Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumam "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 605Rīgā 2015. gada 20. oktobrī (prot. Nr. 55 21. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstībaslikuma 5. panta ceturto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā piešķir un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai (turpmāk – pasākums) saskaņā ar:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr. 508/2014);

1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013);

1.3. Komisijas 2014. gada 17. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 2015/288, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz pieteikumu nepieņemamības laikposmu un tā sākuma un beigu dienu (turpmāk – regula Nr. 2015/288);

1.4. Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013).

2. Pasākumu īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai:

2.1. Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam pasākuma "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju (turpmāk – vietējās attīstības stratēģijas) īstenošanai noteiktajā teritorijā;

2.2. atbilstoši vietējo rīcības grupu sagatavotajām un vietējās attīstības stratēģiju vērtēšanas komitejas apstiprinātajām vietējās attīstības stratēģijām.

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. inovatīvs projekts ir projekts, kuru īstenojot tiek radīti jauni vai uzlaboti produkti, procesi vai metodes un kurš atbilst vietējā attīstības stratēģijā noteiktajam par inovatīvo risinājumu identificēšanu un atbilstības kritērijiem to noteikšanai;

3.2. sabiedriskā labuma projekts ir projekts, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura, par kura rezultātu netiek prasīta samaksa un kurš ir publiski pieejams. Šo noteikumu izpratnē sabiedriskā labuma projekts saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 95. panta 3. punkta "a" apakšpunkta "i" apakšpunktu atbilst kritērijam "kopīgas intereses";

3.3. kopprojekts ir projekts, kurā investīcijas paredzēts izmantot kopīgi un kuru iesniedz:

3.3.1. biedrība, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kuras biedriem (vismaz trijiem) komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana un kura šo noteikumu izpratnē ir kolektīvs atbalsta saņēmējs saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 95. panta 3. punkta "a" apakšpunkta "ii" apakšpunktu;

3.3.2. vietējā pašvaldība, lai nodrošinātu zivsaimniecības uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidi vismaz divām juridiskām personām, kas veic saimniecisko darbību zvejniecībā, akvakultūrā vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādē un konservēšanā un kas šo noteikumu izpratnē ir kolektīvs atbalsta saņēmējs saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 95. panta 3. punkta "a" apakšpunkta "ii" apakšpunktu;

3.4. radīta darba vieta – darba vieta, kas paredzēta darbiniekam, ar kuru noslēgts darba līgums, nosakot noteiktu normālu darba laiku, vai pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības uzsākšana, vai vairākas darba vietas sezonas rakstura darbu veikšanai, kurās kopā nostrādāto stundu skaits kalendāra gadā atbilst normālam darba laikam, un par to tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

3.5. interešu konflikts atbilst Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 57. panta 2. punkta nosacījumiem;

3.6. ar piekrastes zvejniecību saistīts projekts ir projekts, ko iesniedz zvejas kuģa īpašnieks, ja tam:

3.6.1. ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā un zvejas atļauja (licence) piekrastes zvejai;

3.6.2. vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir bijis rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju;

3.6.3. ir spēkā esošs rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, kurā minētais nomas termiņš nav īsāks par septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas;

3.6.4. ir zvejas kuģis, kas iekļauts Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā;

3.6.5. iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums vai ieņēmumi no zivsaimniecības pārsniedz 50 procentus no zvejas kuģa īpašnieka kopējā neto apgrozījuma vai kopējiem ieņēmumiem;

3.6.6. iepriekšējā pārskata gada nozveja Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē pārsniedz 50 procentus no kopējās zvejas kuģa īpašnieka nozvejas.

4. Pasākuma mērķis noteikts regulas Nr. 508/2014 6. panta 4. punktā.

5. Atbalsta pretendenta (turpmāk – pretendents) pieteikšanās un atbalsta saņemšanas nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kārtību, lēmuma pieņemšanu, projekta īstenošanas nosacījumus, pārskatu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, publiskā finansējuma pieprasīšanas un maksājumu kārtību, projektu uzraudzību un sankcijas nosaka arī normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

6. Pasākumā atbilstoši vietējās attīstības stratēģijai atbalstu sniedz šādām aktivitātēm:

6.1. pievienotās vērtības veidošana un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes posmos;

6.2. ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darba vietu radīšanas veicināšana, kā arī zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs – darbību dažādošana;

6.3. vides resursu vairošana vai izmantošana, kā arī klimata pārmaiņu mazināšana;

6.4. zvejas vai jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšana.

7. Pretendents:

7.1. šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē ir juridiska vai fiziska persona. Vietējā pašvaldība par pretendentu var būt tikai šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā minētajā kopprojektā;

7.2. šo noteikumu 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē ir juridiska persona (arī vietējā pašvaldība);

7.3. šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē attiecībā uz zvejas kuģa dzinēja nomaiņu ir zvejas kuģa īpašnieks, ja:

7.3.1. tam ir noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju;

7.3.2. tam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

7.3.3. tam ir spēkā esoša zvejas atļauja (licence) piekrastes zvejai;

7.3.4. ar tā kuģi divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vismaz 60 dienas ir notikušas zvejas darbības Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē;

7.3.5. tā zvejas kuģis vismaz divus iepriekšējos gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iekļauts Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā.

8. Aktivitātes, kurām atbalsts paredzēts citos Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumus regulējošajos normatīvajos aktos, šajā pasākumā neatbalsta, izņemot aktivitātes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana" un normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde".

9. Publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumi:

9.1. projekts atbilst vietējās attīstības stratēģijai;

9.2. projektu īsteno vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā. Ja projektā paredzēts iegādāties šo noteikumu 26.10. apakšpunktā minēto specifiski pielāgoto vispārējās nozīmes transportlīdzekli vai plānotas šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās vietējās produkcijas mārketinga izmaksas, pretendenta juridiskā adrese vai struktūrvienības darbības vieta, vai deklarētā dzīvesvieta (ja pretendents ir fiziska persona, kas veic vai plāno uzsākt saimniecisko darbību kā pašnodarbināta persona) ir vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā. Iegādāto specifiski pielāgoto vispārējās nozīmes transportlīdzekli projekta uzraudzības laikā var izmantot arī ārpus vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijas;

9.3. pretendents, īstenojot projektu, sasniedz šo noteikumu 4. punktā minēto mērķi;

9.3.1 ja pretendents ir vietējā pašvaldība, projektā plānotās darbības atbilst vietējās pašvaldības attīstības programmai;

9.3.2 šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto aktivitāti īsteno vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā ārpus valstspilsētas pašvaldības teritorijas (neattiecas, ja pretendenta komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana);

9.4. pretendents neaizvieto esošos pamatlīdzekļus (neattiecas uz šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajiem projektiem vai ja veic zvejas kuģa dzinēja nomaiņu);

9.5. ja uz atbalstu saimnieciskās darbības attīstībai pretendē komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai fiziska persona, projekta iesniegumā pretendents apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju. Ekonomiskās dzīvotspējas rādītājs ir pozitīva naudas plūsma projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmas pārskatā naudas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs. Projekta iesniegumam pievienotais naudas plūsmas pārskats, ražošanas apjoms un izmaksas projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas apliecina iespēju īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi. Pretendents, kas plāno veikt saimniecisko darbību, papildus apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju, plānoto ražošanas apjomu un izmaksu aprēķinu par diviem gadiem pēc projekta īstenošanas;

9.6. pēc projekta īstenošanas ir sasniegts vismaz viens no šādiem rādītājiem vai mērķiem:

9.6.1. ja uz atbalstu pretendē šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē (izņemot vietējo pašvaldību vai pretendentu, kas veido jaunu uzņēmumu, kura pirmais pārskata vai taksācijas gads vēl nav beidzies), pretendents:

9.6.1.1. rada vismaz vienu jaunu darba vietu, saglabājot esošās darba vietas;

9.6.1.2. vismaz par 10 procentiem salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina saražotās produkcijas apjomu vai gada neto apgrozījumu;

9.6.1.3. palielina gada neto apgrozījumu vismaz par 30 procentiem no ieguldīto investīciju apmēra;

9.6.1.4. vismaz par 10 procentiem palielina zivsaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un to apliecina izmaksu samazinājums uz vienu saražoto produkcijas vienību vai saražotās produkcijas apjoma palielinājums uz vienu nodarbināto;

9.6.1.5. rada jaunus vai uzlabotus produktus, pakalpojumus vai procesus;

9.6.2. ja uz atbalstu pretendē šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, pretendents, kas veido jaunu uzņēmumu, kura pirmais pārskata vai taksācijas gads vēl nav beidzies:

9.6.2.1. rada vismaz vienu jaunu darba vietu;

9.6.2.2. sasniedz gada neto apgrozījumu vismaz 30 procentu apmērā no ieguldīto investīciju apjoma;

9.6.3. ja uz atbalstu pretendē vietējā pašvaldība šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā minētie kopprojekta dalībnieki (izņemot vietējo pašvaldību) katrs atsevišķi:

9.6.3.1. rada vismaz vienu jaunu darba vietu, saglabājot esošās darba vietas;

9.6.3.2. vismaz par 10 procentiem salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina saražotās produkcijas apjomu vai gada neto apgrozījumu;

9.6.3.3. palielina gada neto apgrozījumu vismaz par 30 procentiem no ieguldīto investīciju apmēra;

9.6.4. ja uz atbalstu pretendē šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē, pretendents:

9.6.4.1. mazina ietekmi uz vidi;

9.6.4.2. mazina ietekmi uz klimata pārmaiņām;

9.6.4.3. uzlabo vides resursu vairošanu vai izmantošanu;

9.6.4.4. samazina zvejas kuģa dzinēja CO2 emisiju un degvielas patēriņu salīdzinājumā ar esošo zvejas kuģa dzinēju, ja veic zvejas kuģa dzinēja nomaiņu;

9.6.5. ja uz atbalstu pretendē šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē, pretendents veicina:

9.6.5.1. kultūras mantojuma saglabāšanu;

9.6.5.2. kultūras pieejamību;

9.7. pēc projekta īstenošanas pretendents sasniedz rādītājus, kas noteikti saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju un atbilst projekta mērķim un projekta iesniegumā paredzētām darbībām, par kurām vietējā rīcības grupa ir piešķīrusi papildu punktus projektu vērtēšanas kritērijos.

10. Ja pretendents ir biedrība, šo noteikumu 9.6.1.2. un 9.6.1.3. apakšpunktā minēto rādītāju palielinājumu rēķina vidēji uz visiem biedrības biedriem.

11. Ja uz atbalstu pretendē fiziska persona, kas uzsāk saimniecisko darbību un iegūst individuālā komersanta vai pašnodarbinātas personas statusu, tā sasniedz abus šo noteikumu 9.6.2.1. un 9.6.2.2. apakšpunktā minētos rādītājus.

12. Šo noteikumu 9.6. apakšpunktā minēto rādītāju lielāko plānoto vērtību un 9.7. apakšpunktā minētos rādītājus pretendents sasniedz ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un to nepazemina visā turpmākajā uzraudzības periodā.

13. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:

13.1. jaunbūvi, būves pārbūvi, ierīkošanu, novietošanu un atjaunošanu;

13.2. tāda pamatlīdzekļa iegādi projektā, kura jauda, ražība vai celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā pretendenta esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda, ražība vai celtspēja;

13.3. tāda pamatlīdzekļa iegādi projektā, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;

13.4. papildu iegādes, kas saistītas ar pamatlīdzekļiem, kuri ir vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā vismaz piecus gadus no projekta iesniegšanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem.

13.1 Šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētais pretendents projekta iesniegumā ietver ieguldījumus attiecībā uz vienu zvejas kuģi, kā arī ievēro regulas Nr. 508/2014 41. panta 9. punktā minētos nosacījumus.

III. Publiskā finansējuma veids un apmērs

14. Atbalsta intensitāte ir līdz 50 procentiem no projekta attiecināmajām izmaksām, izņemot:

14.1. inovatīvo projektu, ko paredzēts īstenot šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē un kura atbalsta intensitāte ir līdz 70 procentiem;

14.2. projektu, kas ir saistīts ar piekrastes zvejniecību saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 95. panta 4. punktu un I pielikumu un kura atbalsta intensitāte ir līdz 80 procentiem;

14.3. komersantu, kas nav sīkais (mikro), mazais vai vidējais uzņēmums un kura atbalsta intensitāte ir līdz 30 procentiem;

14.4. sabiedriskā labuma projektu, ko paredzēts īstenot šo noteikumu 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē un kura atbalsta intensitāte ir līdz 90 procentiem;

14.5. kopprojektu, ko paredzēts īstenot šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē un kura atbalsta intensitāte ir līdz 80 procentiem;

14.6. zvejas kuģa dzinēja nomaiņas projektu, kur atbalsta intensitāte ir līdz 30 procentiem.

15. Uzņēmumu atbilstību sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Lauku atbalsta dienests nosaka saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 2. panta 28. punktu.

16. Pretendentam, kas saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu nav sīkais (mikro), mazais vai vidējais uzņēmums, atbalstu saistībā ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi pasākumā nepiešķir.

17. Pasākumā viena atbalstāmā projekta maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir:

17.1. līdz 650 000 euro sabiedriskā labuma projektiem, ja pretendents ir vietējā pašvaldība;

17.2. līdz 100 000 euro pārējiem projektiem.

18. Vietējā rīcības grupa vietējās attīstības stratēģijā var noteikt samazinātu atbalsta apmēru un intensitāti.

19. Pasākumā atbalstu sniedz saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013, izņemot atbalstu:

19.1. kas saistīts ar zvejniecību, akvakultūru vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādi un konservēšanu;

19.2. sabiedriskā labuma projektam, ja atbalsta pretendents ir vietējā pašvaldība, kā arī biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu, un projekts nav kvalificējams kā valsts atbalsts.

20. Ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu:

20.1. piešķirtais atbalsts pēdējo triju fiskālo gadu laikā nepārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstoši regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai;

20.2. atbalstu nepiešķir saimnieciskās darbības nozarēs un darbībām, kas minētas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā;

20.3. ievērojot regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā vai citās de minimis atbalsta regulās noteiktajiem attiecīgajiem robežlielumiem un drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šo kumulāciju rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta citā valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā;

20.4. un pretendents darbojas arī nozarēs, kas minētas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā noteikto;

20.5. saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktu pretendents un Lauku atbalsta dienests informāciju par sniegto de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo pasākumu piešķirts pēdējais atbalsts;

20.6. saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 atbalstu piešķir līdz 2021. gada 30. jūnijam;

20.7. atbalstu nepiešķir, ja pretendentam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.