Zaudējis spēku - Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.523Rīgā 2012.gada 31.jūlijā (prot. Nr.42 46.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību17.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pamatprincipus, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus vidējam termiņam (turpmāk – budžeta pieprasījums).

2. Priekšlikumus grozījumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam ministrija izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par priekšlikumos iekļaujamo informāciju un to iesniegšanas kārtību.

3. Ministrija, izstrādājot budžeta pieprasījumu, ievēro tai noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ja nepieciešams un ja tas nepasliktina valsts budžeta finansiālo bilanci, pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju ministrija var precizēt plānoto resursu un izdevumu apmērus, kas tiek segti no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem un transfertiem. Ministrijas nodrošina budžeta kopsavilkuma sadalījumu resursiem un to izlietojumam, kā arī finansēšanai šādās daļās:

3.1. valsts pamatfunkciju īstenošana (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos un finansētos projektus un pasākumus);

3.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana.

4. Budžeta pieprasījumu izstrādā kārtējā gadā (turpmāk – n gads). Vidējais termiņš ietver triju gadu periodu, ko veido saimnieciskais gads, kuram tiek plānots budžets (turpmāk – n+1 gads), un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi (turpmāk – n+2 un n+3 gads).

5. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija neplāno dāvinājumus un ziedojumus (ārvalstu vai iekšzemes).

6. Budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru ministrija veido atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principiem. Šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā paredzētajām daļām piemēro atšķirīgus budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principus.

II. Budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principi

7. Ministrija valsts pamatbudžetam šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajā daļā plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru veido, piemērojot šādus budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principus:

7.1. ja ministrijai ir apstiprināta institūcijas darbības stratēģija Attīstības plānošanas sistēmas likuma izpratnē, tad budžeta programmu struktūru nosaka institūcijas darbības stratēģijā definētie darbības (rīcības) virzieni. Ja ministrijai nav apstiprinātas institūcijas darbības stratēģijas, tad budžeta programmu struktūras pamatā ir ministrijas nolikumā un citā tās darbību reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktās funkcijas. Ja ministrija budžeta programmu struktūras izveidei nevar piemērot šajā apakšpunktā minētos principus, tad ministrija šo noteikumu 130.punktā minētās saskaņošanas gaitā vienojas ar Finanšu ministriju par citiem budžeta programmu struktūras veidošanas principiem, kas ir pēc iespējas tuvināti šajā apakšpunktā minētajiem principiem;

7.2. budžeta programmām jānodrošina attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu un to rezultatīvo rādītāju sasniegšana;

7.3. lai nodrošinātu budžeta programmu atbilstību ministrijas darbības virzieniem vai funkcijām, budžeta programmu struktūru veido pēc iespējas neatkarīgi no ministrijas organizatoriskās struktūras, izņemot šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minēto gadījumu;

7.4. ministrija finansējumu plāno atsevišķā budžeta programmā (apakšprogrammā), ja spēkā esošā tiesību aktā ir ietverta attiecīga norāde;

7.5. budžeta apakšprogrammu struktūru veido saskaņā ar budžeta programmai atbilstošajā funkcijā vai darbības virzienā plānotajiem galvenajiem uzdevumiem un pasākumiem.

8. Ministriju budžeta programmām (apakšprogrammām) paredz vienādu numerāciju un nosaukumus, ja:

8.1. programmā plāno ministrijas (izņemot citas centrālās valsts iestādes) centrālā aparāta darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu. Ministrijas centrālo aparātu šo noteikumu izpratnē veido attiecīgās ministrijas reglamentā noteiktās ministrijas struktūrvienības. Šajā apakšpunktā minētajai programmai lieto šādu nosaukumu un numerāciju – 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana";

8.2. Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu par programmas (apakšprogrammas) veidošanu ar vienādu numerāciju un nosaukumu.

9. Ministrija budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru var pārskatīt, ja:

9.1. izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā nosaka šo noteikumu 7.4. un 8.2.apakšpunktā minētie gadījumi;

9.2. ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par budžeta programmu (apakšprogrammu) pārskatīšanu, kā arī ja paredzēta ministrijas vai padotības iestādes reorganizācija vai likvidācija, funkciju pārdale starp ministrijām vai strukturālās reformas, kas vienlaikus ietekmē ministrijas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru.

10. Ministrija budžeta programmai var veidot apakšprogrammas. Budžeta programmai izveidotās budžeta apakšprogrammas:

10.1. veido attiecīgās programmas finansējuma kopsummu;

10.2. nodrošina budžeta programmai izvirzītā mērķa sasniegšanu.

11. Veidojot budžeta programmas (apakšprogrammas), ministrija ievēro šādus nosacījumus:

11.1. šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajai budžeta programmai var veidot apakšprogrammas atbilstoši ministrijas centrālā aparāta struktūrvienībām (struktūrvienību grupām) vai darbinieku kopumam, kas attiecīgo struktūrvienību (struktūrvienību grupu) vai darbinieku kopuma ietvaros nodrošina noteikta ministrijas darbības virziena vai funkcijas izpildi;

11.2. atsevišķu programmu (apakšprogrammu) neveido vienreizējam vai īstermiņa pasākumam, vienreizējam īstermiņā īstenotam projektam, kā arī vienreizējam pārskaitījumam.

12. Labklājības ministrija valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajā daļā plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru veido, lietojot šādu struktūru un budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumus un numerāciju:

12.1. 04.00.00 "Sociālā apdrošināšana":

12.1.1. 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets";

12.1.2. 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets";

12.1.3. 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets";

12.1.4. 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets";

12.1.5. 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".

13. Labklājības ministrija šo noteikumu 12.punktā noteikto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru var pārskatīt atbilstoši attiecīgajām izmaiņām likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

14. Ministrija šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajai daļai paredzētās apropriācijas plāno atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienības politiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai. Aktualizēto budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumu un numerācijas sarakstu Finanšu ministrija publicē savā tīmekļa vietnē.

15. Ministrija šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajai daļai budžeta apakšprogrammas veido pēc noteiktas struktūras, budžeta apakšprogrammām lietojot šādus nosaukumus un numerāciju:

15.1. xx.01.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2004–2006)". Apakšprogrammā xx.01.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2004.–2006.gada plānošanas periodu;

15.2. xx.02.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2007–2013)". Apakšprogrammā xx.02.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2007.–2013.gada plānošanas periodu. Apakšprogrammā xx.02.00 plāno atmaksas valsts pamatbudžetā arī par pārējo ārvalstu finanšu palīdzību (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.3. xx.03.00 "Atmaksa _ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējuma saņēmējam par veiktajiem izdevumiem no ārvalstu finanšu palīdzības";

15.4. xx.04.00 "Tehniskā palīdzība ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2004–2006)". Apakšprogrammā xx.04.00 plāno tehnisko palīdzību 2004.–2006.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanai;

15.5. xx.05.00 "Tehniskā palīdzība _____ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2007–2013)". Apakšprogrammā xx.05.00 plāno tehnisko palīdzību 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai. Apakšprogrammā xx.05.00 plāno tehnisko palīdzību arī pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apgūšanai (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.6. xx.20.00 "Tehniskā palīdzība ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.20.00 plāno tehnisko palīdzību 2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai. Apakšprogrammā xx.20.00 neplāno tehnisko palīdzību pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apgūšanai (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.7. xx.21.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.21.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2014.–2020.gada plānošanas periodu. Apakšprogrammā xx.21.00 neplāno atmaksas valsts pamatbudžetā par pārējo ārvalstu finanšu palīdzību (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.8. xx.22.00 "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumu īstenošana (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.22.00 plāno finansējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumu īstenošanai un tehnisko palīdzību fonda pasākumu ieviešanai;

15.9. no xx.06.00 līdz xx.19.00 un no xx.23.00 līdz xx.49.00 – ministrijas vērtējumā nepieciešamās budžeta apakšprogrammas projektu īstenošanai. Ministrija budžeta apakšprogrammas nosaukumā iekavās norāda, uz kuru plānošanas periodu tā attiecas. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentiem, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu programmai un Eiropas migrācijas tīklam budžeta apakšprogrammas netiek dalītas pa saistību periodiem;

15.10. xx.50.00 "Tehniskā palīdzība ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2021–2027)". Apakšprogrammā xx.50.00 plāno tehnisko palīdzību 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai;

15.11. xx.51.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2021–2027)". Apakšprogrammā xx.51.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu.

16. Ministrija tai plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) numerāciju un nosaukumus saskaņo ar Finanšu ministriju.

17. (Svītrots ar MK 10.11.2014. noteikumiem Nr.697)

18. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija saglabā esošo programmu (apakšprogrammu) kodu numerāciju. Ja, pamatojoties uz jau esošu programmu (apakšprogrammu), tiek izstrādāta jauna programma (apakšprogramma) vai no jau esošas programmas (apakšprogrammas) tiek nodalīta jauna programma (apakšprogramma), tai piešķir jaunu kodu, piecus gadus neatkārtojot citas agrāk pastāvējušas programmas (apakšprogrammas) kodu.

19. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus (turpmāk – pagaidu budžets). Pagaidu budžets tiek izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 15.pantu un šo noteikumu IX nodaļu.

III. Valsts pamatbudžeta pieprasījumu sagatavošanas pamatprincipi

20. Šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajā programmā ministrija plāno izdevumus, kas paredzēti ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai. Ja ministrijas centrālais aparāts apmaksā izdevumus, kas ir kopīgi ministrijas centrālajam aparātam un ministrijas padotības iestādēm, un tos nevar sadalīt atbilstoši citām ministrijas budžeta programmām (apakšprogrammām), tad šādus izdevumus plāno šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajā programmā. Ja ministrijas padotības iestādes apmaksā izdevumus, kas ir kopīgi ministrijas padotības iestādēm un ministrijas centrālajam aparātam, un tos nevar sadalīt atbilstoši šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajai programmai un pārējām ministrijas budžeta programmām (apakšprogrammām), tad šādus izdevumus plāno tajās ministrijas budžeta programmās (apakšprogrammās), no kurām šos izdevumus plānots apmaksāt.

21. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem, kuri, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un izdevumu prognozi vidējam termiņam, vēl nav apstiprināti, kā arī apstiprināto projektu pabeigšanai finansējums tiek plānots atsevišķā resorā budžeta programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

22. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu finansējumu plāno atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un pamatprincipiem un (vai) noslēgtajiem ārvalstu finanšu memorandiem, līgumiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

23. Plānojot Eiropas Savienības politiku un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu finansējumu citās valūtās, ministrija līdz kārtējā gada 1.jūnijam iesniedz Finanšu ministrijā pieprasījumu par valūtas maiņas kursu prognozēm. Atbilstoši iesniegtajiem pieprasījumiem valūtas maiņas kursu prognozes Finanšu ministrija publicē savā tīmekļa vietnē.

24. Valsts pamatbudžeta resursus izdevumu segšanai veido:

24.1. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

24.2. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

24.3. transferti;

24.4. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

25. Lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija ievēro šādus pamatprincipus:

25.1. ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju. Ministrija atlīdzību vidējam termiņam plāno, par pamatu ņemot amatu sarakstu, plānotās izmaksas fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata un citus atlīdzības plānošanu un darba samaksu reglamentējošos normatīvos aktus;

25.2. plānojot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ievēro likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.panta pirmajā daļā noteikto obligāto iemaksu likmi;

25.3. plānojot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, tajos ietver procentu maksājumus par ņemtajiem kredītiem, procentu maksājumus par līzingu, kā arī citus izdevumus, kas ir saistīti ar šo parādu apkalpošanu (saistībā ar noslēgtajiem līgumiem). Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas neiekļauj maksājumos par aizņēmumiem un kredītiem. Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas atbilstoši budžetu finansēšanas klasifikācijai norāda finansēšanas daļā.

26. Ministrija, kura plāno izdevumus, kas saistīti ar operatīvo darbību, iesniedzot budžeta pieprasījuma veidlapu, vienlaikus sevišķajā lietvedībā iesniedz papildu informāciju, norādot detalizētu slepeno izdevumu atšifrējumu atbilstoši šo noteikumu veidlapām.

27. Ja saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem plānotās iemaksas starptautiskajās institūcijās ir paredzēts novirzīt kā valsts budžeta finansējumu ārvalstu finanšu palīdzības finansētas programmas, projekta vai pasākuma īstenošanai, tad ministrija par attiecīgo maksājumu summu neparedz iemaksas starptautiskajās institūcijās. Ministrija šādā gadījumā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus konkrētā pasākuma vai projekta īstenošanai plāno attiecīgajā budžeta programmā vai apakšprogrammā.

28. Ministrija, kura ir 62.resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) 64.resora "Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, izstrādā atsevišķus budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus par minēto resoru attiecīgajām programmām (apakšprogrammām) atbilstoši šo noteikumu pielikumos minētajām veidlapām, kuras aizpilda tajā pašā MS Excel vai Word vidē, kādā konkrētā veidlapa sagatavota.

29. Ja ministrija izpilda budžeta programmu (apakšprogrammu), no kuras finansējums tiek pārskaitīts pašvaldībai, tā ievēro šādus nosacījumus:

29.1. dotācijas pašvaldību budžetiem plāno, izmantojot saimnieciskā gada valsts budžeta 64.resorā "Dotācijas pašvaldībām" norādītās programmas (apakšprogrammas);

29.2. mērķdotācijas pašvaldībām plāno tikai atbilstoši pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, izņemot šo noteikumu 29.1.apakšpunktā minēto;

29.3. visus pārējos ministriju pārskaitījumus uz pašvaldību budžetiem, kurus veic valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) īstenošanas procesā, ministrija plāno kā transferta pārskaitījumus uzturēšanas izdevumiem vai kapitālajiem izdevumiem.

30. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

31. Ministrija, kas veic transferta pārskaitījumus no valsts pamatbudžeta uz citas ministrijas pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) vai speciālā budžeta programmām (apakšprogrammām) vai no valsts speciālā budžeta uz citas ministrijas pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām), ir atbildīga par transfertu apmēru savstarpēju saskaņošanu. Abām ministrijām, kas savstarpēji saskaņo transferta apmērus, iesniedzot budžeta pieprasījumu, ir jāpievieno to atbildīgo amatpersonu parakstīts saskaņojums atbilstoši šo noteikumu 46.34.apakšpunktā minētajai veidlapai Nr.21.

32. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

33. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

34. Plānojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības n+1, n+2 un n+3 gadiem, ministrija ievēro šādus nosacījumus:

34.1. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmēru norāda atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par projektu finansējumu;

34.2. pārējām jaunām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām (izņemot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem un maksājumus starptautiskajās institūcijās un programmās) plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu norāda atbilstoši attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam;

34.3. ministrija var uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās tikai ar Ministru kabineta lēmumu;