Zaudējis spēku - Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/42Rīgā 2013.gada 19.decembrī (prot. Nr.47, 12.p.)
Izdota saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma59.panta pirmo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1. Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) veic elektronisko sakaru komersanta (turpmāk – komersanta) sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) kvalitātes mērījumus (turpmāk – mērījumi).
2. Šajā metodikā ir lietoti šādi termini:
2.1. 20 sekunžu laikā atbildēto izsaukumu skaits – parametrs, kas procentos nosaka izsaukumu skaitu, uz kuriem atbildēts 20 sekunžu laikā, un kas ietver savienošanas laiku un laiku no brīža, kad konstatē izsaukuma kontroles signālu vai paziņojumu par gaidīšanu rindā, līdz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta vai visaptveroša telefona uzziņu dienesta darbinieka atbildei;
2.2. atbildes laiks uz izsaukumu – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no izsaucamā numura nosūtīšanas brīža līdz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta vai visaptveroša telefona uzziņu dienesta darbinieka atbildei;
2.3. attēla nesējfrekvences precizitāte – parametrs, kas kilohercos nosaka attēla nesējfrekvences vērtības novirzi no televīzijas kanālam atbilstošās nominālās attēla nesējfrekvences vērtības;
2.4. bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienests – operatora dienests, kas nodrošina bojājumu pieteikumu pieņemšanu no abonenta;
2.5. fiksētais telefonu tīkls – publiskā telefonu tīkla veids, kas paredzēts balss telefonijas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanai starp fiksētiem elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;
2.6. īsziņa – teksta ziņojums, kas ietver līdz 160 rakstu zīmēm (burti un cipari);
2.7. īsziņas sūtīšanas laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no īsziņas teksta un numura nosūtīšanas brīža līdz brīdim, kad īsziņa piegādāta adresātam;
2.8. latentums1 – parametrs, kas milisekundēs raksturo laika aizturi starp pakešu sūtīšanu un saņemšanu posmā no galalietotāja galiekārtas līdz Latvijas interneta apmaiņas punktam abos virzienos;
2.9. līdzsavienojums – balss telefonijas pakalpojums mobilajā telefonu tīklā, kas nodrošina iespēju lietotājam sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošajiem izsaukumiem un izvēlēties, uz kuru no tiem atbildēt;
2.10. mobilais telefonu tīkls – publiskā telefonu tīkla veids, kas paredzēts balss telefonijas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanai starp mobiliem elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;
2.11. nesekmīgo savienojumu koeficients – parametrs, kas procentos nosaka nesekmīgo savienojumu skaita attiecību pret kopējo veikto savienojumu mēģinājumu skaitu;
2.12. nesekmīgi sūtīto īsziņu koeficients – parametrs, kas procentos nosaka nesekmīgi sūtīto īsziņu skaita attiecību pret kopējo sūtīto īsziņu skaitu;
2.13. pakešu zuduma koeficients2 – parametrs, kas procentos nosaka zaudēto pakešu attiecību pret kopējo nosūtīto pakešu skaitu;
2.14. pieslēguma ātrums – parametrs, kas kilobitos sekundē raksturo informācijas apmaiņas ātrumu (augšupielādes un lejupielādes) datu kanālā, posmā no galalietotāja galiekārtas līdz Latvijas interneta apmaiņas punktam;
2.15. runas pārraides kvalitāte – parametrs, kas nosaka runas pārraides kvalitāti kā kvantitatīvu vērtību;
2.16. savienošanas laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no izsaucamā numura nosūtīšanas brīža līdz brīdim, kad konstatē izsaukuma kontroles signālu, aizņemtības signālu vai atbildi;
2.17. skaņas nesējfrekvences precizitāte – parametrs, kas kilohercos nosaka skaņas nesējfrekvences vērtības novirzi no televīzijas kanālam atbilstošās nominālās skaņas nesējfrekvences vērtības;
2.18. tālruņa līnija – abonentlīnija balss telefonijas pakalpojuma nodrošināšanai fiksētajā telefonu tīklā, kuras pieslēguma punkta saskarne atbilst komersanta publicētajiem pieslēguma punkta parametriem;
2.19. televīzijas programmu pārslēgšanās laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka laiku, kurā notiek pārslēgšanās starp televīzijas programmām, izmantojot televīzijas programmu pārslēgšanas pogu (+/-) un izvēloties televīzijas programmu pēc tās numura;
