Sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 231Rīgā 2016. gada 19.aprīlī (prot. Nr. 19 27. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"7. panta pirmo un otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būtiskās drošības prasības iekārtām un aizsargsistēmām, kuras paredzēts lietot sprādzienbīstamā vidē, un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu, kā arī kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. piedāvāt tirgū – saimnieciskās darbības ietvaros piegādāt objektu par atlīdzību vai bez tās izplatīšanai vai lietošanai Eiropas Savienības tirgū;

2.2. laist tirgū – objektu pirmo reizi piedāvāt tirgū;

2.3. ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kura ražo objektu vai kuras uzdevumā objekts tiek projektēts vai ražots un kura laiž tirgū šo objektu ar savu vārdu vai preču zīmi;

2.4. pilnvarotais pārstāvis – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

2.5. importētājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura laiž tirgū objektu no trešajām valstīm;

2.6. izplatītājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura piedāvā tirgū objektu un nav to ražotājs vai importētājs;

2.7. iesaistītās personas – ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

2.8. tehniskā specifikācija – dokuments, kas nosaka tehniskās prasības, kurām atbilst objekts;

2.9. paziņotā institūcija – nacionālās akreditācijas institūcijas akreditēta iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcija, kura ir paziņota Eiropas Komisijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī kārtību, kādā komisija pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas paziņota iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcija;

2.10. atsaukšana – ikviens pasākums, kura mērķis ir panākt, lai tiktu atdots atpakaļ objekts, kas jau ir piegādāts galalietotājam;

2.11. izņemšana no tirgus – ikviens pasākums, kura mērķis ir novērst piegādes ķēdē esošu objektu piedāvāšanu tirgū;

2.12. CE atbilstības marķējums – zīme, ar ko ražotājs norāda, ka objekts atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, kas paredz objekta marķēšanu ar šo zīmi;

2.13. iekārtas – mašīnas, aparāti, stacionāras vai mobilas ierīces, vadības sastāvdaļas un ar tām saistīti līdzekļi un detektoru sistēmas vai aizsardzības sistēmas, kuras atsevišķi vai kopā ir paredzētas enerģijas ražošanai, pārvadīšanai, glabāšanai, mērīšanai, kontrolēšanai, pārveidošanai un (vai) materiālu pārstrādei un kuras var izraisīt sprādzienu savu iespējamo aizdegšanās avotu dēļ;

2.14. aizsargsistēmas – ierīces, kuras nav iekārtu sastāvdaļas un kuras ir paredzētas tūlītējai sprādziena apturēšanai sākumstadijā un (vai) sprādziena izraisītā triecienviļņa ierobežošanai, un kuras dara pieejamas tirgū atsevišķi izmantošanai kā patstāvīgas darbības sistēmas;

2.15. sastāvdaļas – jebkuras detaļas, kas ir būtiskas iekārtu un aizsardzības sistēmu drošai darbībai, bet bez patstāvīgām funkcijām;

2.16. sprādzienbīstama vide – vide, kurā pastāv uzliesmojošu vielu – gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu – maisījums ar gaisu, kas normālos apstākļos pēc aizdedzināšanas spēj uzliesmot visā tā tilpumā;

2.17. iespējami sprādzienbīstama vide – vide, kas var kļūt sprādzienbīstama vietējo un ražošanas apstākļu dēļ;

2.18. I grupas iekārtas – iekārtas, kuras paredzētas izmantošanai šahtu apakšzemes daļās un šo šahtu virszemes aprīkojumā un kuras pakļautas raktuvju gāzu un (vai) viegli uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem. Šī grupa sastāv no M1 un M2 kategorijas iekārtām, kā norādīts šo noteikumu 2. nodaļā;

2.19. II grupas iekārtas – iekārtas, kuras paredzētas izmantošanai citās vietās, ko var apdraudēt sprādzienbīstama vide. Šī grupa sastāv no 1., 2. un 3. kategorijas iekārtām, kā norādīts šo noteikumu 2. nodaļā;

2.20. iekārtu kategorija – šo noteikumu 2. nodaļā norādītā iekārtu klasifikācija katrā iekārtu grupā, kurā noteikts nepieciešamais aizsardzības līmenis, kas jānodrošina;

2.21. paredzamā izmantošana – ražotāja ieteiktā objektu izmantošana, piešķirot katram aprīkojumam īpašu iekārtu grupu un kategoriju vai sniedzot visu nepieciešamo informāciju aizsardzības sistēmas, ierīces vai sastāvdaļas drošai darbībai.

3. Noteikumu prasības attiecas uz šādiem objektiem:

3.1. iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē;

3.2. drošības ierīcēm, kontrolierīcēm un regulēšanas ierīcēm, kas paredzētas lietošanai ārpus sprādzienbīstamas vides, bet nodrošina vai veicina iekārtu un aizsardzības sistēmu drošu darbību sprādzienbīstamos apstākļos;

3.3. sastāvdaļām, kuras paredzēts iebūvēt šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajās iekārtās un aizsardzības sistēmās.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. iekārtām, kas paredzētas izmantošanai mājsaimniecībās un nekomerciālā vidē, kur sprādzienbīstamības iespēja ir minimāla un iespējama vienīgi tad, ja ir nejauši notikusi gāzveida kurināmā noplūde;

4.2. medicīniskajām ierīcēm, kas paredzētas lietošanai ārstniecības iestādēs;

4.3. iekārtām, kuru sprādzienbīstamību rada sprāgstvielas vai ķīmiski nestabilas vielas;

4.4. individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

4.5. jūras kuģiem un mobilajām jūras konstrukcijām un to iekārtām;

4.6. pasažieru un kravas transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru un kravas pārvadāšanai pa autoceļiem, dzelzceļiem, ūdensceļiem un gaisu, izņemot transportlīdzekļus, kas paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē;

4.7. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajiem ieročiem, munīciju un militārajiem materiāliem;

4.8. Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu rīcībā esošajiem ieročiem, munīciju un sprāgstvielām.

5. Objektus piedāvā tirgū un nodod lietošanā, ja tie pareizi uzstādīti un lietoti, kā arī atbilst šo noteikumu prasībām.

6. Šo noteikumu prasības neattiecas uz tirdzniecības izstādēs, skatēs vai gadatirgos demonstrētiem objektiem, ja par to neatbilstību ir skaidri norādīta informācija, kā arī norādīts, ka šie objekti netiks laisti tirgū un nodoti ekspluatācijā, kamēr ražotājs nebūs nodrošinājis to atbilstību šo noteikumu prasībām. Demonstrāciju laikā ir jāveic atbilstoši drošības pasākumi cilvēku aizsardzībai.

7. Objektus, kas atbilst piemērojamiem standartiem (vai to daļām), uz kuriem publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstošiem šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, kuras aptver šie standarti vai to daļas.

8. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā.

9. Tirgus uzraudzības iestāde, kas veic objektu uzraudzību, šo noteikumu izpratnē ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

2. Iekārtu klasifikācija un klasificēšanas kritēriji

10. Atkarībā no iekārtu aizsardzības līmeņa paredzētajos lietošanas apstākļos I grupas iekārtas iedala M1 un M2 kategorijā, bet II grupas iekārtas – 1., 2. un 3. kategorijā.

11. Iekārtas un aizsargsistēmas var būt projektētas noteiktai sprādzienbīstamai videi. Šādā gadījumā tās ir attiecīgi marķētas.

2.1. I grupas iekārtas

12. M1 kategorijas iekārtas:

12.1. ir paredzētas lietošanai šahtu apakšzemes daļās un šo šahtu virszemes aprīkojumā, kurš tieši pakļauts raktuvju gāzu un (vai) uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem;

12.2. ir projektētas un apgādātas ar speciālām aizsargsistēmām atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;

12.3. spēj darboties sprādzienbīstamā vidē, pat ja tām ir bojājumi, un tām ir divkārša aizsargsistēma, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

12.4. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 93. punktā minētās papildprasības.

13. M2 kategorijas iekārtas:

13.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni;

13.2. ir paredzētas lietošanai raktuvēs apakšzemē (šahtās), kā arī virszemē, kur iespējama raktuvju gāzu vai uzliesmojošu putekļu izdalīšanās;

13.3. ir izgatavotas tā, lai būtu iespēja tās izslēgt;

13.4. ir apgādātas ar aizsargsistēmām, kas nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, kas radušies iekārtas nepareizas lietošanas vai apkārtējās vides apstākļu maiņas dēļ;

13.5. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 94. punktā minētās papildprasības.

2.2. II grupas iekārtas

14. 1. kategorijas iekārtas:

14.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;

14.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās pastāvīgi, ilgstoši vai bieži veidojas uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi;

14.3. spēj darboties, pat ja tām ir bojājumi, un nodrošināt nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

14.4. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 95. un 96. punktā minētās papildprasības.

15. 2. kategorijas iekārtas:

15.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni;

15.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās dažreiz un īslaicīgi ir iespējami uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi;

15.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja bieži atkārtojas darbības traucējumi vai ir vienkārši bojājumi;

15.4. atbilst šo noteikumu 97. un 98. punktā minētajām papildprasībām.

16. 3. kategorijas iekārtas:

16.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni;

16.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi ir maz iespējami un, ja tie rodas, ir īslaicīgi;

16.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni tikai to normālas darbības laikā;

16.4. atbilst šo noteikumu 99. un 100. punktā minētajām papildprasībām.

3. Iesaistīto personu pienākumi

17. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma iesaistītās personas sniedz informāciju par objektu, norādot:

17.1. visas iesaistītās personas, kuras tām piegādājušas objektu;

17.2. visas iesaistītās personas, kurām tās piegādājušas objektu.

18. Iesaistītās personas nodrošina šo noteikumu 17. punktā minētās informācijas pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc tam, kad tām piegādāts vai tās ir piegādājušas objektu.

3.1. Ražotāja pienākumi

19. Šo noteikumu izpratnē importētāju un izplatītāju uzskata par ražotāju un tam ir šajā nodaļā noteiktie pienākumi, ja tas laiž tirgū objektu ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina tirgū laisto objektu tā, ka tas var ietekmēt iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošības prasībām.

20. Laižot tirgū objektus, ražotājs nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļā noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām.

21. Ražotājs objektiem sagatavo šo noteikumu 6. nodaļā minēto tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo šo noteikumu 5. nodaļā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina, ka tā ir veikta.

22. Ja ar atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka objekts, kas nav sastāvdaļa, atbilst šo noteikumu prasībām, ražotājs sagatavo atbilstības deklarāciju un marķē objektu ar CE atbilstības marķējumu

23. Ja ar attiecīgo atbilstības nodrošināšanas procedūru ir pierādīts, ka sastāvdaļa atbilst piemērojamām prasībām, ražotājs sagatavo šo noteikumu 116. punktā minēto atbilstības apliecinājumu.

24. Ražotājs nodrošina, ka produktam ir pievienota atbilstības deklarācija vai attiecīgs atbilstības apliecinājums. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu objektu, objektu partijai vai attiecīgajam sūtījumam pievieno tikai vienu kopiju.

25. Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju vai attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū.

26. Ja objekti tiek ražoti sērijveidā, ražotājs izstrādā kontroles procedūras, lai nodrošinātu to atbilstību šo noteikumu prasībām, un ņem vērā izmaiņas objektu konstrukcijā vai raksturlielumos, kā arī piemērojamos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuru pamata ir apliecināta objektu atbilstība šo noteikumu prasībām.

27. Ja nepieciešams izvērtēt objekta radīto risku, ražotājs testē un izvērtē tirgū piedāvātos objektus, uztur sūdzību, neatbilstību un no tirgus atsaukto objektu reģistru, kā arī informē izplatītājus par minēto darbību veikšanu.

28. Ražotājs nodrošina, ka tirgū laisto objektu marķējumā ir norādīts tipa, partijas vai sērijas numurs. Ja tas nav iespējams objekta īpatnību dēļ, minēto informāciju norāda uz iepakojuma un pievienotajos dokumentos.

29. Ražotāji nodrošina, ka objektiem, kas nav sastāvdaļas un ko tie laiduši tirgū, ir īpašais sprādziendrošuma marķējums (2. pielikums) un attiecīgā gadījumā šo noteikumu 235. punktā norādītais cita veida marķējums un informācija.

30. Ražotājs uz objekta norāda savu nosaukumu vai reģistrētu preču zīmi un kontaktadresi, kur var sazināties ar ražotāju. Ja minētās informācijas norādīšanai nepieciešama objekta iepakojuma atvēršana, to norāda uz iepakojuma vai objektam pievienotajā dokumentā.

31. Ražotājs nodrošina, ka objektam pievienota lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā. Lietošanas instrukcija un drošuma informācija, kā arī cita uz objekta norādītā informācija ir skaidra un saprotama.

32. Ražotājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir laidis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, ražotājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajām korektīvajām darbībām.

33. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū laisto objektu radīto risku.

3.2. Pilnvarotie pārstāvji

34. Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvarotu pārstāvi. Pilnvarā neiekļauj šo noteikumu 19., 20., 21., 22. un 23. punktā minētos pienākumus.

35. Pilnvarotais pārstāvis veic vismaz šādus pienākumus:

35.1. 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādei pieejamu atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

35.2. pēc pamatota tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu objekta atbilstību;

35.3. pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu objekta radīto risku, ievērojot pilnvarojumu.

3.3. Importētāja pienākumi

36. Importētājs laiž tirgū šo noteikumu prasībām atbilstošus objektus.

37. Pirms objekta laišanas tirgū importētājs nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo šo noteikumu 5. nodaļā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru, sagatavojis atbilstošu tehnisko dokumentāciju, marķējis objektu ar CE atbilstības marķējumu, pievienojis atbilstības deklarāciju vai atbilstības apliecinājumu, kā arī ir izpildījis šo noteikumu 28., 29. un 30. punktā minētos pienākumus.

38. Importētājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts neatbilst šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, nelaiž to tirgū līdz brīdim, kamēr attiecīgā iesaistītā persona nav panākusi tā atbilstību šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām. Ja objekts rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādi.

39. Importētājs uz objekta norāda savu nosaukumu vai reģistrētu preču zīmi un kontaktadresi, kur var sazināties ar importētāju. Ja minētās informācijas norādīšanai nepieciešama objekta iepakojuma atvēršana, to norāda uz iepakojuma vai objektam pievienotajā dokumentā.

40. Importētājs nodrošina, ka objektam ir pievienota lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā.

41. Importētājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par objektu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē objekta atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.

42. Ja nepieciešams izvērtēt objekta radīto risku, importētājs testē un izvērtē tirgū piedāvāto objektu paraugus, uztur sūdzību, neatbilstību un no tirgus atsaukto objektu reģistru, kā arī informē izplatītājus par minēto darbību veikšanu.

43. Importētājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir laidis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, importētājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstībām un veiktajām korektīvajām darbībām.

44. Importētājs 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu atbilstības deklarācijas kopiju un attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu, kā arī pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma nodrošina pieejamību tehniskajai dokumentācijai.

45. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma importētājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām.

46. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma importētājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū laisto objektu radīto risku.

3.4. Izplatītāja pienākumi

47. Piedāvājot tirgū objektu, izplatītājs rīkojas ar pienācīgu rūpību, lai ievērotu šo noteikumu prasības.

48. Pirms objekta piedāvāšanas tirgū izplatītājs pārliecinās, ka tas ir marķēts ar CE atbilstības marķējumu, tam attiecīgā gadījumā ir pievienota atbilstības deklarācija vai atbilstības apliecinājums un nepieciešamie dokumenti, lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā, kā arī ražotājs ir ievērojis šo noteikumu 28., 29. un 30. punkta prasības, savukārt importētājs ir ievērojis šo noteikumu 39. punkta prasības.

49. Izplatītājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts neatbilst šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, nepiedāvā to tirgū līdz brīdim, kamēr attiecīgā iesaistītā persona nav panākusi tā atbilstību šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām. Ja objekts rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju un tirgus uzraudzības iestādi.

50. Izplatītājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par objektu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē objekta atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.

51. Izplatītājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir piedāvājis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, izplatītājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstībām un veiktajām korektīvajām darbībām.

52. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma izplatītājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām.

53. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma izplatītājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū piedāvāto objekta radīto risku.

4. Būtiskās drošuma prasības iekārtu un aizsargsistēmu projektēšanā un izgatavošanā

54. Šo noteikumu 4. nodaļā minētās būtiskās drošuma prasības attiecināmas arī uz 3.2. apakšpunktā minētajām ierīcēm, ja tās nepieciešams nodrošināt pret sprādzienbīstamību.

4.1. Materiālu izvēle iekārtām un aizsargsistēmām

55. Iekārtu un aizsargsistēmu materiālus izvēlas tā, lai, darbojoties ar paredzēto slodzi paredzamajā darba vidē, tie neizraisītu sprādzienu.

56. Ražotāja noteikto darbības apstākļu robežās izmantotie materiāli un sprādzienbīstamo vidi veidojošās sastāvdaļas nedrīkst radīt ķīmiskas reakcijas, kas varētu vājināt aizsardzību pret sprādzieniem.

57. Ražotājs izvēlas materiālus tā, lai paredzamās izmaiņas to raksturlielumos un to savienojums ar citiem materiāliem nesamazinātu nepieciešamo aizsardzību pret sprādzieniem. Ražotājs īpaši ņem vērā materiālu korozijas un nodiluma īpašības, to elektrovadītspēju, triecienizturību, izturību pret novecošanos, kā arī temperatūras svārstību ietekmi.

4.2. Projektēšana un izgatavošana

58. Ražotājs projektē un izgatavo iekārtas un aizsargsistēmas, ievērojot tehnoloģijas kritērijus (lietošana atbilstoši iekārtu grupai, kategorijai un visai ražotāja sniegtajai informācijai, kas nepieciešama to drošai darbībai), lai aizsargātu tās pret sprādzieniem visā paredzētajā lietošanas laikā.

59. Projektējot iekārtas un aizsargsistēmas, ražotājs ievēro būtiskās drošuma prasības sprādziena novēršanai:

59.1. ja iespējams, nodrošina, lai iekārtas un aizsargsistēmas darbojoties neradītu sprādzienbīstamu vidi;

59.2. nodrošina, lai telpās tiktu ievērotas jebkura elektriska vai neelektriska aizdedzes avota īpašības;

59.3. ja sprādziens tomēr notiek, nodrošina, lai nekavējoties tiktu likvidēts un (vai) ierobežots sprādziena liesmu rādiuss un sprādziena spiediens līdz pietiekamam drošības līmenim.

60. Sastāvdaļas, kas paredzētas iemontēšanai iekārtās un aizsargsistēmās vai lietotas to nomaiņai, ražotājs projektē un izgatavo tā, lai tās nodrošinātu aizsardzību pret sprādzieniem, ja tās ir uzstādītas saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

61. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo pēc detalizētas iespējamo darbības defektu analīzes, lai nepieļautu bīstamas situācijas. Ņem vērā jebkuru iespējamu nepareizu lietošanu.

62. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo, ievērojot īpašus pārbaudes un uzturēšanas nosacījumus.

63. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo tā, lai tās būtu darbspējīgas faktiskajos vai paredzamajos vides apstākļos.

64. Lai nodrošinātu aizsardzību pret noplūdēm:

64.1. iekārtām, no kurām iespējama degtspējīgu gāzu vai putekļu noplūde, ražotājs izmanto slēgtas (hermētiskas) konstrukcijas;

64.2. iekārtu konstrukcijas, kurās ir atveres vai neblīvi savienojumi, ražotājs izveido tā, lai iekārtā izveidojušās gāzes vai putekļi izplūstot neradītu sprādzienbīstamu vidi iekārtas ārpusē;

64.3. iekārtu konstrukcijas ražotājs izveido tā, lai uzpildes vai iztukšošanas laikā ierobežotu degtspējīgu vielu noplūdi pa uzpildes vai iztukšošanas vietām.

65. Iekārtas un aizsargsistēmas, uz kuru virsmām uzkrājušies putekļi var uzliesmot, projektē tā, lai:

65.1. virsmas būtu viegli notīrāmas un putekļu uzkrāšanās uz tām tiktu maksimāli ierobežota;

65.2. virsmu sasilšanas temperatūra būtu ievērojami zemāka par uzkrājušos putekļu uzliesmošanas temperatūru;

65.3. varētu pazemināt temperatūru uz virsmas, ja nepieciešams novērst uzkrājušos putekļu sasilšanu.

66. Iekārtas un aizsargsistēmas, kuras var tikt pakļautas iespējamām pārslodzēm, nodrošina ar papildu aizsardzību, lai tās varētu izturēt palielinātas slodzes un tas neietekmētu sprādzienaizsardzību.

67. Iekārtu un aizsargsistēmu apvalkus, kuri nodrošina sprādzienaizsardzību, konstruē tā, lai to noņemšana būtu iespējama tikai ar speciālu instrumentu palīdzību vai nodrošinot piemērotus aizsardzības pasākumus.

68. Aizsardzība pret citu veidu apdraudējumiem iekārtās un aizsargsistēmās ir tāda, lai:

68.1. tiešā vai netiešā saskarē neradītu fiziskas traumas vai citu kaitējumu;

68.2. atklātās daļas virsmas augstā temperatūra vai izstarojums neradītu apdraudējumu;

68.3. neelektriska rakstura bīstamie faktori neradītu sprādzienbīstamību;

68.4. paredzamajos pārslodzes apstākļos nerastos un nepieaugtu bīstamu situāciju draudi.

69. Šo noteikumu 68. punktā minētās prasības piemēro, ciktāl tās nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām.

70. Projektēšanas stadijā ražotājs ar mērīšanas, regulēšanas un kontroles ierīcēm (piemēram, maksimālās strāvas slēdži, temperatūras ierobežotāji, diferenciālie spiediena slēdži, plūsmas mērītāji, laika releji, ātruma pārsniegšanas monitori) novērš iekārtu pārslodzes.

71. Noslēgtās iekārtu un aizsargsistēmu nedrošās daļas, kuras var izraisīt sprādzienbīstamu vidi vai aizdegšanos un kuras atrodas noslēgtā telpā, konstruē tā, lai nodrošinātu šīs telpas iekšējā sprādziena spiediena izturību un novērstu eksplozijas pāreju ārpus telpas.

4.3. Iespējamie aizdegšanās avoti

72. Iekārtās un aizsargsistēmās nav pieļaujama dažādu aizdegšanās avotu (piemēram, dzirksteļu, liesmu, elektrisko loku, augstas virsmas temperatūras, akustiskās enerģijas, optiskā starojuma, elektromagnētisko viļņu) rašanās.

73. Veicot atbilstošus pasākumus, novērš elektrostatisko lādiņu veidošanos, kuri var radīt bīstamas izlādes.

74. Iekārtu strāvu vadītspējīgajās daļās nav pieļaujamas klejojošās strāvas un noplūdes strāvas, kuras var izraisīt koroziju, virsmu pārkaršanu vai dzirksteles, kā arī aizdegšanos.

75. Projektēšanas posmā ražotājs pēc iespējas novērš iespējamos pārkaršanas cēloņus, ko var izraisīt berze vai triecieni starp materiāliem un daļām, kuras savstarpēji saskaras, rotējot vai iekļūstot svešķermenim.

76. Ražotājs spiediena kompensācijas iekārtās un aizsargsistēmās iekļauj mērīšanas, kontroles un regulēšanas ierīces, lai nepieļautu spiediena kompensācijas procesa triecienviļņus vai spiedienu, kas var radīt aizdegšanos.

77. Iekārtu un aizsargsistēmu ārējas iedarbības riska faktorus novērš:

77.1. pietiekams aizsardzības līmenis pat mainīgos vides apstākļos (piemēram, strāva, mitrums, vibrācija, piesārņojums), ievērojot ražotāja noteiktos lietošanas apstākļu ierobežojumus, lai iekārtas un aizsargsistēmas droši veiktu paredzētās funkcijas;

77.2. iekārtas daļu izturība pret paredzamajiem mehāniskajiem un termiskajiem spriegumiem, kā arī esošo vai iespējamo ķīmisko vielu vai maisījumu iedarbību.

4.4. Drošības ierīces

78. Drošības ierīces izveido tā, lai tās darbotos neatkarīgi no iekārtas darbībai nepieciešamo mērīšanas vai kontroles ierīču darbības.

79. Tehniskie līdzekļi nodrošina pietiekami ātru drošības ierīču bojājumu atklāšanu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespēju.

80. Vadības iekārtas un displejus ražotājs projektē un izgatavo tā, lai tiktu ievēroti ergonomikas principi un visaugstākajā līmenī nodrošināta aizsardzība pret sprādzienbīstamību.

81. Elektrisko ķēžu aizsardzību nodrošina, piemērojot bezatteices principus.

82. Drošības ierīces ieslēgšana ir tieša, bez programmētās vadības starpniecības. Ja drošības ierīce nedarbojas, nodrošina iekārtas un (vai) aizsargsistēmu drošību, ja tas ir iespējams.

83. Drošības ierīces avārijas slēdzi pēc iespējas aprīko ar atkārtotas ieslēgšanas bloķētājiem (izslēdzējiem) tā, lai atkārtotā ieslēgšana būtu iespējama tikai pēc bloķētāju tīšas atgriešanas sākumstāvoklī.

84. Ciktāl mērīšanas līdzekļi attiecas uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām, tos projektē un izgatavo tā, lai:

84.1. tie spētu darboties paredzētajos un arī īpašos darbības apstākļos;

84.2. ja nepieciešams, būtu iespējams pārbaudīt nolasījumu precizitāti un mērīšanas līdzekļu darbspēju.

85. Projektēšanā paredz tādus drošības koeficientus, mērīšanas līdzekļu uzstādīšanas apstākļus un iespējamās novirzes mērīšanas sistēmā, kas nodrošinātu savlaicīgu trauksmes signāla iedarbināšanu, lai būtu iespēja novērst sprādzienbīstamību.

86. Iekārtas, aizsargsistēmas un drošības ierīces, kuras vada ar datora palīdzību, projektē, īpašu uzmanību pievēršot riskam, kas varētu rasties programmnodrošinājuma kļūdu dēļ.

4.5. Aizsargsistēmas

87. Neparedzēti mainoties darbības apstākļiem un rodoties avārijas situācijai, aizsargsistēmas nodrošina automātiskas darbības iekārtu izslēgšanu ar rokas vadību, nesamazinot drošību.

88. Lai novērstu sprādziena draudus, avārijas izslēgšanas sistēmas nodrošina iespējami ātru un drošu uzkrātās enerģijas aizvadīšanu (izkliedēšanu) vai izolēšanu, izņemot elektroķīmiski uzkrāto enerģiju.

89. Aizsargsistēmas darbība ir droša neatkarīgi no pārējo iekārtu darbības arī tad, ja iekārtas un aizsargsistēmas enerģijas padeves traucējumi var radīt papildu apdraudējumu.

90. Iekārtas un aizsargsistēmas apgādā ar piemērotiem kabeļiem un ligzdām.

91. Ja iekārtas un aizsargsistēmas ir paredzēts lietot kopā ar citām iekārtām un aizsargsistēmām, nodrošina savienojumu drošību.

92. Iekārtām un aizsargsistēmām, kuras ir apgādātas ar uztveršanas vai trauksmes ierīcēm sprādzienbīstamas vides rašanās kontrolei, pievieno nepieciešamo lietošanas instrukciju, lai nodrošinātu to pareizu uzstādīšanu un izvietošanu piemērotās vietās.

4.6. Papildu prasības iekārtu projektēšanai un izgatavošanai

93. I grupas M1 kategorijas iekārtas:

93.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja tām ir darbības traucējumi;

93.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsardzību, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja viens aizsarglīdzeklis nedarbojas (aizsardzību nodrošina otrs, no tā neatkarīgs aizsarglīdzeklis) vai ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

93.3. ja nepieciešams, apgādā ar papildu aizsargsistēmām, kas nodrošina to darbību sprādzienbīstamā vidē;

93.4. saglabā darbspēju sprādzienbīstamā vidē;

93.5. projektē un izgatavo tā, lai novērstu putekļu iekļūšanu iekārtās, ja nav pieļaujama putekļu iekļūšana tajās;

93.6. projektē un izgatavo tā, lai iekārtu virsmu temperatūra būtu ievērojami zemāka par iespējamo gaisa un putekļu maisījuma uzliesmošanas temperatūru un tiktu novērsta suspendēto putekļu aizdegšanās;

93.7. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu. Ja nepieciešams, iekārtu apgādā ar papildu bloķēšanas sistēmu.

94. I grupas M2 kategorijas iekārtas:

94.1. apgādā ar aizsardzības līdzekļiem, kas novērš iekārtas aizdegšanās iespēju normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, kuri rodas iekārtas nepareizas lietošanas vai vides apstākļu maiņas dēļ;

94.2. apgādā ar aizsardzības līdzekļiem, kas nodrošina iekārtas automātisku atvienošanos no enerģijas pievades avota, ja izveidojusies sprādzienbīstama vide;

94.3. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar papildu bloķēšanas sistēmu. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu;

94.4. aizsargā pret gaisa un putekļu maisījuma radīto sprādzienbīstamību, ievērojot M1 kategorijas iekārtām noteiktās prasības.

95. II grupas 1. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:

95.1. nodrošina pret aizdegšanos, ja iekārtai ir bojājumi;

95.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsargsistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

95.3. nodrošina pret virsmu pārkaršanu (noteiktās maksimālās temperatūras pārsniegšanu) pat visnelabvēlīgākajos darbības apstākļos;

95.4. aizsargā pret temperatūras paaugstināšanos, ko izraisa siltuma izdalīšanās un ķīmiskās reakcijas;

95.5. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu. Ja nepieciešams, iekārtu apgādā ar papildu bloķēšanas sistēmu.

96. II grupas 1. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gaisa un putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē:

96.1. projektē un izgatavo tā, lai gaisa un putekļu maisījuma aizdegšanās nebūtu iespējama, pat ja iekārtai ir bojājumi;

96.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsargsistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

96.3. ja nepieciešams, projektē un izgatavo tā, lai putekļu iekļūšana iekārtā vai izkļūšana no tās būtu iespējama tikai pa šim nolūkam paredzētām vietām. Šī prasība attiecas arī uz kabeļu ievadu un savienojumu vietām;

96.4. nodrošina, ka iekārtas daļu virsmas temperatūra saglabājas ievērojami zemāka par paredzamo gaisa vai putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu uzkrāto putekļu aizdegšanos;

96.5. attiecībā uz iekārtas daļu drošu atvēršanu ievēro šo noteikumu 95.5. apakšpunktā minētās prasības.

97. II grupas 2. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:

97.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja ir bieži iekārtas darbības traucējumi;

97.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmas temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas pat paaugstināta riska situācijās;

97.3. projektē tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt tikai tad, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar atbilstošu bloķēšanas sistēmu. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu.