Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.468Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 30.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu unVispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts standartu pamatizglītībā, kas nosaka pamatizglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;

1.2. pamatizglītības mācību priekšmetu standartus, kas nosaka mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;

1.3. pamatizglītības programmu paraugus atbilstoši izglītības ieguves formām un izglītības programmu īpašajiem veidiem.

II. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi

2. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi ir šādi:

2.1. nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;

2.2. radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;

2.3. veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;

2.4. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, vidi un valsti.

3. Pamatizglītības programmu galvenie uzdevumi ir šādi:

3.1. veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;

3.2. nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju;

3.3. nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;

3.4. nodrošināt iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;

3.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;

3.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;

3.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;

3.8. iemācīt apzināties savu un citu atbildību par veselību.

III. Pamatizglītības obligātais saturs

4. Pamatizglītības obligāto saturu veido šādas izglītības jomas:

4.1. valoda;

4.2. tehnoloģiju un zinātņu pamati;

4.3. cilvēks un sabiedrība;

4.4. māksla.

5. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.

6. Pamatizglītības programmu saturu īsteno šādos mācību priekšmetos:

6.1. latviešu valoda latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs;

6.2. latviešu valoda un literatūra mazākumtautību pamatizglītības programmā;

6.3. mazākumtautības valoda mazākumtautību pamatizglītības programmā;

6.4. svešvaloda;

6.5. matemātika;

6.6. informātika;

6.7. dabaszinības;

6.8. bioloģija;

6.9. fizika;

6.10. ķīmija;

6.11. ģeogrāfija;

6.12. literatūra;

6.13. mūzika;

6.14. vizuālā māksla;

6.15. pasaules vēsture;

6.16. Latvijas vēsture;

6.17. sociālās zinības;

6.18. mājturība un tehnoloģijas;

6.19. sports;

6.20. ētika;

6.21. kristīgā mācība.

7. Pamatizglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:

7.1. Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (2. pielikums);

7.2. Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās. Mācību priekšmeta standarts1.–9. klasei (3. pielikums);

7.3. Mazākumtautības valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (4. pielikums);

7.4. Svešvaloda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (5. pielikums);

7.5. Matemātika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (6. pielikums);

7.6. Informātika. Mācību priekšmeta standarts 5.–7. klasei (7. pielikums);

7.7. Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–6. klasei (8. pielikums);

7.8. Bioloģija. Mācību priekšmeta standarts 7.–9. klasei (9. pielikums);

7.9. Fizika. Mācību priekšmeta standarts 8.–9. klasei (10. pielikums);

7.10. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.–9. klasei (11. pielikums);

7.11. Ģeogrāfija. Mācību priekšmeta standarts 7.–9. klasei (12. pielikums);

7.12. Literatūra. Mācību priekšmeta standarts 4.–9. klasei (13. pielikums);

7.13. Mūzika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (14. pielikums);

7.14. Vizuālā māksla. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (15. pielikums);

7.15. Pasaules vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9. klasei (16. pielikums);

7.16. Latvijas vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9. klasei (17. pielikums);

7.17. Sociālās zinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (18. pielikums);

7.18. Mājturība un tehnoloģijas. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (19. pielikums);

7.19. Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.–9. klasei (20. pielikums);

7.20. Ētika. Mācību priekšmeta standarts 1.–3. klasei (21. pielikums);

7.21. Kristīgā mācība. Mācību priekšmeta standarts 1.–3. klasei (22. pielikums).

8. Latviešu valodas un mazākumtautību mācību valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās nosaka šajos noteikumos ietvertie mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi.

9. Pamatizglītības programmās 1.–3. klasē pēc vecāku (personas, kas īsteno aizgādību) (turpmāk – vecāki) izvēles izglītojamie apgūst ētiku vai kristīgo mācību.

10. Nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā pamatizglītības programmām noteikto mācību stundu skaitu dienā un slodzi, izglītības iestāde pamatizglītības programmas ietvaros var īstenot mācību priekšmetus, kas nav minēti šo noteikumu 6. punktā. Šādu mācību priekšmetu standartus izglītības iestāde izstrādā patstāvīgi un saskaņo tos ar Valsts izglītības satura centru.

11. Izglītības programmās, kuras īsteno vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības formā, kā arī izglītības programmās, kuras īsteno ieslodzījuma vietās, var neiekļaut šo noteikumu 6.18. un 6.19. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.

12. Speciālajās pamatizglītības programmās izglītības iestāde šajos noteikumos minētās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim:

12.1. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.8., 6.9. un 6.10. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.7., 6.17. un 6.18. apakšpunktā minēto mācību priekšmetu saturā;

12.2. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.20. un 6.21. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.17. apakšpunktā minētā mācību priekšmeta saturā, kā arī šo noteikumu 6.4., 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.12., 6.15. un 6.16. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.

13. Visās pamatizglītības programmās iekļauj šādas tēmas: vide, drošība un veselība.

IV. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

14. Standartā noteiktās pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi noteiktas atbilstoši optimālajam izglītojamo zināšanu un prasmju līmenim.

15. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

15.1. prasību atklātības un skaidrības princips. Mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

15.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips. Iegūto pamatizglītību vērtē, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

15.3. vērtējuma atbilstības princips. Noslēguma pārbaudes darbā piedāvā iespēju apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

15.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;

15.5. vērtēšanas regularitātes princips. Mācību sasniegumus vērtē regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;

15.6. vērtējuma obligātuma princips. Izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.

16. Izglītojamā mācību sasniegumus 1. klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

17. Izglītojamā mācību sasniegumus 2. un 3. klasē šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.5. apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos un 3. klasē šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā vērtē 10 ballu skalā (23. pielikums), pārējos mācību priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši.

18. Izglītojamā mācību sasniegumus 4.–9. klasē vērtē 10 ballu skalā.

19. Centralizētajā eksāmenā izglītojamā mācību sasniegumus izsaka procentuālajā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta pamatizglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.

20. Izglītojamiem centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības sertifikātā papildus norāda valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi atbilstoši normatīvajam aktam par valsts valodas zināšanu apjomu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

21. Valsts pārbaudījumi, beidzot 3. klasi, ir šādi:

21.1. diagnosticējošais darbs ar kombinētu mācību saturu;

21.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās.

22. Valsts pārbaudījumi, beidzot 6. klasi, ir šādi:

22.1. diagnosticējošais darbs latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

22.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

22.3. diagnosticējošais darbs matemātikā;

22.4. diagnosticējošais darbs dabaszinībās;

22.5. diagnosticējošais darbs mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās.

23. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9. klasi, ir šādi:

23.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

23.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

23.3. eksāmens matemātikā;

23.4. eksāmens Latvijas vēsturē;

23.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;

23.6. eksāmens svešvalodā.

V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni

24. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.

25. Ir šādas mācību sasniegumu vērtēšanas formas:

25.1. mutiskā;

25.2. rakstiskā;

25.3. praktiskā;

25.4. kombinētā.

26. Mācību sasniegumu vērtēšana ir integrēta mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju, kā arī mācību sasniegumu attīstības dinamikas noteikšanai.

27. Mācību sasniegumus vērtē:

27.1. pedagogs;

27.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus;

27.3. izglītojamie, savstarpēji novērtējot viens otra sasniegumus;

27.4. izglītības iestādes administrācija;

27.5. izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists;

27.6. Valsts izglītības satura centrs.

28. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir šādi:

28.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;

28.2. kārtējā vērtēšana mācību procesa laikā, nosakot izglītojamā mācību sasniegumus, lai tos uzlabotu un saskaņotu mācību procesa norises, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, kā arī veicinot izglītojamā pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;

28.3. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā.

29. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtētājs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto pamatizglītības programmu.

30. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, izliek visās klasēs, izņemot šo noteikumu 6.7., 6.13., 6.14., 6.17., 6.18., 6.19., 6.20. un 6.21. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus 1.–3. klasē un šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto mācību priekšmetu 1.–2. klasē.

