Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā

Ministru kabineta noteikumi Nr.784Rīgā 2014.gada 16.decembrī (prot. Nr.71 37.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodavadības likuma 8.pantu, 20.panta 2.punktuun 26.panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu, tai skaitā:

1.1. Eiropas Savienības fondu projektu (turpmāk – projekts) sadarbības partneru piesaistes nosacījumus;

1.2. institūcijas, kas atbildīgas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013), 7. un 8. pantā minēto horizontālo principu koordināciju, kā arī minēto institūciju tiesības un pienākumus;

1.3. projektu iesniegumu atlases kārtību;

1.4. projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu;

1.5. kārtību, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 23. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

1.6. lielā projekta (regulas Nr. 1303/2013 100. panta izpratnē) iesnieguma izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtību;

1.7. civiltiesiska līguma (turpmāk – līgums) un vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) saturu;

1.8. līguma un vienošanās slēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību;

1.9. projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanas kārtību.

2. Šo noteikumu IV un V nodaļa, kā arī 1., 2. un 3. pielikums neattiecas uz finanšu instrumentiem un fondu fondiem.

3. Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var projekta īstenošanā iesaistīt sadarbības partneri, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

3.1. atbilst normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktajām prasībām;

3.2. iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu rezultātā finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

3.1 Sadarbības partneris nav tiesīgs ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai.

4. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar šo noteikumu 3. punktā minēto sadarbības partneri:

4.1. slēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, ja normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav noteikts citādi, un nodrošina, ka sadarbības partneris ievēro projekta īstenošanā izvirzītās prasības;

4.2. nedeleģē sadarbības partnerim atbildību par likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajiem finansējuma saņēmēja pienākumiem, kā arī maksājumu pieprasījumu iesniegšanu sadarbības iestādē.

5. Finansējuma saņēmējs sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

5.1. sadarbības partnera un finansējuma saņēmēja rekvizīti;

5.2. sadarbības partnera pienākumi un tiesības;

5.3. sadarbības partnera finansējuma plānošana;

5.4. ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš;

5.5. piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtība;

5.6. līguma vai vienošanās darbības laiks, tā grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

5.7. rīcība nepārvaramas varas gadījumā;

5.8. strīdu izšķiršanas kārtība;

5.9. informācija par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un projekta īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, kā arī to uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija analizē atbildīgo iestāžu sagatavoto specifisko atbalsta mērķu teritoriālo kartējumu atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019. gadam, izvērtējot minēto mērķu savstarpējo efektu un ietekmi uz teritoriju attīstību, kā arī atbilstību pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem mērķiem un investīciju plāniem, sniedzot atbildīgajām iestādēm, vadošajai iestādei un par nozaru politiku atbildīgajām ministrijām priekšlikumus specifisko atbalsta mērķu īstenošanai.

II. Horizontālie principi

7. Par horizontālo principu koordināciju (ieviešanas uzraudzību) ir atbildīgas šādas institūcijas:

7.1. Labklājības ministrija – par horizontālo principu "Vienlīdzīgas iespējas" (regulas Nr. 1303/2013 7. pants);

7.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – par horizontālo principu "Ilgtspējīga attīstība" (regulas Nr. 1303/2013 8. pants).

8. Par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgajām institūcijām ir šādi pienākumi:

8.1. izstrādāt metodisko materiālu par attiecīgo horizontālo principu ieviešanas uzraudzību, nodrošināt konsultatīvu un metodisku atbalstu saistībā ar attiecīgā horizontālā principa ieviešanas uzraudzību konkrētajās specifisko mērķu atbalsta jomās;

8.2. sniegt atzinumus par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektiem, tiesību aktu projektiem Eiropas Savienības fondu jomā un sniegt uzraudzības komitejai un apakškomitejai atzinumus par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektiem, kas saistīti ar horizontālajiem principiem;

8.3. veikt analīzi par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu atbilstību attiecīgajiem horizontālajiem principiem un horizontālo rādītāju sasniegšanu darbības programmas ieviešanā un iesniegt vadošajai iestādei kopsavilkumu par minētās analīzes rezultātiem.

9. Par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgajām institūcijām ir tiesības pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un nozares ministrijām informāciju, kas nepieciešama horizontālo principu ieviešanai (ja minētā informācija nav pieejama Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam), un izteikt Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām argumentētus priekšlikumus efektīvākai horizontālo principu ieviešanai.

III. Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu sagatavošana, apstiprināšana un grozījumu izdarīšana

10. Vadošā iestāde sadarbībā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētās regulas Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (turpmāk – regula Nr. 240/2014) 3. un 4. pantā noteiktajiem partneriem un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus – Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam (turpmāk – partnerības līgums) projektu un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) projektu.

11. Vadošā iestāde nodrošina pārstāvību sarunās ar Eiropas Komisiju par partnerības līguma projekta un darbības programmas projekta apstiprināšanu.

12. Grozījumus partnerības līgumā un darbības programmā izdara šādā kārtībā:

12.1. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas (turpmāk – uzraudzības komiteja) locekļi sagatavo un iesniedz uzraudzības komitejas sekretariātā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem;

12.2. ja uzraudzības komiteja atbalsta grozījumu izdarīšanu, vadošā iestāde nodrošina grozījumu projekta iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

13. Mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par grozījumu apstiprināšanu partnerības līgumā vadošā iestāde atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 16. panta 5. punktam informē par to Eiropas Komisiju.

14. Mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par grozījumu apstiprināšanu darbības programmā vadošā iestāde atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 96. panta 11. punktam informē par to Eiropas Komisiju.

IV. Projektu iesniegumu atlase un līguma un vienošanās slēgšana

15. Sadarbības iestāde izstrādā projektu iesniegumu atlases nolikumu. Tajā iekļauj vismaz šādu informāciju:

15.1. specifiskā atbalsta mērķa numurs un nosaukums;

15.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākums (ja attiecināms);

15.3. specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma projektu iesniegumu atlases kārta (ja attiecināms);

15.4. projektu iesniegumu atlases īstenošanas veids atbilstoši normatīvajam aktam par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

15.5. projektu iesniegumu atlasei pieejamais Eiropas Savienības fonda finansējums, maksimālā atbalsta intensitāte un nepieciešamais līdzfinansējums atbilstoši normatīvajam aktam par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

15.6. norāde uz normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ietvertajām prasībām projekta iesniedzējam;

15.7. projektu iesniegumu iesniegšanas sākuma un beigu termiņš;

15.8. projektu iesniegumu noformēšanas un iesniegšanas kārtība;

15.9. projekta iesnieguma veidlapa;

15.10. norāde uz projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku;

15.11. papildus iesniedzamo dokumentu saraksts;

15.12. uzraudzības komitejā apstiprinātie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji;

15.13. projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika;

15.14. nosacījumi, kurus var ietvert lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu;

15.15. lēmuma pieņemšanas un paziņošanas kārtība;

15.16. līguma vai vienošanās projekts.

16. Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasi izsludina šādā kārtībā:

16.1. ja atlase ir atklāta, sadarbības iestāde oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz paziņojumu par šīs atlases izsludināšanu un ne vēlāk kā atlases izsludināšanas dienā sadarbības iestādes tīmekļa vietnē ievieto projektu iesniegumu atlases nolikumu;

16.2. ja atlase ir ierobežota, sadarbības iestāde normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktajiem projektu iesniedzējiem nosūta uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, informējot par to atbildīgo iestādi, un uzaicinājuma nosūtīšanas dienā sadarbības iestādes tīmekļa vietnē ievieto projektu iesniegumu atlases nolikumu.

17. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vērtē projektu iesniegumus saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku. Ja projektu iesniegumu atlase ir ierobežota, projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projekta iesniegumu var sākt vērtēt uzreiz pēc tā saņemšanas.

18. Ja ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros sadarbības iestāde ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu, tai pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi ir tiesības uzaicināt projekta iesniedzēju vienu reizi atkārtoti iesniegt projekta iesniegumu.

19. Sadarbības iestāde projekta iesnieguma standartveidlapu (1. pielikums) pirms iekļaušanas projektu iesniegumu atlases nolikumā precizē atbilstoši konkrētā specifiskā atbalsta mērķa prasībām. Projekta iesnieguma standartveidlapa neattiecas uz lielā projekta iesniegumu.

20. Projektu iesniegumu atlases nolikumam pievienoto līguma vai vienošanās projektu var precizēt atbilstoši projekta specifikai attiecīgi līguma vai vienošanās slēgšanas procesā.

21. Republikas pilsētas pašvaldība, veicot atbilstoši likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam deleģētos uzdevumus, atrodas finanšu ministra funkcionālajā pakļautībā. Finanšu ministrs funkcionālo pakļautību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja) starpniecību.

22. Vadošajai iestādei specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu projektu iesniegumu atlasēs, kuras īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (turpmāk – regula Nr. 1301/2013), 7. panta 4. punktu, atbilstoši regulas Nr. 1301/2013 7. panta 5. punktam ir tiesības izlases veidā veikt galīgo pārbaudi par projekta iesnieguma atbilstību normatīvajam aktam par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

23. Vadošā iestāde var deleģēt sadarbības iestādei šo noteikumu 22. punktā minētās galīgās pārbaudes veikšanu.

24. Vadošā iestāde vai sadarbības iestāde 20 darbdienu laikā pēc informācijas par projektu iesniegumu vērtēšanas rezultātiem saņemšanas no republikas pilsētas pašvaldības sniedz atzinumu par saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu veikto galīgo pārbaudi. Republikas pilsētas pašvaldība pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu vai sniedz atzinumu par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, ņemot vērā vadošās iestādes vai sadarbības iestādes atzinumā izteiktos iebildumus.

25. Sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs līgumu vai vienošanos noslēdz 30 darbdienu laikā no brīža, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi.

26. Pēc finansējuma saņēmēja motivēta lūguma vai citu objektīvu apstākļu dēļ sadarbības iestāde var pagarināt šo noteikumu 25. punktā minēto līguma vai vienošanās noslēgšanas termiņu, kas kopumā no brīža, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, nepārsniedz 60 darbdienas. Ja finansējuma saņēmējs līgumu vai vienošanos nenoslēdz noteiktajā termiņā, pēc minētā termiņa līguma vai vienošanās slēgšana nav pieļaujama.

27. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par nosacījumu izpildi, bet pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas finansējuma saņēmējs vai sadarbības iestāde var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, ja tā nav aktuāla, pēc būtības nemainot projekta iesniegumu. Precizējumus izdara, nepārsniedzot šo noteikumu 25. un 26. punktā minēto termiņu.

V. Kārtība, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību izslēgšanas noteikumiem

28. Sadarbības iestāde pārbaudi par projekta iesniedzēja atbilstību likuma 23. pantā noteiktajiem projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem (izņemot likuma 23. panta pirmās daļas 5. punktā minēto noteikumu) veic uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi par katru projekta iesniedzēju, uz kuru attiecas likuma 23. pantā noteiktie projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi.

29. Lai pārbaudītu, vai uz projekta iesniedzēju nav attiecināms kāds no likuma 23. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pārkāpumiem, par kuriem attiecīgā panta pirmajā daļā minētā persona sodīta Latvijā, vai nav iestājušies likuma 23. panta pirmās daļas 4. punktā minētie fakti, sadarbības iestāde, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, kura pārzinis un atbildīgā institūcija ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra, iegūst ziņas no Sodu reģistra un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas šādā apmērā:

29.1. par likuma 23. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem – no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Sadarbības iestāde minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīga saņemt, neprasot projekta iesniedzēja un citu likuma 23. panta pirmās daļas 1. punktā minēto personu piekrišanu;

29.2. par likuma 23. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem faktiem – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas).

30. Šo noteikumu 29. punktā minēto informāciju sadarbības iestādei (veidlapas paraugs – šo noteikumu 2. pielikumā) sniedz valsts informācijas sistēmu savietotāja pārzinis (Valsts reģionālās attīstības aģentūra).

31. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (Sodu reģistrs) sniedz ziņas par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem Krimināllikuma, Konkurences likuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārkāpumiem.

32. Ja sadarbības iestādei tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams informāciju iegūt, izmantojot valsts informācijas sistēmas savietotāju, sadarbības iestāde attiecīgo informāciju pieprasa no šo noteikumu 29. punktā minētajām valsts iestādēm.

VI. Lielā projekta iesnieguma vērtēšanas un apstiprināšanas kārtība

33. Sadarbības iestāde uzaicina projekta iesniedzēju, un projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē lielā projekta iesniegumu atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 101. pantam, kā arī projektu iesniegumu atlases nolikumā un normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktajām prasībām.

34. Atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 101. panta trešajai daļai vadošā iestāde nodrošina Eiropas Komisijas sniegtās tehniskās palīdzības atbalstīta neatkarīga eksperta (turpmāk – neatkarīgs eksperts) piesaisti lielā projekta iesnieguma kvalitātes izvērtējuma veikšanai.

35. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc neatkarīga eksperta izvērtējuma saņemšanas sniedz sadarbības iestādei saskaņojumu par lielā projekta iesniegumu, nosūtot to kopā ar eksperta izvērtējumu.

36. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem starplēmumu par lielā projekta iesnieguma atbalstīšanu, atbalstīšanu ar nosacījumu vai lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

37. Sadarbības iestāde pieņem starplēmumu par lielā projekta iesnieguma atbalstīšanu iesniegšanai Eiropas Komisijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

37.1. uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no likuma 23. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem (ja attiecināms);

37.2. projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;

37.3. vadošā iestāde, pamatojoties uz neatkarīga eksperta sniegtu pozitīvu vērtējumu, ir saskaņojusi lielā projekta iesniegumu.

38. Starplēmumu par lielā projekta iesnieguma atbalstīšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam jāveic sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai lielā projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumā noteikto.

39. Lēmumu par lielā projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

39.1. uz projekta iesniedzēju attiecas vismaz viens no likuma 23. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

39.2. vadošā iestāde, pamatojoties uz neatkarīga eksperta sniegtu negatīvu vērtējumu, nav saskaņojusi lielā projekta iesniegumu;

39.3. Eiropas Komisija pieņem negatīvu lēmumu par lielā projekta iesniegumu atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 102. panta 4. punktam.