Zaudējis spēku - Valsts pārbaudījumu norises kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.1510Rīgā 2013.gada 17.decembrī (prot. Nr.67 23.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 9.panta trešo daļu, 14.panta33.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās.

2. Noteikumi neattiecas uz centralizētajiem eksāmeniem.

3. Valsts pārbaudījumu norisi nodrošina Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs) un pašvaldības izglītības speciālists vai izglītības pārvaldes iestāde (turpmāk – pašvaldības atbildīgā amatpersona) kopīgi ar izglītības iestādēm.

4. Valsts pārbaudījumi ir diagnosticējošais darbs un eksāmens (turpmāk – valsts pārbaudes darbi).

5. Diagnosticējošais darbs ietver daļu no mācību priekšmeta standartā iekļautajām prasībām izglītojamā konkrētu zināšanu un prasmju pārbaudei. Diagnosticējošo darbu organizē vienā mācību priekšmetā vai kombinēti vairākos mācību priekšmetos, lai uzlabotu izglītojamā sasniegumus mācību procesa laikā.

6. Eksāmens ietver visas mācību priekšmeta standartā iekļautās prasības izglītojamo zināšanu un prasmju pārbaudei mācību priekšmetā. Eksāmenu organizē mācību priekšmetā izglītības pakāpes vai kursa beigās.

7. Valsts pārbaudes darbu organizēšanu (pieteikšanās valsts pārbaudes darbiem, valsts pārbaudes darbu materiālu piegāde, valsts pārbaudes darbu norise un vērtēšana, valsts pārbaudes darbu rezultātu apkopošana un statistiskā analīze) nodrošina centrs un pašvaldības atbildīgā amatpersona kopīgi ar izglītības iestādēm.

8. Valsts pārbaudes darbu materiālus no centra saņem un valsts pārbaudes darbu norisi organizē izglītības iestādes, kuras īsteno akreditētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas vai profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, ja attiecīgajā mācību gadā izglītības iestādē ir izglītojamie, kuriem nepieciešams kārtot valsts pārbaudes darbus.

9. Valsts pārbaudes darba materiāls līdz attiecīgā valsts pārbaudes darba norises beigām ir ierobežotas pieejamības informācija.

10. Valsts pārbaudes darbi izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu valsts pārbaudes darbu norises grafiku ar norādi par katra valsts pārbaudes darba norises vietu un laiku, diagnosticējošo darbu vadītāju un vērtētāju sarakstu un eksāmenu komisijas sastāvu (turpmāk – valsts pārbaudes darbu saraksts).

11. Izglītības iestādes vadītājs valsts pārbaudes darbu sarakstu izliek izglītības iestādē izglītojamiem pieejamā vietā līdz attiecīgā mācību gada 15.janvārim.

12. Centrs nosaka norises laikus šādām valsts pārbaudes darbu darbībām (turpmāk – valsts pārbaudes darbu norises darbību laiki):

12.1. valsts pārbaudes darba materiāla elektroniskās versijas (turpmāk – e-materiāls) saņemšana un atvēršana;

12.2. e-materiāla atvasinājumu veidošana papīra formā;

12.3. valsts pārbaudes darba un tā daļu izpildes sākums un beigas;

12.4. valsts pārbaudes darba norise;

12.5. atbalsta pasākumu piemērošana izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, somatiskiem, valodas, mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem).

13. Izglītojamiem, kuriem ir Valsts pedagoģiski medicīniskās vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamā speciālajām vajadzībām, centrs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus. Izglītības iestāde izvērtē centra ieteiktos atbalsta pasākumus un, ja nepieciešams, ir tiesīga piemērot papildu atbalsta pasākumus. Izglītojamais vai viņa likumiskais pārstāvis ir tiesīgs atteikties no atbalsta pasākumu piemērošanas valsts pārbaudes darbos, iesniedzot rakstisku iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.

14. Valsts pārbaudes darbos piemēro tos atbalsta pasākumus, kādi paredzēti atbilstošajam traucējuma veidam un kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā.

15. Informāciju par valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem centrs ne vēlāk kā mēnesi pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas publicē centra mājaslapā internetā (turpmāk – mājaslapa).

16. Izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, ir tiesīgs eksāmenu kārtot izglītības iestādes akreditētajā izglītības programmā noteiktajos mācību priekšmetos.

17. Izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, eksāmenu attiecīgajā mācību gadā kārto vienu reizi. Ja izglītojamo neapmierina eksāmenā iegūtais vērtējums, attiecīgo eksāmenu izglītojamais ir tiesīgs kārtot nākamajā mācību gadā.

18. Izglītības iestāde par šo noteikumu prasībām informē izglītojamos un viņu likumiskos pārstāvjus līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam. Par informēšanu klases žurnālā veic attiecīgu ierakstu. 9. un 12.klases izglītojamie, kuriem nepieciešams kārtot eksāmenu, ar parakstu klases žurnālā apliecina, ka ir iepazinušies ar šiem noteikumiem. Ja izglītības iestādē lieto elektronisko žurnālu, attiecīgo ierakstu veic izglītības iestādes izstrādātā veidlapā.

II. Pieteikšanās valsts pārbaudes darbu kārtošanai

19. 9.klases un vispārējās vidējās izglītības izglītojamie līdz attiecīgā mācību gada 15.decembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā norādīti eksāmeni, kurus izglītojamais kārtos.

20. (Svītrots no 01.09.2018. ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 469; sk. grozījumu 2. punktu)

21. Eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos).

22. Izglītības iestāde līdz attiecīgā gada 15.janvārim reģistrē valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma) 3. un 6.klases diagnosticējošajiem darbiem pieteiktos izglītojamos, 9.klases un vidusskolas izglītojamos un viņu iesniegumos norādītos centra sagatavotos eksāmenus, kā arī informāciju par nepieciešamo eksāmenu materiālu skaitu.

23. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina informācijas sistēmā paredzēto ziņu iekļaušanu informācijas sistēmā, to pilnību, patiesumu un savlaicīgu aktualizāciju.

24. Lai informācijas sistēma funkcionētu un tiktu izmantota atbilstoši informācijas sistēmas mērķim, centrs nodrošina informācijas sistēmas lietošanas rokasgrāmatas izstrādi un apstiprina to.

24.1 Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, ka piekļuves tiesības informācijas sistēmai ir tikai tai personai, kurai ir Valsts izglītības informācijas sistēmas izglītības iestādes lietotāja tiesības (turpmāk – informācijas sistēmas lietotājs).

25. Ja izglītojamais vēlas mainīt iepriekš izvēlētos eksāmenus vai kārtot papildu eksāmenu, viņš ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā eksāmena norises dienas iesniedz izglītības iestādes vadītājam attiecīgu rakstisku iesniegumu. Izglītības iestādes vadītājs divu darbdienu laikā nodrošina izmaiņu reģistrēšanu informācijas sistēmā.

III. Valsts pārbaudes darbu satura izveides kārtība

26. Valsts pārbaudes darbus izstrādā:

26.1. centrs;

26.2. pašvaldības atbildīgā amatpersona;

26.3. izglītības iestāde.

27. Centrs izstrādā valsts pārbaudes darbus, kas norādīti Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

28. Pašvaldības atbildīgā amatpersona vai izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt eksāmenus mācību priekšmetos, kuros centrs tos nav izstrādājis.

29. Valsts pārbaudes darbs var būt rakstisks vai mutvārdu, vai kombinēts (rakstu un mutvārdu daļa vai rakstu un praktiskā daļa).

30. Centrs atbilstoši valsts pamatizglītības standartam vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un attiecīgā mācību priekšmeta standartam izstrādā valsts pārbaudes darba programmu. Valsts pārbaudes darba programmā norāda:

30.1. valsts pārbaudes darba mērķi;

30.2. valsts pārbaudes darba adresātu;

30.3. valsts pārbaudes darba uzbūvi – daļu aprakstu, izpildei paredzēto laiku un mācību priekšmetu tēmu īpatsvaru;

30.4. valsts pārbaudes darba uzdevumu veidus;

30.5. valsts pārbaudes darba vērtēšanas kārtību;

30.6. palīglīdzekļus, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba laikā.

31. Centrs apstiprina valsts pārbaudes darbu programmas un līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam ievieto tās mājaslapā.

32. Pašvaldības atbildīgā amatpersona, ievērojot šo noteikumu 28.punktā minēto, ir tiesīga izstrādāt vienu eksāmenu kādā mācību priekšmetā, ja to kārto izglītojamie no vairākām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēm, kuru akreditētās izglītības programmās ir šis mācību priekšmets.

33. Pašvaldības atbildīgā amatpersona izstrādā eksāmena programmu atbilstoši šo noteikumu 30.punktā minētajām prasībām, kā arī eksāmena darba saturu.

34. Pašvaldības atbildīgās amatpersonas izstrādātos eksāmenus organizē atbilstoši šo noteikumu prasībām izglītības iestādēs, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Eksāmenu materiālu piegādes kārtību nosaka pašvaldības atbildīgā amatpersona.

35. Izglītības iestāde izstrādā eksāmena programmu atbilstoši šo noteikumu 30.punktā minētajām prasībām, kā arī eksāmena darba saturu.

36. Izglītības iestādes izstrādāto eksāmena programmu apstiprina pašvaldības atbildīgā amatpersona. Eksāmena programmas apstiprināšanas kārtību nosaka pašvaldības atbildīgā amatpersona.

37. Izglītības iestādes izstrādātos eksāmenus attiecīgajā izglītības iestādē organizē atbilstoši šo noteikumu prasībām.

IV. Valsts pārbaudes darbu organizēšana izglītojamiem, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz valsts pārbaudes darbiem

38. Izglītības iestādes vadītājs nosaka diagnosticējošā darba norises laiku izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz diagnosticējošo darbu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.

39. Diagnosticējošā darba saturu izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz diagnosticējošo darbu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot, izstrādā attiecīgais mācību priekšmeta pedagogs saskaņā ar attiecīgā diagnosticējošā darba programmu.

40. Izglītības iestāde ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc centra izstrādātā eksāmena norises reģistrē informācijas sistēmā izglītojamos, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies noteiktajā laikā uz eksāmenu un kuriem nepieciešams to kārtot.

41. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies noteiktajā laikā uz centra izstrādāto eksāmenu un kuriem nepieciešams to kārtot, eksāmena laiku nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

42. Izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgās klases mācību gada beigām nosaka eksāmenu laiku pašvaldības atbildīgās amatpersonas vai izglītības iestādes izstrādātajiem valsts pārbaudes darbiem izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz eksāmenu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.

V. Sagatavošanās diagnosticējošajiem darbiem

43. Izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam norīko diagnosticējošo darbu vadītājus un vērtētājus.

44. Diagnosticējošā darba rakstu daļas vadītājs ir izglītības iestādes pedagogs.

45. Diagnosticējošā darba mutvārdu daļas vadītājs un vērtētājs vai praktiskās daļas vadītājs un vērtētājs ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

46. Diagnosticējošā darba rakstu daļas vērtētājs ir viens vai vairāki attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi.

47. Diagnosticējošā darba vadītājs pirms diagnosticējošā darba nodrošina, lai tā norises telpā ir novietots pulkstenis izglītojamiem redzamā vietā, un iepazīstina izglītojamos ar diagnosticējošā darba norises darbību laikiem. Diagnosticējošā darba vadītājs atbild par tā norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā diagnosticējošā darba norises darbību laikiem.

VI. Sagatavošanās eksāmeniem

48. Izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam izveido attiecīgā eksāmena komisiju.

49. Rakstiskā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

49.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

49.2. eksāmena vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);

49.3. ne mazāk kā divi vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi vai attiecīgās izglītības jomas pedagogi.

50. Mutvārdu eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

50.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

50.2. eksaminētājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs;

50.3. vismaz viens attiecīgā mācību priekšmeta vai attiecīgās izglītības jomas pedagogs.

51. Kombinētā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

51.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

51.2. eksāmena rakstu daļas vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);

51.3. eksāmena mutvārdu daļas vai praktiskās daļas vadītājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);

51.4. vismaz divi eksāmena rakstu daļas vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta vai izglītības jomas pedagogi;

51.5. eksāmena mutvārdu daļas vērtētājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);

51.6. eksāmena praktiskās daļas vērtētājs – viens vai vairāki attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi.

52. Par komisijas locekli nedrīkst būt persona, kura ir tēvs, māte, aizbildnis, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, vectēvs, vecāmāte, audžuģimenes loceklis vai laulātais izglītojamam, kurš kārto eksāmenu.

53. Par rakstiskā eksāmena vai kombinētā eksāmena rakstu daļas vadītāju nedrīkst būt attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

54. Eksāmena komisija nodrošina eksāmena norises organizāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.

55. Eksāmena vadītājs pirms eksāmena nodrošina, lai tā norises telpā ir novietots pulkstenis izglītojamajiem redzamā vietā, un iepazīstina izglītojamos ar eksāmena norises darbību laikiem. Eksāmena vadītājs atbild par eksāmena norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.

56. Pašvaldības atbildīgā amatpersona ir tiesīga norīkot ārējos vērtētājus un ārējos eksaminētājus, kuri ir eksāmena mācību priekšmeta pedagogi citās izglītības iestādēs. Uz ārējo vērtētāju un ārējo eksaminētāju ir attiecināmi šo noteikumu 52.punktā minētie ierobežojumi.

VII. Valsts pārbaudes darbu materiālu piegāde un pavairošana

57. Centrs veido e-materiālu tādā formātā, kas nodrošina tā nemainīgumu, un publicē e-materiālu informācijas sistēmā saskaņā ar valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem.

58. Ne vēlāk kā nedēļu pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas informācijas sistēmas lietotājs saskaņā ar šo noteikumu 24. punktā minētajā informācijas sistēmas lietošanas rokasgrāmatā noteikto pārliecinās, ka autorizācija informācijas sistēmā ir iespējama. Ja izglītības iestādei ir tehniskas problēmas autorizēties informācijas sistēmā, izglītības iestādes vadītājs par to nekavējoties informē centru. Centrs dod norādījumus par turpmāko rīcību.

59. Informācijas sistēmas lietotājs valsts pārbaudes darbu norises darbību laikos norādītajā laikā izglītības iestādes vadītāja tiešā klātbūtnē informācijas sistēmā saņem e-materiālus un nodod tos izglītības iestādes vadītājam.

60. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina e-materiālu lietošanu un atvasinājumu veidošanu papīra formā saskaņā ar valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem.

61. Izglītības iestādes vadītājs un informācijas sistēmas lietotājs nodrošina, lai e-materiāls un tā atvasinājums papīra formā netiktu izpausts trešajām personām līdz attiecīgā pārbaudes darba norises beigām.

62. (Svītrots ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 469)

63. (Svītrots ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 469)

64. (Svītrots ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 469)

65. (Svītrots ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 469)

VIII. Valsts pārbaudes darbu norises vispārīgie nosacījumi

66. Eksāmena novērošanā piedalās personas, ar kurām centrs ir noslēdzis līgumu par eksāmena novērošanu (turpmāk – centra novērotājs). Centra novērotājs eksāmena novērošanā piedalās visu eksāmena vai tā daļas norises laiku. Centra novērotājs nedrīkst piedalīties eksāmena novērošanā, ja viņš ir tēvs, māte, aizbildnis, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, vectēvs, vecāmāte, audžuģimenes loceklis vai laulātais izglītojamam, kurš kārto attiecīgo eksāmenu.

67. Pašvaldības atbildīgā amatpersona ir tiesīga norīkot eksāmena novērotājus – citas izglītības iestādes attiecīgā mācību priekšmeta pedagogus. Pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde ir tiesīga par eksāmena novērotājiem norīkot arī pārvaldes atbildīgos darbiniekus. Uz pašvaldības atbildīgās amatpersonas un pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes norīkotajiem novērotājiem ir attiecināmi šo noteikumu 66.punktā minētie ierobežojumi.

68. Eksāmena novērotājs uzrauga eksāmena norises atbilstību šo noteikumu prasībām un valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem.

69. Ja izglītojamais nokavē valsts pārbaudes darba sākumu, viņam ir tiesības iesaistīties tā norisē. Valsts pārbaudes darba izpildes laiks šādā gadījumā netiek pagarināts.

70. Diagnosticējošā darba vadītājs vai eksāmenu komisija neskaidro valsts pārbaudes saturu izglītojamiem valsts pārbaudes darba norises laikā.

71. Izglītojamie valsts pārbaudes darba norises laikā lieto palīglīdzekļus, kas norādīti konkrētā valsts pārbaudes darba programmā.

72. Ja 9. un 12.klases izglītojamais eksāmena laikā lieto valsts pārbaudes darba programmā neminētus palīglīdzekļus, traucē citus izglītojamos vai nestrādā patstāvīgi, eksāmena vadītājs pieprasa izglītojamā rakstisku paskaidrojumu. Izglītojamo pēc paskaidrojuma sniegšanas vai atteikšanās to sniegt eksāmena vadītājs izraida no eksāmena telpas.

73. Par izglītojamā pārkāpumu un izraidīšanu no eksāmena telpas eksāmena vadītājs vai viens no eksāmena komisijas locekļiem pēc eksāmena sagatavo aktu. Ja izglītojamais nav sniedzis paskaidrojumu, to norāda aktā. Aktu un izglītojamā paskaidrojumu eksāmena vadītājs nodod izglītības iestādes vadītājam izvērtēšanai.

74. Izglītības iestādes vadītājs izvērtē, vai ir noticis aktā minētais pārkāpums. Ja nav konstatēts izglītojamā pārkāpums, izglītības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par tālāku rīcību ar izglītojamā pārbaudes darbu.

IX. Rakstisko valsts pārbaudes darbu vai valsts pārbaudes darba rakstu daļas norise

75. Diagnosticējošā darba rakstu daļas norises telpā atrodas izglītojamie, kuri kārto diagnosticējošo darbu, un diagnosticējošā darba vadītājs.

76. Rakstiskā eksāmena vai eksāmena rakstu daļas norises telpā atrodas izglītojamie, kuri kārto eksāmenu, eksāmena vadītājs un šo noteikumu 66. un 67.punktā minētie atbildīgie darbinieki.

77. Rakstiskā valsts pārbaudes darba norises telpā var atrasties izglītības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks izglītības jomā.