Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" pirmās un otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 322Rīgā 2016. gada 24. maijā (prot. Nr. 25 17. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" (turpmāk – specifiskais atbalsts) pirmo atlases kārtu "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai visā Latvijas teritorijā (tai skaitā Rīgā), izņemot pārējās Baltijas jūras piekrastes pašvaldības" un otro atlases kārtu "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai pašvaldībās, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru (izņemot Rīgu)";

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim (turpmāk – sadarbības partneris), tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumus.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu atlases kārtu ietvaros:

2.1. pirmā atlases kārta "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai visā Latvijas teritorijā (tai skaitā Rīgā), izņemot pārējās Baltijas jūras piekrastes pašvaldības" (turpmāk – pirmā atlases kārta);

2.2. otrā atlases kārta "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai pašvaldībās, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru (izņemot Rīgu)" (turpmāk – otrā atlases kārta).

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un sadarbības iestādi.

4. Lai nodrošinātu specifiskā atbalsta ieviešanu, Kultūras ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pirms ierobežotas projektu iesniegumu atlases uzsākšanas nodrošina projektu ideju priekšatlasi.

5. Kultūras ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izveido projektu ideju priekšatlases vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

6. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.

8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir kultūras un dabas mantojuma objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un turētāji, ar kultūras un dabas mantojuma objektu saistīto pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi.

9. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

9.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, – ne mazāk kā 317 499 apmeklējumi;

9.1.2. atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne mazāk kā 45 objekti;

9.1.3. jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – ne mazāk kā 78 jaunradīti pakalpojumi;

9.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim tūristu mītnēs pavadītās naktis Latvijas teritorijā gada laikā – ne mazāk kā 6 852 024 naktis;

9.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificētie izdevumi – ne mazāk kā 8 325 212 euro.

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

10. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 41 152 663 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums granta veidā – ne vairāk kā 34 979 763 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldības finansējums un privātais finansējums) – ne mazāk kā 6 172 900 euro.

11. Specifisko atbalstu īsteno divās atlases kārtās ar šādu plānotā finansējuma sadalījumu pa atlases kārtām:

11.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 23 581 785 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 20 044 517 euro un nacionālais finansējums – 3 537 268 euro;

11.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 17 570 878 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 14 935 246 euro un nacionālais finansējums – 2 635 632 euro.

12. (Svītrots ar MK 14.01.2020. noteikumiem Nr. 30)

13. (Svītrots ar MK 14.01.2020. noteikumiem Nr. 30)

14. (Svītrots ar MK 14.01.2020. noteikumiem Nr. 30)

15. Ja projekta iesniedzējs plāno pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi pieejamo snieguma rezerves finansējumu novirzīt jau uzsāktam projektam, tad, ja projekts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai līdz 2018. gada 31. decembrim papildus pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumam var piesaistīt citus publiskos līdzekļus snieguma rezerves finansējuma apjomā (piemēram, pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē, nepārsniedzot projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru un ievērojot valsts atbalsta regulējumu). Projektam nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru nosaka vienošanās par projekta īstenošanu. Pēc snieguma ietvara izpildes atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētajam sadarbības iestāde var palielināt projektam Kohēzijas fonda finansējuma apmēru, nepalielinot sākotnēji noteikto projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru. Ja projekts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai līdz 2018. gada 31. decembrim papildus pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumam var piesaistīt privātos vai publiskos līdzekļus, lai priekšfinansētu snieguma rezervi. Pēc snieguma ietvara izpildes atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajam sadarbības iestāde var palielināt projektam Kohēzijas fonda finansējuma apmēru.

16. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

17. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktā noteiktajam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 42., 45. un 46. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

18. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var saņemt ieguldījumu atbalstu no publiskā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. valsts iestādei, pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

18.2. valsts iestādei, pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 17. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

19. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

19.1. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

19.2. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem komerciāliem vai pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

20. Specifiskā atbalsta ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu un ar sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu par projekta īstenošanu viena sadarbības projekta ietvaros. Ar projekta iesniedzēju, kas iesniedzis projekta iesniegumu specifiskā atbalsta ietvaros, vienlaikus nevar slēgt sadarbības līgumu kā ar sadarbības partneri cita projekta iesnieguma ietvaros.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

21. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā projektu iesniedzēju sarakstā, kas izveidots pēc projektu ideju priekšatlases.

22. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris atbilst šādiem nosacījumiem:

22.1. tas neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju. Grūtībās nonākuša komersanta pazīmes vērtē individuāli projekta iesniedzējam un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms). Grūtībās nonākuša komersanta pazīmes pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

22.2. pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

22.3. finanšu ministrs nav iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

23. Lai nodrošinātu teritorijas efektīvu sociālekonomisko attīstību, projekta ietvaros ir paredzēta sadarbība starp vairākām pašvaldībām. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, kopīgā sadarbības projekta stratēģijā pamatojot projekta ietvaros plānoto investīciju sinerģiju.

24. Projekta iesniedzējs kā sadarbības partneri var piesaistīt pašvaldību, pašvaldības iestādi, pašvaldības kapitālsabiedrību, plānošanas reģionu, biedrību, nodibinājumu, reliģisku organizāciju, juridisku vai komercreģistrā reģistrētu fizisku personu, komersantu vai valsts pārvaldes iestādi, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas kultūras vai dabas mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas.

25. Finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

26. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā, turējumā vai īpašumā esošu nekustamo īpašumu.

27. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma un projektā plānotās investīcijas ir pamatotas attiecīgās pašvaldības attīstības programmā, sasniedzamos iznākuma rādītājus norādot investīciju plānā. Pašvaldības attīstības programmā ir norādīta sasaiste ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā.

28. Projekta iesniedzējam un katram sadarbības partnerim projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta objekta darbības stratēģija vai attīstāmās infrastruktūras apraksts visiem objektiem, kuros ir plānoti ieguldījumi:

28.1. objektu darbības stratēģijas pamato pieprasījumu objektā nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, neradot papildu finanšu slogu pašvaldībai un valstij;

28.2. attīstāmās infrastruktūras aprakstos sniegts pakalpojumu nepieciešamības pamatojums, sociālekonomiskie ieguvumi un ietekme uz šī specifiskā atbalsta sasniedzamajiem rādītājiem.

29. Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

30. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

31. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina:

31.1. informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

31.2. projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

32. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta dokumentāciju glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 I pielikumā noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam).

33. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus:

33.1. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;

33.2. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju;

33.3. par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

33.4. par objektu skaitu, kuros, īstenojot projektu, publiskajā iepirkumā izmantoti zaļā iepirkuma principi;

33.5. par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas.

34. Pēc tam kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 40 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

35. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un atbalsts tam kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, tiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējam jāpiemēro šo noteikumu 61. punktā noteiktās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas. Ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 30. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

36. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

36.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

36.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

37. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 9. punktā noteikto uzraudzības rādītāju sasniegšanu un ir iekļautas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā:

37.1. valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;

37.2. ar kultūras un dabas mantojumu saistītās infrastruktūras būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē, kas ir vērsta uz kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

37.3. jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras un dabas mantojuma saturisko piedāvājumu;

37.4. projekta vadības nodrošināšana;

37.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

38. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), lai nodrošinātu atbilstību horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijam.

39. Objekti, kuros plānotas investīcijas, atrodas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā, turējumā vai valdījumā.

40. Izdevumi ir attiecināmi no 2016. gada 20. decembra, izņemot šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir uzskatāmas par attiecināmām finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma, ja tās ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.