LegalizeZaudējis spēku - Rēzeknes pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas noteikumi
Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.11Rēzeknē 2012.gada 27.aprīlī (prot. Nr.10, 7.p.)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu
1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1. Rēzeknes pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas noteikumi (turpmāk tekstā – noteikumi) tiek ieviesti, lai uzturētu tīrību un kārtību Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī lai aizsargātu pilsētas ielas, ceļus, būves, labiekārtotās teritorijas un pazemes inženierkomunikācijas.
2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām īpašumā, lietošanā, valdījumā vai apsaimniekošanā Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā ir namīpašumi, ēkas, ēku daļas, būves un zemes gabali.
2. NAMĪPAŠUMI
3. Ja zemei un uz tās esošajām ēkām vai būvēm ir dažādi/vairāki īpašnieki, tiesiskie valdītāji, tad par noteikumu ievērošanu īpašnieki atbild saskaņā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Ja līgumiskās attiecības nepastāv, tad atbildīgais par šo noteikumu neievērošanu ir tas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā šie noteikumi netika ievēroti.
4. Visas ēkas, namīpašumus un telpas Rēzeknes pilsētā ir jāizmanto tādam mērķim, kāds tas paredzēts Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojuma noteikumos, pašvaldības lēmumos, nomas līgumos vai ēku projektos.
5. Katram zemes gabala īpašniekam jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules un renes. Fasādes krāsošana var tikt veikta saskaņā ar Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldes izdotu fasādes krāsu pasi vai būvprojektā akceptētu krāsojumu.
6. Valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskām, fiziskām, kā arī pilnvarotām personām, kuru īpašumā vai valdījumā Rēzeknes pilsētā ir ēkas, ēku daļas vai dzīvokļi, jābūt atbildīgām par to uzturēšanu tehniski un estētiski labā stāvoklī, jāveic dzīvojamo, sabiedrisko un ražošanas ēku tehniskā uzturēšana, ievērojot Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
7. Publiski pieejamu un publiski lietojamu sabiedrisku objektu īpašniekiem, kā arī daudzstāvu māju iekšpagalmiem tumšajā diennakts laikā jānodrošina apgaismojums objektam piegulošā teritorijā.
8. Ēku iekšējo kopējo lietošanas platību (kāpņu telpas, koridori, kāpnes u.c.) uzkopšanu veic māju iedzīvotāji vai īpašnieki saskaņā ar kārtību, ko nosaka apsaimniekotājs, dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai īpašnieks.
9. Ēku un zemesgabalu numerācija tiek veikta saskaņā ar Rēzeknes pilsētas domes saistošajiem noteikumiem.
10. Ja ēka ir kultūras piemineklis, uz ēkas uzstādāma kultūras pieminekļa zīme, ko izsniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
11. Kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, kā arī īres līgums. Īrniekiem jānodrošina dzīvojamo telpu saglabāšana, jāsaudzē sanitārtehniskās un citas iekārtas, nepieļaujot to bojāšanu. Par dzīvokļos esošo iekšējo komunikāciju stāvokli ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai īrnieki.
12. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās aizliegts:
12.1. novietot uz balkona vai lodžijas atklātās daļas, kā arī koplietošanas telpās, pagrabos un kāpņu telpās mājsaimniecības priekšmetus, ar dažādiem priekšmetiem aizšķērsot rezerves izejas durvis;
12.2. žāvēt veļu balkonos un lodžiju atklātajās daļās;
12.3. smēķēt kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās, kā arī piegružot koplietošanas telpas ar atkritumiem (izsmēķiem, sērkociņiem, saulespuķu sēklām, papīriem u.tml., kā arī mēbelēm, sadzīves tehniku, taru, celtniecības materiāliem, pārtikas un citiem atkritumiem);
12.4. radīt antisanitārus apstākļus dzīvokļos un koplietošanas telpās, kas traucē apkārtējiem mājas iedzīvotājiem;
12.5. glabāt dzīvojamās telpās, uz balkoniem, lodžijām, pagrabos, bēniņos, koplietošanas telpās ugunsnedrošus, kaitīgus vai bīstamus cilvēka dzīvei un veselībai, kā arī sprādzienbīstamus priekšmetus un vielas;
12.6. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās aizliegts patvaļīgi palielināt centrāles apkures tīkla sildelementu skaitu;
12.7. pārbūvēt balkonus vai lodžijas, mainīt logu formu un dizainu bez saskaņošanas ar Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldi;
12.8. izmantot dzīvojamo telpu tai neparedzētiem mērķiem.
13. Fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašums (valdījums), neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, atrodas Rēzeknes pilsētas teritorijā, ir pienākums uzturēt īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošos objektus atbilstošā stāvoklī, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu.
14. Aizliegts turēt mājputnus un mājlopus dzīvokļu, māju pagalmos, dzīvokļos, bēniņos, šķūņos, koplietošanas telpās vai citās šim nolūkam neparedzētās vietās. Individuālās apbūves zonā mājputnus un mājlopus atļauts turēt, saskaņojot to ar Pārtikas un veterināro dienestu. Eksotiskos dzīvniekus atļauts turēt, saskaņojot to ar Rēzeknes Reģionālo vides pārvaldi un Pārtikas un veterināro dienestu. Suņu un kaķu turēšanu nodrošināt atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
15. Ja ēka ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, vai ēka ar savu izskatu bojā ainavu, īpašniekam (valdītājam) tā jāsaved kārtībā, jāatjauno vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084. panta noteikumiem. Būves nojaukšana veicama, saskaņojot to ar Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldi.
16. Jebkura būves nojaukšana veicama, saskaņojot to ar Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldi.
17. Neapdzīvojamajās un neapdzīvotajās, kā arī saimnieciskajai darbībai neizmantojamās ēkās īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ievērot sekojošas prasības:
17.1. jānoslēdz ieejas un pagrabu durvis;
17.2. logi jāaizver vai jāaiznaglo;
17.3. teritorijas jāiežogo, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos tajās;
17.4. nedrīkst pieļaut atkritumu uzkrāšanos;
17.5. jānodrošina ēkas atbilstība ugunsdrošības noteikumiem;
17.6. piegulošo teritoriju uzturēšana jānodrošina atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām.
3. ZEMESGABALI UN TIEM PIEGULOŠĀS TERITORIJAS
18. Zemesgabalus (t.sk. pagalmus) un tiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas regulāri jāuztur kārtībā, tā, lai tas nebojātu pilsētas ainavu.
19. Namīpašumu, zemesgabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, pārvaldniekiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām jānodrošina īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas un tai piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas: gājēju ietvju (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvju, caurteku un zālāju līdz brauktuves malai sakopšana.
20. Teritorijas uzkopšana ziemā un vasarā jāveic līdz plkst. 8.00, sakopjot arī gājēju ietves. Ziemā, sniega krišanas laikā, ietves un pagalmus jātīra periodiski dienas laikā.
21. Rudenī, pēc lapu nokrišanas, ne vēlāk kā nedēļas laikā jāveic pilnīga lapu savākšana un izvešana.
22. Ziemas periodā:
22.1. Sniega tīrīšanas mehānismiem jāstrādā tādā režīmā, lai atkārtoti neizmestu sniegu uz trotuāra. Ja tas nav iespējams, pēc mehāniskās tīrīšanas sniega vaļņi ir jānovāc un sniegs jāaizved uz speciāli norādītām vietām. Sniega izkraušanas vietas jāsaskaņo ar pašvaldības atbildīgo institūciju.
22.2. Katru dienu līdz plkst. 8.00 (arī brīvdienās un svētku dienās) no ietvēm un gājēju celiņiem jānotīra sniegs un atkritumi, slidenā laikā ietves un gājēju celiņi jākaisa ar smiltīm. Aizliegts kaisīt gājēju celiņus un trotuāra virsmas ar izdedžiem, pelniem, ar netīrām un akmeņus saturošām smiltīm, būvniecības atkritumiem.
22.3. Iekšējos kvartālu ceļos (uz ietvēm un pagalmos) jānodrošina gājēju un transporta normāla kustība.
22.4. Ietves, sabiedriskā transporta pieturvietas, gājēju celiņi pagalmos ar asfalta, bruģakmens vai plātņu segumu jātīra līdz segumam. Veicot tīrīšanu nepieļaut seguma bojāšanu.
22.5. Nepieļaut, ka pie ēku jumtiem sakrājas lāstekas un sniegs, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību. Šādos gadījumos nekavējoties jānorobežo bīstamā teritorija un lāstekas un ledus no jumtiem jānovāc.
22.6. Pēc sniega tīrīšanas mehānisma aizbraukšanas nekavējoties ir jāattīra iebrauktuves (nobrauktuves).
22.7. Aizliegts mest sniegu uz ielas braucamās daļas un kraut sniegu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu zonās, kā arī mest sniegu bez saskaņojuma cita īpašuma teritorijā.
22.8. Ielu krustojumos, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietās starp ielas braucamo daļu un ietvi jābūt attīrītai joslai ne mazāk par 1 (vienu) metru. Sniega vaļņa augstums uz ielu malām nedrīkst pārsniegt 1,20 metrus.
22.9. Tīrot sniegu un ledu, jānodrošina ielu komunikāciju un citu izbūvju, kā arī apstādījumu saglabāšana.
23. Pavasara un vasaras periodā:
23.1. Pēc sniega nokušanas nekavējoties jāsavāc un jāizved ziemā izkaisītās smiltis no brauktuvēm un gājēju celiņiem. Aizliegts smiltis izbērt zālājos, krūmos un apkārt kokiem. Savāktās smiltis, līdz to aizvešanai, jānovieto kaudzītēs uz braucamās daļas malas, gar ielas malu vai brīvajos laukumos.
23.2. No piegulošās koplietošanas teritorijas lapu, zāles un citu ielu tīrīšanas atkritumi var tikt izvietoti blakus savam īpašumam, valdījumam, lietojuma teritorijai gadījumos, kad pašvaldība izsludina sakopšanas periodu, norādot, kādā laikā no attiecīgās koplietošanas teritorijas šie atkritumi tiek savākti. Atkritumi var tikt izvietoti attiecīgi savācot atkritumus celofānu maisā aizvērtā veidā.
23.3. Mazdārziņu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem (lietotājiem) mazdārziņu un to robežai piegulošā teritorija (ietvju, brauktuvju un zālāju (līdz ietvei) teritorija) ir jāuztur kārtībā. Jāuztur kārtībā un jāpļauj zāle 5 metru attālumā ap mazdārziņa teritoriju. Savāktā zāle ir jākompostē vai jāizved uz izgāztuvi vai atkritumu poligonu, aizliegts to izmest ārpus mazdārziņa teritorijas. Jāizved atkritumi un pēc ražas novākšanas jānoņem siltumnīcu segumi, kas neder vai neatbilst tālākai ekspluatācijai.
23.4. Zemesgabalu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, pārvaldniekiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām jānodrošina īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšana, zālāju un citu platību, t.sk. grāvju, regulāra nopļaušana piegulošajā teritorijā.
24. Uz piegulošās teritorijas aizliegts ierīkot jebkādu materiālu glabātavas, tai skaitā autotransporta vrakus. Atvestā malka vai cits kurināmais nekavējoties jāsāk pārkraut uz sava īpašuma teritoriju.
25. Katru dienu jāveic gājēju ceļu un pagalmu uzkopšana.
26. Sausajā laikā vai nepieciešamības gadījumā, saskaņā ar sanitāriem noteikumiem, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un pilsētvidi, jāveic putekļu samazināšanas pasākumus, tai skaitā ielu un zaļo zonu laistīšana.
27. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu bērnu laukumu būvniecība, apsaimniekošana, atjaunošana, ierīču uzstādīšana un remonts jāveic atbilstoši higiēnas prasībām, smilšu kastēs smiltis jānomaina pirms vasaras atpūtas sezonas (līdz 1. maijam).
28. Ja tiek veikta būvniecība, būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par darbību (bezdarbību), kuras rezultātā var tikt piesārņotas ielas ar smiltīm, dubļiem, būvgružiem, kas tiek iznesti (izvesti) no būvlaukuma. Būvdarbu laikā pie objekta jābūt novietotam konteineram būvgružu savākšanai un izvešanai. Aizliegts būvgružus kraut uz zemesgabalam piegulošās teritorijas, kā arī apstādījumiem. Lai neradītu vides piesārņojumu, nepieciešamības gadījumā pie objekta jābūt izvietotām biotualetēm.
29. Pilsētas centrālās kanalizācijas tīklam nepieslēgtos namīpašumos jāierīko hermētiskas tilpnes, kuras regulāri jātīra.
30. Ja namīpašumu pievieno kanalizācijas tīklam, netīrumi no tualetēm un samazgu bedrēm pilnīgi jāiztīra, jāizjauc bedru sienas, dibeni, un bedri jāaizber.
31. Aizliegts izmantot kā kurināmo un dedzināt ugunskuros visas ķīmiskās vielas, kuras satur vai degšanas procesā izdala dioksīnus un citas kaitīgas (kairinošas) vielas.
32. Garāžu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garāžām piegulošā teritorija jāuztur kārtībā, ja atrodas neapbūvētā teritorijā, jānodrošina teritorijas sakopšana 10m platā joslā ap to.
33. Aizliegts izvietot sludinājumus, reklāmas, afišas un citu informāciju tam neparedzētās vietās (uz ēku durvīm, fasādēm, žogiem, stabiem, kokiem, sienām, autobusu pieturām).
34. Tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektu īpašniekiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām jānodrošina objekta skatlogu, durvju un fasādes tīrība un fasādes pienācīgs, sakopts izskats, kā arī piegulošās teritorijas sakopšana līdz brauktuves malai. Ja objekts atrodas neapbūvētā teritorijā, jānodrošina teritorijas sakopšana 10 metrus platā joslā ap objektu, kā arī jāuztur kārtībā piegulošā teritorija līdz brauktuves malai.
35. Koku un krūmu zaru augstumam virs trotuāriem un celiņiem jābūt ne zemākam par 2,5 metriem. Pēc zaru apzāģēšanas jāorganizē to izvešana.
36. Atvieglojumi:
36.1. Lai atrisinātu jautājumu par piegulošo teritoriju uzkopšanu, personām, kurām nepieciešams veikt savam īpašumam piegulošo trotuāru kopšanu, jāiesniedz iesniegums Sociālās aprūpes pārvaldē. Palīdzība sniedzama personām, kuras deklarētas Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā.
36.2. Personas, kuras var saņemt no pašvaldības palīdzību: privātmāju īpašnieki, atsevišķi dzīvojoši pensionāri; I, II grupas invalīdi; vientuļas darba spējīgas personas atveseļošanās periodā, kuru ienākumi nepārsniedz spēkā esošo Ministru kabineta noteiktās minimālās algas apmēru uz vienu personu.
36.3. Darba grupas par personu iesniegumu izskatīšanu par viņu īpašumam piegulošās teritorijas uzkopšanu sastāvs:
Sociālās aprūpes pārvaldes pārstāvis, kurš ir darba grupas vadītājs un kuram ir pilnvaras pieņemt iesniegumus;
Domes Juridiskās nodaļas jurists;
Pilsētas saimniecības pārvaldes pārstāvis.
36.4. Darba grupas darbības algoritms:
Iedzīvotāja iesniegums papildināts ar sekojošiem dokumentiem: ģimenes ārsta izziņa (027/u-forma); zemesgrāmatas akta kopija par īpašuma piederību vai dokuments, kas apliecina tiesisku valdījumu (kopija);
Darba grupas izbraukums informācijas savākšanai, dzīves apstākļu un piegulošās teritorijas apsekošana, kā rezultātā apsekošanas akta sagatavošana;
Darba grupas apsekošanas akta un atzinuma sniegšana atbildīgai Sociālās aprūpes pārvaldes amatpersonai administratīvā akta izdošanai;
Lēmums par piegulošo teritoriju uzkopšanu tiek pieņemts 10 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža un uz laiku līdz 6 mēnešiem gadā, kā arī rakstiskā veidā sagatavota atbilde iesniegumu sniedzējiem.
4. LIETUSŪDENS KANALIZĀCIJA
37. Lai ierobežotu virszemes ūdeņu piesārņojumu, bez saskaņošanas un rakstiskas atļaujas saņemšanas no pašvaldības attiecīgās struktūrvienības, aizliegts pieslēgties pie pilsētas lietus notekūdeņu kolektora vai grāvja un novadīt virszemes noteces ūdeņus lietus notekūdeņos bez atbilstošas attīrīšanas.
38. Īpaši bīstamo vielu un bīstamo vielu emisiju ūdenstilpes un lietusūdens kanalizācijā operators drīkst veikt tikai atļaujā noteikto emisijas limitu ietvaros (atļauju izsniedz un limitus nosaka Reģionālā vides pārvalde).
39. Aizliegta ražošanas notekūdeņu un dūņu novadīšana lietus notekūdeņu pilsētas kolektorā vai hidrogrāfiskajā tīklā.
40. Nav pieļaujamas saimnieciskās darbības, kas tieši vai netieši palielinās ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.
41. Publiskajās upēs un ezeros ūdens noteces regulēšana un ūdens resursu izmantošana pieļaujama tikai Latvijas Republikas vides aizsardzības institūciju noteiktajā kārtībā.
42. Zemes īpašniekiem un lietotājiem jāuztur un jāsaglabā darba kārtībā tās viņu īpašumu teritorijā esošās dabiskās ūdensteces, hidrogrāfiskos tīklus vai ūdenstilpes, kuras kalpo arī blakus esošo teritoriju meliorācijai. Nedrīkst ierīkot citas būves, kas pasliktinātu ūdens režīmu blakus esošajos zemes īpašumos un traucētu to saimniecisko izmantošanu.
43. Zemes īpašniekiem jānodrošina iespēja piekļūt viņu teritorijā esošajām hidrogrāfiskā tīkla būvēm, lai varētu veikt to uzraudzību un remontu.
44. Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, nodrošinātu meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un drošību, kā arī lai saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu aizsardzību, jāievēro Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumā noteiktie aprobežojumi.
45. Rēzeknes pašvaldības, atbildīgo valsts institūciju un komunikāciju īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkā atļauts apmeklēt hidrogrāfiskā tīkla aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, brīdinot par to zemes īpašnieku.
46. Aizliegts lietusūdens kanalizācijas sistēmās, ūdenstilpēs, meliorācijas novadgrāvjos ievadīt neattīrītus saimnieciskos (komunālos) notekūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus.
47. Aizliegts atklātajās ūdenstilpēs un to aizsargjoslās mazgāt visa veida transporta līdzekļus.
48. Namīpašumu, zemesgabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, pārvaldniekiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām jānodrošina caurteku un grāvju saglabāšana, uzturēšana un tīrīšana visā teritorijā, kā arī jāattīra virsūdeņu uztvērējus (gūlijas) 0,5 metru rādiusā, atkušņa laikā nodrošinot brīvu ūdens ieplūdi gūlijā no visas brauktuves.
49. Aizliegts mest un slaucīt jebkādus atkritumus uz lietus ūdens noteku restēm.
50. Par pilsētas ielu caurteku, kontrolaku un lietus ūdens aku tīrīšanu ir atbildīgi komunikāciju īpašnieki vai valdītāji. Pilsētas un iekšējo kvartālu tīklu lietus ūdens uztvērējus jātīra pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes sezonā.
5. PELDVIETAS
51. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (peldvietas īpašnieks) peldvietā nodrošina peldsezonas laikā informatīvā stenda uzstādīšanu ar attiecīgo informāciju.
52. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (peldvietas īpašnieks) peldvietās nodrošina smilšu virskārtas irdināšanu, kā arī regulāru atkritumu savākšanu un izvešanu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes nedēļā. Pludmales uzkopšana un atkritumu izvešana no tās notiek laika periodā no 1. maija līdz 30. septembrim līdz plkst. 9.00.
53. Peldvietās nav pieļaujama dzīvnieku uzturēšanās, ir aizliegts vest dzīvniekus pastaigā un peldināt, mazgāt autotransportu un veļu, kā arī mazgāties ar mazgāšanās līdzekļiem.
54. Peldvietās nav pieļaujama motorizēto ūdens transportlīdzekļu (ūdensmotociklu, motorlaivu utml.) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un pašvaldību organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam noteiktajās vietās.
55. Pludmales teritorijā aizliegts kurināt ugunskurus un grilus, izņemot šim nolūkam speciāli ierīkotas vietas.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.