Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi un procedūras Patentu valdē

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) rūpnieciskais īpašums — tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu patentiem (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, preču zīmēm (ieskaitot kolektīvās zīmes), sertifikācijas zīmēm, dizainparaugiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

2) rūpnieciskā īpašuma objekti — izgudrojumu patenti (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, preču zīmes (ieskaitot kolektīvās zīmes), sertifikācijas zīmes, dizainparaugi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

3) reģistrācijas procedūras — darbības, kuru mērķis ir reģistrēt konkrētu rūpnieciskā īpašuma objektu, arī piešķirt patentu, izņemot darbības, kas saistītas ar strīdu izskatīšanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē un tiesā;

4) pēcreģistrācijas procedūras — darbības, kuru mērķis ir izdarīt grozījumus ziņās par reģistrētiem rūpnieciskā īpašuma objektiem, ieskaitot darbības reģistrēto objektu, arī piešķirtā patenta, uzturēšanai spēkā un atjaunošanai uz jaunu aizsardzības periodu, izņemot darbības, kas saistītas ar strīdu izskatīšanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē un tiesā;

5) rūpnieciskā īpašuma normatīvie akti — normatīvie akti, kas regulē rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, ieskaitot Latvijai saistošus starptautiskos līgumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus rūpnieciskā īpašuma jomā.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus rūpnieciskā īpašuma objektu efektīvai reģistrācijai un ar to saistītu strīdu risināšanai, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot pārstāvību tajās un profesionālo patentpilnvarnieku darbības pamatus.

(2) Likums regulē institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības, ciktāl tās ir analogas rūpnieciskā īpašuma objektiem.

3.pants. Regulējums rūpnieciskā īpašuma jomā

(1) Tiesības uz rūpniecisko īpašumu Latvijā iegūst ar rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju, kas atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem veikta Patentu valdē, vai, ja normatīvais akts tā paredz, atzīstot izņēmuma tiesības, kas radušās uz cita pamata.

(2) Tiesības uz rūpniecisko īpašumu Latvijā iegūst arī ar tādu rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju, kas attiecībā uz Latviju veikta atbilstoši Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem rūpnieciskā īpašuma jomā, tajā skaitā attiecībā uz Eiropas Savienību — atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

(3) Attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ārvalstu personām Latvijā ir tādas pašas tiesības kā Latvijas personām, ciktāl šis likums vai citi normatīvie akti neparedz citādi.

(4) Šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā iegūtajām tiesībām uz rūpniecisko īpašumu Latvijā ir tādas pašas tiesiskās sekas kā šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām, ja attiecīgajā starptautiskajā līgumā vai rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

II nodaļa. Patentu valde un procedūras Patentu valdē

4.pants. Patentu valde

(1) Patentu valde ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktu kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā.

(2) Patentu valde veic šādas funkcijas:

1) īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā;

2) izpilda Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētās valsts rūpnieciskā īpašuma iestādes funkcijas;

3) reģistrē tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektiem un uztur attiecīgos reģistrus, pieņem pieteikumus amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai un izvērtē minēto ražojumu atbilstību reģistrācijai, kā arī sniedz citus ar rūpniecisko īpašumu saistītus pakalpojumus;

4) veicina valstī un sabiedrībā izpratni par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

5.pants. Rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācija

(1) Patentu valde atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrē šādus rūpnieciskā īpašuma objektus:

1) izgudrojumu patentus (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem);

2) pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas;

3) preču zīmes (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīmes;

4) dizainparaugus.

(2) Darbības, ko Patentu valde veic šā panta pirmajā daļā minēto objektu reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, ieskaitot starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās darbības, kā arī citi ar rūpniecisko īpašumu saistīti Patentu valdes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.

(3) Ministru kabinets nosaka Patentu valdes maksas pakalpojumu cenrādi, maksāšanas kārtību un atvieglojumus.

6.pants. Patentu valdes uzturētie reģistri, pieteikumu un reģistrācijas lietas

(1) Patentu valde uztur Patentu reģistru, kas ietver arī papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju reģistru, Preču zīmju reģistru, kas ietver arī kolektīvās zīmes un sertifikācijas zīmes, un Dizainparaugu reģistru (turpmāk — reģistri).

(2) Patentu valde kārto reģistrus rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Katram rūpnieciskā īpašuma objekta pieteikuma vai reģistrācijas (patenta) numuram atbilst lieta ar tādu pašu numuru, kurā glabājas dokumenti, uz kuru pamata izdarīti ieraksti reģistrā, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie dokumenti.

(4) Patentu valde nodrošina reģistru, pieteikumu un reģistrācijas lietu un iesniegto oriģināldokumentu pastāvīgu glabāšanu.

7.pants. Reģistru, pieteikumu un reģistrācijas lietu publiskums

(1) Reģistru ierakstiem ir publiska ticamība. Reģistru ieraksti tiek publicēti Patentu valdes oficiālajā izdevumā un publiskoti Patentu valdes tīmekļa vietnē atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem.

(2) Ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, jebkura persona var iepazīties ar pieteikumu un reģistrācijas lietām un saņemt izrakstus no reģistriem, pieteikumu un reģistrācijas lietās esošu dokumentu atvasinājumus un izziņas.

(3) Patentu valde, ja tas neprasa papildu resursus datu apstrādei un analīzei, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, bez maksas sniedz nepieciešamo informāciju no reģistriem, pieteikumu un reģistrācijas lietām Saeimai, Ministru kabinetam, tiesībaizsardzības un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām šādas tiesības ir noteiktas normatīvajos aktos.

8.pants. Patentu valdes oficiālais izdevums

(1) Patentu valdei ir oficiāls izdevums, kurā tā publicē reģistru ierakstus un rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas attiecas uz rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju.

(2) Patentu valdes oficiālo izdevumu ne retāk kā reizi mēnesī publicē elektroniskā formā Patentu valdes tīmekļa vietnē.

(3) Ar oficiālajā publikācijā norādīto publikācijas dienu vai citu norādīto datumu konkrētai rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijai vai ar reģistrāciju saistītām ziņām iestājas šajā likumā vai citā rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktās tiesiskās sekas.

8.1 pants. Rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas apliecība

Pēc rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas Patentu valde tā īpašniekam izsniedz patentu, papildu aizsardzības sertifikātu, preču zīmes, kolektīvās zīmes, sertifikācijas zīmes vai attiecīgā gadījumā — dizainparauga reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda ziņas, kas atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajam aktam ir ietvertas reģistrā objekta reģistrācijas brīdī.

9.pants. Patentu valdes amatpersonu kompetence

Patentu valdes amatpersonas patstāvīgi un atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem Patentu valdes vārdā pieņem lēmumu par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu, kā arī citus lēmumus un starplēmumus reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās.

10.pants. Ierobežojumi Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem

(1) Patentu valdes amatpersonas un darbinieki, kamēr viņi strādā Patentu valdē, kā arī divus gadus pēc tam, kad viņu darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi izbeigtas, nav tiesīgi iesniegt patenta vai dizainparauga pieteikumu, kā arī tieši vai netieši, izņemot mantošanu, iegūt patenta vai dizainparauga reģistrāciju vai arī iegūt kādas no patenta vai dizainparauga reģistrācijas izrietošas tiesības. Šo personu patenta vai dizainparauga pieteikumiem nepiešķir prioritātes tiesības, ja attiecīgais pieteikums iesniegts gada laikā pēc tam, kad šīs personas izbeigušas darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi.

(2) Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem arī pēc tam, kad viņu darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi izbeigušās, ir pienākums neizpaust un neizmantot ierobežotas pieejamības informāciju, kas amatpersonai vai darbiniekam kļuvusi zināma, veicot darba pienākumus, kā arī nepārstāvēt personas tajās lietās par rūpnieciskā īpašuma objektiem vai to pieteikumiem, kas bijušas viņa kā eksperta vai atbildīgās amatpersonas kompetencē.

11.pants. Termiņu noteikšana

Patentu valde pieņemtajos lēmumos un dokumentos var norādīt termiņu, kādā veicama turpmākā darbība reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā. Ja termiņš nav noteikts rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā, Patentu valde nosaka saprātīgu termiņu, ņemot vērā veicamās darbības apjomu un nozīmi procedūrā.

12. pants. Dokumentu iesniegšana

Persona, kas kārto reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūras, dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski, tajā skaitā tiešsaistes datu pārraides režīmā, ievērojot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteikto kārtību.

13.pants. Dokumentos norādāmās ziņas par iesniedzēju

(1) Patentu valdei iesniedzamajā dokumentā par iesniedzēju norāda šādas ziņas:

1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu un deklarētās dzīvesvietas adresi (ārvalstīs dzīvojošas personas norāda dzīvesvietas adresi);

2) juridiskajai personai — pilnu nosaukumu un juridisko adresi.

(2) Saīsinājumi juridisko personu nosaukumos pieļaujami norādēs par komersanta veidu.

(3) Personas adresē ietver visu nepieciešamo informāciju pasta piegādei uz norādīto adresi.

(4) Saziņai ar Patentu valdi persona var papildus norādīt tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, kā arī adresi (saziņas adresi), kas atšķiras no šā panta pirmajā daļā minētās adreses.

(5) Ārvalstu personu vārdus, uzvārdus, nosaukumus un adreses norāda attiecīgās ārvalsts valodas oriģinālformā (ja tā ir latīņalfabētiskās rakstības valoda) vai oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā.

(6) Izņemot normatīvajos aktos īpaši paredzētus gadījumus, Patentu valde ir tiesīga pieprasīt, lai jebkura persona, kas iesniedz pieteikumu un kārto reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūras Patentu valdē, norāda saziņas adresi Latvijas teritorijā. Šis noteikums neskar šā likuma prasības attiecībā uz personu pārstāvību Patentu valdē (XVII nodaļa).

(7) Patentu valde saziņai ar personu izmanto adresi, kas norādīta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, bet, ja persona norādījusi saziņas adresi (šā panta ceturtā daļa), — šo adresi. Ja persona iecēlusi sev pārstāvi, saziņai izmanto pārstāvja adresi, izņemot gadījumu, kad pilnvarotājs norādījis, ka dokumentu vēlas saņemt uz viņa norādīto saziņas adresi. Persona nekavējoties informē Patentu valdi par jebkurām izmaiņām norādītajās ziņās par iesniedzēju.

14.pants. Noteikumi par personas parakstu un dokumentu autentiskumu

(1) Dokumentu, kuru iesniedz, kārtojot reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūras, paraksta tā iesniedzējs vai iesniedzēja pārstāvis.

(2) Līdzās personas pašrocīgam parakstam norāda:

1) paraksta atšifrējumu — fiziskās personas vārdu un uzvārdu;

2) statusu, kādā persona dokumentu parakstījusi (piemēram, pieteicējs, īpašnieks, licenciāts, pārstāvis, juridisko personu dokumentos — fiziskās personas ieņemamais amats), ja tas acīmredzami neizriet no dokumenta teksta.

(3) Izņemot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos īpaši paredzētus gadījumus, dokumentiem un personas parakstam tajos nav nepieciešams notariāls apliecinājums, legalizācija vai cits autentiskuma apliecinājums. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt papildu dokumentus, ja tai ir pamats apšaubīt dokumenta juridisko spēku.

(4) Dokumentos, kurus iesniedz, izmantojot Patentu valdes tīmekļa vietnē šim nolūkam izveidotas speciālas tiešsaistes formas, iesniedzēja personu identificē ar tajās pieejamo autentifikācijas līdzekļu palīdzību. Patentu valdes tīmekļa vietnē šim nolūkam izveidotā speciālā tiešsaistes formā iesniedzot rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu vai iesniegumu par reģistrācijas uzturēšanu spēkā (atjaunošanu uz jaunu aizsardzības periodu), personu identificē, kā norādīts tiešsaistes formā.

15.pants. Pieteikumu un reģistrāciju identificēšana

Katrā dokumentā, kuru iesniedz reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, identificē konkrētu pieteikumu vai reģistrāciju, norādot rūpnieciskā īpašuma objektu un pieteikuma vai reģistrācijas (patenta) numuru. Pieteikumu vai reģistrāciju var papildus identificēt ar norādi uz pieteicēju (īpašnieku) un rūpnieciskā īpašuma objekta raksturojumu (piemēram, izgudrojuma nosaukums, izgudrotājs, preču zīmes vārdiskā daļa vai attēls, tā izstrādājuma nosaukums, uz kuru attiecas dizainparaugs, dizainers).

16.pants. Svešvalodā iesniegto dokumentu izskatīšana

Reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, kuras atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem notiek valsts valodā, Patentu valde pieļauj atsevišķu rakstveida dokumentu iesniegšanu svešvalodā bez normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināta tulkojuma, ja tas neierobežo trešo personu tiesības vai tiesiskās intereses un veicina procedūras norisi.

17.pants. Kļūdu labošana

(1) Persona, kas kārto reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūras, ir tiesīga, ievērojot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, pieprasīt, lai Patentu valde labo pārrakstīšanās vai tehniskās kļūdas, kas pieļautas pieteikumā, konstatētas reģistra ierakstā vai oficiālajā publikācijā.

(2) Par kļūdas labojumu maksājama pakalpojumu cenrādī noteiktā maksa. Šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo bez maksas, ja tās pieļāvusi Patentu valde.

(3) Ja informācija, kurā veic kļūdas labojumu, iepriekš bijusi publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā, tajā publicē arī kļūdas labojumu.

B sadaļa. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un strīdu izskatīšana Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē

III nodaļa. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, tās statuss un kompetence

18.pants. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un tās statuss

(1) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (turpmāk — Apelācijas padome) ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izskata ārpustiesas strīdus, kuri izriet no reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām.

(2) Apelācijas padomes locekļi, pieņemot lēmumus šā panta pirmajā daļā minētajos strīdos, ir neatkarīgi un nav pakļauti citu personu rīkojumiem vai citādai tiešai vai netiešai ietekmei.

19.pants. Apelācijas padomes administratīvā pārvalde

Patentu valde nodrošina Apelācijas padomes organizatorisko un administratīvo darbību.

20.pants. Apelācijas padomes kompetence

(1) Apelācijas padome izskata šādus rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētos strīdus:

1) par Patentu valdes lēmumu, kurš pieņemts reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā un par kuru iesniegts apelācijas iesniegums (apelāciju lietas);

2) par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju, pret kuru iesniegts trešās personas iebilduma iesniegums (iebildumu lietas);

3) par preču zīmes reģistrāciju, pret kuru trešā persona iesniegusi reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu (atzīšanas par spēkā neesošu lietas);

4) par preču zīmes reģistrāciju, pret kuru trešā persona iesniegusi reģistrācijas atcelšanas iesniegumu (atcelšanas lietas).

(2) Lēmumus, kuri pieņemti, izskatot šā panta pirmajā daļā minētos strīdus pēc būtības, Apelācijas padome publisko Patentu valdes tīmekļa vietnē.

(3) Apelācijas padome noteiktā kārtībā piedalās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības analīzes un attīstības jautājumu izvērtēšanā.

(4) Apelācijas padome katru gadu sagatavo pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un publisko to Patentu valdes tīmekļa vietnē.

(5) Apelācijas padome ir tiesīga sniegt ieteikumus jautājumos, kuri attiecas uz procedūru veikšanu un normatīvo aktu piemērošanu Patentu valdē.

IV nodaļa. Apelācijas padomes sastāvs

21.pants. Apelācijas padomes sastāvs

(1) Apelācijas padomes sastāvā ir Apelācijas padomes priekšsēdētājs un Apelācijas padomes locekļi.

(2) Apelācijas padome tās kompetencē esošos strīdus izskata koleģiāli tādā sastāvā, kāds tiek izveidots konkrētā strīda izskatīšanai.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos lēmumus Apelācijas padomes vārdā vienpersoniski pieņem Apelācijas padomes priekšsēdētājs vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs.

22.pants. Apelācijas padomes priekšsēdētājam un Apelācijas padomes locekļiem noteiktie ierobežojumi

(1) Uz Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas padomes locekļiem attiecas tiesnešiem — rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētājiem — noteiktie ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darba pildīšanas, kā arī citi ar tiem saistītie ierobežojumi un pienākumi, kurus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(2) Līdztekus šā panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem uz Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas padomes locekļiem attiecas šādi papildu ierobežojumi:

1) saglabāt politisko neitralitāti un amata pienākumus nesavienot ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām;

2) šā likuma 10.pantā Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem noteiktie ierobežojumi.

23.pants. Apelācijas padomes priekšsēdētājs

(1) Apelācijas padomes priekšsēdētājs organizē un vada Apelācijas padomes darbu, tajā skaitā:

1) katra strīda izskatīšanai apstiprina lietas izskatīšanas sastāvu un lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāju;

2) apstiprina Apelācijas padomes sēžu grafiku;

3) atbilstoši savai kompetencei pārstāv Apelācijas padomi attiecībās ar fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām jautājumos, kas saistīti ar lietu izskatīšanu Apelācijas padomē;

31) pārstāv tiesā Apelācijas padomi sūdzībās šā likuma 98.1 pantā minētajos gadījumos;

4) nodrošina Apelācijas padomes locekļu kvalifikācijas atbilstību izskatāmo lietu būtībai, tostarp rūpējas par Apelācijas padomes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, mācībām un nepieciešamo papildu specializāciju, ņemot vērā arī šā likuma 38.panta otrās un trešās daļas noteikumus;

5) vada Apelācijas padomes darbības pārskatu sagatavošanu.

(2) Apelācijas padomes priekšsēdētāja pienākumus viņa pagaidu prombūtnes laikā pilda Apelācijas padomes loceklis, kuru ar balsu vairākumu no sava vidus ieceļ klātesošie Apelācijas padomes locekļi.