katras atsevišķās izveidojamās būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū. Būves sadales līniju atbilstoši konstruktīvajām izmaiņām nosaka pa vienu vertikālu plakni visas būves augstumā vai pa vairākām vertikālām plaknēm, kas atbilst katra stāva augstumam.

9. Būves kadastrālo uzmērīšanu izpilda šādos termiņos:

9.1. līdz 22 darbdienām vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot:

9.1.1. ēku ar kopējo būvtilpumu, lielāku par 5000 m3;

9.1.2. inženierbūvi;

9.2. līdz 15 darbdienām:

9.2.1. kadastrāli uzmērot ēku ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3, valsts noslēpuma statusam atbilstošu ēku un telpu grupu;

9.2.2. aktualizējot ēkas nolietojuma procentu;

9.3. līdz 10 darbdienām – veicot pārējās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū;

9.4. normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju noteiktajā termiņā – veicot šo noteikumu 132.punktā minētās atsevišķās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības.

10. Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi (turpmāk – darbu izpilde) aptur:

10.1. uz laiku līdz trim mēnešiem no dienas, kad saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes apturēšanu;

10.2. uz laiku līdz vienam mēnesim:

10.2.1. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 581);

10.2.2. no dienas, kad izsniegts vai nosūtīts darbu izpildes apturēšanas paziņojums, ko sagatavojis Valsts zemes dienesta darbinieks, kas veic būves kadastrālo uzmērīšanu (turpmāk – uzmērītājs).

11. Uzmērītājs darbu izpildes apturēšanas paziņojumu sagatavo, ja:

11.1. ierosinātājs nenodrošina uzmērītāja iekļūšanu uzmērāmajā objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;

11.2. nav iespējams iegūt šajos noteikumos minētos būves un tās daļu apjoma rādītājus vai citus būvi raksturojošos rādītājus, tai skaitā informāciju par būves galveno lietošanas veidu vai telpu grupu lietošanas veidiem, vai arī ja šī informācija ir pretrunīga;

11.3. uzmērāmā objekta apsekošanas laikā konstatēts, ka uzmērāmā objekta stāvoklis apdraud uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību un kadastrālā uzmērīšana no ārpuses nav iespējama.

12. Darbu izpildes apturēšanas paziņojumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem vienu pret parakstu izsniedz ierosinātājam. Ja ierosinātājs atsakās saņemt darbu izpildes apturēšanas paziņojumu vai to nav iespējams izsniegt, darbu izpildes apturēšanas paziņojumu ierosinātājam nosūta uz oficiālo elektronisko adresi, bet, ja nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad pa pastu.

13. Darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norāda:

13.1. būves adresi;

13.2. būves kadastra apzīmējumu;

13.3. darbu izpildes apturēšanas iemeslu;

13.4. darbu izpildes atsākšanas nosacījumus;

13.5. uzmērītāja vārdu, uzvārdu, amatu un paziņojuma sagatavošanas datumu.

14. Apturēto darbu izpildi turpina, ja:

14.1. šo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteiktajā termiņā ir saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes turpināšanu;

14.2. šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā:

14.2.1. novērsti šo noteikumu 11.punktā minētie darbu izpildes apturēšanas iemesli;

14.2.2. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 581).

15. Laiku, uz kuru darbu izpilde ir apturēta, neieskaita šo noteikumu 9.punktā norādītajos termiņos.

16. Būves kadastrālo uzmērīšanu pārtrauc šādos gadījumos:

16.1. saņemts attiecīgs ierosinātāja rakstisks iesniegums;

16.2. būves kadastrālajā uzmērīšanā konstatēts, ka objekts atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajiem kritērijiem;

16.3. šo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteiktajā termiņā ierosinātājs nav iesniedzis rakstisku iesniegumu par darbu izpildes turpināšanu;

16.4. šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā nav novērsti darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norādītie darbu izpildes apturēšanas iemesli.

17. Šo noteikumu 16.2., 16.3. un 16.4.apakšpunktā minētajos gadījumos Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu par atteikumu veikt būves kadastrālo uzmērīšanu.

18. Telpās, kas atrodas rezervuāros, tvertnēs, silosos un bunkuros vai kurās ieiešana un uzturēšanās var apdraudēt uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību (piemēram, transformatoru apakšstaciju ēkās), telpu iekšējos mērījumus neveic, kā arī nesagatavo ēkas stāva plānus un telpu grupas plānus. Šādu telpu raksturojošo informāciju iegūst no ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem, bet, ja dokumentos šī informācija nav norādīta, to nosaka pēc ēkas ārējiem apjoma rādītājiem.

19. Ierosinātājs nodrošina iespēju veikt būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū ar Valsts zemes dienesta teritoriālo struktūrvienību saskaņotā laikā, ja:

19.1. būves kadastrālās uzmērīšanas ietvaros nepieciešams veikt objekta apsekošanu apvidū;

19.2. Valsts zemes dienests triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās apsekošanas veic darbu kvalitātes kontroli;

19.3. ierosinātājs apstrīd darbu izpildes rezultātus.

20. Būves kadastrālajā uzmērīšanā mērījumus veic ar šādu precizitāti:

20.1. ēkām un inženierbūvēm mērījumiem līdz astoņiem metriem +/–0,02 m;

20.2. ēkām mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,25 %;

20.3. inženierbūvēm mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,5 %.

21. Lai kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām piemērotu būves konfigurācijai atbilstošu uzmērīšanas metodiku, būvju klasifikācijā noteiktās inženierbūves grupē pēc tipu grupām:

21.1. lineārās inženierbūves:

21.1.1. 211101 – valsts autoceļi;

21.1.2. 211201 – ielas un ceļi;

21.1.3. 212101 – platsliežu dzelzceļi;

21.1.4. 212102 – šaursliežu dzelzceļi;

21.1.5. 212201 – tramvaju ceļi;

21.1.6. 213001 – lidlauku skrejceļi;

21.1.7. 214101 – autoceļu un dzelzceļu tilti, viadukti un ceļa pārvadi;

21.1.8. 214102 – kājāmgājēju tilti;

21.1.9. 214103 – estakādes;

21.1.10. 214201 – transporta un gājēju tuneļi;

21.1.11. 215101 – piestātnes un piestātņu krastmalas;

21.1.12. 215102 – ostu akvatoriju būves;

21.1.13. 215201 – dambji;

21.1.14. 215301 – akvedukti, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves;

21.1.15. 221101 – maģistrālie naftas produktu cauruļvadi;

21.1.16. 221102 – gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas;

21.1.17. 221201 – maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi;

21.1.18. 221302 – maģistrālās sakaru līnijas;

21.1.19. 221401 – elektropārvades virszemes līnijas;

21.1.20. 221402 – elektropārvades pazemes līnijas;

21.1.21. 221403 – elektrosadales virszemes līnijas;

21.1.22. 221404 – elektrosadales pazemes līnijas;

21.1.23. 222101 – sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot);

21.1.24. 222102 – sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem;

21.1.25. 222203 – ūdensapgādes cauruļvadi;

21.1.26. 222204 – siltumapgādes cauruļvadi;

21.1.27. 222301 – kanalizācijas tīklu cauruļvadi;

21.1.28. 222401 – vietējie sakaru kabeļi;

21.1.29. 242004 – apgaismes būves;

21.2. punktveida inženierbūves:

21.2.1. 221301 – masti un torņi;

21.2.2. 222201 – ūdens ieguves urbumi un grodu akas;

21.2.3. 222202 – ūdenstorņi;

21.2.4. 222205 – ūdens gradētavas;

21.2.5. 222302 – notekūdeņu attīrīšanas būves;

21.2.6. 230101 – ieguves rūpniecības vai iežieguves būves;

21.2.7. 230201 – spēkstaciju būves;

21.2.8. 230301 – ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu būves;

21.2.9. 230401 – iepriekš neklasificētas smagās rūpniecības uzņēmumu būves;

21.2.10. 241101 – sporta un atpūtas būves;

21.2.11. 241201 – citas sporta un atpūtas būves;

21.2.12. 242001 – dūmeņi;

21.2.13. 242002 – baseini;

21.2.14. 242003 – elevatortipa noliktavu uzņēmumu būves;

21.2.15. 242005 – žogi;

21.2.16. 242006 – kultūrvēsturiskas inženierbūves.

22. Veicot būves kadastrālo uzmērīšanu, būvi un tajā esošās telpu grupas, izmantojot kadastra karti, piesaista Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai (turpmāk – LKS-92 koordinātu sistēma), nosakot būves kontūras iekšpusē brīvi izvēlēta punkta (turpmāk – būves punkts) koordinātas.

23. Lineārai inženierbūvei nosaka vismaz divus būves punktus tā, lai tie raksturotu inženierbūves kontūru.

2. Ēkas kadastrālā uzmērīšana

2.1. Ēkas apsekošana apvidū

24. Ēkas ārējā apsekošanā:

24.1. nosaka:

24.1.1. stāvu skaitu;

24.1.2. ārējos apjoma rādītājus;

24.1.3. ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, ja atbilstoši šo noteikumu 116.punktam ir paredzēts izgatavot apbūves plānu;

24.1.4. pamatu, ārsienu (karkasu), pārsegumu un jumta (turpmāk – konstruktīvie elementi) materiālu un nolietojuma pazīmes;

24.1.5. konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;

24.2. iegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru, nodrošinot, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes.

25. Ēkas virszemes stāvu skaitā ietilpst visi virszemes stāvi, tai skaitā cokola stāvs, virszemes tehniskais stāvs, mansards un jumta stāvs. Virszemes stāvu skaitā neietilpst pagrabstāvs un bēniņi.

26. Ja ēkas daļām ir atšķirīgs virszemes stāvu skaits, norāda lielāko stāvu skaitu.

27. Virszemes stāvus numurē no pirmā stāva virzienā uz augšu, sākot ar "1", bet pazemes stāvus (stāvs, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk par pusi no stāva augstuma) numurē virzienā uz leju, sākot ar "–1".

28. Lai noteiktu ēkas ārējos apjoma rādītājus, uzmēra:

28.1. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot pa ēkas ārējo perimetru pamatu virszemes līmenī;

28.2. uz kolonnām izvietotu ēku vai tās daļu garumus, mērot attālumus pa ēkas perimetru starp kolonnu ārējām malām vai to veidotajām pieskarēm;

28.3. caurbrauktuves projekciju, kuru veido virs tās esošās ēkas daļas ārējais perimetrs;

28.4. ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos;

28.5. ēkas pirmajam stāvam – attālumus, pēc kuriem var attēlot logu un durvju aiļu atrašanās vietu ārsienās;

28.6. vienstāva ēkām bez pārseguma – vertikālā virzienā katras ārsienas augstumu, kas nepieciešams ēkas būvtilpuma aprēķināšanai.

29. Lai noteiktu ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā un izgatavotu apbūves plānu:

29.1. iegūst informāciju par visu zemes vienībā esošo ēku savstarpējo izvietojumu, izmantojot kadastra kartē, topogrāfiskajā plānā vai ortofotokartē fiksēto informāciju, kā arī vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

29.1.1. zemes robežu plānu;

29.1.2. projekta dokumentācijā esošos plānus;

29.1.3. iepriekš sagatavotos kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) grafiskos dokumentus;

29.2. uzmēra zemes vienībā esošo virszemes ēku ārējās kontūras pa perimetru un attālumus starp ēkām, kā arī vismaz vienas ēkas attālumu no zemes vienības robežas vai tuvākā pastāvīgā apvidus objekta, ja tas tehniski ir iespējams.

30. Ja kadastrāli uzmērāmā ēka atrodas uz vairākām zemes vienībām, visu zemes vienību robežās nosaka visu ēku savstarpējo izvietojumu.

31. Ja, veicot šo noteikumu 29.punktā minētās darbības, konstatē:

31.1. ēku, kas nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, uzmērītājs sagatavo informāciju, kurā norāda:

31.1.1. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas ēka;

31.1.2. ēkas apbūves laukumu;

31.1.3. ēkas virszemes stāvu skaitu;

31.2. apvidū neesošu (ēkai nav iespējams konstatēt nevienu iekštelpu vai ārtelpu, kurai varētu noteikt apjoma rādītājus), bet Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku, sagatavo informāciju par ēkas neesību, kurā norāda:

31.2.1. dokumenta sastādīšanas vietu un datumu;

31.2.2. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā ēka;

31.2.3. ēkas kadastra apzīmējumu;

31.2.4. konstatētos apstākļus, kas liecina par ēkas neesību;

31.2.5. uzmērītāja vārdu, uzvārdu, amatu.

32. Ēkas iekšējā apsekošanā:

32.1. veic telpu uzmērīšanu;

32.2. nosaka (ja to nav bijis iespējams noteikt ēkas ārējā apsekošanā):

32.2.1. konstruktīvo elementu materiālu;

32.2.2. konstruktīvo elementu nolietojuma pazīmes;

32.2.3. konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;

32.2.4. ēkas stāvu skaitu.

33. Telpas pēc to konstruktīvā risinājuma iedala:

33.1. iekštelpās – konstruktīvi ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota ēkas daļa, kurai ir izeja uz citu telpu vai āru;

33.2. ārtelpās:

33.2.1. konstruktīvi ar sienām no visām pusēm nenorobežota ēkas daļa, kas atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām atbilst balkona, lodžijas, terases vai nojumes pazīmēm;

33.2.2. konstruktīvi ar sienām no visām pusēm norobežota, bet ar pārsegumu vai jumtu nenorobežota ēkas daļa;

33.2.3. tāda ēkas daļa, kas atbilst šo noteikumu 33.2.1. un 33.2.2.apakšpunktā minētajām ārtelpas pazīmēm, bet radusies nepabeigtu būvdarbu (jaunbūve) vai sabrukšanas dēļ.

34. Ārtelpām par telpas norobežojošajām līnijām pieņem:

34.1. balkonam, lodžijai un terasei – grīdas līmenī aizņemto platību robežas līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām;

34.2. nojumei – jumta virsmas ārējo malu projekciju horizontālā plaknē;

34.3. valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupām un jaunbūvei – pamatu virszemes daļu vai to fragmentu savienojošo līniju ārējo perimetru vai pārsegumu ārējo perimetru.

35. Ja nojume ir atsevišķa ēka, visas nojumē esošās telpas ir ārtelpas.

36. Telpām uzmēra:

36.1. telpu sienu iekšējo malu garumus starp sienu virsmām pa telpas perimetru grīdas līmenī (bez grīdas līstēm);

36.2. attālumus, pēc kuriem attēlo logu un durvju aiļu atrašanās vietu telpu sienās;

36.3. telpas mazāko un lielāko augstumu un atšķirīgos augstumus (sākot ar augstuma starpību no 0,15 m), kas nepieciešami būvtilpuma aprēķināšanai;

36.4. pārsegumu biezumus;

36.5. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju ailu atrašanās vietās;

36.6. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru, pavardu un kolonnu kontūras grīdas līmenī;

36.7. lifta šahtu, eskalatoru, pandusu un kāpņu laidu kontūras, pakāpienu horizontālos izmērus.

37. Konstruktīvo elementu:

37.1. materiālu nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 1.pielikumu;

37.2. nolietojuma pazīmes nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 2.pielikumu;

37.3. konstrukcijas veidu nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 3.pielikumu.

38. Ja konstruktīvā elementa apsekošana un vizuālā apskate nav iespējama tehnisku iemeslu vai drošības apsvērumu dēļ: