Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1019Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 21.§)

Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22. panta 1., 2., 3., 4. un 7. punktu un Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 18. panta sesto daļu​​​​​​

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – noteikšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – kadastrālās uzmērīšanas kārtību (tai skaitā zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība), raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, mērījumu pieļaujamo nesaisti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, kā arī saskaņošanas kārtību un apjomu;

1.4. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežas iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos;

1.5. kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību;

1.6. atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ceļa ass līnija – simetrijas ass līnija (viduslīnija) starp ceļa klātnes šķautnēm;

2.2. ceļa klātne – josla starp ceļa klātnes šķautnēm, kas ietver ceļa brauktuvi un nomali;

2.3. ceļa klātnes šķautne – ceļa klātnes un nogāzes virsmas krustojuma līnija;

2.4. eksplikācija – zemes vienības platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

2.5. instrumentāli uzmērīta robeža – brīvā koordinātu sistēmā, vietējā koordinātu sistēmā vai Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS-92 TM), uzmērīta robeža;

2.6. ierādīta (ar grafiskām metodēm noteikta) robeža – apvidū noteikta robeža, izmantojot grafiskās projektēšanas materiālos veiktos attāluma mērījumus līdz situācijas elementiem un projektēto robežu leņķu mērījumus. Ierādītās robežas precizitāti ierobežo līniju garumu un leņķu grafiskās noteikšanas, kā arī lauku mērījumu noteiktība;

2.7. kamerālie darbi – darbi, kas ir saistīti ar kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu, tai skaitā apstrādājot apvidū iegūto informāciju un materiālus;

2.8. kartogrāfiskais materiāls – vizuāli uztveramā formā, konkrētā mērogā sastādīts plāns vai karte (piemēram, zemes robežu plāns, situācijas plāns, topogrāfiskais plāns, kadastra karte, ortofotokarte);

2.9. komersants – komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu mērnieku, vai individuālais komersants, kas ir mērnieks vai nodarbina vismaz vienu mērnieku;

2.10. kupica – ap robežzīmi izveidots aprakums;

2.11. lineārs objekts – līnijveida situācijas elements (piemēram, ceļš, upe, grāvis, elektrolīnija, sliežu ceļi);

2.12. mērījumu abriss – digitālā veidā vektordatu formātā sagatavota datne, kas satur informāciju par kadastrālās uzmērīšanas laikā apvidū veiktiem mērījumiem un robežpunktu piesaistēm līdz pastāvīgiem situācijas elementiem;

2.13. mērnieks – zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona, kurai ir derīgs sertifikāts;

2.14. nenostiprināts robežpunkts – uzmērīts vai analītiski noteikts un kartogrāfiskā materiālā attēlots, bet ar robežzīmi apvidū nenostiprināms robežas punkts;

2.15. pagaidu robežzīme – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uz noteiktu laiku ierīkota robežzīme;

2.16. pierobežnieks – kadastra subjekts, kuram piederošās zemes vienības robežposms vai robežpunkts ir kopīgs (robežojas) ar kadastrāli uzmērāmo zemes vienību;

2.17. robeža – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija, kas atdala vienu zemes vienību no otras;

2.18. projektētā robeža – zemes ierīcības projektā, detālplānojumā vai citā zemes vienības robežas projektēšanas dokumentā attēlota projektēta līnija;

2.19. robežposms – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija starp diviem robežpunktiem;

2.20. robežpunkts – uz robežas noteikts robežas punkts apvidū, kas attēlojams kartogrāfiskajā materiālā;

2.21. robežstiga – mežos un ar krūmiem aizaugušā apvidū ierīkota stiga starp robežzīmēm;

2.22. robežzīme – robežpunkta pastāvīgs nostiprinājums apvidū;

2.23. robežpunkta piesaistes abriss – robežpunkta novietojuma shematisks attēlojums ar attāluma pierakstu līdz pastāvīgiem situācijas elementiem vai koordinātu pierakstu pastāvīgiem situācijas elementiem, norādot virzienu uz blakus esošiem robežpunktiem;

2.24. situācijas elements – pastāvīgs objekts, kas atrodas apvidū (piemēram, koks, elektrolīnijas stabs un zemes lietošanas veida kontūra);

2.25. strīda robežpunkts – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežpunkts, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks;

2.26. strīda robežposms – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežposms, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks;

2.27. vizūrstiga – apvidū ar noturīgu krāsu vai stigmietiem iezīmēta robežstigas vieta (skata līnija);

2.28. atsavināmā zeme – zemesgabals Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma izpratnē.

3. Mērnieks var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības kā komersanta nodarbinātā persona, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Komersants un mērnieks sadarbojas ar Valsts zemes dienestu, pamatojoties uz noslēgtu rakstisku vienošanos.

4. Zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētā persona (turpmāk – ierosinātājs).

4.1 Atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu uzsāk pēc informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta par kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu zemes vienībā.

5. Zemes kadastrālā uzmērīšana ietver šādas apvidus un kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības:

5.1. nepieciešamās informācijas pieprasīšanu un saņemšanu;

5.2. personu uzaicināšanu;

5.3. uzmērīšanas tīkla ierīkošanu;

5.4. robežas izvērtēšanu un atjaunošanu;

5.5. robežas noteikšanu apvidū;

5.6. kupicas izveidošanu un vizūrstigas ierīkošanu apvidū vai kupicas izveidošanas un robežstigas (ja tāda ir ierīkota) ierīkošanas pārbaudi apvidū;

5.7. robežzīmes likvidēšanu vai robežzīmes likvidēšanas pārbaudi;

5.8. robežas un situācijas elementu uzmērīšanu apvidū;

5.9. platību aprēķināšanu;

5.10. zemes robežu plāna, zemes vienības daļas robežu plāna, situācijas plāna, apgrūtinājumu plāna vai informācijas par apgrūtinājumiem, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna (turpmāk kopā – plāns) sagatavošanu un saskaņošanu;

5.11. zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

6. Šajos noteikumos noteiktajos gadījumos mērnieks var izpildīt tikai atsevišķas šo noteikumu 5.punktā minētās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

7. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) mērnieks atbilstoši veikto darbu saturam izsniedz ierosinātājam sagatavoto plānu (oriģinālu un pēc pieprasījuma apliecinātu kopiju), robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas neatbilstības novēršanas aktu un robežas noteikšanas aktu (apliecinātas kopijas).

8. Aktualizējot situāciju vai apgrūtinājumus zemes vienībai, kuras robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, zemes vienības robežas situāciju vai apgrūtinājumus plānā attēlo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās robežas. Zemes vienības kopplatību norāda atbilstoši zemes vienības robežu plānā noteiktajai platībai. Situācijas vai apgrūtinājumu plāna titullapā izdara atzīmi "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas".

9. (Svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

10. Uzmērot zemes vienību, zemes vienībai sagatavo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu kā atsevišķus dokumentus.

10.1 Pirms zemes robežu plāna sagatavošanas mērnieks novērš robežu neatbilstību, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu sagatavo vienmēr, ja sagatavo zemes robežu plānu, izņemot gadījumu, ja plānu pārzīmē kamerāli.

11. Zemes robežu plāns, zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns, apgrūtinājumu plāns vai informācija par apgrūtinājumiem ir elektronisks dokuments, kas sastāv no titullapas A4 formātā un grafiskā attēlojuma, kas izvietots vienā A4 vai A3 formāta lapā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma plāna grafisko attēlojumu var izvietot A2 vai A1 formāta lapā. Plānu sagatavo, pamatojoties uz zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja plāna grafisko daļu nav iespējams sagatavot uz vienas lapas, grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām, norādot lapu izvietojuma shēmu, un sagatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā dokuments sagatavots uz vairākām lapām, lapas numurē.

12. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

13. Plānā grafisko attēlojumu veido pēc zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūto punktu koordinātām mērogos 1:250, 1:500, 1:1000, 1:2000, 1:5000 vai 1:10000.

14. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes robežu plāna mērogu.

15. Pieņemot pasūtījumu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildei un izpildot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks pārliecinās par ierosinātāja un pierobežnieka identitāti.

16. Ierosinātāja vai pierobežnieka pilnvarotā persona iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu, vienlaikus uzrādot dokumenta oriģinālu:

16.1. ja pilnvaras devējs ir fiziska persona, – notariāli vai bāriņtiesas apliecinātu pilnvaru;

16.2. ja pilnvaras devējs ir juridiska persona vai institūcija, – rakstisku pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai institūciju, izņemot šo noteikumu 16.1 punktā minēto gadījumu.

16.1 Zemes īpašnieka – juridiskas personas vai institūcijas – pilnvarotā persona, ierosinot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemes vienību sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā, iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu pilnvaru.

17. Ja mērnieks nevar uzsākt vai turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus ierosinātāja darbības vai bezdarbības dēļ, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu (1.pielikums). Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, ja viņš to ir pieprasījis, bet oriģinālu mērnieks kopā ar sagatavotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem uzglabā savā lietvedībā.

17.1 Mērnieka iesākto darbu var pabeigt cits mērnieks, pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mērnieks, kurš pārņēmis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, atbild par tiem kopumā. Pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks sagatavo apliecinājumu par darbu pārņemšanu, kuru pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

17.2 Ja mērnieks, veicot robežas priekšizpēti, konstatējis robežu neatbilstības cita mērnieka darbos tai pašai uzmērāmajai vai pierobežnieka zemes vienībai, tad viņš par konstatētajiem faktiem rakstiski paziņo attiecīgajam mērniekam (turpmāk – iepriekšējais darbu veicējs) un paziņojumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību. Mērnieks aktu par konstatēto robežu neatbilstību iepriekšējam darbu veicējam nosūta vienlaikus ar ierosinātāja un pierobežnieku uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem.

17.3 Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar demarķēto valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu:

17.3 1. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, pamatojoties uz mērnieka pieprasījumu, kuram pievienots ierosinātāja mērniekam iesniegtais iesniegums un līgums vai līgumam pievienotā tehniskā specifikācija (darba uzdevums), izsniedz tās rīcībā esošajos valsts robežas demarkācijas dokumentos iekļauto informāciju un datus (valsts robežas demarkācijas karti, valsts robežas aprakstu, valsts robežzīmju koordinātu katalogus papīra formā vai digitālā veidā);

17.3 2. mērnieks apvidū veikto zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu ietvaros elektroniski iesniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā saskaņošanai šo noteikumu 263.1 1.3., 263.1 1.4., 263.1 1.5., 263.1 1.6., 263.1 1.11. un 263.1 2.1. apakšpunktā minētos dokumentus un datnes par uzmērīšanas darbu laikā apvidū uzmērītajiem valsts robežas joslas robežpunktiem un ar valsts robežu saistītajiem apvidus situācijas elementiem (ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci, valsts robežzīmi), kā arī mērnieka noteikto un uzmērīto valsts robežas un valsts robežas joslas robežas vietas attēlojumu. Šo noteikumu 263.1 2.1. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža, tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, un noteikto valsts robežas joslas robežu. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 10 darbdienu laikā sniedz atzinumu par mērnieka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā pret valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu un vienu atzinuma eksemplāru nosūta informācijai Iekšlietu ministrijai;

17.3 3. mērnieks elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai pievieno šo noteikumu 17.3 2. apakšpunktā minēto Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras atzinumu par to, ka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vieta atbilst valsts robežas demarkācijas dokumentos attēlotajai vai noteiktajai valsts robežai, un šo noteikumu 263.1 2.1. apakšpunktā minētajā datnē attēlo valsts robežas robežzīmes ar robežpunktu apzīmējumu, numura vietā piesaistot lielos burtus "VRZ", situācijas elementus, pa kuriem noteikta valsts robeža (tai skaitā ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī), un noteikto valsts robežas joslas robežu;

17.3 4. (svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757).

2. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana

18. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamo informāciju mērnieks vai komersants pieprasa un saņem no:

18.1. ierosinātāja;

18.2. Valsts zemes dienesta;

18.3. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras;

18.4. vietējās pašvaldības;

18.5. inženiertīkla īpašnieka (turētāja).

19. Ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz:

19.1. iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām;

19.2. vienu no šādiem tiesiskā pamatojuma dokumenta oriģināliem vai atvasinājumiem:

19.2.1. zemes ierīcības projektu un vietējās pašvaldības lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu;

19.2.2. detālplānojumu un vietējās pašvaldības lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu;

19.2.3. vietējās pašvaldības lēmumu par zemes vienību apvienošanu;

19.2.4. tiesas nolēmuma norakstu, kas paredz izmaiņas zemes robežā, un grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes projektētās robežas;

19.3. zemes robežu plāna atvasinājumu ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām vai citu kartogrāfisko materiālu;

19.4. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77);

19.5. (svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77).

19.1 Valsts zemes dienests iesniedz mērniekam vai komersantam šādus atsavināmās zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamos dokumentus:

19.11. tiesiskā pamatojuma dokumentu – vietējās pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu un grafisko pielikumu (oriģinālu vai atvasinājumu);

19.12. plānoto (projektēto) zemes vienību kadastra apzīmējumus;

19.13. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus.

20. Papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem dokumentiem pēc pieprasījuma ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz (oriģinālu vai atvasinājumu):

20.1. būves kadastrālās uzmērīšanas lietu;

20.2. informāciju no Meža valsts reģistra;

20.3. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu;

20.4. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu;

20.5. topogrāfisko plānu;

20.6. ierosinātāja apliecinājumu par uzmērāmajā teritorijā esošajiem inženiertīkliem, ja tādi ir;

20.7. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus.

21. Ja zemes vienību sadala vai apvieno, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pieprasa plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu.

22. Uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienestā saņem šādu informāciju:

22.1. kadastra informāciju standartizētā formā, kombinējot noteikta sastāva kadastra datu grupas un ņemot vērā šādus nosacījumus:

22.1.1. par uzmērāmo zemes vienību vai zemes vienības daļu (turpmāk – uzmērāmais objekts) vienkopus šādas kadastra datu grupas:

22.1.1.1. kadastra objekta identifikācija;

22.1.1.2. dati par nekustamā īpašuma nosaukumu un kopējo platību;

22.1.1.3. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums;

22.1.1.4. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību;

22.1.1.5. izraksts no zemes vienības pamatdatiem;

22.1.1.6. zemes vienības daļas pamatdati;

22.1.1.7. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

22.1.1.8. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi;

22.1.1.9. izraksts no būves pamatdatiem;

22.1.1.10. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;

22.1.1.11. informācija par plānoto (projektēto) zemes vienību vai zemes vienības daļu, ja pirms informācijas pieprasīšanas ir veikta plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas pirmsreģistrācija;

22.1.1.12. kadastra kartes telpiskie dati;

22.1.2. par robežojošām zemes vienībām vienkopus šādas kadastra datu grupas:

22.1.2.1. kadastra objekta identifikācija;

22.1.2.2. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums;

22.1.2.3. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību;

22.1.2.4. izraksts no zemes vienības pamatdatiem;

22.1.2.5. nekustamā īpašuma apgrūtinājumi;

22.1.2.6. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;

22.1.2.7. kadastra kartes telpiskie dati;

22.2. arhīvā glabātos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām:

22.2.1. zemes robežu plānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu;

22.2.2. robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas noteikšanas aktu, atzinumu par robežas neatbilstību un robežas neatbilstības novēršanas aktu;

22.2.3. robežpunkta piesaistes abrisu vai mērījumu abrisi.

23. Mērniekam vai komersantam ir tiesības nepieprasīt šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētos dokumentus, ja ir paredzēta apgrūtinājumu vai situācijas plāna aktualizācija vai zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna kamerālā pārzīmēšana, kā arī ja uzmērāmās zemes vienības daļas robeža nesakrīt ar zemes vienības robežu vai tiks sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns.

23.1 Mērniekam vai komersantam ir tiesības nepieprasīt šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētos dokumentus par robežojošām zemes vienībām, ja atsavināmās zemes robeža neskar sadalāmās zemes vienības robežu un tai Kadastra informācijas sistēmā nav ierakstīta atzīme par zemes vienību robežu neatbilstību.

24. Kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība noteikta kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību regulējošajā normatīvajā aktā.

25. Pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma Valsts zemes dienests papildus šo noteikumu 22.punktā minētajai informācijai izsniedz:

25.1. zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos telpiskos datus par zemes vienību un zemes vienības daļu;

25.2. citus arhīvā glabātos dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām;

25.3. informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas.

26. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība mērniekam vai komersantam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem par uzmērāmo objektu un ar to robežojošām zemes vienībām, fotoplāniem, zemes ierīcības projektiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma dokumentiem.

27. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

28. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

29. Kadastra informācija derīga divus gadus no tās sagatavošanas dienas.

30. Pēc šo noteikumu 29.punktā minētā termiņa mērnieks vai komersants atkārtoti pieprasa šo noteikumu 22.punktā minēto kadastra informāciju. Ja informācija par uzmērāmo zemes vienību ir mainījusies (piemēram, situācija, apgrūtinājumi, pierobežnieki), mērnieks sagatavo jaunus vai precizē izgatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus.

31. Informāciju par valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem mērnieks vai komersants saņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē ģeodēzisko atskaites sistēmu un vietējā ģeodēziskā tīkla informācijas apriti.

32. Vietējā pašvaldība pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz digitālā veidā vektordatu formā LKS-92 TM vai, ja nav pieejami vektordati, kartogrāfisko materiālu papīra formā:

32.1. teritorijas plānošanas dokumentu informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tā nav pieejama Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā;

32.2. zemes ierīcības projekta grafisko daļu;

32.3. atbilstoši savai kompetencei uzturēto augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju;

32.4. informāciju par esošo inženiertīklu un inženierbūvju izvietojumu.

33. Inženiertīklu īpašnieki (turētāji) pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz to rīcībā esošos digitālos datus un arhīva materiālus par virszemes un apakšzemes komunikācijām digitālā veidā vektordatu formātā LKS-92 TM vai kartogrāfisko materiālu papīra formā.

3. Personu uzaicināšana

34. Mērnieks, pamatojoties uz kadastra informāciju, uzaicina ierosinātāju, pierobežnieku un citas šajos noteikumos noteiktās personas piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū.

34.1 Atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū neaicina piedalīties ierosinātāju, un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez tā klātbūtnes.

35. Ierosinātāju, pierobežnieku un citas šajos noteikumos noteiktās personas uzaicina piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos:

35.1. ar uzaicinājuma vēstuli, Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajām valsts iestādēm to nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi vai citām fiziskām un juridiskām personām nodrošinot tās piegādi uz kadastra informācijā norādīto adresi. Adresātiem Latvijas teritorijā uzaicinājuma vēstuli nodod piegādei vismaz 14 kalendāra dienas, bet ārpus Latvijas teritorijas vismaz 21 kalendāra dienu pirms darbu uzsākšanas, ņemot vērā izvēlētā piegādātāja piegādes termiņus, tā, lai piegāde personai varētu tikt nodrošināta vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu veikšanas;

35.2. ar rakstisku uzaicinājumu (2. pielikums), izsniedzot to pret parakstu personai vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Mērnieks pārliecinās par personas identitāti.

35.1 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā sadalāmās zemes vienības īpašnieku uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli vai rakstisku uzaicinājumu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja zemes īpašnieks nav ieradies, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez tā klātbūtnes.

35.2 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā uz robežas noteikšanu uzaicina piedalīties uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un informē par robežas noteikšanu šīs mājas pārvaldnieku, ja tas ir reģistrēts būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā un tā kontaktinformācija ir publiski pieejama. Mājas pārvaldnieku informē mutiski vai rakstiski, vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tā, lai informācija tiktu saņemta vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās valsts iestādes uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli. Uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un uz robežojošās zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus (kā pierobežnieku) šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uzaicina ar uzaicinājuma paziņojumu (3. pielikums). Uzaicinājuma paziņojumu izliek redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā ne vēlāk kā septiņas kalendāra dienas pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanas. Ja neviens no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav ieradies, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez to klātbūtnes.

36. Ierosinātāju un pierobežnieku, ja tā ir fiziska persona, var uzaicināt mutiski. Ja mutiski uzaicinātais ierosinātājs vai pierobežnieks (kopīpašuma gadījumā – visi kopīpašnieki) uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas, mērnieks organizē darbus atkārtoti, uzaicinot ierosinātāju vai pierobežnieku ar uzaicinājuma vēstuli vai izsniedzot rakstisku uzaicinājumu.

37. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts, pašvaldība vai juridiska persona, tās pārstāvi var uzaicināt ar rakstisku uzaicinājumu, kuru izsniedz pret parakstu valsts institūcijas, valsts īpašuma turētāja (pārvaldītāja), pašvaldības vai juridiskās personas par lietvedību atbildīgajai personai vai personai, kurai ir pilnvarojums pārstāvēt juridisko personu vai institūciju zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos vai tiesības pārstāvēt juridisko personu vai institūciju bez īpaša pilnvarojuma.

38. Ja uz zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu skaits pārsniedz 10, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli, rakstisku uzaicinājumu (2. pielikums) vai uzaicinājuma paziņojumu (3. pielikums). Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās valsts iestādes uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli. Uzaicinājuma paziņojumu izliek redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā ne vēlāk kā septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki uzaicināti ar uzaicinājuma paziņojumu, bet neviens no viņiem neierodas uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, mērnieks visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nosūta uzaicinājuma vēstuli vai izsniedz rakstisku uzaicinājumu.

39. Uzaicināšanā mērnieks ievēro šādus nosacījumus:

39.1. pirms uzaicināšanas mērnieks saskaņo ar ierosinātāju datumu, pulksteņa laiku un ierašanās vietu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai apvidū, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu;

39.2. uzaicinājuma vēstulē mērnieks norāda uzmērāmās un robežojošās zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi, ja tāda ir, nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tāds ir, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu datumu, pulksteņa laiku, ierašanās vietu, mērnieka kontakttālruni un neierašanās sekas;

39.3. kopīpašuma tiesību gadījumā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū uzaicina visus kopīpašniekus;

39.4. ja mērniekam ir iesniegta pilnvara, tai skaitā ja kopīpašnieki pilnvarojuši vienu kopīpašnieku, mērnieks uzaicina pilnvaroto personu;

39.5. ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts un normatīvajā aktā ir noteikts tās īpašuma turētājs (pārvaldītājs), mērnieks uzaicina valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju).

40. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža jau ir noteikta un ir sastādīts robežas noteikšanas akts, uz robežu noteikšanu neuzaicina, ja robeža ir apsekota, atjaunota un uz kopējā robežposma neierīko jaunu robežzīmi.

41. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža apvidū vēl nav noteikta (nav veikta robežas ierādīšana vai tās instrumentāla uzmērīšana), uzaicina uz robežu apsekošanu, atjaunošanu, kā arī uz robežu noteikšanu, ja uz kopējā robežposma ierīko jaunu robežzīmi.

42. Pierobežnieku uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem neuzaicina, ja:

42.1. robežojošās zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs ir miris. Šajā gadījumā sagatavojamā aktā norāda "Persona mirusi";

42.2. mērniekam nav zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama. Šādā gadījumā dokumentos, kur tas nepieciešams, norāda "Personas adrese nav zināma".

43. Ja visus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū noteiktajā datumā nav iespējams paveikt, pierobežniekus, kuru zemes vienībām nav pabeigtas attiecīgās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, atkārtoti uzaicina, izsniedzot rakstisku uzaicinājumu. Uzaicinājumā norāda termiņu, kas saskaņots ar visām attiecīgajā robežposmā uzaicināmām personām.

44. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā uzaicinātais pierobežnieks, bet kopīpašuma gadījumā – kopīpašnieki (izņemot vismaz vienu ierosinātāju), zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez to klātbūtnes, izņemot šo noteikumu 36.punktā minēto gadījumu.

45. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas ierosinātājs vai – kopīpašuma gadījumā – vismaz viens ierosinātājs, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic, izņemot šo noteikumu 34.1 punktā minēto gadījumu. Mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu un nosūta ierosinātājam tā apliecinātu kopiju, bet oriģinālu uzglabā savā lietvedībā.

4. Robežas izvērtēšana un atjaunošana

4.1. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas vispārīgie jautājumi

46. Robežu izvērtēšana un atjaunošana ir mērnieka veiktās darbības, lai noskaidrotu robežas stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, apsekojot zemes robežu un veicot mērījumus apvidū, kā arī, ja nepieciešams, atjaunojot robežu un novēršot konstatētās neatbilstības.

47. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas process ietver:

47.1. robežas priekšizpēti;

47.2. robežas apsekošanu;

47.3. robežas atjaunošanu, ja tāda ir nepieciešama;

47.4. robežas neatbilstības novēršanu, ja tāda ir nepieciešama.

48. Robežu izvērtē un atjauno šādos gadījumos:

48.1. veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes reformas ietvaros (izņemot robežas neatbilstības novēršanu);

48.2. īstenojot apvidū detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu;

48.3. apvienojot zemes vienības, izņemot gadījumu, ja veic zemes vienību apvienošanu kamerālo darbu rezultātā;

48.4. uzmērot ierādīto robežu;

48.5. izveidojot zemes vienības daļu, kuras robeža sakrīt ar zemes vienības robežu;

48.6. kā atsevišķu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma;

48.7. veicot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, ja atsavināmās zemes robeža skar sadalāmās zemes vienības robežu.

49. Robežas stāvoklis atbilst tehniskajām prasībām, ja:

49.1. robežpunkti un robežposmi apvidū atbilst aktuālajiem zemes robežu plāniem;

49.2. robežzīmes nav iznīcinātas vai pārvietotas, tās ir nostiprinātas atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir nodrošināta robežzīmes ilglaicīgā stiprība;

49.3. kupica atbilst šo noteikumu prasībām vai prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā kupicas izveidošanas brīdī;

49.4. mežos un ar krūmiem aizaugušās vietās ir ierīkotas un atbilstoši šo noteikumu prasībām uzturētas robežstigas.

50. Robežpunkts apvidū atbilst aktuālajam zemes robežu plānam, ja:

50.1. instrumentāli LKS-92 TM vai vietējā koordinātu sistēmā uzmērīta robežpunkta koordinātu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā dotos lielumus vai brīvā koordinātu sistēmā uzmērītu robežpunktu savstarpējo saišu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā doto lielumu divkāršu vērtību;

50.2. ierādītiem robežpunktiem:

50.2.1. zemes vienībām, kuru platība ir lielāka par 0,5 ha, robežpunkta novietojuma atšķirība nepārsniedz 20 m;

50.2.2. zemes vienībām, kuru platība ir 0,5 ha vai mazāka, divu robežpunktu savstarpējā novietojuma atšķirība nepārsniedz 1 m.

51. Novietojuma atšķirību šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajā gadījumā nosaka kā robežpunkta novietojuma atšķirību starp zemes robežu plānā attēloto un apvidū identificējamo robežpunktu, ko iegūst, konstruējot uz vienas kartogrāfiskās pamatnes plānā attēloto robežpunktu (izmantojot arī robežpunktu piesaistes abrisā dotās piesaistes un fotoplānā izmērītos attālumus līdz situācijas elementiem) un apvidū uzmērīto robežpunktu. Minēto kritēriju nepiemēro robežposmam, kur robežojošās zemes vienības platība ir mazāka par 0,5 ha.

4.2. Robežas priekšizpēte

52. Robežas priekšizpēte ir mērnieka veiktās darbības, lai sagatavotos robežas apsekošanas procesam.

53. Robežas priekšizpētē mērnieks analizē no ierosinātāja un Valsts zemes dienesta saņemtos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus:

53.1. iepazīstas ar uzmērāmās un robežojošās zemes vienības noteikto robežas aprakstu (robežas nosacījumiem) un robežpunktu nostiprinājuma veidu kadastrālās uzmērīšanas dokumentos;

53.2. citā koordinātu sistēmā noteiktās zemes vienību koordinātas pārrēķina LKS-92 TM;

53.3. izvērtē robežu konfigurāciju, pārbauda, vai uzmērāmās un robežojošās zemes vienības robežpunkti un robežas ir savstarpēji atbilstīgas – neveido zemes platības savstarpējo pārklājumu un savstarpējo nesaisti aktuālajos zemes robežu plānos.

54. Priekšizpētes darbību ietvaros robežu un robežpunktu apskati un uzmērīšanu apvidū mērnieks veic, ja ir konstatēta savstarpēja kadastrālās uzmērīšanas dokumentu neatbilstība, robežas ir uzmērītas citā koordinātu sistēmā vai citos gadījumos pēc mērnieka ieskatiem.

55. Robežas priekšizpētes darbību ietvaros, izņemot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, robežu un robežpunktu apskati apvidū mērnieks veic, pieaicinot ierosinātāju. Ja ierosinātājs nav ieradies un nav lūdzis priekšizpētes darbības apvidū pārcelt uz citu laiku, mērnieks darbības var veikt bez ierosinātāja klātbūtnes.

56. Mērnieks sagatavo aktu par konstatēto robežu neatbilstību (5.pielikums), ja priekšizpētes procesā:

56.1. konstatēta zemes robežu plānu savstarpēja neatbilstība;

56.2. apvidū atrastas robežzīmes vai priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm (piemēram, vairākas metāla caurules, koka stabi, žoga stabi), kas neatbilst zemes robežu plāniem, bet kurus atzīst ierosinātājs.

57. Ja robežas priekšizpētes procesā ir konstatētas šo noteikumu 56.punktā minētās neatbilstības, mērnieks, ņemot vērā apsekošanas rezultātus, novērš robežas neatbilstību šo noteikumu 4.5.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

58. Aktu par konstatēto robežu neatbilstību sagatavo par vienu vai vairākiem robežposmiem. Aktu vai tā apliecinātu kopiju nosūta vai izsniedz ierosinātājam un attiecīgā robežposma pierobežniekam kopā ar uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem. Minēto aktu mērnieks iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19. nodaļā noteiktajā kārtībā.

4.3. Robežas apsekošana

59. Mērnieks apseko robežu apvidū, konstatē tās stāvokli un noskaidro uzmērāmās zemes vienības robežas un robežpunkta stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49. un 50.punktā minētajām prasībām un sagatavo robežas apsekošanas aktu (6.pielikums) vienā eksemplārā.

60. Apsekošanu veic uzmērāmās zemes vienības robežposmam, kas ir iepriekš noteikts uzmērāmās vai robežojošās zemes vienības robežu noteikšanas procesā.

61. Robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, uzaicinot ierosinātāju un pierobežniekus. Uzaicinājumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību, ja tāds ir sastādīts.

62. Robežas apsekošanā ierosinātājs un pierobežnieks uzrāda robežzīmes, robežstigas un situācijas elementus, pa kuriem noteikta robeža. Mērnieks konstatē, vai to novietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam, robežas aprakstam un robežpunktu nostiprinājuma veidam. Papildus mērnieks konstatē to robežposmu atbilstību, kuri noteikti pa situācijas elementiem, pilnībā vai daļēji izzudušās un atjaunojamās robežzīmes, kā arī uzdod ierosinātājam novērst konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus – atjaunot kupicu vai robežstigu, likvidēt neatbilstošas robežzīmes.

63. Pārbaudot, vai robežzīmes, robežstigas un pa situācijas elementiem noteiktie robežposmi atbilst zemes robežu plānam, mērnieks veic robežas mērījumus, lai novērtētu robežas stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49.punktā minētajām tehniskajām prasībām, ja robežas mērījumi nav veikti robežas priekšizpētē.