Zaudējis spēku - Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam

Ministru kabineta noteikumi Nr. 395Rīgā 2015. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 34 35. §)

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma30.2 panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu (turpmāk – komersants) kvalifikācijas kritērijus un kārtību, kādā komersants var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību tā izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam vai atteikties no minētajām tiesībām.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. komersanta pievienotā bruto vērtība – summa pēc ražošanas faktoru izmaksām, no kuras ir atskaitīti netiešie nodokļi un kurai pieskaitītas saņemtās subsīdijas;

2.2. elektroenerģijas izmaksu īpatsvars pievienotajā bruto vērtībā (elektroenerģijas izmaksu intensitāte) – elektroenerģijas izmaksu konkrēta daļa pievienotajā bruto vērtībā, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā elektroenerģijas lietotājiem attiecīgajā gadā noteikto obligātā iepirkuma komponenti;

2.3. obligātā iepirkuma komponentes samazinājums – obligātā iepirkuma komponentes daļa (euro), kas ir 85 % no obligātā iepirkuma komponentes, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un kuru energoietilpīgam komersantam, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, ir tiesības saņemt no publiskā tirgotāja;

2.4. pieslēguma vieta – pieslēguma punkts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā, no kura atbilstoši pamatotām tehniskām prasībām un par ekonomiski pamatotām izmaksām iespējams piegādāt elektroenerģiju sistēmas lietotājam nepieciešamajā kvalitātē.

3. Piešķirtais obligātā iepirkuma komponentes samazinājums attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.

4. Atbalsts netiek sniegts komersantam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

5. Komersanti, kas veic saimniecisko darbību kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm, var iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu vienam kalendāra gadam, ja tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

5.1. vidējā elektroenerģijas izmaksu intensitāte divos kalendāra gados, kas izvēlēti no iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, komersantiem, kas darbojas 1. grupas nozarēs (1. pielikums), ir 10 % vai augstāka, bet komersantiem, kas darbojas 2. grupas nozarēs (1. pielikums), – 20 % vai augstāka;

5.2. kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendāra gadā bija lielāks par 0,5 gigavatstundām (GWh);

5.3. komersants apliecina, ka ir ieviesis energopārvaldības sistēmu, kas atbilst standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)" vai Energoefektivitātes likuma 12. panta otrās un piektās daļas prasībām;

5.4. komersanta apgrozījums no saimnieciskās darbības, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm, ir vismaz 30 % no komersanta kopējā apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā;

5.5. (svītrots ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 808).

II. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķins

6. Šo noteikumu 5. punktā minētajam komersantam obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par elektroenerģijas apjomu, kas iepriekšējā kalendāra gadā patērēts saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs katrā pieslēguma vietā Latvijas Republikas teritorijā, kur patēriņš iepriekšējā kalendāra gadā ir bijis vismaz 0,5 gigavatstundas (GWh).

7. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājums komersantam, kas atbilst šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem, tiek piemērots par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju, ņemot vērā iepriekšējā kalendāra gada elektroenerģijas patēriņa datus, kurus apstiprinājis pārvades vai sadales sistēmas operators.

III. Atbilstības noteikšana

8. Būvniecības valsts kontroles birojs, izvērtējot komersanta atbilstību šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un nosakot skaitliskās vērtības, izmanto:

8.1. elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem;

8.2. informāciju par pēdējos trijos kalendāra gados patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs vai komersantam, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms šo noteikumu 12. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas, – par patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs pirmajā kalendāra gadā, tai skaitā par elektroenerģiju, kas saņemta no tirgotājiem, par paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī par elektroenerģijas tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu;

8.3. gada pārskatus, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts;

8.4. komersanta sagatavotu papildu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu, tai skaitā saņemto elektroenerģiju no tirgotājiem, paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu. Elektroenerģijas izmaksu aprēķinu, pieņemot, ka komersants nav saņēmis obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu;

8.5. visas pievienotās bruto vērtības komponentes (sastāvdaļas) un pievienotās bruto vērtības aprēķinu;

8.6. Centrālās statistikas pārvaldes izziņu par komersantam piešķirto Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodu Centrālās statistikas pārvaldes reģistros;

8.7. sertifikātu, kas apstiprina komersanta atbilstību standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)", vai energoaudita pārskatu saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 12. panta otrās un piektās daļas prasībām;

8.8. vidējo elektroenerģijas cenu par iepriekšējā kalendāra gada pirmo un otro pusgadu saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" publicētajiem datiem;

8.9. komersanta sagatavotu informāciju par apgrozījumu iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem.

9. Par komersanta darbības sākumu tiek uzskatīts brīdis, kad ir sākts elektroenerģijas patēriņš, pērkot elektroenerģiju tirgū ražošanas procesa vajadzībām.

10. Uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu nevar pretendēt, ja lēmuma pieņemšanas brīdī:

10.1. komersantam ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

10.2. komersantam uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tā parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

10.3. komersantam, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

10.4. komersants neatbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai un pēdējos divus gadus tā parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī komersanta procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma peļņas pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

10.5. komersantam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu), tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro;

10.6. komersants iepriekš sniedzis nepatiesu informāciju, pretendējot uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanu;

10.7. komersants vai tā interesēs darbojusies fiziska persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

10.8. komersants iepriekš nav ievērojis atbalsta nosacījumus, kas komersantam jāievēro, saņemot obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu;

10.9. komersants saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem.

10.1 Uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu 2021. un 2022. gadā var pretendēt:

10.1 1. komersants, uz kuru šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecināmi laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet nebija attiecināmi līdz 2019. gada 31. decembrim;

10.1 2. komersants, uz kuru šo noteikumu 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecināmi laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet nebija attiecināmi līdz 2019. gada 31. decembrim;

10.1 3. komersants, uz kuru attiecas šo noteikumu 10.5. apakšpunktā minētais nosacījums un kura Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu), tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu kopsumma nepārsniedz attiecīgā komersanta parādu kopsummu laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

IV. Iesnieguma sagatavošana un iesniegšana

11. Komersants, kas vēlas iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu, iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētajiem nosacījumiem (turpmāk – iesniegums).

12. Iesniegumu sagatavo uz iesnieguma veidlapas (2. pielikums) un pievieno šo noteikumu 16. punktā minētos dokumentus.

13. Ja iesniegumu sagatavo papīra formā, iesniedz divus eksemplārus. Katrs iesnieguma un tā pielikumu eksemplārs ir caurauklots, saglabājot vienotu lappušu numerāciju, pēdējās lapas otrā pusē diegu gali ir pielīmēti, uz uzlīmes ir norāde par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību un komersanta pilnvarotās personas paraksts.

14. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tas atbilst šādām prasībām:

14.1. iesniegums ir izstrādāts DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF datņu formātā;

14.2. iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar elektronisko parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti katrs atsevišķi ar komersanta drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa.

15. Ja komersants iesniegumu iesniedz personīgi, par iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms Būvniecības valsts kontroles biroja apstiprinājumā (zīmogā) norādītais saņemšanas datums un laiks. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, par iesnieguma iesniegšanas datumu un laiku tiek uzskatīta iesnieguma saņemšana Būvniecības valsts kontroles biroja oficiālajā e-pasta adresē.

16. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

16.1. (svītrots ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 289);

16.2. (svītrots ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 134);

16.3. elektroenerģijas rēķinu(-us) par iepriekšējo kalendāra gadu un dokumentu (-us), kas apliecina to pilnīgu samaksu;

16.4. komersanta apliecinātu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs iepriekšējā kalendāra gadā katrā pieslēguma vietā;

16.5. gada pārskatus par pēdējiem trim kalendāra gadiem, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu. Ja līdz iesnieguma iesniegšanas dienai komersants Uzņēmumu reģistrā reģistrēts mazāk nekā gadu, pievieno gada pārskatu par pirmo pilno kalendāra gadu, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu;

16.6. pievienotās bruto vērtības aprēķinu, elektroenerģijas izmaksu īpatsvara aprēķinu pievienotajā bruto vērtībā un obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu 6. punktā un šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem un zvērināta revidenta rakstisku ziņojumu par aprēķinu pareizības pārbaudē konstatētajiem faktiem. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic šādu pārbaudi un sniedz pārbaudes ziņojumu, ievērojot zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības;

16.7. sertifikātu atbilstoši standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)" vai energoaudita pārskatu saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 12. panta otrās un piektās daļas prasībām;

16.8. informāciju par komersanta apgrozījumu iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem un aprēķinu par tāda apgrozījuma no saimnieciskās darbības īpatsvaru komersanta kopējā apgrozījumā iepriekšējā kalendāra gadā, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm.

17. Komersants, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms iesnieguma iesniegšanas dienas, iesniedz gada pārskatu par pirmo gadu. Trešajā darbības gadā komersants iesniedz pirmā un otrā darbības gada pārskatus. Katram minētajam gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts.

18. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam, pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi" sagatavoto un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto veidlapu apliecinātas kopijas.

V. Kritēriji obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanai

19. Būvniecības valsts kontroles birojs izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Būvniecības valsts kontroles birojs ir tiesīgs pārbaudīt komersanta identitāti un iesniegumam pievienoto dokumentu autentiskumu.

20. Ja iesniegums nesatur pilnīgu informāciju vai neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā norādītajam veidlapas paraugam, vai nav noformēts atbilstoši šo noteikumu 13. un 14. punktā minētajām prasībām, vai iesniegumam nav pievienoti visi šo noteikumu 16. punktā minētie dokumenti, vai pārbaudē kāds no iesniegumam pievienotajiem dokumentiem atzīstams par spēkā neesošu vai nepilnīgu, Būvniecības valsts kontroles birojs lūdz komersantu 10 darbdienu laikā iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus. Ja minētajā termiņā nepieciešamā informācija vai dokumenti netiek saņemti, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu. Noraidījums neliedz komersantam atkārtoti pretendēt uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

21. Ja komersants atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju tādu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam, kas sedz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

22. Papildus Administratīvā procesa likumā iekļautajām prasībām šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norāda:

22.1. obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjomu (euro bez pievienotās vērtības nodokļa);

22.2. informāciju, ka komersants atbilst maza vai vidēja komersanta kategorijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai liela komersanta kategorijai, ja tas neatbilst iepriekš minētajai definīcijai;

22.3. komersanta atrašanās vietas reģionu (teritoriālais sadalījums statistikas pārskatiem) NUTS II sistēmas līmenī un galveno ekonomikas nozari (NACE grupu līmenī), kurā darbojas komersants;

22.4. lēmuma spēkā esības termiņu – trīs kalendāra mēneši.

23. Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu nepiešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju šādos gadījumos:

23.1. komersants neatbilst šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām;

23.2. komersants atbilst šo noteikumu 10. punktā minētajiem kritērijiem;

23.3. iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos sniegtie dati ir neprecīzi vai nav pienācīgi pamatoti ar ekonomiskiem aprēķiniem, un komersants pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu nav iesniedzis precizētu informāciju.

24. Ja komersants vēlas atteikties no tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu, tas iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam attiecīgu iesniegumu. Būvniecības valsts kontroles birojs par minēto iesniegumu nekavējoties informē publisko tirgotāju un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu atcelt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

VI. Kārtība, kādā īsteno tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam

25. Tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu īsteno, ņemot vērā šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu.

26. Komersants iesniedz publiskajam tirgotājam šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu un izraksta rēķinu par obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā gadā komersantam piemēroto obligātā iepirkuma komponenti. Rēķina summa atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai.

27. Ja komersanta rēķinā iekļautais obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjoms (euro bez pievienotās vērtības nodokļa) atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai, publiskais tirgotājs apmaksā komersanta izrakstīto rēķinu kalendāra mēneša laikā no rēķina saņemšanas dienas.

28. Publiskais tirgotājs saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu veikto maksājumu iekļauj obligātā iepirkuma komponentē. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot obligātā iepirkuma komponentes, ņem vērā izmaksas, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu.

29. Būvniecības valsts kontroles birojs reģistrē un uzskaita lēmumus, kas izdoti atbilstoši šo noteikumu 21. punktam, nodrošina izdoto lēmumu glabāšanu arhīvā vismaz 10 gadu un publicē tos savā tīmekļvietnē triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

VII. Noslēguma jautājumi

30. Komersants var pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam (par atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem) par izmaksām, kas komersantam rodas laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim.

31. (Svītrots ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 289)