Derīgo izrakteņu ieguves kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.570Rīgā 2012.gada 21.augustā (prot. Nr.48 12.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm"5.panta ceturtās daļas 1.punktu un 8.panta otrās daļas 3.punktu,12.1 panta sesto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. derīgo izrakteņu ieguves kārtību;

1.2. kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) akceptē derīgo izrakteņu krājumus;

1.3. sniedzamās informācijas saturu un apjomu, kā arī kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts par ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas rezultātiem valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā.

2. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1.pielikumā minēto derīgo izrakteņu, kā arī pazemes ūdeņu ieguvi.

3. Ar derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi saistītos darbos lieto topogrāfiskās kartes vai plānus (mērogā 1:500–1:50 000 atkarībā no atradnes platības, reljefa, ģeoloģiskajām īpatnībām), kā arī:

3.1. ievēro normatīvos aktus par ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi, izmantošanu un uzturēšanu, Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, EVRS realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī par 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas parametriem un piemērošanas kārtību;

3.2. ņem vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus;

3.3. karšu vai plānu pielikumos norāda zemes īpašumu, atradnes, licences laukuma un citu robežu lūzumpunktu, ģeoloģiskās izpētes izstrādņu – urbumu, zondējumu, skatrakumu, atsegumu un attīrījumu (turpmāk – ģeoloģiskās izpētes izstrādnes) koordinātas.

4. Topogrāfisko uzmērīšanu veic ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona.

5. Pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas veic teritorijas ģeoloģisko izpēti, ja derīgo izrakteņu ieguvei paredzētā teritorija nav izpētīta tādā pakāpē, ka saskaņā ar šajos noteikumos noteikto var akceptēt A vai N kategorijas krājumus.

6. Pirms ģeoloģiskās izpētes izstrādā darba programmu un saskaņo to ar izpētes pasūtītāju. Darba programmā iekļauj šādu informāciju:

6.1. izpētāmā platība, tās atrašanās vieta un koordinātas, ģeomorfoloģiskais raksturojums;

6.2. iespējamais derīgo izrakteņu veids, apjoms, kvalitāte, paredzētais izpētes dziļums un izpētes kategorija;

6.3. izpētes darbu metodika un tiem nepieciešamais aprīkojums atbilstoši derīgo izrakteņu veidam un pētāmās teritorijas īpatnībām;

6.4. prasības derīgo izrakteņu kvalitātei un paraugu testēšanai;

6.5. urbumu seržu un paraugu uzglabāšana, apstrādāto un testēto paraugu dublikātu saglabāšanas termiņi.

2. Derīgo izrakteņu izpēte

2.1. Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) izpēte

7. Ģeoloģiskajā izpētē atbilstoši prasībām attiecīgās krājumu kategorijas akceptēšanai noskaidro šādus jautājumus:

7.1. pētāmās teritorijas ģeoloģisko apstākļu novērtējums:

7.1.1. vieta kopējā ģeoloģiskajā struktūrā;

7.1.2. ģeoloģiskais griezums, kurā norādīta iežu stratigrāfiskā piederība;

7.1.3. litoloģiskie un citi faktori, kas nosaka atradnes īpatnības;

7.1.4. derīgā izrakteņa iegulas morfoloģijas, izmēru, slāņu un starpslāņu sastāva un saguluma apstākļu (plānā un griezumā) raksturojums, kā arī iespējamais izplatības dziļums visā atradnes teritorijā;

7.1.5. segkārtas raksturojums (biezums, sastāvs, īpašības);

7.1.6. karsta, izskalojumu, dēdēšanas un citu eksogēno ģeoloģisko procesu novērtējums;

7.2. izpētīto derīgo izrakteņu novērtējums:

7.2.1. derīgo izrakteņu sastāvs un īpašības;

7.2.2. dažādu derīgo izrakteņu veidu (ja nepieciešams, arī paveidu) izdalīšana, ja tiem ir nozīme derīgo izrakteņu izmantošanā vai pārstrādes tehnoloģijā;

7.2.3. derīgo izrakteņu paveidu vai dažādu derīgo izrakteņu izvietojuma īpatnības, kas ļauj noteikt to ieguves kārtību (kopēja vai selektīva ieguve);

7.2.4. derīgo izrakteņu blīvums, ja to ieguves uzskaitē vai pārstrādes procesā izmanto aprēķinus masas vienībās;

7.2.5. izmantošanas iespējas atbilstoši izpētes pasūtītāja prasībām;

7.2.6. derīgo izrakteņu un tos ietverošo iežu jonizējošā starojuma novērtējums teritorijās, kurās pastāv iespēja konstatēt iežus ar paaugstinātu radioaktivitāti;

