Zaudējis spēku - Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība

Veids Noteikumi
Publicēts 2015-06-30
Statuss Zaudējis spēku
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.363Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 4.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību19.2 pantu un 36.panta ceturto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) par to institucionālajā padotībā esošajiem valsts aizdevuma pretendentiem iesniedz Valsts kasē plānoto valsts aizdevumu pieprasījumus vidējam termiņam iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību.
1.1 Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu var uzdot finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu. Finanšu ministrs valsts aizdevuma izsniegšanu, apkalpošanu un uzraudzību veic saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu.

II. Valsts aizdevuma pieprasījumu vidējam termiņam iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā

2. Lai pieteiktos uz valsts aizdevuma saņemšanu, valsts aizdevuma pretendents, kas ir zinātniskais institūts vai augstskola, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss (turpmāk – zinātniskā institūcija), vai kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 %, vai vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, kurā pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 % (turpmāk – kapitālsabiedrība), vai ostas pārvalde ministrijas noteiktajā termiņā iesniedz tai šādus dokumentus:

2.1. pieteikumu valsts aizdevuma saņemšanai. Pieteikumā norāda valsts aizdevuma mērķi vai investīciju projekta nosaukumu, valsts aizdevuma apmēru un valūtu, plānoto valsts aizdevuma atmaksas termiņu;

2.2. attīstības plānu, kurā ietverta informācija par projektu, kura īstenošanai paredzēts izmantot valsts aizdevumu. Attīstības plānā ietver citu projekta īstenošanas alternatīvu izvērtējumu un pamatojumu tam, ka valsts aizdevums ir valstiski racionālākais atbalsta instruments projekta īstenošanas nodrošināšanai;

2.3. informāciju par plānoto valsts aizdevuma nodrošinājumu.

3. Ministrija izvērtē iesniegto valsts aizdevumu pieprasījumu atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem un sagatavo atbalstāmo valsts aizdevuma pretendentu projektu sarakstu, kas sakārtots prioritārā projektu īstenošanas secībā, un valsts atbalsta programmu īstenošanai plānoto valsts aizdevumu sarakstu un šo noteikumu 5. punktā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts kasē.
4. Ja projekts, kura īstenošanai ir plānots valsts aizdevums, neatbilst attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, ministrija attiecīgo projektu neiekļauj atbalstāmo valsts aizdevuma pretendentu sarakstā un 10 darbdienu laikā rakstiski paziņo valsts aizdevuma pretendentam par atteikumu, pamatojot atteikuma iemeslus.
5. Divas nedēļas pirms termiņa, kas vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafikā noteikts ministriju valsts budžeta pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā, ministrija iesniedz Valsts kasē informāciju par ministrijas pārraudzībā esošiem investīciju projektiem, valsts atbalsta programmām vai Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, kuru īstenošanai nepieciešams piesaistīt finanšu resursus valsts aizdevumu veidā, par to kopējām izmaksām, nepieciešamo valsts aizdevuma apjomu un īstenošanas laiku.
6. Valsts speciālā budžeta valsts aizdevuma pieprasījumus iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam.
7. Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā un gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā nosaka Finanšu ministrija.
8. Termiņā, kas vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafikā noteikts ministriju valsts budžeta pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā, Valsts kase pēc šo noteikumu 3. un 5. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par:

8.1. valsts saistību apmēru saskaņā ar iepriekšējos gados noslēgtajiem valsts aizdevuma līgumiem;

8.2. plānotajiem valsts aizdevumiem šo noteikumu 3. punktā minēto atbalstāmo projektu un plānoto valsts atbalsta programmu īstenošanai;

8.3. plānotajām valsts aizdevumu atmaksām.

9. Finanšu ministrija vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā nosaka valsts aizdevumu kopējā palielinājuma maksimālo apmēru iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā.

III. Valsts aizdevumu izsniegšana pašvaldībām un valsts aizdevumu nosacījumu maiņa

10. Valsts aizdevumu pašvaldībai Valsts kase izsniedz saskaņā ar Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu vai finanšu ministra rīkojumu par valsts aizdevuma piešķiršanu pašvaldībai.
11. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt valsts aizdevuma līgumu ar pašvaldību par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu.
12. Valsts aizdevuma nosacījumus pirms valsts aizdevuma līguma noslēgšanas Valsts kase saskaņo ar pašvaldību.
13. Valsts aizdevuma nosacījumus var mainīt, pamatojoties uz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu vai finanšu ministra rīkojumu, vai pašvaldības rakstisku iesniegumu ar lūgumu precizēt valsts aizdevuma summu atbilstoši faktiski izmantotajam un atmaksātajam valsts aizdevuma apmēram, tai skaitā valsts aizdevuma atmaksas grafiku vai valsts aizdevuma atmaksas grafiku kārtējā budžeta gada ietvaros, nepārsniedzot finanšu ministra rīkojumā vai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumā noteikto valsts aizdevuma apmēru, kā arī pašvaldības rakstisku iesniegumu par valsts aizdevuma procentu likmes maiņu, kuram pievienots pašvaldības domes lēmums.
14. Valsts kase 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas sagatavo vienošanos par izmaiņām valsts aizdevuma līgumā vai vēstuli ar atteikumu veikt grozījumus valsts aizdevuma līgumā, pamatojot atteikuma iemeslu.
15. Valsts aizdevuma procentu likmes maiņa notiek atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā noteiktajai kārtībai.

IV. Valsts aizdevuma izsniegšana valsts speciālā budžeta izpildītājiem un valsts aizdevuma nosacījumu maiņa

16. Lai saņemtu īstermiņa valsts aizdevumu finanšu vadības nodrošināšanai vai ilgtermiņa valsts aizdevumu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (turpmāk – speciālais budžets) izdevumu segšanai, valsts speciālā budžeta izpildītājs iesniedz Valsts kasē valsts aizdevuma pieprasījumu, kurā norāda valsts aizdevuma mērķi un apmēru, valsts aizdevumam piemērojamo valsts aizdevuma procentu likmes veidu (fiksēta, mainīga), plānoto valsts aizdevuma atmaksas termiņu un grafiku. Valsts aizdevuma pieprasī­jumam pievieno ministrijas atzinumu par valsts aizdevuma nepieciešamību.
17. Valsts kase sniedz atzinumu piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 16. punktā minētās informācijas saņemšanas. Dokumentus kopā ar atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.
18. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu valsts speciālā budžeta izpildītājam zināšanai.
19. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par valsts aizdevuma izsniegšanu, Valsts kase pirms valsts aizdevuma līguma noslēgšanas saskaņo valsts aizdevuma nosacījumus ar valsts speciālā budžeta izpildītāju.
20. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt aizdevuma līgumu ar valsts speciālā budžeta izpildītāju par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu.
21. Lai mainītu valsts aizdevuma nosacījumus un veiktu grozījumus valsts aizdevuma līgumā, valsts speciālā budžeta izpildītājs iesniedz Valsts kasē:

21.1. iesniegumu, kurā norādīts valsts aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamības pamatojums;

21.2. precizētu valsts aizdevuma atmaksas grafiku, ja izmaiņas valsts aizdevuma līgumā saistītas ar izmaiņām valsts aizdevuma atmaksas grafikā;

21.3. ministrijas atzinumu par valsts aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamību un lietderību.

22. Valsts kase sniedz atzinumu 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 21. punktā minēto dokumentu saņemšanas. Dokumentus kopā ar atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.
23. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu valsts speciālā budžeta izpildītājam.
24. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par valsts aizdevuma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas sagatavo vienošanos par izmaiņām valsts aizdevuma līgumā.

V. Valsts aizdevuma izsniegšana kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 %, un vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 %, ostu pārvaldēm, kā arī tiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts aizdevuma nosacījumu maiņa

25. Zinātniskā institūcija, kapitālsabiedrība vai ostas pārvalde (turpmāk – aizņēmējs) ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. novembrim iesniedz Valsts kasē šo noteikumu 26. punktā minētos dokumentus valsts aizdevuma saņemšanai.
26. Lai saņemtu valsts aizdevumu, aizņēmējs iesniedz valsts aizdevuma pieprasījumu, kurā norāda valsts atbalsta programmas vai projekta nosaukumu, projekta mērķi, valsts aizdevuma apmēru (tai skaitā plānotos valsts aizdevuma izņemšanas termiņus un apmērus), valsts aizdevumam piemērojamo procentu likmes veidu (fiksēta vai mainīga). Pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

26.1. operatīvo bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskās institūcijas – pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu (turpmāk – operatīvie finanšu pārskati) par laikposmu no pēdējā noslēgtā pārskata gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim;

26.2. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītus gada pārskatus, ja tie jau nav iesniegti nozaru ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā (ePārskati):

26.2.1. par visu darbības periodu, ja saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem;

26.2.2. par pēdējo triju gadu saimniecisko darbību, ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk par trim gadiem;

26.3. attīstības plānu vai biznesa plānu (turpmāk – attīstības plānu) par periodu, kas nav īsāks par plānotā valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņu, attīstības plānā norādot šādu informāciju:

26.3.1. kopsavilkumu par projektu, kam tiek pieprasīts valsts aiz­devums, – īss aizņēmēja apraksts (tai skaitā galvenie darbības virzieni, organizatoriskā struktūra), nozares analīze, tirgus un konkurentu izpētes galvenie secinājumi, nepieciešamo investīciju pamatojums, projekta mērķis, projekta izmaksu un nepieciešamā finansējuma kopsavilkums;

26.3.2. tirgus un konkurentu apskatu;

26.3.3. nozares analīzi;

26.3.4. nepieciešamo investīciju pamatojumu;

26.3.5. projekta īstenošanas termiņus, izmaksas, nepieciešamo finansējumu un finansēšanas avotus, plānoto valsts aizdevuma apmēru, atmaksāšanās perioda (gadu skaits, kas nepieciešams pilnīgai investīciju izmaksu kompensācijai) novērtējumu, projekta ieguvumus un jutīguma analīzi (novērtējums par galveno pieņēmumu izmaiņu ietekmi uz finanšu prognozēm);

26.3.6. plānotās finanšu prognozes par aizņēmēja kopējo darbību (ietverot arī īstenojamo projektu), kā arī pamatojumus un pieņēmumus, kas izmantoti prognožu sagatavošanā. Plānotās finanšu prognozes iesniedz arī elektroniski Microsoft Office Excel vai ekvivalentā formātā, kas nodrošina aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību. Plānotās finanšu prognozes:

26.3.6.1. kapitālsabiedrībai un ostas pārvaldei ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši Gada pārskatu likumā noteiktajām shēmām un aptver laikposmu no valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņam;

26.3.6.2. zinātniskajai institūcijai ietver bilanci, pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu, un aptver laikposmu no valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņam;

26.3.7. biznesa riskus, risku novērtējumu un risku analīzi (ietverot izvērtējumu par finanšu riskiem, tehnoloģiskajiem un operacionālajiem riskiem, tirgus un konkurences riskiem un specifiskajiem nozares riskiem (ja tādi ir identificējami), kā arī izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu vai aizņēmēja darbību);

26.4. plānoto valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafiku;

26.5. informāciju par valsts aizdevuma nodrošinājumu:

26.5.1. ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir hipotēka vai komercķīla, sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas valsts aizdevuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir novērtēts nekustamais īpašums vai kustamā manta ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem. Ja tāds novērtējums nav pieejams, iesniedz:

26.5.1.1. novērtējumu nekustamajam īpašumam, kuru paredzēts uzbūvēt, izmantojot valsts aizdevumu, ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem pēc tā nodošanas ekspluatācijā (jāiesniedz līdzvērtīga nekustamā īpašuma novērtējums);

26.5.1.2. novērtējumu kustamai mantai, kuru paredzēts iegādāties, izmantojot valsts aizdevumu, ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem (jāiesniedz līdzvērtīgas kustamas mantas novērtējums);

26.5.2. ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības, pašvaldības apliecinājumu, ka ir ievēroti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4. pantā norādītie tiesību akti;

26.5.3. informāciju par citu nodrošinājumu;

26.6. izņemot šo noteikumu 27. punktā minēto gadījumu, kopīgu zvērināta revidenta un padziļinātu eksperta (ar pieredzi biznesa plānu vērtēšanā) atzinumu, kas sniegts, pamatojoties uz šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto attīstības plānu:

26.6.1. par aizņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt valsts aizdevumu, un kas sagatavots atbilstoši Starptautiskajiem apliecinājuma uzdevumu standartiem;

26.6.2. par attīstības plāna novērtējumu, kurā ietver šādu informāciju:

26.6.2.1. attīstības plāna kvalitātes analīze, sniedzot atzinumu, vai attīstības plāns dod skaidru priekšstatu par aizņēmēja saimniecisko darbību un tā projekta realizācijas plāniem, kam tiek ņemts aizņēmums;

26.6.2.2. finanšu rādītāju analīze un informācija par aizņēmēja finansiālā stāvokļa ietekmi uz aizņēmēja saimniecisko darbību, spēju realizēt projektu un spēju ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu, lai atmaksātu valsts aizdevumu;

26.6.2.3. to pieņēmumu pamatotības un ticamības novērtējums, uz kuru pamata ir izstrādāts attīstības plāns, ietverot vērtējumu par veikto risku analīzi, tirgus un konkurentu apskatu, nozares analīzi, nepieciešamo investīciju pamatojumu, plānoto ieņēmumu un izdevumu pamatotību;

26.6.2.4. citu faktoru analīze, kas, pēc eksperta sprieduma, ir nozīmīgi konkrētajam projektam vai aizņēmējam un var ietekmēt aizņēmēja spēju atmaksāt valsts aizdevumu;

26.7. informāciju par kopējo saņemto un plānoto valsts atbalstu (jebkuru publisko resursu piesaiste, tai skaitā valsts vai pašvaldību galvojumi par kredītiestādes kredītiem), atbalsta apmēru un atbalsta intensitāti (%) attiecīgā projekta īstenošanai un par projektu atbildīgās ministrijas informāciju par pieļaujamo valsts atbalsta apmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

26.8. atbildīgās ministrijas vai pašvaldības:

26.8.1. apliecinājumu, ja valsts aizdevums ir paredzēts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, un tā līguma vai lēmuma kopiju, ar kuru uzlikts pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;

26.8.2. atzinumu par projekta atbilstību attīstības plānošanas dokumentiem un informāciju par projekta ārējiem riskiem, tai skaitā par normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu, nozares politikas un konkurences riskiem;

26.8.3. apliecinājumu, ka nodrošinājuma sniegšana ir saskaņota ar ministriju un no nozares attīstības viedokļa ir atbalstāma, ja valsts aizdevums tiek nodrošināts ar hipotēku, komercķīlu vai citu nodrošinājumu;

26.9. ja plānots projekts, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un īstenojas visi Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētie kritēriji, izņemot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu projektu, – kredītiestādes izsniegtu reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moodys Investors Service", "Standard & Poors" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem, vai aizņēmēja apliecinājumu, ka šādu reitinga novērtējumu nav iespējams iesniegt (norādot iemeslu);

26.10. informāciju no Latvijas Bankas Kredītu reģistra par aizņēmēju (informācijai jābūt izsniegtai ne agrāk kā piecas darbdienas pirms valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas).

27. Ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums 100 % apmērā, šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minēto zvērināta revidenta atzinumu nesniedz.
27.1 Ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums 100 % apmērā no valsts aizdevuma summas un valsts aizdevumu ir plānots izmantot, lai īstenotu apstiprinātu Eiropas Savienības fonda vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu, vai kurināmā iegādei, kapitālsabiedrība šo noteikumu 26.3. un 26.10. apakšpunktā minētos dokumentus neiesniedz un šo noteikumu 34. un 35. punktu nepiemēro.
28. Valsts kase 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 26. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tajos iekļauto informāciju un, ja informācija ir pietiekama, sniedz atzinumu. Dokumentus kopā ar atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.
29. Ja aizņēmēja iesniegtā informācija ir nepietiekama vai nepilnīga, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus vai informāciju, kas ir saistīta ar aizņēmēja saimniecisko vai finansiālo darbību un var ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu.
30. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 29. punktā minētajos dokumentos iekļauto informāciju un sniedz atzinumu. Dokumentus kopā ar atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.