Zaudējis spēku - Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs

Ministru kabineta instrukcija Nr.7Rīgā 2013.gada 2.jūlijā (prot. Nr.37 1.§)

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma72.panta pirmās daļas 2.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Instrukcijas piemērošana

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes (turpmāk – pasūtītājs) izstrādā un slēdz piegādes līgumus, pakalpojumu līgumus un būvdarbu līgumus (turpmāk – līgums), kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma vai Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programma (turpmāk – ārvalstu finanšu instrumenti).

1.1 Pasūtītājam ir tiesības nepiemērot šīs instrukcijas 73. punktu, 2.9. un 2.13. apakšnodaļu, 177.7. apakšpunktu un 182. punktu, ja publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena ir mazāka par 42 000 euro vai publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir mazāka par 170 000 euro.

2. Instrukcijā noteikto līguma saturu pasūtītājs var papildināt ar citiem noteikumiem, ievērojot attiecīgā darījuma raksturu. Instrukciju piemēro vispārīgās vienošanās nosacījumiem Publisko iepirkumu likumā noteikto ierobežojumu ietvaros.

1.2. Līguma izstrādes un noslēgšanas pamatprincipi

3. Līgumu izstrādā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un citu ārējo normatīvo aktu noteikumus, kuri regulē līgumā ietvertās tiesiskās attiecības.

4. Līgumu izstrādā, ievērojot juridisko terminoloģiju un valsts valodas literārās un gramatiskās normas.

5. Līgumu izstrādā, nedublējot ārējos normatīvos aktus, kas regulē līgumā ietvertās tiesiskās attiecības. Līgumā var iekļaut atsauces uz konkrētu normatīvajā aktā ietvertu tiesisko attiecību regulējumu, ja kāds no līdzējiem to uzskata par lietderīgu.

6. Ja līgumam piemēro citas valsts normatīvos aktus atbilstoši starptautisko privāttiesību nosacījumiem, pasūtītājs līgumu izstrādā tā, lai ikviens, kas nepārzina ārvalsts tiesību sistēmu un normatīvos aktus, no līguma teksta gūtu objektīvu priekšstatu par visām būtiskajām pasūtītāja un preces piegādātāja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja (turpmāk – piegādātājs) tiesībām un pienākumiem, kas izriet no līguma.

7. Pasūtītājs, izstrādājot līgumu, var izmantot konkrētajā preču, pakalpojumu vai būvdarbu tirgū vispārpieņemtus tipveida līguma paraugus (turpmāk – tipveida līgums), ja tas atvieglo vai optimizē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu vai darījuma noslēgšanu un ja pasūtītājs pārzina konkrēto tipveida līgumu, tā darbības mehānismu, no tā izrietošās tiesiskās sekas, kā arī līdzēju tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas noteikts tipveida līgumā. Izmantojot tipveida līgumu, pasūtītāji nodrošina tā atbilstību šādiem tipveida līgumiem noteiktajām prasībām.

8. Pasūtītājs, izstrādājot līgumu, var izmantot starptautisko organizāciju un līguma priekšmeta jomā kompetentu profesionālo organizāciju izstrādātos tipveida darījumu noteikumus, ja tas vienkāršo līguma struktūru, atvieglo līguma sastādīšanu vai optimizē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu vai darījuma noslēgšanu un ja pasūtītājs pārzina konkrētos darījuma noteikumus, to darbības mehānismu, no tiem izrietošās tiesiskās sekas un līdzēju tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas tajos noteikts.

8.1 Pasūtītājs, slēdzot līgumus ar starptautiskām organizācijām, kuru dalībvalsts vai kandidātvalsts ir Latvija, ir tiesīgs izmantot šo organizāciju standartlīgumu veidlapas, tostarp arī tādas, kas neatbilst šīs instrukcijas prasībām, ja vien tas nav pretrunā ar citiem pasūtītājam saistošiem normatīvajiem aktiem.

1.3. Līguma uzbūve

9. Līgumu var iedalīt nodaļās, punktos un apakšpunktos. Līguma nodaļas secīgi numurē un nosauc atbilstoši nodaļas saturam. Līguma punktus un apakšpunktus secīgi numurē katras līguma nodaļas ietvaros.

10. Līgumam var pievienot pielikumus. Līguma pielikumus secīgi numurē. Līguma tekstā ietver atsauci uz līguma pielikumu vai iekļauj atsevišķu punktu, kurā secīgi uzskaita visus līguma pielikumus.

1.4. Līguma valoda

11. Līgumu izstrādā un noslēdz valsts valodā.

12. Papildus līgumam valsts valodā var izstrādāt un noslēgt līgumu arī citā valodā, ko pārzina pasūtītājs, šādos gadījumos:

12.1. līgumu izpilda ārvalstī;

12.2. piegādātājs ir ārvalsts persona vai personu apvienība, kurā ir viena vai vairākas ārvalsts personas;

12.3. līgumam piemērojami ārvalsts normatīvie akti.

13. Ja līgumu izstrādā un noslēdz valsts valodā un citā valodā, līgumā ietver atrunu par to, ka līguma noteikumu interpretācijā noteicošais līguma teksts ir valsts valodā.

1.5. Piemērojamie normatīvie akti

14. Līgumu izstrādā un noslēdz saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī līgumam piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

15. Līdzēji var vienoties, ka līgumam piemēro citas valsts normatīvos aktus šādos gadījumos:

15.1. līguma izpildes vieta ir ārvalsts;

15.2. pasūtītājs iepērk preces, pakalpojumu vai būvdarbus starptautiskajā tirgū, un saskaņā ar attiecīgajā tirgū pastāvošo praksi šajā tirgū slēgtiem darījumiem parasti tiek piemēroti ārvalsts normatīvie akti;

15.3. pasūtītājs slēdz tipveida līgumu, kam saskaņā ar darījumu slēgšanas praksi parasti tiek piemēroti ārvalsts normatīvie akti;

15.4. pastāv cits pamatots iemesls ārvalsts normatīvo aktu piemērošanai līguma izpildē.

16. Pasūtītājs iekļauj nosacījumu par līgumam piemērojamiem normatīvajiem aktiem visos līgumos:

16.1. kuru izpildes vai noslēgšanas vieta ir ārvalsts vai kas tiek slēgti ar ārvalsts personu vai personu apvienību, kurā ir vismaz viena ārvalsts persona;

16.2. ja līgumam saskaņā ar starptautisko privāttiesību nosacījumiem būtu piemērojams citas valsts likums.

2. Līguma saturs

17. Līgumā ietver vismaz šādu informāciju:

17.1. informācija par līdzējiem;

17.2. līguma preambula;

17.3. līguma priekšmeta apraksts;

17.4. līguma cena;

17.5. samaksas noteikumi un kārtība;

17.6. rēķinu nosūtīšanas un samaksas termiņš;

17.7. rēķinam pievienojamo dokumentu saraksts un forma;

17.8. līguma izpildes termiņš;

17.9. līguma izpildes kārtība;

17.10. izpildījuma pieņemšanas un pretenziju izteikšanas kārtība;

17.11. līdzēju konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumi;

17.12. līdzēju sadarbības kārtība un kontaktpersonas;

17.13. noteikumi attiecībā uz nepārvaramu varu;

17.14. līdzēju tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

17.15. līguma grozīšanas kārtība;

17.16. līguma atcelšanas un izbeigšanas kārtība;

17.17. strīdu izskatīšanas kārtība;

17.18. citi noteikumi, kuru iekļaušanu līgumā paredz normatīvie akti;

17.19. citi noteikumi, kas ir specifiski vai raksturīgi konkrētajam līguma veidam.

18. Šajā instrukcijā noteiktajos gadījumos līgumā ietver:

18.1. līgumā lietoto terminu skaidrojumu;

18.2. noteikumus par līguma izpildījuma nodrošinājumu;

18.3. noteikumus par līguma izpildījuma galvojumiem un garantijām;

18.4. noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām;

18.5. noteikumus par apdrošināšanas saistībām.

19. Ja kāds no līdzējiem to uzskata par nepieciešamu, līgumā ietver līdzēju apliecinājumus.

2.1. Informācija par līdzējiem

20. Līgumā ietver šādu informāciju par pasūtītāju:

20.1. iestādes nosaukums;

20.2. līguma parakstītāja vārds, uzvārds, amats un tiesiskais pamats šīs personas pilnvarojumam slēgt un parakstīt līgumu.

21. Līgumā ietver šādu informāciju par piegādātāju:

21.1. piegādātāja pilns nosaukums;

21.2. piegādātāja personas kods vai reģistrācijas numurs;

21.3. tās personas vārds, uzvārds un amats, kura slēdz līgumu piegādātāja vārdā, kā arī tiesiskais pamats šīs personas pilnvarojumam slēgt līgumu.

2.2. Līguma preambula

22. Līguma preambulā norāda līguma slēgšanas mērķi un ārvalstu finanšu instrumenta projekta nosaukumu un numuru, kura ietvaros slēdz attiecīgo līgumu.

23. Ja līgumu slēdz saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, līguma preambulā norāda informāciju par attiecīgo iepirkumu – iepirkuma procedūras veidu, iepirkuma nosaukumu un identifikācijas numuru.

2.3. Līgumā lietotie termini

24. Līgumā skaidro tos terminus, kam līgumā ir piešķirta īpaša nozīme vai kas tiek lietoti tādā nozīmē, kas atšķiras no vispārpieņemtās vai ārējā normatīvajā aktā lietotās nozīmes.

25. Termina skaidrojums ir ieteicams, ja šis termins ārējos normatīvajos aktos vai pasūtītājam zināmajā darījumu slēgšanas praksē tiek lietots vairākās nozīmēs un var rasties šaubas par nozīmi, kādā konkrētais termins tiek lietots līgumā.

26. Terminus var skaidrot, lai vienkāršotu līguma tekstu, novēršot nepieciešamību līguma tekstā ietvert atsauces uz citiem līguma punktiem vai atkārtot apzīmējumus, kas sastāv no vairākiem vārdiem (frāzes) vai ietver atsauci uz citu līguma punktu vai citu avotu.

27. Līguma pārskatāmībai terminu skaidrojumus var ietvert atsevišķā nodaļā.

28. Ja līgumā netiek ietverta atsevišķa nodaļa terminu skaidrojumiem, terminus var skaidrot līguma tekstā.

2.4. Līguma priekšmets

29. Līguma priekšmeta aprakstā norāda tā darījuma būtību, par kuru līgums tiek slēgts. Ja nepieciešams, līgumā norāda arī līguma objekta aprakstu.

30. Līguma priekšmets ir darbība, par kuras izpildi līgums tiek slēgts (piegādes līgumā – piegādāt vai pārdot preci, pakalpojumu līgumā – izpildīt darbu vai sniegt pakalpojumu, būvdarbu līgumā – veikt būvdarbus). Līguma objekts ir lieta vai tiesība, kuru pasūtītājs vēlas saņemt līguma priekšmetā norādītās darbības izpildes rezultātā.

31. Ja līgums tiek slēgts, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, nodaļā "līguma priekšmets" norāda precīzu līguma priekšmeta un objekta aprakstu. Ja līgums tiek slēgts, piemērojot Publisko iepirkumu likumu, rīkojas šīs instrukcijas 36.punktā noteiktajā kārtībā.

32. Līguma objekta aprakstā norāda ziņas, kas precīzi un nepārprotami identificē pasūtītājam nepieciešamo līguma izpildījumu, tā saturu, apjomu (daudzumu) un kvalitāti:

32.1. piegādes līgumā norāda precīzu piegādājamo preču aprakstu ar atsauci uz preču tehnisko specifikāciju, kas pievienojama līgumam kā pielikums, preču kvalitātes prasību aprakstu (atbilstība standartiem vai pasūtītāja noteiktiem kvalitātes kritērijiem) un skaitu;

32.2. pakalpojumu līgumā norāda precīzu nepieciešamo pakalpojumu veidu un tehnisko specifikāciju, kas pievienojama līgumam kā pielikums, iekļaujot pēc iespējas detalizētāku pakalpojumu aprakstu, pakalpojumu kvalitātes kritērijus, kā arī pakalpojumu apmēru;

32.3. būvdarbu līgumā norāda precīzu veicamo būvdarbu aprakstu ar atsauci uz būvprojekta tehnisko dokumentāciju, kas pievienojama līgumam kā pielikums standartiem, kuri noteikti būvnormatīvos.

33. Preču piegādes līgumos papildus šīs instrukcijas 35.punktā noteiktajam norāda:

33.1. vietu, kur preces tiek piegādātas un nodotas pasūtītājam;

33.2. iepirkuma mērķi, ja ar to saistāmas precei nepieciešamās īpašības.

34. Pakalpojumu līgumos precīzi formulē:

34.1. darbu vai pakalpojumu, kas piegādātājam jāizpilda vai jāsniedz pasūtītājam pēc līguma izpildes vai līguma izpildes gaitā;

34.2. sniedzamo pakalpojumu, ja pakalpojumu līguma priekšmets ir viena darbība, vienveidīgas darbības veikšana vai vienveidīga pakalpojuma sniegšana ilgstošā laika periodā un tas nav saistīts ar nodevumu izstrādi.

35. Līguma objektu apraksta tā, lai līdzējiem līguma izpildes gaitā nerastos šaubas par līguma objektu, izpildījuma veidu, apjomu, kvalitāti, īpašībām un citiem raksturlielumiem, kam ir nozīme līguma izpildē.

36. Definējot līguma objektu, līgumam pievieno iepirkuma tehnisko specifikāciju vai piegādātāja iesniegto tehnisko piedāvājumu.

37. Iepirkuma tehnisko specifikāciju un piegādātāja iesniegto tehnisko piedāvājumu līgumā var izvērst un precizēt tikai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

38. Līguma priekšmeta un līguma objekta aprakstā ietver visas lietas, darbus un pakalpojumus, kas nepieciešami līguma mērķa sasniegšanai.

39. Līguma objekta aprakstā var ietvert arī citu iepriekš neminētu informāciju.

40. Ja līguma objektu pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams formulēt precīzi un izsmeļoši, līgumā nosaka kārtību, kādā līdzēji līguma izpildes gaitā precizē līguma objektu un saskaņo ar to saistītus jautājumus.

41. Risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami līguma pilnīgai izpildei (turpmāk – neparedzēti darbi), uzņemas piegādātājs. Līgumā nosaka, ka šo risku uzņemas pasūtītājs, ja:

41.1. neparedzēto darbu nepieciešamība ir radusies tādu no līdzēju gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, kurus līdzēji, slēdzot līgumu, nevarēja paredzēt;

41.2. neparedzētie darbi ir ierosināti pēc pasūtītāja iniciatīvas, pasūtītājam precizējot vai papildinot līguma priekšmetu vai līguma objektu;

41.3. līgums objektīvu, no piegādātāja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpildāms, ja netiek veikti neparedzētie darbi.

42. Ja risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem uzņēmies piegādātājs, neparedzētu darbu izpilde negroza līguma cenu. Ja risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem uzņēmies pasūtītājs, līguma cena tiek grozīta Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

43. Slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka grozīt līguma priekšmetu, ietverot tajā piegādes, pakalpojumus un būvdarbus, kas nav paredzēti līgumā, kā arī izslēdzot no tā piegādes, pakalpojumus un būvdarbus, kas paredzēti līgumā, pasūtītājs var tikai tad, ja šāda iespēja ir skaidri un nepārprotami noteikta līgumā, norādot gadījumus, kad saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu līguma priekšmets var tikt grozīts, kā arī pieļaujamo grozījumu apjomu un būtību, vai ja saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem par līguma grozījumiem ir piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

2.5. Līguma cena

44. Līguma cenu, ietverot piemērojamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), nosaka kā kopējo samaksu, ko piegādātājs ir tiesīgs saņemt no pasūtītāja par līguma izpildi. Līguma cenā ietver visus piegādātāja izdevumus, kas tam rodas saistībā ar līguma izpildi vai kas piegādātājam jāmaksā vai pasūtītājam jāietur no maksājumiem, ko tas veic piegādātājam saskaņā ar līgumu.

45. Līguma cenu nosaka kā vienotu fiksētu kopsummu par līguma pilnīgu izpildi (turpmāk – gabaldarba līgums) vai, ja līguma objekts ietver vairāku vienību iepirkumu, atsevišķu līguma objekta vienību cenu kopsummu (turpmāk – vienības cenas līgums).

46. Pakalpojumu līgumos atļauts līguma cenu noteikt, piesaistot to līgumā noteiktai izcenojuma vienībai – piegādātāja stundas vai dienas likmei vai citai līgumā noteiktai aprēķina vienībai, kuru ir iespējams objektīvi definēt un pārbaudīt (turpmāk – mainīgās cenas līgums). Šādā gadījumā līgumā norāda izcenojuma vienību (piemēram, stundu likmi), bet, ja šādas vienības ir vairākas, norāda arī izcenojuma vienības izvēles nosacījumus katrā konkrētajā gadījumā.

47. Pasūtītājs var slēgt mainīgās cenas līgumu šādos gadījumos:

47.1. līguma slēgšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt nepieciešamo pakalpojumu apmēru;

47.2. saskaņā ar darījumu slēgšanas praksi pakalpojums parasti tiek sniegts, izcenojot to atbilstoši aprēķina vienībām, kuru daudzums tiek noteikts tikai pakalpojuma sniegšanas laikā vai pēc tam;

47.3. konkrētais pakalpojums par fiksētu maksu pakalpojumu tirgū nav pieejams, un maksas noteikšana sadārdzina līguma cenu vai negatīvi ietekmē pakalpojuma kvalitāti.

48. Ja tiek slēgts vienības cenas līgums, pasūtītājs:

48.1. nosaka maksimālo līguma cenu par konkrēta darba vai pakalpojuma izpildi vai paredz mehānismu, kādā šī cena tiek noteikta vai saskaņota līdzēju starpā;

48.2. paredz piegādātāja pienākumu informēt pasūtītāju, tiklīdz piegādātāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto summu, vai arī piegādātāja pienākumu apturēt pakalpojumu sniegšanu, tiklīdz piegādātāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto summu, un saskaņot turpmāko rīcību;

48.3. paredz pasūtītāja tiesības izbeigt līgumu, ja pasūtītāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto kopsummu.

49. Līguma tāmi, kurā tiek atšifrēta līguma cenas veidošanās, pievieno šādiem līgumiem:

49.1. būvdarbu līgumiem;

49.2. līgumiem, kuru izpilde ir sadalīta posmos;

49.3. vienības cenas līgumiem;

49.4. līgumiem, kas papildus pirkuma maksai paredz piegādātāja izdevumu samaksu;

49.5. līgumiem, kas paredz līguma cenas indeksāciju.

50. Piegādes līgumos, kas paredz vairāku galveno lietu piegādi, tāmē norāda līguma cenu atbilstoši katrai galvenajai lietai. Pasūtītājs var prasīt piegādātājam tāmē detalizēt galvenās lietas blakus lietu cenas.

51. Līguma cenu nosaka euro. Līguma cenu var izteikt citas valsts valūtā pakalpojumu līgumos, ja piegādātājs ir ārvalsts persona vai pakalpojums tiek sniegts ārvalstī.

52. Ja līguma cenu izsaka citas valsts valūtā, līgumā nosaka maksājumu aprēķināšanai izmantojamās valūtas maiņas likmi vai kārtību, kādā šī likme tiek noteikta.

53. Pasūtītājs neuzņemas valūtas kursa svārstību risku.

54. Izstrādājot un slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka līguma cena var tikt indeksēta tikai būvdarbu līgumos.

55. Ja līgumā ir paredzēta cenas indeksācijas iespēja, līgumā nosaka gadījumus, kārtību un robežas, kādās var tikt indeksēta līguma cena.

56. Būvdarbu līguma cenu indeksē, lai tā atbilstu objektīvam izmaksu pieaugumam vai samazinājumam līguma darbības laikā.

57. Būvdarbu līguma cenu var indeksēt ne agrāk kā gadu pēc būvdarbu līguma noslēgšanas dienas. Nav pieļaujama būvdarbu līguma cenas indeksēšana attiecībā uz tiem maksājumiem, piegādēm vai darbiem, kuru samaksas vai izpildes termiņš iestājas pirms būvdarbu līguma cenas grozījumu spēkā stāšanās dienas.

58. Ja būvdarbu līgumā tiek paredzēta cenas indeksācijas iespēja, būvdarbu līgumā nosaka:

58.1. nosacījumus un apstākļus, kādos tiek veikta būvdarbu līguma cenas indeksācija;

58.2. indeksācijas objektus jeb tāmes pozīcijas, kas var tikt indeksētas;

58.3. indeksācijas metodiku;

58.4. salīdzināmos statistikas datus, kas tiek izmantoti indeksācijā, un to ieguves avotus;

58.5. indeksācijā izmantotos indeksus;

58.6. būvdarbu līguma cenas indeksācijas procedūru un spēkā stāšanās kārtību;

58.7. pieļaujamo būvdarbu līguma cenas indeksācijas biežumu;

58.8. maksimālo būvdarbu līguma cenas pieaugumu vai samazinājumu vienā būvdarbu līguma cenas indeksācijas reizē.

59. Līgumā nosaka, ka neparedzētus izdevumus, kas nav iekļauti līguma cenā, bet nepieciešami pilnīgai līguma izpildei, sedz piegādātājs, ja risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami līguma pilnīgai izpildei, nav uzņēmies pasūtītājs, kā tas noteikts šīs instrukcijas 41.punktā.

2.6. Samaksas noteikumi un kārtība

60. Līgumā nosaka, ka pasūtītājs līgumā noteikto cenu samaksā tikai pēc pilnīgas līguma izpildes un izpildījuma pieņemšanas līgumā noteiktajā kārtībā un pilnā apjomā.

61. Šīs instrukcijas 60.punktā minēto nosacījumu atļauts neievērot šādos gadījumos:

61.1. būvniecības līgumos;

61.2. ja līguma izpilde tiek veikta pa posmiem;

61.3. ja līguma priekšmets ietver vairākas savstarpēji nesaistītas darbības, kuru cenu iespējams noteikt atsevišķi;

61.4. vienības cenas līgumos;