7.3. hidroģeoloģiskie apstākļi un to ietekme uz derīgo izrakteņu ieguves procesu, ūdens pieteces prognoze projektējamajā karjerā, kā arī iespējamie ūdens pieteces samazināšanas un novadīšanas pasākumi;

7.4. prognozējamās hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņas atradnei piegulošajās teritorijās derīgā izrakteņa ieguves laikā, tai skaitā depresijas piltuves attīstība, ja ieguves gaitā paredzēta pazemes ūdens līmeņa pazemināšana;

7.5. inženierģeoloģisko un derīgo izrakteņu ieguves ģeoloģisko apstākļu raksturojums;

7.6. citi izpētes laikā atklātie derīgie izrakteņi, to kvalitāte un iespējamā izmantošana;

7.7. derīgo izrakteņu krājumi atbilstoši aprēķinam;

7.8. segkārtas un starpkārtas apjoma aprēķins, atsevišķi aprēķinot augsnes apjomu.

8. Ģeoloģiskās izpētes laikā:

8.1. veic ģeoloģiskās izpētes izstrādņu instrumentālu uzmērīšanu (piesaisti), kā arī nosaka to koordinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju vai saskaņā ar pasūtītāja prasībām;

8.2. dokumentē visas ģeoloģiskās izpētes izstrādnes. Urbumiem pa serdes pacēluma (urbšanas) intervāliem norāda iegūtās serdes apjomu centimetros vai metros un procentos, kā arī kopējo serdes pacēlumu urbumā procentos;

8.3. ģeoloģiskajā dokumentācijā norāda iežu nosaukumu un visas īpatnības, kam ir nozīme derīgā slāņa, starpslāņa, segkārtas un paslāņa izdalīšanā, kā arī derīgo izrakteņu iedalīšanā paveidos;

8.4. izpētē ar speciālajām metodēm (piemēram, ģeofizikālās, ģeoķīmiskās) iegūtos datus apstiprina ar kontroles urbumiem vai skatrakumiem un paraugu testēšanu;

8.5. izmanto ģeoloģiskās izpētes darbu tehnoloģiju, kas nodrošina nepieciešamo materiāla daudzumu paraugiem un datus par ģeoloģiskajiem apstākļiem;

8.6. derīgo izrakteņu veidu raksturojumam izmanto vienmērīgi iegūtus paraugus visā derīgā slāņa biezumā un izpētes dziļumā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

8.1 Kristāliskā pamatklintāja iežiem krājumu kategorijas nenosaka, krājumus neakceptē un ģeoloģisko izpēti veic saskaņā ar šo noteikumu 2.1 pielikumu.

8.2 Zemes dzīļu izmantotājs 60 dienu laikā pēc ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas pabeigšanas valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā nosūta zemes īpašniekam paziņojumu par ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas rezultātiem. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

8.21. tā uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, telefona numuru, elektroniskā pasta adresi, kurš veica ģeoloģisko izpēti;

8.22. informāciju par ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas rezultātiem attiecīgajā zemesgabalā, iekļaujot informāciju par izpētes laikposmu, izmantotajām metodēm, dziļumu, platību un konstatējamiem derīgajiem izrakteņiem, to koncentrāciju un potenciālajiem apjomiem.

8.3 Ja zemes dzīļu izmantotājam šo noteikumu 8.2 punktā noteiktajā termiņā izpētes datu apstrādes dēļ nav iespējams sniegt zemes īpašniekam šo noteikumu 8.2 2. apakšpunktā minēto informāciju, zemes dzīļu izmantotājs šo noteikumu 8.2 punktā minētajā paziņojumā informē par to zemes īpašnieku un turpmāk reizi mēnesī informē zemes īpašnieku par izpētes datu apstrādes gaitu līdz brīdim, kad datu apstrāde pabeigta un zemes dzīļu izmantotājam ir iespēja sniegt zemes īpašniekam šo noteikumu 8.2 2. apakšpunktā minēto informāciju zemes īpašniekam.

9. Paraugu testēšanā nosakāmās derīgo izrakteņu īpašības un kvalitāti raksturojošos rādītājus izvēlas atbilstoši derīgo izrakteņu veidam un paredzamajai izmantošanai un saskaņo ar izpētes pasūtītāju. Paraugu testēšanu un nepieciešamās analīzes veic laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā.

10. Izpētes gaitā nodrošina krājumu aprēķinam izmantojamo parametru kontroli. Apvienotajiem un grupveida paraugiem saglabā vienādi apstrādātu paraugu dublikātus atbilstoši to ņemšanas intervālam. Paraugu dublikātus glabā, līdz akceptēti derīgā izrakteņa krājumi.

11. Aprēķinot derīgo izrakteņu krājumus, ņem vērā:

11.1. darba programmā norādītās izpētes pasūtītāja prasības, tai skaitā prasības izrakteņu parametriem, kvalitātei, daudzumam, atradnes izmantošanas apstākļiem, krājumu kategorijai;

11.2. šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā noteiktās prasības atbilstoši atradnes īpatnībām.

12. Krājumus aprēķina visiem derīgo izrakteņu veidiem veiktās izpētes dziļumā.

13. Atsevišķi aprēķina dažādu derīgo izrakteņu veidu krājumus, kurus iespējams izmantot atšķirīgi vai iegūt selektīvi.

14. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķinā norāda datumu, uz kuru attiecināts aprēķins.

15. Derīgo izrakteņu krājumu robežas norāda kartē vai plānā un ģeoloģiskajos griezumos.

16. Veicot krājumu aprēķinu, lieto ģeoloģiski pamatotus derīgo izrakteņu krājumu robežu noteikšanas principus un interpolācijas un ekstrapolācijas paņēmienus.

17. Ja atradnē iepriekš notikusi vai notiek derīgo izrakteņu ieguve, aprēķina atlikušos derīgo izrakteņu krājumus.

18. Veicot agrāk pētītās atradnes papildu ģeoloģisko izpēti, atradnes krājumus pārrēķina. Pārrēķina rezultātus apkopo pārskatā saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu.

19. Ģeoloģiskās izpētes rezultātus apkopo pārskatā par ģeoloģisko izpēti (turpmāk šajā apakšnodaļā – pārskats). Pārskats satur visus datus, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamības novērtēšanu, derīgo izrakteņu ieguves projekta sastādīšanu un derīgo izrakteņu izmantošanu. Pārskatā ietver:

19.1. informāciju par ģeoloģiskās izpētes mērķi, izpētes pasūtītāju, izpildītāju un izpildes laiku;

19.2. vispārīgas ziņas par izpētīto teritoriju:

19.2.1. administratīvā piederība;

19.2.2. ģeogrāfiskais novietojums (piesaiste);

19.2.3. robežas un platība;

19.2.4. informācija par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi;

19.2.5. ziņas par atradnes atklāšanu, agrākajiem izpētes darbiem (arī dati par izpētīto krājumu apjomu), atradnes izmantošanu, ja tāda notiek vai ir notikusi iepriekš;

19.3. izpētes darbu metodikas aprakstu:

19.3.1. izpētes darbu sastāvs, to secība un raksturojums (izmantotās metodes, tehniskie līdzekļi, izpētes dziļums, izpētes tīkls un tā blīvums);

19.3.2. izmantotie topogrāfiskie materiāli, izpildītie topogrāfiskie darbi, koordinātu un augstumu sistēma;

19.3.3. ģeofizikālo un citu specializēto metožu lietojums (pamatojums, metodika, izpildes tehnika, rezultāti un to izmantošana);

19.3.4. ģeoloģiskās izpētes izstrādņu veidi, to skaits, dziļums, diametrs vai šķērsgriezums, konstrukcijas, izpildes tehnoloģija, koordinātas un absolūtais augstums virs jūras līmeņa. Urbumiem norāda serdes ieguvumu procentos un tās stāvokli;

19.3.5. hidroģeoloģisko darbu veidi, metodika, apjomi, izpildes tehniskie līdzekļi, ziņas par urbumu likvidāciju;

19.3.6. paraugu ņemšanas veidi, metodika, apjomi, paraugu apstrādes shēmas, paraugu izvietojums, to intervāli;

19.3.7. derīgo izrakteņu sastāva un īpašību (piemēram, tekstūra, struktūra) pētījumi;

19.4. izpētītās teritorijas ģeoloģisko apstākļu raksturojumu:

19.4.1. vieta kopējā ģeoloģiskajā struktūrā;

19.4.2. slāņu griezums un ģeoloģiskais vecums;

19.4.3. slāņu saguluma apstākļi, derīgo izrakteņu iegulas izmēri, forma un sastāvs;

19.4.4. derīgās slāņkopas, segkārtas un paslāņa iežu raksturojums;

19.5. derīgo izrakteņu sastāva un tehnoloģisko īpašību raksturojumu:

19.5.1. derīgo izrakteņu veidi un paveidi;

19.5.2. sastāvs, tekstūras, struktūras un citas īpatnības;

19.5.3. selektīvas ieguves iespējas;

19.6. izpētītās teritorijas hidroģeoloģisko apstākļu raksturojumu:

19.6.1. sagaidāmās ūdens pieteces aprēķins, ja tas nepieciešams saskaņā ar hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

19.6.2. pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanas iespējas;

19.6.3. pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanas dēļ radušās depresijas piltuves potenciālā ietekme uz apkārtējo ekosistēmu un saimniecisko darbību;

19.7. atradnes izmantošanas inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumu;

19.8. ziņas par atradnē konstatētajiem citiem derīgo izrakteņu veidiem;

19.9. derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu:

19.9.1. izpētes pasūtītāja prasības krājumu aprēķinam;

19.9.2. krājumu aprēķina metodes apraksts;

19.9.3. krājumu kategoriju pamatojums, krājumu aprēķina bloku norobežošanas principi, interpolācijas un ekstrapolācijas paņēmiens, veidojot krājumu aprēķina blokus;

19.9.4. dati par ģeofizikālo, tehnoloģisko, inženierģeoloģisko un citu pētījumu rezultātu izmantošanu krājumu aprēķina bloku veidošanā;

19.9.5. dati par izpētes urbumiem un skatrakumiem, kurus neietver krājumu aprēķina blokos (šo izstrādņu neiekļaušana krājumu aprēķinos ir jāpamato);

19.9.6. krājumu aprēķina parametru vidējo lielumu un krājumu apjomu noteikšanas metodika;

19.9.7. krājumu iedalījums kategorijās, to daudzums atsevišķos izdalītajos blokos un atradnē kopumā;

19.9.8. krājumu aprēķina rezultāti;

19.9.9. citu izpētītās teritorijas robežās iegūstamo derīgo izrakteņu krājumu aprēķina rezultāti;

19.9.10. segkārtas un starpkārtas apjoma vai daudzuma aprēķina rezultāti.

20. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķina metodi izvēlas atbilstoši atradnes īpatnībām, veiktās izpētes metodikai un paredzamajai derīgo izrakteņu izmantošanai.

21. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu veic un noformē tā, lai būtu iespējams pārbaudīt aprēķinus bez aprēķina veicēja tiešas līdzdalības.

22. Pārskatā iekļauj šādus teksta pielikumus:

22.1. zemes dzīļu izmantošanas licences un tās pielikumu kopijas;

22.2. zemes īpašumu, atradnes, licences laukuma un citu robežu lūzumpunktu, kā arī ģeoloģiskās izpētes izstrādņu koordinātu sarakstu;

22.3. izstrādņu ģeoloģisko dokumentāciju;

22.4. paraugu testēšanas (piemēram, granulometriskā sastāva, ķīmiskā sastāva, fizikāli mehānisko īpašību un citu kvalitātes parametru) pārskata oriģinālu vai kopiju;

22.5. krājumu aprēķinam nepieciešamo vidējo parametru (piemēram, komponentu saturs, vidējais biezums, blīvums) aprēķinus;

22.6. krājumu bloku laukumu, derīgo izrakteņu un segkārtas apjomu vai daudzumu aprēķinu tabulas;

22.7. specializēto pētījumu (piemēram, hidroģeoloģisko, ģeofizikālo, tehnoloģisko, inženierģeoloģisko) darbu aprakstus un rezultātus, izpētes pārskatā sniedzot tikai kopsavilkumu un galarezultātu.

23. Pārskatā iekļauj šādus grafiskos pielikumus:

23.1. izpētītās teritorijas izvietojumu topogrāfiskajā kartē mērogā no 1:10 000 līdz 1:50 000;

23.2. topogrāfisko plānu mērogā no 1:500 līdz 1:10 000;

23.3. krājumu aprēķina plānu ar krājumu aprēķina laukumu un bloku robežām, ģeoloģisko griezumu līnijām un ģeoloģiskās izpētes izstrādnēm. Izstrādnēm norāda izstrādnes numuru, absolūto augstumu, segkārtas un derīgā izrakteņa slāņkopas biezumu. Krājumu aprēķina plānu veido uz topogrāfiskā plāna;

23.4. ģeoloģiskos griezumus, kuros attēlotas krājumu aprēķinu robežas, ģeoloģiskās izpētes izstrādnes un paraugu ņemšanas intervāli. Griezuma mērogam ir jāatbilst izmantotajam krājumu aprēķina plāna mērogam;

23.5. zemes īpašuma vai zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas robežu plānu. Ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas 20 metru no zemes īpašuma robežas vai tuvāk tai, īpašuma robežai jābūt instrumentāli uzmērītai Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā (turpmāk – koordinātu sistēma LKS-92 TM).