31. Mācību sasniegumu vērtētājs izglītības iestādes obligātajā dokumentācijā lieto apzīmējumu "nv" (nav vērtējuma), ja saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus. Izglītības iestāde iekšējos normatīvajos aktos nosaka gadījumus, kad mācību sasniegumu vērtētājs ir tiesīgs lietot apzīmējumu "nv".

VI. Pamatizglītības programmu paraugi

32. Šo noteikumu 24. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts paraugs pamatizglītības programmai (izglītības programmas kods 21011111), kas ietver:

32.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) programmu (izglītības programmas kods 11011111);

32.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 11011112);

32.3. pamatizglītības vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011112);

32.4. pamatizglītības neklātienes programmu (izglītības programmas kods 21011113);

32.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programmu (izglītības programmas kods 21012111);

32.6. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu (izglītības programmas kods 21013111);

32.7. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena programmu (izglītības programmas kods 21014111);

32.8. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) programmu (izglītības programmas kods 23011111);

32.9. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 23011112);

32.10. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011113).

33. Šo noteikumu 25. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts paraugs mazākumtautību pamatizglītības programmai (izglītības programmas kods 21011121), kas ietver:

33.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011121);

33.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011122);

33.3. pamatizglītības mazākumtautību vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011122);

33.4. pamatizglītības mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 21011123);

33.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21012121);

33.6. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21013121);

33.7. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014121);

33.8. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011121);

33.9. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011122);

33.10. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011123).

34. (Svītrots ar MK 20.08.2019. noteikumiem Nr. 379)

35. Šo noteikumu 27. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts paraugs pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmai (izglītības programmas kods 21011911), kas ietver:

35.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011911);

35.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011921);

35.3. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011912);

35.4. pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011922);

35.5. pamatizglītības sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21011921);

35.6. pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011912);

35.7. pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011922);

35.8. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014911);

35.9. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014921);

35.10. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014912);

35.11. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014922);

35.12. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011911);

35.13. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sociālās korekcijas izglītības mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011921);

35.14. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011912);

35.15. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011922);

35.16. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 23014911);

35.17. pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 23014921).

36. Šo noteikumu 28. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmu paraugs šādām izglītības programmām:

36.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar redzes traucējumiem (izglītības programmas kods 2015111);

36.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar redzes traucējumiem (izglītības programmas kods 2015121);

36.3. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem (izglītības programmas kods 21015211);

36.4. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem (izglītības programmas kods 21015221);

36.5. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015311);

36.6. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015321);

36.7. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām (izglītības programmas kods 21015411);

36.8. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām (izglītības programmas kods 21015421);

36.9. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar valodas traucējumiem (21015511);

36.10. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar valodas traucējumiem (21015521);

36.11. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015611);

36.12. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015621);

36.13. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015711);

36.14. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015721).

37. Šo noteikumu 29. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmu paraugs šādām izglītības programmām:

37.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015811);

37.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015821).

38. Šo noteikumu 30. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmu paraugs šādām izglītības programmām:

38.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015911);

38.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015921).

VII. Noslēguma jautājumi

39. Šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētā mācību priekšmeta īstenošanu atbilstoši šo noteikumu 31. pielikumam nodrošina 2014./2015. un 2015./2016. mācību gadā 3.–9. klasē, 2016./2017. mācību gadā 4.–9. klasē, 2017./2018. mācību gadā 5.–9. klasē, 2018./2019. mācību gadā 6.–9. klasē, 2019./2020. mācību gadā 7.–9. klasē, 2020./2021. mācību gadā 8.–9. klasē, 2021./2020. mācību gadā 9. klasē.

40. Ar 2014./2015. mācību gadu 1. klasē un ar 2015./2016. mācību gadu 1. un 2. klasē pamatizglītības programmu šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā īsteno atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

41. Ar 2014./2015. mācību gadu pamatizglītības programmu šo noteikumu 6.15. un 6.16. apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos īsteno atbilstoši šo noteikumu 16. un 17. pielikumam.

42. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmu, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ir tiesīgas to īstenot līdz licences darbības termiņa beigām.

43. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmu, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, līdz 2015. gada 1. septembrim saņem jaunu licenci pamatizglītības programmas īstenošanai.

44. Latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmās:

44.1. no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 31. augustam 8. klasē lieto atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam;

44.2. no 2019. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam 9. klasē lieto atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaIzglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā1.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Izglītošanas jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs

1	2	3	4
Nr. p.k.	Izglītošanas joma	Mācību priekšmeti	Galvenie uzdevumi
1	2	3	4
1.1.	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	MatemātikaDabaszinībasFizikaĶīmijaBioloģijaĢeogrāfijaInformātika	Nodrošināt iespēju apgūt pamatzināšanas par matemātikas un dabaszinātņu likumsakarībām, informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām, veicinot dabas vienotības izpratni.Veicināt pētniecības darba pamatu apguvi, vērojot parādības un procesus dabā, izmantojot matemātiskos modeļus un informācijas tehnoloģijas.Attīstīt izpratni par saistību starp matemātikas un dabaszinātņu sasniegumiem, tehnoloģijām, cilvēka ikdienas dzīvi, saimniecisko darbību un vidi, radot nepieciešamību rūpēties par vides un veselības saglabāšanu.Attīstīt daudzveidīgu mācību pieredzi.
1.2.	Valoda	Latviešu valodaLatviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās)Mazākumtautības valoda (mazākumtautību izglītības programmās)Svešvaloda	Veidot valodas kompetenci, tas ir, saprast runātā un rakstītā teksta domu; radoši izteikt savas domas rakstos un runā.Pilnveidot zināšanas par valodas sistēmu, tās likumsakarībām un īpatnībām.Izkopt valodas un saskarsmes kultūru.Mācīt uztvert valodu kā cilvēces un nacionālās kultūras sastāvdaļu un veidot personisku atbildību par savas valodas kultūru.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes.
1.3.	Māksla	LiteratūraMūzikaVizuālā māksla	Iepazīstināt ar dažādām mākslinieciskās izteiksmes formām.Rosināt izteikt sevi radošajos darbos, piedalīties mākslinieciskajā darbībā (piemēram, dziedāt, spēlēt, zīmēt, veidot, rakstīt), attīstīt mākslas darba uztveri.Iepazīstināt ar mākslas pasaules daudzveidību.Pilnveidot mācīšanās prasmes.
1.4.	Cilvēks un sabiedrība	Latvijas vēsturePasaules vēstureSociālās zinībasMājturība un tehnoloģijasSportsĒtikaKristīgā mācība	Veidot izpratni par cilvēka garīgās un fiziskās attīstības un pilsoniskuma vispārējiem nosacījumiem.Veidot izpratni par veselības un dzīvības vērtību, savu atbildību par veselību un veselīgu vidi, kā arī par veselīgu paradumu nozīmi veselības saglabāšanā.Pilnveidot izpratni par sabiedrības uzbūvi un attīstību.Pilnveidot izpratni par ilgtspējīgu attīstību.Attīstīt pieredzi patstāvīgi, radoši un argumentēti interpretēt pagātnes un mūsdienu notikumus.Veidot saskarsmes un sadarbības prasmes.Sekmēt pozitīvu un aktīvu attieksmi pret dzīvi sabiedrībā un attīstīt demokrātiskas pilsoniskas līdzdalības prasmes.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes.
Nr.p.k.	Izglītošanasaspekti	Vispārīgais saturs
---	---	---
1	2	3
2.1.	Pašizpausmes un radošais aspekts	Radošās darbības pieredze.Patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības.Atjautības, iztēles kopšana.Iespēja nodarboties ar māksliniecisko jaunradi, sportu.
2.2.	Analītiski kritiskais aspekts	Intelektuālās darbības pieredze - patstāvīga, loģiska, bez pretrunām, motivēta, kritiska un produktīva domāšana.Prasme formulēt un pamatot savu viedokli.Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne.
2.3.	Morālais un estētiskais aspekts	Izpratne par jēdzieniem, kas saistīti ar cilvēku savstarpējo saskarsmi - taisnīgums, cieņa, vienlīdzība, godīgums, uzticamība, atbildība, savaldība, izpalīdzība, iejūtība, laipnība.Izpratne par cilvēka tiesībām uz vienlīdzību.Pozitīva attieksme pret kultūras mantojumu.
2.4.	Sadarbības aspekts	Prasme sadarboties, strādāt komandā.Prasme uzklausīt un respektēt dažādus viedokļus.Prasme pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu.Prasme atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, ekstremālās situācijās un rūpēties par savu un citu cilvēku drošību, ja nepieciešams, meklēt palīdzību.
2.5.	Saziņas aspekts	Latviešu valodas prasme.Praktiska pieredze valodas lietošanā.Prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās.Prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli.
2.6.	Mācīšanās un praktiskās darbības aspekts	Prasme patstāvīgi mācīties, arī plānot un organizēt mācīšanās procesu.Dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā.Prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību.Prasme izmantot modernās tehnoloģijas.
2.7.	Matemātiskais aspekts	Matemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (piemēram, mērīšana, aprēķināšana, salīdzināšana, ilustrēšana diagrammās, grafikos).

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā2.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Latviešu valoda.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā3.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā4.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Mazākumtautības valoda.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā5.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Svešvaloda.Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā6.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Matemātika.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā7.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Informātika.Mācību priekšmeta standarts 5.-7.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā8.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Dabaszinības.Mācību priekšmeta standarts 1.-6.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā9.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Bioloģija.Mācību priekšmeta standarts 7.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā10.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Fizika.Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā11.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Ķīmija.Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā12.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Ģeogrāfija.Mācību priekšmeta standarts 7.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā13.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Literatūra.Mācību priekšmeta standarts 4.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā14.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Mūzika.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā15.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Vizuālā māksla.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā16.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Pasaules vēsture.Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā17.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Latvijas vēsture.Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā18.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Sociālās zinības.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā19.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Mājturība un tehnoloģijas.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā20.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Sports.Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā21.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Ētika.Mācību priekšmeta standarts 1.-3.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā22.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Kristīgā mācība.Mācību priekšmeta standarts 1.-3.klasei

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā23.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā24.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468

Pamatizglītības programmas paraugs

Izglītības jomas un mācību priekšmeti	1.kl.	2.kl.	3.kl.	4.kl.	5.kl.	6.kl.	7.kl.	8.kl.	9.kl.
Valoda
Latviešu valoda	6	6	6	5	5	4	3	3	3
Pirmā svešvaloda*	1	1	3	3	3	3	3	3	3
Otrā svešvaloda						2	3	3	3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
Matemātika	4	4	4	5	5	5	6	5	5
Informātika					1	1	1
Dabaszinības	1	1	2	1	1	2
Bioloģija							1	1	2
Fizika								1	2
Ķīmija								1	2
Ģeogrāfija							1	1	2
Cilvēks un sabiedrība
Latvijas vēsture						1	1	1	1
Pasaules vēsture						1	1	1	1
Sociālās zinības	1	1	1	1	1	2	1	1	2
Ētika / Kristīgā mācība	1	1	1
Mājturība un tehnoloģijas	1	1	1	1	1	2	1	1	2
Sports	2	2	2	2	2	2	2	2	2
Māksla
Literatūra				1	2	2	2	2	2
Mūzika	2	2	2	2	2	2	1	1	1
Vizuālā māksla	2	2	2	1	1	1	1	1	1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei**	1	2	0	4	4	0	4	6	0
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā	22	23	24	26	28	30	32	34	34
Izglītības jomas un mācību priekšmeti	1.kl.	2.kl.	3.kl.	4.kl.	5.kl.	6.kl.	7.kl.	8.kl.	9.kl.
---	---	---	---	---	---	---	---	---	---
Valoda
Latviešu valoda*	6	6	6	6	5	4	3	3	3
Pirmā svešvaloda **	1	1	3	3	3	3	3	3	3
Otrā svešvaloda						2	3	3	3
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
Matemātika	4	4	4	5	5	5	6	5	5
Informātika					1	1	1
Dabaszinības	2	2	2	2	2	2
Bioloģija							2	2	2
Fizika								2	2
Ķīmija								2	2
Ģeogrāfija							2	2	2
Cilvēks un sabiedrība
Latvijas vēsture						1	1	1	1
Pasaules vēsture						1	1	1	1
Sociālās zinības	1	1	1	2	2	2	1	1	1
Ētika / Kristīgā mācība	1	1	1
Mājturība un tehnoloģijas	1	1	1	1	2	2	2	2	2
Sports	2	2	2	2	2	2	2	2	2
Māksla
Literatūra					2	2	2	2	2
Mūzika	2	2	2	2	2	2	1	1	1
Vizuālā māksla	2	2	2	2	1	1	1	1	1
Mācību stundas izglītības iestādes izvēlei***	0	1	0	1	1	0	1	1	1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā	22	23	24	26	28	30	32	34	34
Izglītības jomas un mācību priekšmeti	1.kl.	2.kl.	3.kl.	4.kl.	5.kl.	6.kl.	7.kl.	8.kl.	9.kl.
---	---	---	---	---	---	---	---	---	---
Valoda
Latviešu valoda	3	3	3	3	3	3	3	3	3
Pirmā svešvaloda *	1	1	1	1	1	1	1	1	1
Otrā svešvaloda						1	1	1	1
Tehnoloģiju un zinātņu pamati
Matemātika	2	2	3	3	3	3	3	3	3
Informātika					1	1	1
Dabaszinības	1	1	1	1	1	1
Bioloģija							1	1	1
Fizika								1	1
Ķīmija								1	1
Ģeogrāfija							1	1	1
Cilvēks un sabiedrība
Latvijas vēsture						1	1	1	1
Pasaules vēsture						1	1	1	1
Sociālās zinības			1	1	1	1	1	1	1
Ētika / Kristīgā mācība	1	1	1
Mājturība un tehnoloģijas **	1	1	1	1	1	1	1	1	1
Sports **	1	1	1	1	1	1	1	1	1
Māksla
Literatūra				1	1	1	1	1	1
Mūzika	1	1	1	1	1	1	1	1	1
Vizuālā māksla	1	1	1	1	1	1	1	1	1
Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā	13	13	17	16	18	23	26	27	31

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

25.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 12.augustanoteikumiem Nr.468

Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs

Nr. p. k.	Izglītības joma un mācību priekšmets*	Klase	Klase	Klase	Klase	Klase	Klase	Klase	Klase	Klase
Nr. p. k.	Izglītības joma un mācību priekšmets*	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
1.	Valoda	Valoda	Valoda	Valoda	Valoda	Valoda	Valoda	Valoda	Valoda	Valoda
2.	Latviešu valoda un literatūra	4	4	4	4	4	5	5	5	5
3.	Mazākumtautības valoda	4	5	5	4	4	4	3	3	3
4.	Svešvaloda	1	1	2	2	2	2	2	2	2
5.	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6.	Matemātika	4	4	4	5	5	5	6	5	5
7.	Informātika					1	1	1
8.	Dabaszinības	1	1	2	1	1	2
9.	Bioloģija							1	1	2
10.	Fizika								1	2
11.	Ķīmija								1	2
12.	Ģeogrāfija							1	1	2
13.	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība	Cilvēks un sabiedrība
14.	Latvijas vēsture						1	1	1	1
15.	Pasaules vēsture						1	1	1	1
16.	Sociālās zinības	1	1	1	1	1	2	1	1	2
17.	Ētika/Kristīgā mācība	1	1	1
18.	Mājturība un tehnoloģijas	1	1	1	1	1	1	1	1	1
19.	Sports	2	2	2	2	2	2	2	2	2
20.	Māksla	Māksla	Māksla	Māksla	Māksla	Māksla	Māksla	Māksla	Māksla	Māksla
21.	Literatūra				1	2	2	2	2	2
22.	Mūzika	1	1	1	1	1	1	1	1	1
23.	Vizuālā māksla	1	1	1	2	1	1	1	1	1
24.	Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles**	1	1	0	2	3	0	3	5	0
25.	Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā	22	23	24	26	28	30	32	34	34

Piezīmes.1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma 8. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:1) latviešu valodā (2. rinda);2) mazākumtautības valodā (3. rinda);3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 4. rindas līdz 24. rindai).2. ** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei.