Noteikumi par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm

Ministru kabineta noteikumi Nr.668Rīgā 2014.gada 28.oktobrī (prot. Nr.58 16.§)

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma2.panta 1.punkta "g" apakšpunktu un 17.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet kurām ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē, sēklu ražošanā, šķirņu uzturēšanā un – attiecībā uz dārzeņu sugām – šķirņu uzturēšanā (turpmāk – ekvivalences valstis), kā arī prasības sēklu kvalitātei un marķēšanai, ievedot sēklas no šīm valstīm.

2. Noteikumi attiecas uz normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugām un normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugām.

3. Atļauts ievest:

3.1. sēklas no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām valstīm, kurām ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā;

3.2. dārzeņu sugu standartsēklas no šo noteikumu 2. pielikumā minētajām valstīm, kurām ir piešķirta ekvivalence dārzeņu sugu šķirņu uzturēšanā.

4. (Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 16)

5. Sēklu ievešanu Latvijā no ekvivalences valstīm kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

II. Lauku apskates, sēklu ražošanas un šķirņu uzturēšanas nosacījumi

6. Ekvivalences valstīs veiktās lauku apskates ir līdzvērtīgas lauku apskatēm, kas veiktas saskaņā ar normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām.

7. Ja no ekvivalences valstīm ieved sēklas, šo sugu lauku apskatēm jābūt veiktām saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmās noteiktajām prasībām, ja attiecīgās sugas ir minētas normatīvajos aktos par:

7.1. labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.2. lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.3. eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.4. biešu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.5. dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

8. Ekvivalences valstīs ražotās sēklas ir līdzvērtīgas Latvijā ražotajām sēklām, ja tās ir sertificētas šo noteikumu 1. pielikumā minētajās oficiālajās institūcijās un atbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, kā arī šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

9. Ekvivalences valstīs ražotās dārzeņu sugu standartsēklas ir līdzvērtīgas Latvijā ražotajām sēklām, ja tās atbilst normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību standartsēklām noteiktajām prasībām.

10. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved bāzes sēklas, tad to šķirņu iepriekšējās paaudzes sēklām, kas tiek uzturētas tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, jābūt izaudzētām Eiropas Savienības dalībvalstīs.

11. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved bāzes sēklas, tad attiecībā uz šķirnēm, kas tiek uzturētas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbildību par iepriekšējo paaudžu sēklu izaudzēšanu nodrošina:

11.1. uzturētājs, kas minēts Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu šķirņu kopējā katalogā;

11.2. uzturētājs, kas minēts Eiropas Savienības dārzeņu šķirņu kopējā katalogā;

11.3. uzturētājs no valsts, kurai ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence par trešajās valstīs veikto šķirņu uzturēšanas prakses pārbaužu līdzvērtīgumu.

12. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved sertificētas sēklas, tad iepriekšējās paaudzes sēklām jābūt ražotām, oficiāli pārbaudītām un sertificētām Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī, kurai ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā, un bāzes sēklām jābūt ražotām, ievērojot šo noteikumu 10. punktā minētās prasības.

13. Šo noteikumu 3. pielikumā minētajās ekvivalences valstīs oficiālo institūciju veiktās šķirņu uzturēšanas prakses pārbaudes normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, biešu un dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugu grupām ir līdzvērtīgas Latvijā veiktajām šķirņu uzturēšanas prakses pārbaudēm.

III. Sēklu kvalitātes prasības

14. Sēklas, kuras ieved no ekvivalences valstīm, atbilst šādām prasībām:

14.1. sēklu kvalitātes novērtēšanai sēklu paraugi ir ņemti oficiāli saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) metodēm, un sēklu partijas un parauga masas rādītāji atbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajiem rādītājiem;

14.2. sēklas ir oficiāli novērtētas saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) metodēm.

15. Ja sēklas ieved no Kanādas un ASV, paraugu ņemšanu un sēklas kvalitātes rādītāju noteikšanu veic oficiāli atzītā sēklu kontroles laboratorijā saskaņā ar Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) noteikumiem.

16. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās sēklas, kuru kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

17. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās dārzeņu sugu standartsēklas, kuru kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību standartsēklām noteiktajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

18. No ekvivalences valstīm ievesto sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti ir:

18.1. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts;

18.2. Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) vai – ja sēklas paredzēts ievest no ASV vai Kanādas – Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments;

18.3. attiecīgās valsts pilnvarotās institūcijas oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā vai trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā – labības sugu sēklām.

IV. Sēklu marķēšana

19. Sēklas, ko ieved no ekvivalences valstīm, ir iesaiņotas oficiālā uzraudzībā, un to iesaiņojumam ir pievienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķete.

20. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetē vai minētajai etiķetei papildus pievienotajā oficiālajā etiķetē norādāmā informācija ir noteikta šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļā.

21. Ja informācija uz iesaiņojuma nav neizdzēšami uzdrukāta vai netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes, iesaiņojumā ievieto dokumentu, kas satur šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

22. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās dārzeņu sugu standartsēklas, kas ir iesaiņotas un etiķetētas saskaņā ar normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām.

23. Ja no ekvivalences valstīm ieved sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, bet ir izaudzētas un novāktas ekvivalences valstīs, tās ir iesaiņotas oficiālā uzraudzībā un to iesaiņojumam ir pievienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķete un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts. Papildus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātam ir pievienots arī attiecīgās valsts oficiālās institūcijas izsniegts oficiāls sertifikāts, kurā norādīta šāda informācija:

23.1. lauka apsēšanai izmantotās sēklu partijas numurs;

23.2. tās valsts nosaukums, kura sēklas sertificējusi;

23.3. platība (ha), no kuras iegūtas sēklas;

23.4. sēklu daudzums (kg);

23.5. apliecinājums par to, ka sējumi, no kuriem iegūtas sēklas, atbilst sēklaudzēšanas prasībām, kas noteiktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmās.

24. Latvijā atkārtoti noslēdzot ekvivalences valstīs ražoto sēklu iesaiņojumus, ievēro normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktās prasības.

25. Latvijā atkārtoti noslēdzot ekvivalences valstīs ražoto lopbarības augu, dārzeņu un biešu sēklu nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus, ievēro normatīvajos aktos par lopbarības augu, dārzeņu un biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecību noteiktās prasības.

26. Prasības, kas sēklu iesaiņojumu atkārtotai noslēgšanai noteiktas normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, piemēro arī tad, ja sajauc kopā Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotās un ekvivalences valstīs ražotās vienas šķirnes un kategorijas sēklas, lai uzlabotu to dīdzību, un ja:

26.1. apvienotā sēklu partija ir viendabīga saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības, lopbarības augu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu un biešu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

26.2. uz etiķetes ir visu ražotājvalstu nosaukumi.

27. Ievedot sēklu šķirni, kas ir ģenētiski modificēta vai satur ģenētiski modificētus organismus, ievēro normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu noteiktās prasības. Etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā norāda informāciju par to, ka šķirne ir ģenētiski modificēta vai satur ģenētiski modificētus organismus.

28. Ja ieved sēklas, kas apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķimikālijām, to norāda etiķetē. Sēklu apstrādē izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļiem jābūt reģistrētiem Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

V. Noslēguma jautājums

29. Noteikumi ir spēkā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Ministru prezidenta vietā –satiksmes ministrs Anrijs MatīssZemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 28.oktobranoteikumiem Nr. 668

Valstis, kurām piešķirta ekvivalence attiecīgu kultūraugu sugu grupu lauku apskatē un sēklu ražošanā

2.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 28.oktobranoteikumiem Nr.668

Valstis, kurām piešķirta ekvivalence dārzeņu sugu šķirņu uzturēšanā

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

3.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 28.oktobranoteikumiem Nr.668

Valstis, kurām piešķirta ekvivalence attiecīgu kultūraugu sugu grupu šķirņu uzturēšanā

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

4.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 28.oktobranoteikumiem Nr.668

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetē vai papildu oficiālajā etiķetē un dokumentā norādāmā informācija

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs