Medību noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.421Rīgā 2014.gada 22.jūlijā (prot. Nr.40 26.§)

Izdoti saskaņā ar Medību likuma 3. panta ceturto un piekto daļu, 5. panta otro daļu,8. pantu, 10. panta otro daļu, 13. panta otro un trešo daļu, 17. panta otrās daļas 1. un 2. punktu,18. pantu, 22. panta pirmo daļu, 23. panta otro daļu, 26. pantu un 29. panta septītās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem;

1.2. kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai;

1.3. medību tiesību apriti, to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, kā arī šo tiesību īstenošanas un atcelšanas kārtību;

1.4. medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;

1.5. medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtību medību jomā;

1.6. (svītrots ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 700);

1.7. medību atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

1.8. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā;

1.9. medību vadītāja pienākumus un tiesības;

1.10. medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības;

1.11. medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtību;

1.12. kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus;

1.13. šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;

1.14. nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību;

1.15. kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē;

1.16. kārtību, kādā medību trofejas izved no Latvijas.

2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.

II. Medījamo dzīvnieku sugas un medību termiņi

3. Noteikti šādi limitētie un nelimitētie medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi:

3.1. limitētie medījamie dzīvnieki:

3.1.1. aļņi (Alces alces) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.2. staltbrieži (Cervus elaphus):

3.1.2.1. buļļi no 1. septembra līdz 15. februārim;

3.1.2.2. līdz divus gadus veci staltbriežu buļļi no 15. augusta līdz 31. martam;

3.1.2.3. govis no 15. jūlija līdz 31. janvārim;

3.1.2.4. teļi (vecums līdz vienam gadam) – no 15. jūlija līdz 31. martam;

3.1.3. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.4. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.5. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.6. medņi (Tetrao urogallus) un rubeņi (Tetrao tetrix) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.7. vilki (Canis lupus) – no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu;

3.1.8. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1. septembra līdz 31. janvārim;

3.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:

3.2.1. raķeļi (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) un baltie zaķi (Lepus timidus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;

3.2.3. meža caunas (Martes martes), akmens caunas (Martes foina), seski (Mustela putorius) – no 1. oktobra līdz 31. martam;

3.2.4. āpši (Meles meles) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.5. (svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172);

3.2.6. fazāni (Phasianus colchicus) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.7. lauku baloži (Columba palumbus) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;

3.2.8. mājas baloži (Columba livia) – no 1. augusta līdz 31. decembrim;

3.2.9. slokas (Scolopax rusticola) – no 1. septembra līdz 15. decembrim;

3.2.10. pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica) – no 15. jūnija līdz 30. aprīlim;

3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis rossicus), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), garkakļi (Anas acuta), platknābji (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;

3.2.12. meža zosis (Anser anser), lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu;

3.2.13. bebri (Castor fiber) un ondatras (Ondatra zibethicus) – no 15. jūlija līdz 15. aprīlim, meliorācijas sistēmās – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim;

3.2.14. lapsas (Vulpes vulpes) – visu gadu;

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgo vai invazīvo sugu dzīvnieki – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu, bet zeltainie šakāļi (Canis aureus) – no 15. jūlija līdz 31. martam;

3.2.16. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30. novembrim;

3.2.17. mežacūkas (Sus scrofa) – visu gadu.

4. Izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam atļauta visu gadu.

5. Klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.

6. Izmantojot aļņu buļļa vai govs un staltbriežu buļļa vai govs medību atļauju, šajos noteikumos noteiktajā medību termiņā neatkarīgi no dzimuma atļauts nomedīt atbilstošās sugas dzīvnieku, kas nav vecāks par vienu gadu.

6.1 Izmantojot staltbrieža govs medību atļauju, atļauts nomedīt līdz divus gadus vecu staltbriežu bulli.

7. Šajos noteikumos un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zīdītāju medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama, ja tas nepieciešams postījumu novēršanai, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai. Vilka (Canis lupus), bebra (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seska (Mustela putorius), baltā zaķa (Lepus timidus) un zeltainā šakāļa (Canis aureus) medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts attiecīgās sugas populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskās izplatības areālā.

III. Papildu ierobežojumi vai atvieglojumi medību organizēšanai

8. Ja atsevišķās medību platībās normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu noteiktajā kārtībā ir konstatēta epizootija, Valsts meža dienests pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma var noteikt citus medīšanas termiņus, paņēmienus un nosacījumus zīdītāju medībām vai aizliegt dažu sugu medījamo dzīvnieku medīšanu valstī vai tās daļā.

9. Valsts meža dienests ir tiesīgs aizliegt medības, par to nekavējoties paziņojot medību tiesību lietotājam, ja:

9.1. ir saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta rīkojums par medību ierobežojumiem medību iecirknī vai tā daļā epizootijas, trakumsērgas vai liesas sērgas dēļ;

9.2. medības medību iecirknī ir pretrunā ar medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

10. Konstatējot objektīvus apstākļus (piemēram, dzīvnieku postījumus), kā arī atbilstoši attiecīgās sugas dzīvnieku populācijas stāvoklim (piemēram, īpatņu skaita izmaiņas populācijā, kas var ietekmēt kādas sugas populācijas stabilitāti, epizootiju draudi), meteoroloģiskajiem apstākļiem (piemēram, sērsna, ledus nokušanas aizkavēšanās, dziļš sniegs) vai fenoloģiskajai situācijai (piemēram, īpatņu ontoģenēzes īpatnības) Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai, par to nekavējoties informējot medību tiesību lietotājus.

10.1 Publiskajos ūdeņos vienā medību dienā vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 šo noteikumu 3.2.11. un 3.2.12. apakšpunktā minēto sugu ūdensputnu.

11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. martam, bet mežacūku un staltbriežu dzinējmedības – līdz 31. janvārim.

12. Saņemot Valsts meža dienesta atļauju, dzinējmedības atļautas arī šādos gadījumos:

12.1. dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai – visu gadu;

12.2. medījot vilkus – no 15. jūlija līdz 30. septembrim.

IV. Medību tiesību aprites kārtība

13. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu (turpmāk – medību līgums) zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai.

14. Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Medību līgumā ietver vismaz šādas sastāvdaļas:

14.1. ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, juridiskai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi);

14.2. līguma priekšmetu – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu;

14.3. līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības un pienākumus savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai;

14.4. līguma darbības termiņu gados;

14.5. līguma izbeigšanas (laušanas) kārtību.

15. Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā, izņemot gadījumu, ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem.

V. Medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtība

16. Lai reģistrētu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par jau reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi, pamatojoties uz medību līgumu, tiešsaistē Meža valsts reģistrā iesniedz iesniegumu un šādus medību tiesības apliecinošus dokumentus:

16.1. attiecīgā īpašuma tiesisko valdījumu apliecinoša dokumenta elektroniski apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto tiesiskais valdītājs;

16.2. elektroniski parakstītu medību līgumu vai tā elektroniski apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto persona, kurai tās nodotas uz medību līguma pamata;

16.3. pilnvaras elektroniski apliecinātu kopiju, ja medību līgums noslēgts, pamatojoties uz pilnvarojumu;

16.4. elektroniski parakstītu līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu vai tā elektroniski apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto medību tiesību īpašnieki.

16.1 Lai izdarītu grozījumus informācijā par jau reģistrētu medību iecirkni saistībā ar grozījumiem spēkā esošā medību līgumā, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi, pamatojoties uz medību līgumu, tiešsaistē Meža valsts reģistrā iesniedz iesniegumu un elektroniski parakstītu medību līgumu vai tā elektroniski apliecinātu kopiju, ja līgums parakstīts papīra formā.

17. Ja Valsts meža dienestā saņemti vairāki iesniegumi par vienas un tās pašas zemes vienības vai tās daļas medību platības reģistrēšanu medību iecirknī, tos izskata saņemšanas kārtībā.

18. Valsts meža dienests pēc šo noteikumu 16. un 16.1 punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas mēneša laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

18.1. par medību iecirkņa reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt medību iecirkni;

18.2. par grozījumu reģistrēšanu informācijā par jau esošu medību iecirkni vai atteikumu reģistrēt grozījumus.

19. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja:

19.1. medību tiesības attiecīgajā zemes vienībā vai tās daļā jau nodotas citam medību tiesību lietotājam;

19.2. medību līgums nesatur visas šo noteikumu 14. punktā minētās sastāvdaļas;

19.3. medību līgumu noslēgušas personas, kurām nav tiesību to darīt;

19.4. medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību;

19.5. iesniegtajos dokumentos tiek konstatēta kļūdaina vai pretrunīga informācija.

20. Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas vai iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par zemes vienības vai tās daļas izslēgšanu no medību iecirkņa, ja:

20.1. spēkā stājies tiesas spriedums, no kura izriet, ka zemes vienība vai tās daļa ir izslēdzama no medību iecirkņa;

20.2. medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa vairs neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību;

20.3. beidzies medību līguma termiņš;

20.4. Valsts meža dienests saņēmis medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja iesniegumu un tam pievienotus rakstveida pierādījumus (elektroniski parakstītu oriģinālu vai elektroniski apliecinātu kopiju), kas apliecina, ka medību līgums izbeigts, ievērojot līgumā vai Civillikumā noteikto kārtību.

20.1 Iesniegumu par zemes vienības vai tās daļas izslēgšanu no medību iecirkņa Valsts meža dienestā iesniedz strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā.

21. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

22. Ja medību iecirknis vai medību iecirkņu grupa, par kuru noslēgts savstarpējs līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu, atrodas vairāku Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību teritorijā, Valsts meža dienesta vadītājs nosaka atbildīgo teritoriālo struktūrvienību medību resursu uzraudzībai un kontrolei.

23. Par vienlaidu medību platību uzskata viena medību tiesību lietotāja medību platības, kas atrodas ne tālāk par 100 metriem cita no citas. Nosacījums attiecas arī uz medību iecirkņu grupu, par kuru noslēgts līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu.

24. Medību platību par vienlaidu platību uzskata arī tad, ja to sadala līnijveida infrastruktūras objekti, piemēram, ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi. Infrastruktūras objektu platumu neieskaita šo noteikumu 23. punktā minētajā attālumā.

24.1 Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis medību tiesību lietotāju vienošanos par medību iecirkņu kopīgām robežām ar visiem blakus esošajiem medību iecirkņiem (turpmāk – robežlīgums) un tā ir reģistrēta Valsts meža dienestā, medību platība ir uzskatāma par vienlaidu medību platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām reģistrētā robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem.

24.2 Par šo noteikumu 24.1 punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata:

24.21. medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras;

24.22. medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis;

24.23. medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpe, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 metriem.

24.3 Robežlīgums satur:

24.31. ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz robežlīgumu;

24.32. robežlīguma priekšmetu – medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā;

24.33. robežlīguma darbības termiņu (ne mazāku par vienu gadu);

24.34. robežlīguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.

24.4 Robežlīguma izbeigšanas gadījumā vienošanās uzteicējam ir pienākums par to paziņot Valsts meža dienestam.

24.5 Valsts meža dienests izslēdz robežlīgumu no reģistra, ja robežlīgums ir izbeigts vai tas neatbilst šo noteikumu prasībām. Valsts meža dienests izslēdz robežlīgumu no reģistra ar nākamo medību sezonu.

24.6 Iesniegumu par robežlīguma reģistrāciju vai izslēgšanu no reģistra Valsts meža dienestā iesniedz strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā.

24.7 Valsts meža dienests šajos noteikumos minētos lēmumus paziņo adresātam Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtība

25. Medību vadītājs medību norisi dokumentē medību pārskatā (1. pielikums):

25.1. dzinējmedībās;

25.2. ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam;

25.3. medījot lapsas, jenotsuņus vai mežacūkas, ja tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis, siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.

26. Medību pārskatā norāda visus medību dalībniekus, medību vadītāju, kā arī medījamās dzīvnieku sugas. Medību dalībniekus, kam ir tiesības medīt ar šaujamieroci, reģistrē kā medniekus, un pārējos – kā dzinējus. Medību pārskatā norāda medību sākuma laiku (brīdi, kad tiek uzsāktas medības) un medību beigu laiku, kā arī medību pārtraukumus, ko nosaka medību vadītājs. Ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci dod lietošanai citam medniekam, medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu un uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru.

27. Dzinējmedību laikā medniekam ir pienākums laikus paziņot medību vadītājam par medīšanas pārtraukšanu un atgriešanos medībās.

28. Minimālais medību pārskata glabāšanas termiņš ir 30 dienas.

29. Reģistrējot medību iecirkni vai aktualizējot reģistrēto informāciju, medību tiesību lietotājs nosaka atbildīgo personu vai personas, kas medību laikā atbild par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību iecirknī (turpmāk – atbildīgā persona), un informāciju par personu – vārdu un uzvārdu, deklarēto dzīvesvietas adresi un kontakttālruņa numuru – iesniedz Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā. Ja atbildīgās personas ir vairākas, medību tiesību lietotājs nosaka teritoriju, par kuru katra persona ir atbildīga.

30. Atbildīgā persona vienu dienu pirms plānotajām medībām medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslā, informē Valsts robežsardzes struktūrvienību.