Kārtība, kādā veic zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.60Rīgā 2012.gada 17.janvārī (prot. Nr.3 14.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"22.panta pirmo daļu un likuma "Par zemes reformuLatvijas Republikas pilsētās" 18.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību un secību, kādā izskatāmi iesniegumi un tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, un viņus pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un 1.grupas invalīdiem (turpmāk – zemes lietotājs).

2. Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem veic saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī saskaņā ar zemes reformas un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

3. Par valsts budžeta līdzekļiem uzmēra zemes vienību tādā platībā, uz kuru ir atjaunotas īpašuma tiesības un kura iekļaujas normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktās pieļaujamās platību atšķirības robežās.

4. Sarakstu zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – saraksts) atbilstoši administratīvo teritoriju iedalījumam uz 2009. gada 30. jūniju (1. pielikums) uztur Valsts zemes dienests. Informāciju par administratīvo teritoriju iedalījuma uz 2009. gada 30. jūniju sasaisti ar aktuālo administratīvo teritoriju iedalījumu publicē Latvijas Atvērto datu portālā (www.data.gov.lv).

5. Par valsts budžeta līdzekļiem veic šādus darbus:

5.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sagatavošana, kas nepieciešama zemes kadastrālajai uzmērīšanai atbilstoši zemes reformas un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

5.2. zemes kadastrālā uzmērīšana, izņemot robežzīmju nostiprināšanu, vizūrstigu un robežstigu ierīkošanu, kupicu izveidošanu, kā arī robežzīmju likvidēšanu;

5.3. kadastra datu aktualizācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma);

5.4. šo noteikumu 32.punktā minētās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

6. Ja iesniegtie zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti neatbilst normatīvo aktu prasībām zemes kadastrālās uzmērīšanas vai kadastra datu aktualizācijas jomā, atkārtoti iesniedzot dokumentus, izmaksas par kadastra datu aktualizāciju sedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētā persona (turpmāk – mērnieks).

7. Zemes lietotājs sedz izmaksas, kas saistītas ar atkārtotu pierobežnieku uzaicināšanu, mērnieka darba izdevumus, ja zemes lietotājs noteiktajā laikā nav ieradies uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem un nav iesniedzis lūgumu pārcelt tos uz citu laiku vai zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā nav nostiprinājis robežzīmes, kā arī mērnieka darba izdevumus, ja vizūrstigu ierīkošana, kupicu izveidošana vai robežzīmju likvidēšana nav veikta zemes robežu apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas laikā vai apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas aktā minētajā termiņā vai arī robežas stāvoklis neatbilst tehniskajām prasībām un nepieciešama atkārtota pārbaude.

8. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatē, ka zemes lietotājam piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo zemes platību, izmaksas par zemes platības uzmērīšanu, uz kuru netiek atjaunotas īpašuma tiesības un kura neiekļaujas normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktās pieļaujamās platību atšķirības robežās, sedz zemes lietotājs atbilstoši mērnieka sagatavotajai kadastrālās uzmērīšanas izmaksu tāmei.

9. Šo noteikumu 8.punktā minētajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas izmaksas zemes platībai, kas pārsniedz atjaunojamo zemes platību, mērnieks aprēķina proporcionāli visas uzmērāmās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas izmaksu tāmei.

10. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotos dokumentus (zemes robežu plāns, situācijas plāns, apgrūtinājumu plāns (oriģināli vai pēc pieprasījuma – apliecinātas kopijas), robežas apsekošanas akts, robežas atjaunošanas akts, robežas noteikšanas akts (apliecinātas kopijas)) zemes lietotājam izsniedz Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pēc tam, kad saņemts mērnieka apliecinājums par likvidētajām robežzīmēm, izveidotajām kupicām, ierīkotajām vizūrstigām un zemes lietotājs šo noteikumu 7. un 8.punktā minētajos gadījumos sedzis attiecīgos mērnieka darba izdevumus.

11. Zemes lietotājs Valsts zemes dienestam sedz visas izmaksas par veiktajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, ja Valsts zemes dienesta amatpersona pieņēmusi lēmumu par atteikumu veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu un izslēgusi zemes vienību no saraksta saskaņā ar šo noteikumu 26.7. apakšpunktu un 34. punktu.

12. Ja zemes lietotājs, kura zemes vienība iekļauta sarakstā, vai viņa mantinieks zemes kadastrālo uzmērīšanu veic par saviem līdzekļiem un mērnieks Valsts zemes dienestā kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem ir iesniedzis zemes lietotāja vai viņa mantinieka iesniegumu ar lūgumu izslēgt uzmērīto zemes vienību no saraksta, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība nodrošina kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par valsts budžeta līdzekļiem.

13. Ja zemes lietotājs, kura zemes vienība iekļauta sarakstā, ir miris, mantinieks, kurš atbilst šo noteikumu 1. punktā minētajiem nosacījumiem, iesniedz Valsts zemes dienestā mantojumu apliecinošu dokumentu un iesniegumu ar lūgumu turpināt zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, kā arī ierosina datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par zemes lietotāju. Ja dati par zemes lietotāju ir aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā, zemi uzmēra, nemainot zemes kadastrālās uzmērīšanas secību sarakstā.

14. Sarakstu publicē Latvijas Atvērto datu portālā www.data.gov.lv un reizi mēnesī to aktualizē, norādot šādu informāciju:

14.1. zemes vienības kārtas numurs sarakstā;

14.2. zemes vienības kadastra apzīmējums;

14.3. zemes vienības platība hektāros;

14.4. par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmās zemes vienības platība hektāros;

14.5. tās institūcijas nosaukums, kas izdevusi lēmumu (atzinumu) vai tiesas nolēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, lēmuma (atzinuma) numurs un datums vai lietas numurs un tiesas nolēmuma datums;

14.6. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā nekustamā īpašuma nosaukums vai zemes vienības adrese;

14.7. administratīvā teritorija, kurā atrodas par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmā zemes platība;

14.8. lēmums par zemes vienības iekļaušanu sarakstā (ja tāds bija sagatavots) – lēmuma nosaukums, numurs un datums – un atzīme par kalendāra gadā piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;

14.9. datums, kad paziņots par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu zemes kadastrālajai uzmērīšanai;

14.10. datums, kad saņemts apliecinājums par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi;

14.11. cita nepieciešamā informācija.

II. Iesnieguma iesniegšana, izskatīšana un saraksta aktualizācijas kārtība

15. Ja īpašuma tiesības atjaunotas ar Centrālās zemes komisijas vai pilsētas zemes komisijas lēmumu (atzinumu) vai tiesas nolēmumu, iesniegumu par zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – iesniegums) zemes lietotājs Valsts zemes dienestā iesniedz mēneša laikā no Centrālās zemes komisijas vai pilsētas zemes komisijas lēmuma (atzinuma) vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

16. Ja zemes vienībai ir vairāki zemes koplietotāji, iesniegumu visu zemes koplietotāju vārdā var iesniegt viens no viņiem.

17. Iesniegumā norāda:

17.1. zemes lietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, zemes vienības kadastra apzīmējumu, kontaktinformāciju saziņai (adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, oficiālā elektroniskā adrese, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts) un pievieno šādu dokumentu atvasinājumus vai uzrāda dokumentu oriģinālus:

17.1.1. ja zemes īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjaunojusi Centrālā zemes komisija vai pilsētas zemes komisija – Centrālās zemes komisijas vai pilsētas zemes komisijas lēmumu (atzinumu) un grafisko pielikumu, kurā attēlotas uzmērāmās zemes vienības robežas;

17.1.2. ja zemes īpašuma tiesības atjaunojusi tiesa – tiesas nolēmuma norakstu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās uzmērāmās zemes vienības robežas;

17.1.3. citus dokumentus, kas noteikti zemes reformas un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos pēc Valsts zemes dienesta pieprasījuma;

17.2. politiski represētā persona vai 1.grupas invalīds – informāciju par attiecīgo statusu (var pievienot šo statusu apliecinoša dokumenta atvasinājumu vai uzrādīt oriģinālu).

18. Iesniegumam pievieno šādu dokumentu atvasinājumus vai uzrāda dokumentu oriģinālus:

18.1. laulības apliecību – bijušā zemes īpašnieka pārdzīvojušais laulātais (laulības apliecību var neiesniegt, ja laulības fakts konstatēts lēmumā (atzinumā) vai tiesas nolēmumā par īpašuma tiesību atjaunošanu);

18.2. radniecību apliecinošus dokumentus – bijušā zemes īpašnieka bērni vai mazbērni (radniecību apliecinošus dokumentus var neiesniegt, ja radniecība konstatēta lēmumā (atzinumā) vai tiesas nolēmumā par īpašuma tiesību atjaunošanu).

19. Centrālā zemes komisija vai pilsētas zemes komisija pēc Valsts zemes dienesta pieprasījuma izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka Centrālā zemes komisija vai pilsētas zemes komisija zemes lietotājam ir paziņojusi lēmumu (atzinumu) par īpašuma tiesību atjaunošanu, un apliecina paziņošanas datumu.

20. Valsts zemes dienesta amatpersona izskata iesniegumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos un pieņem lēmumu par zemes vienības iekļaušanu sarakstā vai atteikumu iekļaut iesniegumā norādīto zemes vienību sarakstā.

21. Ja zemes lietotājs kopā ar iesniegumu nav iesniedzis vai uzrādījis visus šo noteikumu 17.1.apakšpunktā un 18.punktā minētos dokumentus, Valsts zemes dienesta amatpersona iesnieguma izskatīšanu pagarina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un lūdz zemes lietotāju iesniegt vai uzrādīt trūkstošos dokumentus.

22. Ja Centrālās zemes komisijas vai pilsētas zemes komisijas lēmumam (atzinumam) nav pievienots grafiskais pielikums, attiecīgi Centrālā zemes komisija vai pilsētas zemes komisija pēc zemes lietotāja pieprasījuma sagatavo grafisko pielikumu un iesniedz to Valsts zemes dienestā.

23. Ja tiesas nolēmumam nav pievienots grafiskais pielikums, vietējā pašvaldība pēc zemes lietotāja pieprasījuma sagatavo ar zemes lietotāju saskaņotu grafisko pielikumu un iesniedz to Valsts zemes dienestā.

24. Valsts zemes dienesta amatpersona pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut iesniegumā norādīto zemes vienību sarakstā, ja:

24.1. zemes lietotājam saskaņā ar zemes reformas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem nav tiesību uz zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem;

24.2. nav ievērots šo noteikumu 15.punktā minētais termiņš;

24.3. zemes lietotājs nav iesniedzis vai uzrādījis dokumentus, kas ir pieprasīti atbilstoši šo noteikumu 21.punktā minētajiem nosacījumiem;

24.4. zemes lietotājs ir veicis zemes kadastrālo uzmērīšanu par saviem līdzekļiem un atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem kadastra dati aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā;

24.5. zemes vienība ir izslēgta no saraksta.

25. Zemes vienību, kas norādīta zemes lietotāja iesniegumā, iesniegumu iesniegšanas secībā ierindo aiz pēdējās zemes vienības saraksta attiecīgajā administratīvajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

26. Valsts zemes dienesta amatpersona zemes vienību izslēdz no saraksta:

26.1. ja zemes lietotājs vai visi koplietotāji (zemes koplietošanas gadījumā), kuriem ir tiesības uz zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ir iesnieguši iesniegumu ar lūgumu izslēgt zemes vienību no saraksta;

26.2. ja zemes lietotājs ir veicis zemes vienības robežu ierādīšanu vai uzmērīšanu par saviem līdzekļiem un atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem kadastra dati aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā;

26.3. ja saskaņā ar zemes reformas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem zemes lietotājam (visiem koplietotājiem) nav tiesību uz zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem;

26.4. ja neviens no zemes lietotājiem šo noteikumu 30. vai 30.1 punktā minētajā termiņā vai pagarinātajā iesniegšanas termiņā nav iesniedzis Valsts zemes dienestā parakstītu apliecinājumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi (2. pielikums);

26.5. ja neviens no zemes koplietotājiem nav piekritis segt šo noteikumu 7., 8., 9. un 11. punktā norādītās izmaksas atbilstoši šo noteikumu 31.1 punktam;

26.6. ja neviens no zemes koplietotājiem atbilstoši šo noteikumu 31.2 punktam nav piekritis segt šo noteikumu 7., 8., 9. un 11. punktā norādītās izmaksas par tam zemes koplietotājam proporcionāli piederošajām domājamām daļām, kurš neatbilst šo noteikumu 1. punktā minētajiem nosacījumiem;

26.7. vienlaikus ar atteikumu veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu;

26.8. ja mantinieks nav iesniedzis Valsts zemes dienestā mantojumu apliecinošu dokumentu un iesniegumu ar lūgumu turpināt zemes kadastrālo uzmērīšanu, kā arī nav ierosinājis datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par zemes lietotāju šo noteikumu 26.2 punktā minētajā termiņā vai nav iesniedzis lūgumu pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu šo noteikumu 26.3 punktā minētajā gadījumā;

26.9. ja mantinieks nav iesniedzis Valsts zemes dienestā mantojumu apliecinošu dokumentu un iesniegumu ar lūgumu turpināt zemes kadastrālo uzmērīšanu, kā arī nav ierosinājis datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par zemes lietotāju šo noteikumu 26.3 punktā minētajā pagarinātajā termiņā;

26.10. ja sarakstā iekļautās zemes vienības lietotājs vai tā mantinieks šo noteikumu 26.4 un 26.5 punktā minētajā termiņā un kārtībā nav iesniedzis Valsts zemes dienestā dokumentus, kas apliecina īpašuma tiesības un radniecību ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, vai nav informējis Valsts zemes dienestu par ierosinātu tiesvedību;

26.11. ja sarakstā iekļautās zemes vienības lietotājs vai tā mantinieks, kurš ir ierosinājis tiesvedību par radniecības konstatēšanu ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, šo noteikumu 26.4 un 26.5 punktā minētajā termiņā nav iesniedzis Valsts zemes dienestā tiesas nolēmumu.

26.1 Valsts zemes dienests reizi mēnesī Latvijas Atvērto datu portālā (www.data.gov.lv) publicē izslēgto zemes vienību sarakstu, norādot šādu informāciju:

26.11. zemes vienības kadastra apzīmējums;

26.12. zemes vienības platība hektāros;

26.13. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā nekustamā īpašuma nosaukums vai zemes vienības adrese;

26.14. administratīvā teritorija un novada teritoriālā iedalījuma vienība, kurā atrodas par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmā zemes platība;

26.15. tās institūcijas nosaukums, kas lēmusi par zemes vienības izslēgšanu no saraksta, lēmuma numurs vai zemes vienības izslēgšanas datums;

26.16. zemes vienības izslēgšanas pamatojums atbilstoši normatīvajam regulējumam attiecībā uz zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem.

26.2 Valsts zemes dienests katru gadu 1. augustā iesniedz oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" oficiālu paziņojumu par sarakstā iekļautajām zemes vienībām un to lietotājiem, par kurām mantinieks nav iesniedzis šo noteikumu 13. punktā minētos dokumentus, un uzaicina mantinieku 90 kalendāra dienu laikā iesniegt Valsts zemes dienestā mantojumu apliecinošu dokumentu un iesniegumu ar lūgumu turpināt zemes kadastrālo uzmērīšanu, kā arī ierosināt datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par zemes lietotāju.

26.3 Ja mantinieks nav stājies mantojuma tiesībās uz sarakstā iekļauto zemes vienību un atbilst šo noteikumu 1. punktā minētajiem nosacījumiem, viņam ir tiesības 90 kalendāra dienu laikā pēc šo noteikumu 26.2 punktā minētās informācijas publicēšanas iesniegt Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu pagarināt šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu iesniegšanas termiņu. Mantinieks šo noteikumu 13. punktā minētos dokumentus Valsts zemes dienestā iesniedz divu gadu laikā pēc šo noteikumu 26.2 punktā minētās informācijas publicēšanas.

26.4 Sarakstā iekļautās zemes vienības lietotājam vai tā mantiniekam sešu mēnešu laikā pēc Valsts zemes dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums iesniegt Valsts zemes dienestā dokumentus, kas apliecina īpašuma tiesības un radniecību ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, ja tādu nav Valsts zemes dienesta rīcībā. Ja zemes lietotājs vai tā mantinieks ir ierosinājis tiesvedību par radniecības konstatēšanu ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, viņš par to informē Valsts zemes dienestu, norādot tiesvedības lietas numuru, un mēneša laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas iesniedz to Valsts zemes dienestā.

26.5 Ja zemes lietotājam nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, Valsts zemes dienestam nav zināma viņa elektroniskā pasta adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese, Valsts zemes dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pieprasījumu par dokumentu iesniegšanu Valsts zemes dienestā, kas apliecina īpašuma tiesības un radniecību ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā. Pieprasījumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi un nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tādi ir, zemes lietotāja vārdu, uzvārdu un pieprasītā dokumenta nosaukumu. Zemes lietotājam ir pienākums sešu mēnešu laikā pēc Valsts zemes dienesta pieprasījuma publicēšanas dienas iesniegt Valsts zemes dienestā pieprasītos dokumentus vai iesniegumu ar lūgumu pagarināt to iesniegšanas termiņu, ja ir ierosināta tiesvedība par radniecības konstatēšanu ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, norādot tiesvedības lietas numuru, un mēneša laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas iesniegt to Valsts zemes dienestā.

26.6 Valsts zemes dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par zemes vienībām, kuras izslēgtas no saraksta un kuru zemes lietotājiem nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts un elektroniskā pasta adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese Valsts zemes dienestam nav zināma. Publikācijā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi un nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tādi ir, zemes lietotāja vārdu, uzvārdu un zemes vienības izslēgšanas pamatojumu.

III. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes kārtība

27. Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar sarakstā noteikto secību organizē Valsts zemes dienests.

28. Valsts zemes dienests katru gadu veido atsevišķu par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmo zemes vienību sarakstu, ņemot vērā kārtējā kalendāra gadā piešķirto finansējumu, ko sadala proporcionāli saraksta katrā administratīvajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam iekļauto zemes vienību skaitam, ievērojot, ka primāri ir uzmērāmas zemes vienības, kuras sarakstā ir iekļautas pirms 2008.gada 2.aprīļa.

29. Pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas Valsts zemes dienests: