Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.237Rīgā 2014.gada 6.maijā (prot. Nr.26 7.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību35.panta trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts vērtspapīru izlaišanas un apgrozības kārtību Latvijas Republikā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. valsts vērtspapīrs – Latvijas Republikas vārdā izlaista parādzīme, obligācija, krājobligācija un bezprocentu obligācija, kurai piešķirts starptautisko vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN), kas sākas ar Latvijas valsts kodu "LV";

2.2. emitents – Latvijas Republika, kuras vārdā darbojas finanšu ministrs;

2.3. ieguldītājs:

2.3.1. juridiska vai fiziska persona, kura naudas līdzekļus iegulda parādzīmēs vai obligācijās;

2.3.2. ieguldījuma dienā vismaz 18 gadu vecumu sasniegusi fiziska persona, kura naudas līdzekļus iegulda krājobligācijās;

2.3.3. fiziska persona, kura iegulda naudas līdzekļus bezprocentu obligācijās, lai Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā saņemtu termiņuzturēšanās atļauju (turpmāk – ārzemnieks);

2.4. obligacionārs – ieguldītājs, kura finanšu instrumentu kontā ir iegrāmatota obligācija;

2.5. īstermiņa valsts vērtspapīrs – parādzīme un krājobligācija ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot);

2.6. vidēja termiņa valsts vērtspapīrs – obligācija, krājobligācija un bezprocentu obligācija ar dzēšanas termiņu virs viena līdz pieciem gadiem (ieskaitot);

2.7. ilgtermiņa valsts vērtspapīrs – obligācija un krājobligācija ar dzēšanas termiņu virs pieciem gadiem;

2.8. parādzīme – valsts vērtspapīrs, kas izlaists ar diskontu, prēmiju vai atbilstoši nominālvērtībai un ko dzēš par tā nominālvērtību dzēšanas datumā, un kas var atrasties publiskā apgrozībā;

2.9. obligācija – valsts vērtspapīrs, kas izlaists ar diskontu, prēmiju vai atbilstoši nominālvērtībai ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi un noteiktos termiņos izmaksājamu fiksētu ienākumu, ja fiksētā ienākuma likme pārsniedz nulles līmeni, un ko dzēš par tā nominālvērtību, un kas var atrasties publiskā apgrozībā;

2.10. krājobligācija – valsts vērtspapīrs, kas izlaists ar fiksētu procentu likmi un noteiktos termiņos izmaksājamu fiksētu ienākumu, kuru dzēš par tā nominālvērtību un kurš neatrodas publiskajā apgrozībā un nav atsavināms. Īstermiņa krājobligācijām fiksēto ienākumu izmaksā to dzēšanas datumā, bet vidēja termiņa un ilgtermiņa krājobligācijām – vienu reizi gadā;

2.10.1 bezprocentu obligācija – īpašam mērķim paredzēts valsts vērtspapīrs, kam nav fiksētā ienākuma, kuru dzēš par tā nominālvērtību, kas neatrodas publiskajā apgrozībā, nav ieķīlājams un nav atsavināms;

2.11. diskonts – starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un vērtspapīra cenu, ja vērtspapīra cena ir mazāka par vērtspapīra nominālvērtību;

2.11.1 prēmija – starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un vērtspapīra cenu, ja vērtspapīra cena ir lielāka par vērtspapīra nominālvērtību;

2.12. cena – valsts vērtspapīra iegādes vērtība, ko ieguldītājs, izņemot šo noteikumu 2.3.3. apakšpunktā minēto ieguldītāju, samaksā valsts vērtspapīra emisijas dienā;

2.13. nominālvērtība – vērtība, par kuru valsts vērtspapīru dzēš tā dzēšanas datumā;

2.14. emisija – viena veida valsts vērtspapīru ar vienādiem raksturlielumiem izlaišana;

2.15. emisijas diena – diena, kurā izlaiž valsts vērtspapīrus un sāk vai turpina uzkrāt fiksēto ienākumu, ja tāds paredzēts;

2.16. fiksētais ienākums – atbilstoši fiksētai vai mainīgai procentu likmei noteikts ienākums, kuru izmaksā attiecīgā valsts vērtspapīra fiksētā ienākuma izmaksas datumā;

2.17. sākotnējā izvietošana – emitenta izteiktais publiskais piedāvājums iegūt valsts vērtspapīrus un to pirmreizējā iegūšana;

2.18. publiskais piedāvājums – ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta informācija par valsts vērtspapīru, kas ļauj ieguldītājam, izņemot šo noteikumu 2.3.3. apakšpunktā minēto ieguldītāju, lemt par valsts vērtspapīra iegādi;

2.19. publiskā apgrozība – darījuma slēgšana par parādzīmēm vai obligācijām, kuras iekļautas regulētajā tirgū;

2.20. finanšu aģents – regulētā tirgus organizētājs, centrālais vērtspapīru depozitārijs vai Latvijas Republikā darbībai finanšu instrumentu tirgū licencēts un uzraudzīts finanšu instrumentu tirgus dalībnieks, kurš ir noslēdzis līgumu ar Valsts kasi par valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas tehnisko nodrošināšanu;

2.21. (svītrots ar MK 07.01.2025. noteikumiem Nr. 4);

2.22. sērija – valsts vērtspapīru laidiens kopā ar jebkuru citu šīs pašas sērijas valsts vērtspapīru laidienu, kam ir tādi paši raksturlielumi, izņemot emisijas dienu vai iepriekš veiktos fiksētā ienākuma izmaksu datumus, un kam piešķirts atsevišķs ISIN kods. Sēriju emitē vienā vai vairākos laidienos;

2.23. pirmstermiņa dzēšana – valsts vērtspapīra dzēšana pirms tā dzēšanas termiņa;

2.24. sākotnējās izvietošanas dalībnieks – juridiska persona, kura saskaņā ar finanšu aģenta apstiprinātiem noteikumiem, kas regulē sākotnējo izvietošanu, ir tiesīga piedalīties tā organizētajā parādzīmju vai obligāciju sākotnējā izvietošanā, kuru tehniski nodrošina attiecīgais finanšu aģents;

2.25. tiešā pārdošana – valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas metode, kurā valsts vērtspapīrus piedāvā tieši ieguldītājam vai sākotnējās izvietošanas dalībniekam par emitenta noteiktu cenu. Krājobligāciju tiešajā pārdošanā un jaunas obligāciju sērijas tiešajā pārdošanā emitents nosaka to fiksētā ienākuma procentu likmi;

2.26. konkurējošā daudzcenu izsole – parādzīmju vai obligāciju sākotnējās izvietošanas metode, kurā par sākotnējās izvietošanas dalībnieku solītām konkurējošām peļņas likmēm izsola parādzīmes vai obligācijas;

2.27. fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsole – parādzīmju vai obligāciju sākotnējās izvietošanas metode, kurā šos vērtspapīrus izsola par iepriekš noteiktu peļņas likmi. Peļņas likmi nosaka atbilstoši parādzīmes vai obligācijas pēdējā konkurējošā izsolē noteiktajai peļņas likmei;

2.28. peļņas likme – ieguldījuma atdeve gadā, kura izteikta procentos, ņemot vērā valsts vērtspapīra cenu un sagaidāmos ienākumus no valsts vērtspapīra tā termiņa laikā;

2.29. uzkrātais fiksētais ienākums – fiksētā ienākuma daļa, kas uz konkrēto datumu uzkrāta par obligāciju vai krājobligāciju kopš šā valsts vērtspapīra emisijas dienas vai iepriekšējā fiksētā ienākuma izmaksas datuma;

2.30. darbdiena – jebkura kalendāra diena, izņemot sestdienas, svētdienas, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās svētku dienas un brīvdienas;

2.31. ieraksta datums – emitenta noteikta darbdiena, uz kuras beigām tiek fiksēts viena vai vairāku obligāciju noteikumu grozījumu procesā ietekmēto sēriju obligacionāru kopums;

2.32. obligāciju noteikumi – no šo noteikumu 8. punktā minētā Valsts kases rīkojuma par obligāciju emisiju un no šiem noteikumiem izrietošais emitenta un obligacionāra savstarpējo tiesību un pienākumu kopums saistībā ar obligacionāra ieguldījumu konkrētā obligācijā;

2.33. obligāciju noteikumu grozījumi – nosacījumu izmaiņas un citi grozījumi vienas obligāciju sērijas noteikumos šo noteikumu 7. nodaļā noteiktajā kārtībā;

2.34. vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumi – obligāciju noteikumu grozījumi, kas ietver vairāk nekā vienas sērijas obligāciju savstarpēji saistītus obligāciju noteikumu grozījumus;

2.35. balsstiesīga obligācija – obligācija, kas pieder obligacionāram, kuram ir tiesības izmantot no obligācijām izrietošās balsstiesības un piedalīties obligacionāru sapulcē vai rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā par obligāciju noteikumu grozījumu veikšanu;

2.36. saistīta obligāciju sērija – obligāciju sērija, kuras noteikumi tiek grozīti saistībā ar vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumiem;

2.37. ienākumi par obligācijām – fiksētais ienākums, nominālvērtība vai cita veida ienākums, ko obligacionārs ir tiesīgs saņemt saskaņā ar obligāciju noteikumiem;

2.38. automātiska pārguldīšana – krājobligāciju iegādes apjoma (bez fiksētā ienākuma) novirzīšana to dzēšanas datumā jaunu krājobligāciju iegādei atbilstoši spēkā esošajam publiskajam piedāvājumam, veicot norēķinu šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minētajā kārtībā.

3. Emitents emitē valsts vērtspapīrus, uzņemas saistības samaksāt fiksēto ienākumu un dzēst valsts vērtspapīrus to dzēšanas datumos par to nominālvērtību.

4. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt līgumus ar finanšu aģentu, centrālo vērtspapīru depozitāriju, vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv) pārzini un citām personām, lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošinātu valsts vērtspapīru izlaišanu un apgrozību (tai skaitā publisko apgrozību) Latvijas Republikā, kā arī veiktu darbības valsts vērtspapīru emisijai, sākotnējai izvietošanai un dzēšanai un šo noteikumu 7. nodaļā minētās darbības saistībā ar obligāciju noteikumu grozījumiem.

5. Ieguldītājam ir saistoši finanšu aģenta apstiprināti un ar Valsts kasi saskaņoti noteikumi, kuri regulē krājobligāciju iegādes, automātiskas pārguldīšanas, fiksētā ienākuma izmaksas un dzēšanas kārtību, kā arī ar krājobligācijām saistīto norēķinu veikšanas kārtību. Minētie noteikumi ir publiski pieejami tīmekļvietnē www.krajobligacijas.lv.

2. Valsts vērtspapīru emisija

6. Valsts vērtspapīrus emitē dematerializētā formā.

7. Valsts vērtspapīrus reģistrē centrālajā vērtspapīru depozitārijā saskaņā ar tā izdotajiem noteikumiem. Katrai valsts vērtspapīru sērijai centrālais vērtspapīru depozitārijs piešķir atsevišķu ISIN kodu.

8. Parādzīmes un obligācijas emitē, pamatojoties uz Valsts kases rīkojumu par parādzīmju vai obligāciju emisiju. Minētais rīkojums ir parādzīmju vai obligāciju publiskā piedāvājuma paziņojums, un tajā iekļauj šādu informāciju:

8.1. centrālā vērtspapīru depozitārija sērijai piešķirtais ISIN kods;

8.2. valsts vērtspapīra veids (īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa);

8.3. piedāvātais laidiena apjoms (ja paredzēts);

8.4. parādzīmes vai obligācijas nominālvērtība;

8.5. publiskā piedāvājuma izteikšanas vai izsoles datums, emisijas datums, kurā notiek norēķini par parādzīmju vai obligāciju iegādi, un dzēšanas datums;

8.6. sērijas fiksētā vai mainīgā procentu likme (ja paredzēta);

8.7. fiksētā ienākuma izmaksas datumi (ja paredzēti);

8.8. pirmstermiņa dzēšanas nosacījumi (ja paredzēti);

8.9. cita informācija par parādzīmēm vai obligācijām.

9. Krājobligācijas emitē, pamatojoties uz Valsts kases publisko piedāvājumu. Krājobligāciju publiskajā piedāvājumā iekļauj šādu informāciju:

9.1. centrālā vērtspapīru depozitārija piešķirtais ISIN kods;

9.2. krājobligāciju nominālvērtība;

9.3. publiskā piedāvājuma izteikšanas datums, emisijas datums un dzēšanas datums;

9.4. krājobligāciju veids (īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa);

9.5. krājobligācijas cena;

9.6. sērijas fiksēta procentu likme;

9.7. fiksētā ienākuma izmaksas datumi;

9.8. krājobligāciju minimālais un maksimālais iegādes apjoms vienā pieteikumā vienam ieguldītājam (ja paredzēts);

9.9. cita informācija par krājobligācijām.

9.1 Bezprocentu obligācijas emitē, pamatojoties uz Valsts kases rīkojumu par bezprocentu obligāciju emisiju. Rīkojumā iekļauj šādu informāciju:

9.1 1. centrālā vērtspapīru depozitārija piešķirtais ISIN kods;

9.1 2. bezprocentu obligācijas nominālvērtība;

9.1 3. bezprocentu obligācijas laidiena apjoms;

9.1 4. emisijas datums un dzēšanas datums;

9.1 5. cita informācija par bezprocentu obligācijām.

9.2 Bezprocentu obligācijām nosaka dzēšanas termiņu – pieci gadi, skaitot no uzturēšanās atļauju izsniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā lēmuma par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņemšanas datuma.

3. Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana

3.1. Vispārīgie jautājumi

10. Valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu var veikt finanšu aģents. Finanšu aģenta tiesības, pienākumus un atbildību nosaka šo noteikumu 2.20. apakšpunktā minētajā līgumā starp Valsts kasi un finanšu aģentu. Ja finanšu aģenta sākotnējās izvietošanas pakalpojumi netiek izmantoti, valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas noteikumus apstiprina finanšu ministrs.

11. Papildus šo noteikumu 20. un 25. punktā minētajiem nosacījumiem finanšu aģents pēc saskaņošanas ar Valsts kasi valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu regulējošajos noteikumos var iekļaut nosacījumus dalībai valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā, paredzot sākotnējās izvietošanas dalībnieka un ieguldītāja tiesības un pienākumus.

12. Valsts kasei ar atsevišķu rīkojumu ir tiesības izsludināt apgrozībā esošas valsts vērtspapīru sērijas apjoma palielināšanu ar papildu laidienu.

13. Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana un norēķini ar emitentu par iegādātajiem valsts vērtspapīriem notiek Valsts kases noteiktajos datumos.

3.2. Parādzīmju un obligāciju sākotnējā izvietošana

14. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējai izvietošanai piemēro šādas metodes:

14.1. tiešā pārdošana;

14.2. konkurējošā daudzcenu izsole;

14.3. fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsole.

15. Finanšu ministram ir tiesības attiecībā uz parādzīmju vai obligāciju sākotnējo izvietošanu un publisko piedāvājumu atkāpties no sākotnējās izvietošanas metodēm vai mainīt to nosacījumus, ja tas var nodrošināt efektīvāku valsts parāda vadības mērķu sasniegšanu.

16. Finanšu aģenta veikto parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu regulē finanšu aģenta apstiprināti un ar Valsts kasi saskaņoti noteikumi par parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu.

17. Parādzīmju un obligāciju sākotnējā izvietošana ar tiešo pārdošanu notiek, valsts vērtspapīrus piedāvājot tieši ieguldītājam vai sākotnējās izvietošanas dalībniekam par emitenta noteiktu cenu. Jaunas obligāciju sērijas tiešās pārdošanas gadījumā emitents nosaka tām piemērojamo fiksētā ienākuma procentu likmi.

18. Parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu konkurējošā daudzcenu izsolē veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

18.1. sākotnējās izvietošanas dalībnieks, kurš iesniedz piedāvājumu pirkt noteiktu parādzīmju vai obligāciju daudzumu paša vārdā vai citas personas vārdā, šajā piedāvājumā norāda valsts vērtspapīru nominālvērtības apjomu un valsts vērtspapīru pirkšanas peļņas likmi;

18.2. ja Valsts kases rīkojumā par obligāciju izlaišanu sērijas pirmajā laidienā fiksētais ienākums netiek noteikts, fiksēto ienākumu nosaka:

18.2.1. kā vidējo svērto peļņas likmi no konkurējošā daudzcenu izsolē apstiprinātajiem valsts vērtspapīru uzdevumiem, kas noapaļota uz leju līdz tuvākajai viena procenta likmes astotdaļai;

18.2.2. kā nulli, ja vidējā svērtā peļņas likme no konkurējošā daudzcenu izsolē apstiprinātajiem valsts vērtspapīru uzdevumiem ir nulle vai zemāka;

18.3. Valsts kase nosaka maksimāli pieļaujamo peļņas likmi katram laidienam;

18.4. izsoles peļņas likmes piedāvājuma solis ir viena tūkstošdaļa procenta.

19. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējo izvietošanu fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsolē veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

19.1. peļņas likmi un pirkšanas cenu nosaka atbilstoši šīs pašas sērijas parādzīmju vai obligāciju pēdējā konkurējošajā daudzcenu izsolē noteiktajai vidējai peļņas likmei un šai likmei atbilstošajai vienas parādzīmes vai obligācijas pirkšanas cenai;

19.2. obligācijas fiksētā ienākuma likmi nosaka vienādu ar fiksētā ienākuma likmi, kas piemērota iepriekš emitētajām šīs pašas sērijas obligācijām.

20. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējā izvietošanā ar finanšu aģenta starpniecību ir tiesīgi piedalīties tikai sākotnējās izvietošanas dalībnieki.

21. (Svītrots ar MK 20.12.2022. noteikumiem Nr. 801)

3.3. Krājobligāciju sākotnējā izvietošana

22. Krājobligāciju sākotnējai izvietošanai izmanto tiešo pārdošanu.

22.1 Sākotnējā izvietošanā piedāvājamo krājobligāciju fiksētā ienākuma likmes nosaka Valsts kase, pamatojoties uz finanšu tirgus procentu likmēm.

23. Krājobligāciju sākotnējo izvietošanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un saskaņā ar šo noteikumu 5. punktā minētajiem noteikumiem veic ar finanšu aģenta starpniecību tīmekļvietnē www.krajobligacijas.lv, izmantojot portāla www.latvija.lv autentifikācijas un tiešsaistes maksājumu koplietošanas pakalpojumu.

24. Kārtību, kādā finanšu aģents un Valsts kase izmanto portāla www.latvija.lv pārziņa uzturēto portāla www.latvija.lv autentifikācijas un tiešsaistes maksājumu koplietošanas pakalpojumu, nosaka līgumā starp finanšu aģentu, Valsts kasi un portāla www.latvija.lv pārzini.

25. Krājobligāciju sākotnējā izvietošanā var piedalīties ieguldītājs, kurš ir autentificējies tīmekļvietnē www.krajobligacijas.lv, piekritis ievērot šo noteikumu 5. punktā minētos noteikumus un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

25.1. iesniedzis pieteikumu par krājobligāciju iegādi, norādot krājobligāciju termiņu un krājobligāciju iegādes apjomu;

25.2. iesniedzis pieteikumu par automātisku pārguldīšanu, izvēloties krājobligāciju termiņu.

26. Šo noteikumu 25. punktā minētajā kārtībā iesniegtais ieguldītāja pieteikums par krājobligāciju iegādi vai pieteikums par automātisku pārguldīšanu ir galīgs un neatsaucams, ir pietiekams apliecinājums ieguldītāja gribas izteikumam un ir līdzvērtīgs ieguldītāja pašrocīgi parakstītam dokumentam.

3.1 Bezprocentu obligāciju emisija

26.1 Kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts kase sadarbojas bezprocentu obligāciju emisiju nodrošināšanā, nosaka līgumā starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts kasi.

26.2 Bezprocentu obligācijas emitē un piešķir ārzemniekam, ja viņš saskaņā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem saņēmis lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu un:

26.2 1. samaksājis par bezprocentu obligācijām no sava norēķinu konta, kas atvērts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē, ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumā par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos norēķinu rekvizītus un Imigrācijas likumā noteikto summu;

26.2 2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iesniedzis parakstītu pieteikumu bezprocentu obligāciju iegādei.

4. Valsts vērtspapīru norēķini

4.1. Vispārīgie jautājumi

27. Parādzīmju vai obligāciju fiksēto ienākumu vai nominālvērtību ir tiesīgi saņemt ieguldītāji, kuru finanšu instrumentu kontos šīs parādzīmes vai obligācijas bija iepriekšējās darbdienas beigās pirms fiksētā ienākuma izmaksas vai parādzīmes vai obligācijas dzēšanas datuma. Krājobligāciju fiksēto ienākumu vai nominālvērtību ir tiesīgi saņemt ieguldītāji, kuru krājobligāciju uzskaites kontos šīs krājobligācijas bija attiecīgās darbdienas beigās, kas ir divas darbdienas pirms fiksētā ienākuma izmaksas vai krājobligācijas dzēšanas datuma. Bezprocentu obligācijas nominālvērtību ir tiesīgs saņemt ārzemnieks, kura uzskaites kontā bezprocentu obligācijas bija iepriekšējās darbdienas beigās pirms bezprocentu obligācijas dzēšanas datuma.

28. Ja valsts vērtspapīru fiksētā ienākuma izmaksas datums nav darbdiena, fiksētā ienākuma izmaksu veic nākamajā darbdienā, bet uzkrāto fiksēto ienākumu par dienām līdz izmaksas veikšanas datumam iekļauj nākamā fiksētā ienākuma aprēķinā un izmaksā nākamajā fiksētā ienākuma izmaksas datumā.