24. Krājumu aprēķina laukuma plānu sagatavo tādā pašā mērogā, kāds ir atradnes topogrāfiskajam plānam. Izpētītās teritorijas ģeoloģisko karti ar griezumiem apvieno ar izpētītās teritorijas vai krājumu aprēķina plānu.

2.2. Pazemes ūdeņu izpēte

25. Pazemes ūdeņu izpētes (turpmāk – hidroģeoloģiskā izpēte) laikā noskaidro šādu informāciju:

25.1. perspektīvais ūdens horizonts un tā atbilstība ūdens izmantošanas mērķiem;

25.2. izvēlētā horizonta raksturojums atbilstoši 3.pielikuma 1.punktam;

25.3. pazemes ūdeņu kvalitātes stāvoklis atbilstoši 3.pielikuma 3.punktam;

25.4. esošo ūdens ieguves urbumu tehniskais stāvoklis, urbumu ekspluatācijas debits un to izmantošana.

26. Hidroģeoloģiskās izpētes darbu apjomu paredz, ņemot vērā agrāk veiktos izpētes darbus. Hidroģeoloģiskās izpētes laikā:

26.1. nosaka esošo vai projektējamo ūdens ieguves urbumu koordinātas, precizē esošo ūdens ieguves urbumu atrašanās vietu dabā un paredz projektējamo urbumu izvietojumu plānā;

26.2. veic esošo urbumu tehniskā stāvokļa pārbaudi (urbuma konstrukciju un urbuma debitu izpētes laikā, statisko līmeni) un novērtē iespējas iekļaut urbumu krājumu aprēķinā;

26.3. ja projektējamā ūdensgūtne izvietota ģeoloģiski un hidroģeoloģiski vāji (bez esošiem urbumiem) pētītā reģionā, ierīko izpētes urbumu, lai izvērtētu ūdens horizontu perspektīvas, noskaidrotu urbumu iespējamo konstrukciju, debitu un skaitu, kā arī noteiktu ekspluatācijai paredzētā pazemes ūdeņu horizonta hidroģeoloģiskos parametrus, pamatojoties uz ticamiem izmēģinājuma atsūknēšanas datiem;

26.4. paraugu ņemšanas laikā veic fizikālo parametru – ūdeņraža jonu koncentrācijas (pH vērtības, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms), elektrovadītspējas un temperatūras mērījumus, pēc minēto fizikālo parametru stabilizācijas paņem ūdeņu paraugu testēšanai atbilstoši 3.pielikuma 3.punktam;

26.5. dokumentē visu lauka darbu (tajā skaitā atsūknēšanas, pazemes ūdeņu paraugošanas, lauka hidroķīmisko mērījumu) rezultātus.

27. Valsts vides dienests var pieprasīt veikt urbuma ģeofizikālo izpēti vai izpēti, izmantojot atsūknēšanu, ja plānotais pazemes ūdeņu ieguves debits no urbuma ir lielāks par 1,2 l/s vai urbums ierīkots pirms pieciem vai vairāk gadiem.

28. Pazemes ūdeņus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtību.

29. Hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus un Valsts ģeoloģijas fonda informāciju par pētāmās teritorijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem apkopo pārskatā par hidroģeoloģisko izpēti (turpmāk šajā apakšnodaļā – pārskats). Pārskats satur visus datus, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamības novērtējumu. Pārskatā ietver:

29.1. situācijas vispārīgo raksturojumu:

29.1.1. informācija par izpētes mērķi, izpētes pasūtītāju, izpildītāju un izpildes laiku;

29.1.2. vispārīgas ziņas par izpētīto teritoriju:

29.1.2.1. administratīvā piederība;

29.1.2.2. ģeogrāfiskais novietojums (novietojums pārskata kartē);

29.1.2.3. informācija par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi;

29.2. darbu veida, apjoma un metodikas aprakstu:

29.2.1. izpētes darbu sastāvs, to secība un raksturojums (metodes);

29.2.2. ģeofizikālo un citu specializētu metožu (ja tādas ir izmantotas) apraksts;

29.3. pētāmās teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu raksturojumu:

29.3.1. ģeoloģiskās uzbūves apraksts;

29.3.2. hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums un perspektīvā ūdens horizonta izvēles pamatojums:

29.3.2.1. hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums;

29.3.2.2. perspektīvā ūdens horizonta apraksts;

29.3.2.3. alternatīvā ūdens ieguves horizonta vai horizontu apraksts;

29.4. ūdensgūtnes raksturojumu:

29.4.1. pazemes ūdeņu ieguves urbumu izvietojums kartē vai plānā;