2.20. trīce3 – parametrs, kas milisekundēs nosaka laika aiztures nevienmērību starp pakešu sūtīšanu un saņemšanu, kas rodas tīkla ierobežotās caurlaides spējas dēļ, piemēram, pārslodze, maršruta maiņa, pakešu zudumi un citi;
2.21. vidējais atbildes laiks uz izsaukumu – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo atbildes laiku uz izsaukumu summas attiecību pret kopējo veikto izsaukumu skaitu;
2.22. vidējais īsziņas sūtīšanas laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo īsziņu sūtīšanas laiku summas attiecību pret kopējo sekmīgi nosūtīto īsziņu skaitu;
2.23. vidējais latentums – parametrs, kas milisekundēs nosaka latentuma vidējo aritmētisko vērtību no kopējā mērījumu skaita;
2.24. vidējais pakešu zuduma koeficients – parametrs, kas procentos nosaka pakešu zuduma koeficienta vidējo aritmētisko vērtību no kopējā mērījumu skaita;
2.25. vidējais pieslēguma ātrums – parametrs, kas kilobitos vai megabitos sekundē nosaka pieslēguma ātruma vidējo aritmētisko vērtību no kopējā mērījumu skaita;
2.26. vidējā runas pārraides kvalitāte – parametrs, kas nosaka vidējo runas pārraides kvalitātes novērtējumu no kopējā novērtēto savienojumu skaita;
2.27. vidējais savienošanas laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo savienošanas laiku summas attiecību pret kopējo sekmīgo savienojumu skaitu;
2.28. vidējā trīce – parametrs, kas milisekundēs nosaka trīces vidējo aritmētisko vērtību no kopējā mērījumu skaita;
2.29. vidējais televīzijas programmu pārslēgšanās laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka vidējo aritmētisko vērtību no kopējā mērījumu skaita.
3. Regulators veic plānveida un ārkārtas mērījumus šādiem pakalpojumiem:
3.1. balss telefonijas pakalpojums:
3.1.1. balss telefonijas pakalpojums fiksētajā telefonu tīklā;
3.1.2. balss telefonijas pakalpojums mobilajā telefonu tīklā;
3.1.3. balss telefonijas pakalpojums, izmantojot telefonu tīklu starpsavienojumu (turpmāk – starpsavienojuma pakalpojums);
3.2. publiskais datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojums (turpmāk – īsziņu pakalpojums4):
3.2.1. īsziņu pakalpojums mobilajā telefonu tīklā;
3.2.2. īsziņu pakalpojums, izmantojot mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu;
3.3. ar balss telefonijas pakalpojuma sniegšanu saistītie pakalpojumi:
3.3.1. bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojums;
3.3.2. visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojums;
3.4. televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums:
3.4.1. televīzijas programmu izplatīšana analogā formātā;
3.4.2. televīzijas programmu izplatīšana ciparu formātā;
3.4.3. televīzijas programmu izplatīšana, izmantojot interneta protokolu;
3.5. publiskais interneta piekļuves pakalpojums (turpmāk – interneta pakalpojums).
4. Plānveida mērījumus veic Regulatora pilnvarots pārstāvis (turpmāk – eksperts) saskaņā ar Regulatora izpilddirektora apstiprinātu un publiski pieejamu mērījumu veikšanas plānu kalendārajam gadam (turpmāk – mērījumu plāns).
5. Ārkārtas mērījumus veic saskaņā ar Regulatora izpilddirektora rīkojumu noteikts eksperts, ja Regulatorā iesniegta galalietotāja sūdzība par pakalpojumu kvalitāti vai Regulatorā iesniegta komersanta sūdzība par šīs metodikas 3.1.3. un 3.2.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu kvalitāti un ir nepieciešama mērījumu veikšana.
6. Regulators šīs metodikas 3.1. un 3.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu mērījumiem izmanto Regulatoram piederošu, ne retāk kā reizi divos gados kalibrētu, nebojātu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes kontroles sistēmu (turpmāk – kontroles sistēma), kura sastāv no:
6.1. centrālās vadības iekārtas;
6.2. mēriekārtām balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes mērījumiem fiksētajā telefonu tīklā (turpmāk – fiksētā tīkla mēriekārtas);
6.3. mēriekārtām balss telefonijas pakalpojuma un īsziņu pakalpojuma kvalitātes mērījumiem mobilajā telefonu tīklā (turpmāk – mobilā tīkla mēriekārtas).
7. Regulators veic mērījumus un nodrošina mērījumu precizitāti atbilstoši pakalpojumu kvalitātes mērāmo parametru mērījumu precizitātei (1.pielikums).
II. Pakalpojumu kvalitātes mērāmie parametri
8. Balss telefonijas pakalpojuma mērījumos mērāmie parametri ir:
8.1. nesekmīgo savienojumu skaits;
8.2. savienošanas laiks;
8.3. runas pārraides kvalitāte.
9. Savienojums ir nesekmīgs, ja:
9.1. pēc numura nosūtīšanas 30 sekunžu laikā nekonstatē izsaukuma kontroles signālu, aizņemtības signālu vai atbildi;
9.2. pēc numura nosūtīšanas konstatē aizņemtības signālu;
9.3. pēc numura nosūtīšanas konstatē atbildi nepareiza savienojuma gadījumā;
9.4. pēc numura nosūtīšanas mobilajā telefonu tīklā konstatē tīkla aizņemtības signālu vai balss paziņojumu par savienojuma neiespējamību;
9.5. ja izsaukuma laikā savienojums zūd.
10. Mēriekārtas nosaka runas pārraides kvalitāti, izmantojot PESQ5 algoritmu.
11. Balss telefonijas pakalpojuma mērījumos fiksētajā telefonu tīklā visi mērāmie parametri attiecas uz tālruņa līnijām neatkarīgi no tā, ar kādiem tehnoloģiskiem līdzekļiem tās tiek organizētas.
12. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma mērījumos mērāmais parametrs ir atbildes laiks uz izsaukumu.
13. Īsziņu pakalpojuma mērījumos mērāmie parametri ir:
13.1. nesekmīgi sūtīto īsziņu skaits;
13.2. īsziņas piegādes laiks.
14. Televīzijas programmu analogā formāta un ciparu formāta izplatīšanas pakalpojuma plānveida mērījumos mērāmais parametrs ir attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums.
15. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma, izmantojot interneta protokolu, plānveida mērījumos mērāmie parametri ir:
15.1. televīzijas programmu pārslēgšanās laiks;
15.2. attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums.
16. Galalietotāja iesniegtas sūdzības gadījumā televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma ārkārtas mērījumos mērāmie parametri ir:
16.1. televīzijas programmu izplatīšana analogā formātā:
16.1.1. attēla nesējfrekvence;
16.1.2. attēla un skaņas nesējfrekvenču starpība;
16.1.3. attēla nesēja līmenis;
16.1.4. attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība;
16.1.5. attēla nesēja un trokšņa attiecība;
16.1.6. vājinājums starp jebkurām divām kabeļtelevīzijas tīkla sazarotāja izejām frekvenču joslā 48,7MHz – 862,0MHz;
16.1.7. attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums;
16.2. televīzijas programmu izplatīšana ciparu formātā:
16.2.1. signāla līmenis dekodera ieejā;
16.2.2. attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums;
16.3. televīzijas programmu izplatīšana, izmantojot interneta protokolu:
16.3.1. augšupielādes un lejupielādes pieslēguma ātrums televīzijas programmu nodrošināšanai;
16.3.2. pakešu zudums;
16.3.3. trīce;
16.3.4. televīzijas programmu pārslēgšanās laiks;
16.3.5. attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums.
17. Interneta pakalpojuma mērījumos mērāmie parametri ir:
17.1. augšupielādes un lejupielādes pieslēguma ātrums;
17.2. latentums;
17.3. trīce;
17.4. pakešu zuduma koeficients.
18. Ārkārtas mērījumos pakalpojumu mērāmie parametri un mērījumu apjoms var būt mainīgs un ir atkarīgs no Regulatorā iesniegtās sūdzības būtības.
III. Pakalpojumu kvalitātes aprēķināmie parametri
19. Balss telefonijas pakalpojuma aprēķināmie parametri ir:
19.1. nesekmīgo savienojumu koeficients;
19.2. vidējais savienošanas laiks;
19.3. vidējā runas pārraides kvalitāte.
20. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma aprēķināmie parametri ir:
20.1. vidējais atbildes laiks uz izsaukumu;
20.2. 20 sekunžu laikā atbildēto izsaukumu skaits.
21. Īsziņu pakalpojuma aprēķināmie parametri ir:
21.1. nesekmīgi sūtīto īsziņu koeficients;
21.2. vidējais īsziņas piegādes laiks.
22. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma aprēķināmie parametri ir:
22.1. televīzijas programmu izplatīšana analogā formātā:
22.1.1. attēla nesējfrekvences precizitāte;
22.1.2. skaņas nesējfrekvences precizitāte;
22.1.3. vidējais attēla nesēja līmenis;
22.1.4. vidējā attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība;
22.1.5. vidējā attēla nesēja un trokšņa attiecība;
22.1.6. vidējais vājinājums starp jebkurām divām kabeļtelevīzijas tīkla sazarotāja izejām frekvenču joslā 48,7MHz – 862,0MHz;
22.1.7. vidējais attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums;
22.2. televīzijas programmu izplatīšana ciparu formātā:
22.2.1. vidējais signāla līmenis dekodera ieejā;
22.2.2. vidējais attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums;
22.3. televīzijas programmu izplatīšana, izmantojot interneta protokolu:
22.3.1. vidējais pieslēguma ātrums televīzijas programmu nodrošināšanai;
22.3.2. vidējais pakešu zuduma koeficients;
22.3.3. vidējā trīce;
22.3.4. vidējais televīzijas programmu pārslēgšanās laiks;
22.3.5. vidējais attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums.
23. Šīs metodikas 22.1.3. – 22.1.7., 22.2.1. – 22.2.2. un 22.3.4. – 22.3.5.punktā noteikto parametru vērtības nosaka katrai televīzijas programmai kā katra parametra vidējo aritmētisko vērtību no kopējā mērījumu skaita.
24. Interneta pakalpojuma aprēķināmie parametri ir:
24.1. vidējais pieslēguma ātrums;
24.2. vidējais latentums;
24.3. vidējā trīce;
24.4. vidējais pakešu zuduma koeficients.
IV. Balss telefonijas pakalpojuma mērījumu kārtība fiksētajā telefonu tīklā
25. Regulators plānveida mērījumos komersanta fiksētajā telefonu tīklā veic mērījumu plānā noteiktu savienojuma mēģinājumu skaitu, kas nodrošina mērījumu rezultātu ticamības pakāpi 95 procenti un relatīvo mērījumu precizitāti 10 procenti.
26. Ja plānveida mērījumiem nepieciešamas tālruņa līnijas, pirms plānveida mērījumu sākšanas Regulators rakstiski pieprasa komersantam ierīkot vai pārvietot mērījumiem nepieciešamās tālruņa līnijas.
27. Regulators šīs metodikas 8.punktā noteikto pakalpojumu kvalitātes parametru plānveida mērījumiem fiksētājā telefonu tīklā izmanto ne mazāk kā divas fiksētā tīkla mēriekārtas, kuras pieslēdz pie Regulatora noteiktiem fiksētā telefonu tīkla pieslēguma punktiem dažādās apdzīvotās vietās. Kontroles sistēma nodrošina mērījumu rezultātu nogādi no fiksētā tīkla mēriekārtām uz centrālo vadības iekārtu mērījumu rezultātu apstrādei un apkopošanai un mērījumu rezultātu identifikāciju pēc mērījumu laika perioda un komersanta nosaukuma.
V. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojumu mērījumu kārtība
28. Regulators plānveida mērījumos veic mērījumu plānā noteiktu savienojuma mēģinājumu skaitu uz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu un visaptverošu telefona uzziņu dienestu, nodrošinot nepieciešamo mērījumu rezultātu ticamības pakāpi atbilstoši Eiropas Telekomunikāciju Standartizācijas Institūta (ETSI) dokumenta ETSI EG 202 057 prasībām.
29. Šīs metodikas 12.punktā noteiktā parametra mērījumiem eksperts izmanto Regulatoram piederošu nebojātu tālruņa aparātu un hronometru.
30. Eksperts veic savienojuma mēģinājumus uz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu un uz visaptverošu telefona uzziņu dienestu saskaņā ar šīs metodikas 1. un 2.tabulā noteikto laika sadalījumu.
31. Eksperts vienmērīgi sadala savienojuma mēģinājumus mērījumu veikšanas laikā.
32. Mērot atbildes laiku uz izsaukumu, eksperts veic savienojuma mēģinājumu un ar hronometru mēra laiku no numura pēdējā cipara sastādīšanas brīža līdz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta vai visaptveroša telefona uzziņu dienesta darbinieka atbildei.
33. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojuma mērījumu rezultātus eksperts ieraksta bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojuma mērījumu protokolā (2.pielikums).
34. Visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma mērījumu rezultātus eksperts ieraksta visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma mērījumu protokolā (3.pielikums).
35. Eksperts mērījumu protokolā neieraksta informāciju, ja savienojuma mēģinājums ir nesekmīgs un savienojums ar bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu vai visaptverošu telefona uzziņu dienestu nenotiek.
36. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojuma un visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma mērījumu protokolā, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē, kas nodrošina mērījumu rezultātu apstrādi un apkopošanu un mērījumu rezultātu identifikāciju pēc mērījumu datuma, laika un komersanta nosaukuma.
VI. Balss telefonijas pakalpojuma mērījumu kārtība mobilajā telefonu tīklā
37. Mobilā tīkla mēriekārta mērījumus veic elektronisko sakaru tīklos ar dažādām izmantotām tehnoloģijām, atrodoties uztveršanas (pārklājuma) zonā, ko nosaka pēc mobilā tīkla mēriekārtu uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas.
38. Mobilā tīkla mēriekārtām nav aktivizēts līdzsavienojums un izsaukumu pāradresācijas nosacījumi, kā arī mērījumu laikā tās nepārslēdzas starp elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām tehnoloģijām.
39. Regulators plānveida mērījumos komersanta mobilajā telefonu tīklā veic mērījumu plānā noteiktu savienojuma mēģinājumu skaitu, kas nodrošina mērījumu rezultātu ticamības pakāpi 95 procenti un relatīvo mērījumu precizitāti 10 procenti.
40. Regulators šīs metodikas 8.punktā noteikto pakalpojumu kvalitātes parametru plānveida mērījumiem izmanto divas mobilā tīkla mēriekārtas, kas ir pieslēgtas mērāmajam mobilajam telefonu tīklam dažādu bāzes staciju pārklājuma teritorijās. Kontroles sistēma nodrošina mērījumu rezultātu nogādi no mobilā tīkla mēriekārtām uz centrālo vadības iekārtu mērījumu rezultātu apstrādei un apkopošanai un mērījumu rezultātu identifikāciju pēc mērījumu laika perioda un komersanta nosaukuma.
VII. Īsziņu pakalpojuma mērījumu kārtība mobilajā telefonu tīklā
41. Mobilā tīkla mēriekārta mērījumus veic elektronisko sakaru tīklos ar dažādām izmantotām tehnoloģijām, atrodoties uztveršanas (pārklājuma) zonā, kuru nosaka pēc mobilā tīkla mēriekārtu uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas.
42. Mobilā tīkla mēriekārtām nav aktivizēts līdzsavienojums un izsaukumu pāradresācijas nosacījumi, kā arī mērījumu laikā tās nepārslēdzas starp elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām tehnoloģijām.
43. Regulators plānveida mērījumos komersanta mobilajā telefonu tīklā nosūta ne mazāk kā 1000 īsziņu.
44. Regulators šīs metodikas 13.punktā noteikto pakalpojumu kvalitātes parametru plānveida mērījumiem izmanto divas mobilā tīkla mēriekārtas, kas ir pieslēgtas mērāmajam mobilajam telefonu tīklam dažādu bāzes staciju pārklājuma teritorijās. Kontroles sistēma nodrošina mērījumu rezultātu nogādi no mobilā tīkla mēriekārtām uz centrālo vadības iekārtu mērījumu rezultātu apstrādei un apkopošanai un mērījumu rezultātu identifikāciju pēc mērījumu laika perioda un komersanta nosaukuma.
VIII. Īsziņu pakalpojuma, izmantojot mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu, mērījumu kārtība
⋯
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.