Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1019Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 21.§)

Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22. panta 1., 2., 3., 4. un 7. punktu un Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 18. panta sesto daļu​​​​​​

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – noteikšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – kadastrālās uzmērīšanas kārtību (tai skaitā zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība), raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, mērījumu pieļaujamo nesaisti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, kā arī saskaņošanas kārtību un apjomu;

1.4. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežas iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos;

1.5. kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību;

1.6. atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ceļa ass līnija – simetrijas ass līnija (viduslīnija) starp ceļa klātnes šķautnēm;

2.2. ceļa klātne – josla starp ceļa klātnes šķautnēm, kas ietver ceļa brauktuvi un nomali;

2.3. ceļa klātnes šķautne – ceļa klātnes un nogāzes virsmas krustojuma līnija;

2.4. eksplikācija – zemes vienības platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

2.5. instrumentāli uzmērīta robeža – brīvā koordinātu sistēmā, vietējā koordinātu sistēmā vai Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS-92 TM), uzmērīta robeža;

2.6. ierādīta (ar grafiskām metodēm noteikta) robeža – apvidū noteikta robeža, izmantojot grafiskās projektēšanas materiālos veiktos attāluma mērījumus līdz situācijas elementiem un projektēto robežu leņķu mērījumus. Ierādītās robežas precizitāti ierobežo līniju garumu un leņķu grafiskās noteikšanas, kā arī lauku mērījumu noteiktība;

2.7. kamerālie darbi – darbi, kas ir saistīti ar kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu, tai skaitā apstrādājot apvidū iegūto informāciju un materiālus;

2.8. kartogrāfiskais materiāls – vizuāli uztveramā formā, konkrētā mērogā sastādīts plāns vai karte (piemēram, zemes robežu plāns, situācijas plāns, topogrāfiskais plāns, kadastra karte, ortofotokarte);

2.9. komersants – komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu mērnieku, vai individuālais komersants, kas ir mērnieks vai nodarbina vismaz vienu mērnieku;

2.10. kupica – ap robežzīmi izveidots aprakums;

2.11. lineārs objekts – līnijveida situācijas elements (piemēram, ceļš, upe, grāvis, elektrolīnija, sliežu ceļi);

2.12. mērījumu abriss – digitālā veidā vektordatu formātā sagatavota datne, kas satur informāciju par kadastrālās uzmērīšanas laikā apvidū veiktiem mērījumiem un robežpunktu piesaistēm līdz pastāvīgiem situācijas elementiem;

2.13. mērnieks – zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona, kurai ir derīgs sertifikāts;

2.14. nenostiprināts robežpunkts – uzmērīts vai analītiski noteikts un kartogrāfiskā materiālā attēlots, bet ar robežzīmi apvidū nenostiprināms robežas punkts;

2.15. pagaidu robežzīme – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uz noteiktu laiku ierīkota robežzīme;

2.16. pierobežnieks – kadastra subjekts, kuram piederošās zemes vienības robežposms vai robežpunkts ir kopīgs (robežojas) ar kadastrāli uzmērāmo zemes vienību;

2.17. robeža – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija, kas atdala vienu zemes vienību no otras;

2.18. projektētā robeža – zemes ierīcības projektā, detālplānojumā vai citā zemes vienības robežas projektēšanas dokumentā attēlota projektēta līnija;

2.19. robežposms – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija starp diviem robežpunktiem;

2.20. robežpunkts – uz robežas noteikts robežas punkts apvidū, kas attēlojams kartogrāfiskajā materiālā;

2.21. robežstiga – mežos un ar krūmiem aizaugušā apvidū ierīkota stiga starp robežzīmēm;

2.22. robežzīme – robežpunkta pastāvīgs nostiprinājums apvidū;

2.23. robežpunkta piesaistes abriss – robežpunkta novietojuma shematisks attēlojums ar attāluma pierakstu līdz pastāvīgiem situācijas elementiem vai koordinātu pierakstu pastāvīgiem situācijas elementiem, norādot virzienu uz blakus esošiem robežpunktiem;

2.24. situācijas elements – pastāvīgs objekts, kas atrodas apvidū (piemēram, koks, elektrolīnijas stabs un zemes lietošanas veida kontūra);

2.25. strīda robežpunkts – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežpunkts, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks;

2.26. strīda robežposms – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežposms, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks;

2.27. vizūrstiga – apvidū ar noturīgu krāsu vai stigmietiem iezīmēta robežstigas vieta (skata līnija);

2.28. atsavināmā zeme – zemesgabals Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma izpratnē.

3. Mērnieks var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības kā komersanta nodarbinātā persona, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Komersants un mērnieks sadarbojas ar Valsts zemes dienestu, pamatojoties uz noslēgtu rakstisku vienošanos.

4. Zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētā persona (turpmāk – ierosinātājs).

4.1 Atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu uzsāk pēc informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta par kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu zemes vienībā.

5. Zemes kadastrālā uzmērīšana ietver šādas apvidus un kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības:

5.1. nepieciešamās informācijas pieprasīšanu un saņemšanu;

5.2. personu uzaicināšanu;

5.3. uzmērīšanas tīkla ierīkošanu;

5.4. robežas izvērtēšanu un atjaunošanu;

5.5. robežas noteikšanu apvidū;

5.6. kupicas izveidošanu un vizūrstigas ierīkošanu apvidū vai kupicas izveidošanas un robežstigas (ja tāda ir ierīkota) ierīkošanas pārbaudi apvidū;

5.7. robežzīmes likvidēšanu vai robežzīmes likvidēšanas pārbaudi;

5.8. robežas un situācijas elementu uzmērīšanu apvidū;

5.9. platību aprēķināšanu;

5.10. zemes robežu plāna, zemes vienības daļas robežu plāna, situācijas plāna, apgrūtinājumu plāna vai informācijas par apgrūtinājumiem, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna (turpmāk kopā – plāns) sagatavošanu un saskaņošanu;

5.11. zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

6. Šajos noteikumos noteiktajos gadījumos mērnieks var izpildīt tikai atsevišķas šo noteikumu 5.punktā minētās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

7. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) mērnieks atbilstoši veikto darbu saturam izsniedz ierosinātājam sagatavoto plānu (oriģinālu un pēc pieprasījuma apliecinātu kopiju), robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas neatbilstības novēršanas aktu un robežas noteikšanas aktu (apliecinātas kopijas).

8. Aktualizējot situāciju vai apgrūtinājumus zemes vienībai, kuras robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, zemes vienības robežas situāciju vai apgrūtinājumus plānā attēlo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās robežas. Zemes vienības kopplatību norāda atbilstoši zemes vienības robežu plānā noteiktajai platībai. Situācijas vai apgrūtinājumu plāna titullapā izdara atzīmi "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas".

9. (Svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

10. Uzmērot zemes vienību, zemes vienībai sagatavo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu kā atsevišķus dokumentus.

10.1 Pirms zemes robežu plāna sagatavošanas mērnieks novērš robežu neatbilstību, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu sagatavo vienmēr, ja sagatavo zemes robežu plānu, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli.

11. Zemes robežu plāns, zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns, apgrūtinājumu plāns vai informācija par apgrūtinājumiem ir elektronisks dokuments, kas sastāv no titullapas A4 formātā un grafiskā attēlojuma, kas izvietots vienā A4 vai A3 formāta lapā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma plāna grafisko attēlojumu var izvietot A2 vai A1 formāta lapā. Plānu sagatavo, pamatojoties uz zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja plāna grafisko daļu nav iespējams sagatavot uz vienas lapas, grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām, norādot lapu izvietojuma shēmu, un sagatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā dokuments sagatavots uz vairākām lapām, lapas numurē.

12. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

13. Plānā grafisko attēlojumu veido pēc zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūto punktu koordinātām mērogos 1:250, 1:500, 1:1000, 1:2000, 1:5000 vai 1:10000.

14. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes robežu plāna mērogu.

15. Pieņemot pasūtījumu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildei un izpildot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks pārliecinās par ierosinātāja un pierobežnieka identitāti.

16. Ierosinātāja vai pierobežnieka pilnvarotā persona iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu, vienlaikus uzrādot dokumenta oriģinālu:

16.1. ja pilnvaras devējs ir fiziska persona, – notariāli vai bāriņtiesas apliecinātu pilnvaru;

16.2. ja pilnvaras devējs ir juridiska persona vai institūcija, – rakstisku pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai institūciju, izņemot šo noteikumu 16.1 punktā minēto gadījumu.

16.1 Zemes īpašnieka – juridiskas personas vai institūcijas – pilnvarotā persona, ierosinot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemes vienību sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā, iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu pilnvaru.

17. Ja mērnieks nevar uzsākt vai turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus ierosinātāja darbības vai bezdarbības dēļ, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu (1.pielikums). Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, ja viņš to ir pieprasījis, bet oriģinālu mērnieks kopā ar sagatavotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem uzglabā savā lietvedībā.

17.1 Mērnieka iesākto darbu var pabeigt cits mērnieks, pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mērnieks, kurš pārņēmis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, atbild par tiem kopumā. Pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks sagatavo apliecinājumu par darbu pārņemšanu, kuru pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

17.2 Ja mērnieks, veicot robežas priekšizpēti, konstatējis robežu neatbilstības cita mērnieka darbos tai pašai uzmērāmajai vai pierobežnieka zemes vienībai, tad viņš par konstatētajiem faktiem rakstiski paziņo attiecīgajam mērniekam (turpmāk – iepriekšējais darbu veicējs) un paziņojumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību. Mērnieks aktu par konstatēto robežu neatbilstību iepriekšējam darbu veicējam nosūta vienlaikus ar ierosinātāja un pierobežnieku uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem.

17.3 Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar demarķēto valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu:

17.3 1. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, pamatojoties uz mērnieka pieprasījumu, kuram pievienots ierosinātāja mērniekam iesniegtais iesniegums un līgums vai līgumam pievienotā tehniskā specifikācija (darba uzdevums), izsniedz tās rīcībā esošajos valsts robežas demarkācijas dokumentos iekļauto informāciju un datus (valsts robežas demarkācijas karti, valsts robežas aprakstu, valsts robežzīmju koordinātu katalogus papīra formā vai digitālā veidā);

17.3 2. mērnieks apvidū veikto zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu ietvaros elektroniski iesniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā saskaņošanai šo noteikumu 263.1 1.3., 263.1 1.4., 263.1 1.5., 263.1 1.6., 263.1 1.11. un 263.1 2.1. apakšpunktā minētos dokumentus un datnes par uzmērīšanas darbu laikā apvidū uzmērītajiem valsts robežas joslas robežpunktiem un ar valsts robežu saistītajiem apvidus situācijas elementiem (ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci, valsts robežzīmi), kā arī mērnieka noteikto un uzmērīto valsts robežas un valsts robežas joslas robežas vietas attēlojumu. Šo noteikumu 263.1 2.1. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža, tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, un noteikto valsts robežas joslas robežu. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 10 darbdienu laikā sniedz atzinumu par mērnieka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā pret valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu un vienu atzinuma eksemplāru nosūta informācijai Iekšlietu ministrijai;

17.3 3. mērnieks elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai pievieno šo noteikumu 17.3 2. apakšpunktā minēto Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras atzinumu par to, ka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vieta atbilst valsts robežas demarkācijas dokumentos attēlotajai vai noteiktajai valsts robežai, un šo noteikumu 263.1 2.1. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža (tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī), un noteikto valsts robežas joslas robežu;

17.3 4. (svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757).

2. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana

18. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamo informāciju mērnieks vai komersants pieprasa un saņem no:

18.1. ierosinātāja;

18.2. Valsts zemes dienesta;

18.3. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras;

18.4. vietējās pašvaldības;

18.5. inženiertīkla īpašnieka (turētāja).

19. Ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz:

19.1. iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām;

19.2. vienu no šādiem tiesiskā pamatojuma dokumenta oriģināliem vai atvasinājumiem:

19.2.1. zemes ierīcības projektu un vietējās pašvaldības lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu;

19.2.2. detālplānojumu un vietējās pašvaldības lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu;

19.2.3. vietējās pašvaldības lēmumu par zemes vienību apvienošanu;

19.2.4. tiesas nolēmuma norakstu, kas paredz izmaiņas zemes robežā, un grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes projektētās robežas;

19.3. zemes robežu plāna atvasinājumu ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām vai citu kartogrāfisko materiālu;

19.4. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77);

19.5. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77).

19.1 Valsts zemes dienests iesniedz mērniekam vai komersantam šādus atsavināmās zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamos dokumentus:

19.11. tiesiskā pamatojuma dokumentu – vietējās pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu un grafisko pielikumu (oriģinālu vai atvasinājumu);

19.12. plānoto (projektēto) zemes vienību kadastra apzīmējumus;

19.13. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus.

20. Papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem dokumentiem pēc pieprasījuma ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz (oriģinālu vai atvasinājumu):

20.1. būves kadastrālās uzmērīšanas lietu;

20.2. informāciju no Meža valsts reģistra;

20.3. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu;

20.4. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu;

20.5. topogrāfisko plānu;

20.6. ierosinātāja apliecinājumu par uzmērāmajā teritorijā esošajiem inženiertīkliem, ja tādi ir;

20.7. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus.

21. Ja zemes vienību sadala vai apvieno, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pieprasa plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu.

22. Uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienestā saņem šādu informāciju:

22.1. kadastra informāciju standartizētā formā, kombinējot noteikta sastāva kadastra datu grupas un ņemot vērā šādus nosacījumus:

22.1.1. par uzmērāmo zemes vienību vai zemes vienības daļu (turpmāk – uzmērāmais objekts) vienkopus šādas kadastra datu grupas:

22.1.1.1. kadastra objekta identifikācija;

22.1.1.2. dati par nekustamā īpašuma nosaukumu un kopējo platību;

22.1.1.3. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums;

22.1.1.4. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību;

22.1.1.5. izraksts no zemes vienības pamatdatiem;

22.1.1.6. zemes vienības daļas pamatdati;

22.1.1.7. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

22.1.1.8. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi;

22.1.1.9. izraksts no būves pamatdatiem;

22.1.1.10. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;

22.1.1.11. informācija par plānoto (projektēto) zemes vienību vai zemes vienības daļu, ja pirms informācijas pieprasīšanas ir veikta plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas pirmsreģistrācija;

22.1.1.12. kadastra kartes telpiskie dati;

22.1.2. par robežojošām zemes vienībām vienkopus šādas kadastra datu grupas:

22.1.2.1. kadastra objekta identifikācija;

22.1.2.2. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums;

22.1.2.3. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību;

22.1.2.4. izraksts no zemes vienības pamatdatiem;

22.1.2.5. nekustamā īpašuma apgrūtinājumi;

22.1.2.6. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;

22.1.2.7. kadastra kartes telpiskie dati;

22.2. arhīvā glabātos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām:

22.2.1. zemes robežu plānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu;

22.2.2. robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas noteikšanas aktu, atzinumu par robežas neatbilstību un robežas neatbilstības novēršanas aktu;

22.2.3. robežpunkta piesaistes abrisu vai mērījumu abrisi.