Zaudējis spēku - Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.943Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 104.§)

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 29.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ārstniecības personas sertifikācija – ārstniecības personas sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) piešķiršana pēc sertifikācijas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, novērtējot un apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā, ja attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošana neizriet no ārstniecības personas kompetences jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – sertifikācija), kā arī sertifikāta piešķiršana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas (turpmāk – resertifikācija);

2.2. tālākizglītības punkts – ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu uzskaites kvantitatīvā mērvienība.

3. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, kas noteikta normatīvajos aktos par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kas noteikta normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību ietvertajā ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā.

4. Sertifikācija vai resertifikācija apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteiktos gadījumus).

5. Sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona:

5.1. kura ir reģistrēta valsts informācijas sistēmā – ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā;

5.2. kura apguvusi izglītības programmu atbilstoši Ārstniecības likuma 26.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām;

5.3. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 553);

5.4. kurai saskaņā ar tiesas nolēmumu nav noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.5. kura nav citas personas aizgādnībā;

5.6. kurai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā nav noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.7. kurai saskaņā ar sertifikācijas padomes lēmumu nav anulēts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē izsniegtais sertifikāts vai arī nav apturēta attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē izsniegtā sertifikāta darbība (aizliegums attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.8. kura ir samaksājusi par sertifikāciju vai resertifikāciju.

6. Sertifikātu (1.pielikums) izsniedz uz pieciem gadiem.

7. Sertifikātu paraksta sertifikācijas eksāmenu komisijas (turpmāk – sertifikācijas komisija) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un sertifikācijas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).

8. Sertifikāta numuru veido atbilstoši šādiem kritērijiem:

8.1. ja sertifikātu izsniedz sertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido no pieciem arābu cipariem;

8.2. ja sertifikātu izsniedz resertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido latīņu alfabēta burts "A" un pieci arābu cipari;

8.3. ja sertifikātu izsniedz pēc sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena gadījumā, ja ārstniecības personai bijusi atteikta resertifikācija, numuru veido latīņu alfabēta burti "AE" un pieci arābu cipari.

9. Ārstniecības personas iesniegtos dokumentus, kā arī sertifikācijas un resertifikācijas materiālus sertifikācijas institūcija glabā 10 gadus.

II. Sertifikācijas un resertifikācijas organizācija

10. Sertifikācijas institūcija:

10.1. izveido sertifikācijas padomi;

10.2. pieņem šo noteikumu 27., 47. un 66.punktā minētos dokumentus;

10.3. organizē sertifikātu izgatavošanu, uzskaiti un izsniedz tos;

10.4. reģistrē izsniegtos sertifikātus;

10.5. izsniedz attiecīgā sertifikāta dublikātu, ja sertifikāts ir bojāts, iznīcināts, nozaudēts, nolaupīts vai ja ir mainījies sertificētās ārstniecības personas vārds (vārdi) vai uzvārds (uzrādot personu apliecinošu dokumentu);

10.6. slēdz līgumus sertifikācijas un resertifikācijas tehniskajai nodrošināšanai;

10.7. paziņo ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistram par piešķirtajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātiem, kuru darbība ir apturēta.

11. Sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība (7–17 locekļi), kas kā koleģiāla institūcija:

11.1. apstiprina sertifikācijas komisijas;

11.2. apstiprina sertifikācijas eksāmenu programmu saturu;

11.3. apstiprina ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus;

11.4. pamatojoties uz sertifikācijas komisijas priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu;

11.5. pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu, kā arī par resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju;

11.6. pieņem lēmumu par izsniegto ārstniecības personu sertifikātu darbības apturēšanu vai izsniegto sertifikātu anulēšanu;

11.7. koordinē, kontrolē un uzrauga sertifikācijas komisiju darbu;

11.8. izskata iesniegumu par profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu un pieņem lēmumu par profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt profesionālās kvalifikācijas neformālo tālākizglītības pasākumu.

12. Sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, kuram ir divi vietnieki. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētāja pilnvarots vietnieks. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju un viņa vietniekus no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sertifikācijas padome.

13. Lēmumus sertifikācijas padome pieņem ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sertifikācijas padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss. Sertifikācijas padome ir tiesīga pieņemt lēmumu bez sēdes sasaukšanas, ja visi sertifikācijas padomes locekļi rakstiski nobalso par lēmuma pieņemšanu.

14. Sertifikācijas komisija ir sertifikācijas institūcijas struktūrvienība, kas kā koleģiāla institūcija:

14.1. izstrādā sertifikācijas eksāmena programmas saturu;

14.2. izstrādā ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus;

14.3. pieņem un izvērtē šo noteikumu 27., 47. un 66.punktā minētos dokumentus;

14.4. atļauj ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu vai sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas;

14.5. pēc ārstniecības personas pieprasījuma informē par sertifikācijas un resertifikācijas prasībām un sertifikācijas eksāmena programmas saturu;

14.6. nosaka sertifikācijas eksāmena un resertifikācijas veikšanas laiku un vietu, kā arī informē ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena vērtēšanas sistēmu un sertifikācijas eksāmena komisijas personālsastāvu;

14.7. organizē un tehniski nodrošina sertifikācijas eksāmenu un resertifikāciju un nepieciešamo dokumentu apriti;

14.8. eksaminē ārstniecības personu;

14.9. sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu;

14.10. sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu resertificēt ārstniecības personu.

15. Katrā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē izveido vienu sertifikācijas komisiju.

16. Kandidātus (5–11 locekļi) darbībai sertifikācijas komisijā ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes profesionālās organizācijas biedru sapulce. Kandidātam ir spēkā esošs sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, un viņš vismaz vienu reizi ir resertificēts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. Ievēlētie kandidāti no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un sertifikācijas komisijas sekretāra kandidātus. Profesionālajai organizācijai ir pienākums divu nedēļu laikā paziņot sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem darbībai sertifikācijas komisijā.

17. Sertifikācijas komisijas sastāvu (tajā skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) apstiprina sertifikācijas padome uz laiku, ne īsāku par diviem gadiem un ne garāku par četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi dalībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām.

18. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu var neapstiprināt izvirzītos kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā, kā arī lemt par jau apstiprinātas sertifikācijas komisijas atsaukšanu. Sertifikācijas padomei ar pamatotu lēmumu ir tiesības apstiprināt komisiju ar atšķirīgu locekļu skaitu, nekā noteikts šo noteikumu 16. punktā.

19. Ja vienai pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei ir vairākas profesionālās organizācijas, veido vienu kopēju sertifikācijas komisiju, iekļaujot tajā pārstāvjus no tām profesionālajām organizācijām, kurās (katrā no tām) attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaits ir vismaz 35 % no visām attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētajām ārstniecības personām. Sertifikācijas komisija tiek veidota šādā kārtībā:

19.1. sertifikācijas padome nosaka deleģējamo pārstāvju skaitu no katras profesionālās organizācijas darbībai sertifikācijas komisijā proporcionāli attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaitam profesionālajā organizācijā;

19.2. profesionālās organizācijas biedru sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē kandidātus (sertifikācijas padomes noteiktajā skaitā) darbībai sertifikācijas komisijā un divu nedēļu laikā paziņo sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem;

19.3. sertifikācijas padome apstiprina sertifikācijas komisijas sastāvu (tajā skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) uz četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi darbībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu ir tiesīga apstiprināt sertifikācijas komisijas sastāvu uz īsāku laiku, nekā noteikts šajā apakšpunktā.

20. Sertifikāciju un resertifikāciju ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veic kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisija. Ja tādas nav, sertifikācijas padome izveido atsevišķu sertifikācijas komisiju ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei. Ja kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisijas sastāvā nav nevienas attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificētas ārstniecības personas, sertifikācijas komisija var pieaicināt attiecīgas ārstniecības personas piedalīties komisijas darbā. Pieaicinātās ārstniecības personas pēc kompetentās sertifikācijas komisijas lūguma sertifikācijas padome apstiprina par komisijas locekļiem.

21. Sertifikācijas padome var pagarināt šo noteikumu 17.punktā un 19.3.apakšpunktā noteikto sertifikācijas komisijas darbības termiņu līdz jaunas sertifikācijas komisijas apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā uz gadu.

22. Sertifikācijas komisijas darbu vada sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).

23. Sertifikācijas komisija katru gadu līdz 31.oktobrim iesniedz sertifikācijas padomei sertifikācijas komisijas plānoto sēžu grafiku nākamajam gadam, norādot sēžu norises vietu un laiku. Sertifikācijas komisija par jebkurām plānotām izmaiņām iesniegtajā sertifikācijas komisijas sēžu grafikā informē sertifikācijas padomi ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, bet par neplānotām izmaiņām – nekavējoties.

24. Sertifikācijas komisijas izstrādātais sertifikācijas eksāmena programmas saturs ir spēkā piecus gadus pēc tā apstiprināšanas sertifikācijas padomē. Sertifikācijas komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms sertifikācijas eksāmena programmas satura derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas padomei apstiprināšanai sertifikācijas eksāmena programmas saturu kopā ar izmaiņu veikšanas vai neveikšanas pamatojumu.

25. Sertifikācijas komisijas sēžu norisi protokolē un ārstniecības personu informēšanu nodrošina sertifikācijas komisijas sekretārs. Sertifikācijas komisijas sekretārs nodrošina sertifikācijas eksāmenu dokumentu un resertifikācijas dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī dokumentu iesniegšanu sertifikācijas padomei.

26. Atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu, uzdevumu sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst šo noteikumu 30.punktā minētos trūkumus un priekšlikumu sertifikācijas padomei par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sagatavo, kā arī lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu un par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu resertificēt ārstniecības personu sertifikācijas komisija pieņem ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss.

III. Sertifikācijas kārtība

27. Ārstniecības persona, kas vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk – sertificējamā ārstniecības persona), iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

27.1. sertifikācijas lapu (2.pielikums), kurā aizpildīta I un II daļa;

27.2. profesionālās darbības pārskatu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte apmācības periodā un kuru apstiprinājis darba devējs vai ārstniecības persona, kuras vadībā vai uzraudzībā strādājusi sertificējamā ārstniecības persona;

27.3. izglītības dokumenta kopiju par iegūto medicīnisko izglītību;

27.4. izglītības dokumenta kopiju par iegūto pamatspecialitāti, apakšspecialitāti vai papildspecialitāti;

27.5. izglītības iestādes izsniegtu izziņu par izglītības programmas apguvi, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītību, kāda nepieciešama konkrētās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai (ja sertifikācijas eksāmenu izglītības iestādes un sertifikācijas komisijas sadarbības ietvaros sertificējamai ārstniecības personai ir iespējams kārtot vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē);

27.6. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 553);

27.7. izglītības dokumenta kopiju par tālākizglītības programmas apguvi attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (ja sertificējamā ārstniecības persona vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē);

27.8. maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par sertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.

28. Iesniedzot šo noteikumu 27.punktā minēto dokumentu kopijas, sertificējamā ārstniecības persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

29. Ja šo noteikumu 27.punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

30. Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 27.punktā minētos dokumentus un noskaidro, vai sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajām prasībām. Ja ir iesniegti visi šo noteikumu 27.punktā minētie dokumenti un sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajām prasībām, sertifikācijas komisija informē sertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu. Ja sertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus šo noteikumu 27.punktā minētos dokumentus vai arī iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi aizpildīti, sertifikācijas komisija uzdod sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un atliek jautājuma izskatīšanu par atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu uz laiku, kas nav ilgāks par mēnesi. Minētās darbības sertifikācijas komisija norāda sertifikācijas lapā (2.pielikums).

31. Sertificējamai ārstniecības personai ir šādas tiesības:

31.1. saņemt informāciju par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu ne vēlāk kā mēnesi pirms sertifikācijas eksāmena dienas;

31.2. pēc informācijas saņemšanas par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu saņemt sertifikācijas eksāmena programmas saturu.

32. Priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sertifikācijas komisija sagatavo, ja:

32.1. sertificējamā ārstniecības persona neatbilst kādai no šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām;

32.2. iesniedzot šo noteikumu 27.punktā minētos dokumentus, sertificējamai ārstniecības personai nav spēkā esoša sertifikāta pamatspecialitātē (attiecināms uz gadījumiem, ja sertifikācija tiek veikta apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteiktos gadījumus));

32.3. sertificējamā ārstniecības persona nav novērsusi šo noteikumu 30.punktā minētos trūkumus.

33. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētā priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu. Lēmumu norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).