LegalizeĪpašās vides prasības celulozes, papīra vai kartona ražošanai
Ministru kabineta noteikumi Nr. 430Rīgā 2016. gada 5. jūlijā (prot. Nr. 33 19. §)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"24.2 panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka īpašās vides aizsardzības prasības šādām likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām (iekārtām):
1.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām;
1.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.
2. Prasības šo noteikumu 1. punktā minētajām darbībām (iekārtām) norādītas šo noteikumu pielikumā. Pielikumā noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vietā piesārņojošās darbības veicējs var izmantot citus labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
3. Prasības, kas norādītas šo noteikumu pielikumā, operatoram jāņem vērā, lai saņemtu A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
4. Prasības, kas norādītas šo noteikumu pielikumā, attiecīgā Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) ņem vērā, izsniedzot A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
5. Šo noteikumu pielikuma 8.1. apakšpunktā minēto vides pārvaldības sistēmu ieviešanai ir ieteikuma raksturs.
6. Šo noteikumu pielikuma 8.4.1. punktā minētais 1. paņēmiens ir obligāts operatoram, ja tā iekārtu kopējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh gadā.
7. Darbībām (iekārtām), kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir jau izsniegtas A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas, izsniegto atļauju nosacījumus attiecīgā pārvalde pārskata un iekārtas darbības atbilstību šo noteikumu pielikumā norādītajām prasībām iekārtas operators nodrošina līdz 2018. gada 30. septembrim.
Ministru prezidents Māris KučinskisVides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
PielikumsMinistru kabineta2016. gada 5. jūlijanoteikumiem Nr. 430
Secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) celulozes, papīra un kartona ražošanai
| Nr.p. k. | Atsauces dokuments | Darbība |
|---|---|---|
| 1. | Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS) | Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas, piemēram, dzesēšanas torņi, plākšņveida siltummaiņi |
| 2. | Ekonomika un mijiedarbība ar vides faktoriem (ECM) | Tehnisko paņēmienu ekonomiskā ietekme un mijiedarbība ar vides faktoriem |
| 3. | Emisijas no uzglabāšanas vietām (EFS) | Emisijas no tvertnēm, cauruļvadiem un ķīmisko vielu noliktavām |
| 4. | Energoefektivitāte (ENE) | Vispārīga energoefektivitāte |
| 5. | Lielās sadedzināšanas iekārtas (LCP) | Iekārtas tvaika un elektroenerģijas ražošanai sadedzināšanas iekārtās celulozes un papīra fabrikās |
| 6. | Vispārīgie monitoringa principi (MON) | Emisiju monitorings |
| 7. | Atkritumu sadedzināšana (WI) | Atkritumu sadedzināšana un līdzsadedzināšana objektā |
| 8. | Atkritumu apstrādes uzņēmumi (WT) | Atkritumu sagatavošana to izmantošanai par kurināmo |
(1) Īpašos gadījumos var būt vajadzība izmantot citu paraugu ņemšanas procedūru (piemēram, ņemt punkta paraugus).
| ER = | 21 – OR | × EM , kur |
|---|---|---|
| ER = | 21 – OM | × EM , kur |
ER (mg/Nm3) – emisiju koncentrācija, kas pārrēķināta attiecībā uz skābekļa bāzes līmeni OR;OR (tilp. %) – skābekļa bāzes līmenis;EM (mg/Nm3) – emisiju koncentrācija, kas saistīta ar izmērīto skābekļa līmeni OM;OM (vol %) – izmērītais skābekļa līmenis.
| Nr.p. k. | Izmantotais termins | Definīcija |
|---|---|---|
| 1. | Jauna ražotne | Ražotne, kuras ekspluatācijai objektā, kurā atrodas iekārta, pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai ražotne, kura, saglabājot iekārtas esošos pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas tiek pilnībā nomainīta |
| 2. | Esoša ražotne | Ražotne, kas nav jauna ražotne |
| 3. | Ievērojama modernizēšana | Ievērojamas izmaiņas ražotnes/piesārņojuma mazināšanas sistēmas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami mainīti vai nomainīti tehnoloģiskie mezgli un saistītās iekārtas |
| 4. | Jauna putekļu savākšanas sistēma | Putekļu savākšanas sistēma, kas iekārtā pirmo reizi nodota ekspluatācijā pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas |
| 5. | Esoša putekļu savākšanas sistēma | Putekļu savākšanas sistēma, kas nav jauna putekļu savākšanas sistēma |
| 6. | Nekondensējamas smakojošas gāzes (NSG) | Nekondensējamas smakojošas gāzes, proti, gāzes ar nepatīkamu smaku, kuras rodas celulozes ražošanā ar sulfātmetodi |
| 7. | Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG) | Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (jeb "stiprās smakojošās gāzes"): KRS (kopējos reducētos sēra savienojumus) saturošas gāzes, kas rodas vārīšanas, iztvaikošanas un kondensātu atdalīšanas procesos |
| 8. | Stiprās smakojošās gāzes | Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG) |
| 9. | Vājās smakojošās gāzes | Atšķaidītas nekondensējamas smakojošas gāzes: KRS saturošas gāzes, kas nav stiprās smakojošās gāzes (piemēram, gāzes no tvertnēm, skalošanas filtriem, šķeldu tvertnēm, kaļķu sārņu filtriem, žāvētājiem) |
| 10. | Vājo gāzu atliekas | Vājās gāzes, kas izdalās no citiem avotiem, nevis no reģenerācijas katla, kaļķu cepļa vai KRS dedzināšanas ietaisē |
| 11. | Nepārtraukti mērījumi | Mērījumi ar automātisku mērīšanas sistēmu (AMS), kas pastāvīgi uzstādīta objektā |
| 12. | Periodiski mērījumi | Mērāmā lieluma (konkrēts mērāmais daudzums) noteikšana norādītos laika intervālos ar manuāliem vai automātiskiem paņēmieniem |
| 13. | Difūzās emisijas | Emisijas, kas rodas gaistošu vielu vai putekļu tiešā (nevirzītā) saskarē ar apkārtējo vidi normālos ekspluatācijas apstākļos |
| 14. | Integrēta ražošana | Vienā objektā ražo gan celulozi, gan papīru/kartonu. Parasti celuloze netiek žāvēta pirms papīra/kartona ražošanas |
| 15. | Neintegrēta ražošana | 1) tirgum (pārdošanai) paredzētas celulozes ražošana fabrikās, kur netiek ekspluatētas papīrmašīnas;2) papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu celulozi (tirgum paredzētu celulozi) |
| 16. | Neto produkcija | 1) papīra fabrikās – neiepakota pārdodamā produkcija pēc pēdējās operācijas ar garengriežamajām–pārtinamajām mašīnām, t. i., pirms pārveidošanas;2) papīrmašīnā neintegrētas pārklāšanas (krītošanas) iekārtās – pārklātā papīra produkcija;3) salvešpapīra fabrikās – pārdodamā produkcija pēc procesa pabeigšanas salvešpapīra mašīnā, bet pirms jebkādiem pārtīšanas procesiem un neieskaitot serdeņus;4) tirgum paredzētas celulozes fabrikās – ķīpotā produkcija (GSt);5) integrētās fabrikās – neto celulozes produkcija nozīmē ķīpoto produkciju (GSt) plus celulozi, kas pārsūtīta papīra fabrikai (celulozes sausums 90 %, t. i., gaissausa celuloze); neto papīra produkcija – skatīt 1) punktu |
| 17. | Speciālo papīru fabrika | Fabrika, kurā īpašām vajadzībām (rūpnieciskām un/vai nerūpnieciskām) ražo dažādu šķirņu papīru un kartonu, kam ir specifiskas īpašības, salīdzinoši neliels galapatēriņa tirgus vai specifiski lietojumi un ko bieži vien īpaši rada pēc konkrēta patērētāja vai galapatērētāju grupas pasūtījuma. Speciālie papīri ir, piemēram, cigarešu papīrs, filtrpapīrs, metalizēts papīrs, termopapīrs, paškopējošais papīrs, pašlīmējošās etiķetes, ar liešanu krītots papīrs, kā arī ģipškartona pārklājums un speciālie papīri, kas paredzēti vaskošanai, izolēšanai, jumšanai, asfalta klāšanai un citiem specifiskiem mērķiem vai lietojumiem. Neviena no šīm šķirnēm neietilpst papīra standarta kategorijās |
| 18. | Lapu koku koksne | Vairāku koku sugu (piemēram, apses, dižskābarža, bērza un eikalipta) koksne. Terminu "lapu koku koksne" lieto pretstatā terminam "skujkoku koksne" |
| 19. | Skujkoku koksne | Skujkoku (piemēram, priedes un egles) koksne. Terminu "skujkoku koksne" lieto pretstatā terminam "lapu koku koksne" |
| 20. | Kaustizācija | Process kaļķu ciklā, kad hidroksīdu (balto atsārmu) reģenerē reakcijā Ca(OH)2 + CO3 2- → CaCO3 (s) + 2 OH- |
| Nr.p. k. | Saīsinājums | Definīcija |
| --- | --- | --- |
| 1. | GSt | Gaissausas tonnas (celulozes), ko izsaka kā celulozi, kuras sausums ir 90 % |
| 2. | AOH | Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi |
| 3. | BSP | Bioķīmiskais skābekļa patēriņš. Izšķīdušā skābekļa daudzums, kas mikroorganismiem nepieciešams organisko vielu noārdīšanai notekūdeņos |
| 4. | ĶMC | Ar ķīmiski mehānisko paņēmienu iegūta celuloze |
| 5. | ĶTMC | Ar ķīmiski termomehānisko paņēmienu iegūta celuloze |
| 6. | ĶSP | Ķīmiskais skābekļa patēriņš. Ķīmiski oksidējamu organisko vielu saturs notekūdeņos (parasti attiecas uz analīzi, kur izmanto oksidēšanu ar dihromātiem) |
| 7. | SC | Sausas cietvielas, izsaka masas % |
| 8. | DTPA | Dietilēntriamīnpentaetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents, ko izmanto balināšanā ar peroksīdu) |
| 9. | BEH | Balināšana bez elementārā hlora |
| 10. | EDTA | Etilēndiamīntetraetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents) |
| 11. | H2S | Sērūdeņradis |
| 12. | PKP | Porains krītpapīrs |
| 13. | NOx | Slāpekļa oksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, izteikta kā NO2 |
| 14. | ĶMNS | Ķīmiski mehāniskais celulozes iegūšanas paņēmiens ar neitrālu sulfītu |
| 15. | PŠ | Pārstrādātas šķiedras |
| 16. | SO2 | Sēra dioksīds |
| 17. | BHB | Bezhlora balināšana |
| 18. | Kopējais slāpeklis (Nkop) | Kopējais slāpeklis (Nkop), ko norāda kā N, ietver organisko slāpekli, brīvo amonjaku un amoniju (NH4+-N), nitrītus (NO2--N) un nitrātus (NO3--N) |
| 19. | Kopējais fosfors (Pkop) | Kopējais fosfors (Pkop), ko norāda kā P, ietver izšķīdušu fosforu un jebkādu nešķīstošu fosforu, kas notekūdeņos nonācis nokrišņu veidā vai ko satur mikrobi |
| 20. | TMP | Termomehāniskā kokmasa |
| 21. | KOO | Kopējais organiskais ogleklis |
| 22. | KRS | Kopējais reducētais sērs. Celulozes ieguves procesā radušos smakojošu reducētu sēra savienojumu – sērūdeņraža, metilmerkaptāna, dimetilsulfīda un dimetildisulfīda – summa, ko izsaka kā sēru |
| 23. | KSC | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas (notekūdeņos). Suspendētās cietvielu daļiņas ir mazi šķiedru fragmenti, pildvielas, smalkas daļiņas, nenosēdusies biomasa (mikroorganismu aglomerācija) un citas mazas daļiņas |
| 24. | GOS | Gaistošie organiskie savienojumi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" 2.1. apakšpunktu |
| Nr.p. k. | Paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Ar periodiskiem mērījumiem noteikt, kādā daudzumā helātveidojošie aģenti nonāk apkārtējā vidē | Neattiecas uz fabrikām, kur helātveidojošus aģentus neizmanto |
| 2. | Optimizēt procesus, lai samazinātu bioloģiski grūti noārdāmu helātveidojošo aģentu patēriņu un emisiju | Neattiecas uz ražotnēm, kas vairāk nekā 70 % no EDTA/DTPA likvidē savā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā vai procesā |
| 3. | Dot priekšroku bioloģiski noārdāmu vai likvidējamu helātveidojošo aģentu izmantošanai, pakāpeniski pārtraucot izmantot nenoārdāmus produktus | Izmantošana atkarīga no tā, vai ir pieejami piemēroti aizstājēji (bioloģiski noārdāmi aģenti, kas atbilst prasībām par, piemēram, celulozes baltumu) |
| Nr.p. k. | Paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Sausā mizošana (aprakstu skatīt 14.2.1. punktā) | Izmantošana ir ierobežota, ja nepieciešama augsta tīrības un baltuma pakāpe, ko panāk ar bezhlora balināšanu |
| 2. | Ar apaļkoksni apieties tā, lai nepieļautu mizas un koksnes piesārņošanu ar smiltīm un akmeņiem | Vispārizmantojams |
| 3. | Izbūvēt kokmateriālu krautuves klātnes, jo īpaši vietās, ko izmanto šķeldas glabāšanai | Izmantošana var būt ierobežota atkarībā no kokmateriālu krautuves un glabātavas lieluma |
| 4. | Kontrolēt izsmidzināšanas ūdens plūsmu un līdz minimumam samazināt ūdens noteci no krautuves | Vispārizmantojams |
| 5. | Savākt piesārņoto krautuves noteces ūdeni un pirms bioloģiskās attīrīšanas atdalīt suspendētās cietvielu daļiņas | Izmantošana var būt ierobežota atkarībā no noteces ūdeņu piesārņotības (maza koncentrācija) un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas lieluma (lieli daudzumi) |
| Nr.p. k. | Paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Uzraudzīt un optimizēt ūdens lietošanu | Vispārizmantojams |
| 2. | Novērtēt ūdens recirkulēšanas iespējas | Vispārizmantojams |
| 3. | Līdzsvarot ūdens kontūru noslēgtības pakāpi un potenciālos trūkumus; ja nepieciešams, pievienot papildu iekārtas | Vispārizmantojams |
| 4. | Atdalīt mazāk piesārņoto ūdeni no vakuumsūkņiem un izmantot to atkārtoti | Vispārizmantojams |
| 5. | Atdalīt tīru dzesēšanas ūdeni no piesārņota tehniskā ūdens un izmantot to atkārtoti | Vispārizmantojams |
| 6. | Tīra ūdens vietā otrreizēji izmantot tehnisko ūdeni (ūdens recirkulēšana un ūdens kontūru noslēgšana) | Izmantojams jaunās un ievērojami modernizētās ražotnēs.Izmantošanu var ierobežot tādi apstākļi kā ūdens kvalitāte un/vai produktu kvalitātes prasības, tehniskie sarežģījumi (piemēram, izgulsnēšanās/aplikuma veidošanās ūdensapgādes sistēmā) vai smakas piesārņojuma palielināšanās |
| 7. | Attīrīt tehnisko ūdeni (vai tā daļu) jau ražošanas procesa laikā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un tādējādi ūdeni būtu iespējams recirkulēt vai izmantot otrreizēji | Vispārizmantojams |
| Nr.p. k. | Sektors | Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma |
| --- | --- | --- |
| 1. | Balināta ar sulfātmetodi iegūta celuloze (kraftceluloze) | 25–50 m3/GSt |
| 2. | Nebalināta ar sulfātmetodi iegūta celuloze (kraftceluloze) | 15–40 m3/GSt |
| 3. | Balināta ar sulfītmetodi iegūta celuloze (sulfītceluloze), ko var izmantot papīra ražošanai | 25–50 m3/GSt |
| 4. | Magnefīta celuloze | 45–70 m3/GSt |
| 5. | Celuloze ķīmiskajai pārstrādei | 40–60 m3/GSt |
| 6. | ĶMNS celuloze | 11–20 m3/GSt |
| 7. | Mehāniskā celuloze (kokmasa) | 9–16 m3/t |
| 8. | ĶTMC un ĶMC | 9–16 m3/GSt |
| 9. | PŠ papīra fabrikas, bez balināšanas | 1,5–10 m3/t (diapazona augšējā robeža lielākoties saistīta ar koksnes masas kartona ražošanu) |
| 10. | PŠ papīra fabrikas, ar balināšanu | 8–15 m3/t |
| 11. | PŠ salvešpapīra fabrikas, ar balināšanu | 10–25 m3/t |
| 12. | Neintegrētas papīra fabrikas | 3,5–20 m3/t |
| Nr.p. k. | Paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Izmantot energopārvaldības sistēmu, kas ietver visus šādus elementus:a) fabrikas kopējās patērētās un saražotās enerģijas novērtēšana;b) enerģijas reģenerēšanas potenciāla apzināšana, kvantificēšana un optimizēšana;c) optimizētā enerģijas patēriņa monitorings un uzturēšana | Vispārizmantojams |
| 2. | Reģenerēt enerģiju, sadedzinot tos celulozes un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja, ņemot vērā 8.7.1. punktā norādīto | Izmantojams tikai tad, ja nav iespējams pārstrādāt vai otrreizēji izmantot tos celulozes un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja |
| 3. | Ražošanas procesiem nepieciešamo tvaiku un elektroenerģiju pēc iespējas saražot siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas procesā | Izmantojams visās jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās enerģijas ražotnēs. Izmantošanu esošās ražotnēs var ierobežot fabrikas plānojums un pieejamā telpa |
| 4. | Izmantot pārpalikušo siltumenerģiju biomasas un dūņu žāvēšanai, katlu barošanas ūdens un tehniskā ūdens uzsildīšanai, ēku apsildei u. tml. | Šā paņēmiena izmantošana var būt ierobežota, ja siltuma avoti atrodas tālu no vietām, kur šo siltumu varētu izmantot |
| 5. | Termokompresoru izmantošana | Izmantojams gan jaunās, gan esošās ražotnēs, kurs ražo jebkuras šķirnes papīru, un pārklāšanas (krītošanas) ietaisēs, kamēr vien ir pieejams vidēja spiediena tvaiks |
| 6. | Izolēt tvaika un kondensāta cauruļvadu savienojumus | Vispārizmantojams |
| 7. | Atūdeņošanā izmantot energoefektīvas vakuumsistēmas | Vispārizmantojams |
| 8. | Izmantot augstražīgus elektromotorus, sūkņus un maisītājus | Vispārizmantojams |
| 9. | Ventilatoros, kompresoros un sūkņos izmantot frekvenču pārveidotājus | Vispārizmantojams |
| 10. | Tvaika spiediena līmeni salāgot ar faktiski nepieciešamo spiedienu | Vispārizmantojams |
| Nr.p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| I. Smakas, kas saistītas ar slēgtām ūdensapgādes sistēmām | I. Smakas, kas saistītas ar slēgtām ūdensapgādes sistēmām | |
| 1. | Plānot papīra fabrikas procesus un konstruēt izejvielu un ūdens tvertnes, cauruļvadus un rezervuārus tā, lai nepieļautu ilgstošu aizturi, nestrādes zonas vai nepietiekamas sajaukšanās zonas ūdens kontūros un saistītos mezglos un līdz ar to nepieļautu organisko vielu un bioloģisku materiālu nekontrolētu nosēšanos, trūdēšanu un sadalīšanos | |
| 2. | Izmantot biocīdus, disperģentus vai oksidētājus (piemēram, katalītiskā dezinfekcija ar ūdeņraža peroksīdu), lai ierobežotu smakas un pūšanas baktēriju augšanu | |
| 3. | Ieviest iekšējus attīrīšanas procesus (t. s. "nieres"), lai samazinātu organiskās masas koncentrāciju un līdz ar to arī iespējamās smakas problēmas atgriezeniskā ūdens sistēmā | |
| II. Smakas, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanu un dūņu apstrādi, lai nepieļautu tādu apstākļu rašanos, kuros notekūdeņi vai dūņas kļūst anaerobiski | II. Smakas, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanu un dūņu apstrādi, lai nepieļautu tādu apstākļu rašanos, kuros notekūdeņi vai dūņas kļūst anaerobiski | |
| 4. | Izmantot noslēgtas kanalizācijas sistēmas ar regulējamiem vēdkanāliem un dažos gadījumos izmantot ķīmiskas vielas, lai mazinātu sērūdeņraža veidošanos un oksidētu sērūdeņradi kanalizācijas sistēmās | |
| 5. | Nepieļaut pārmērīgu aerāciju izlīdzināšanas baseinos, tomēr nodrošināt pietiekamu sajaukšanos | |
| 6. | Nodrošināt pietiekamu aerācijas jaudu un sajaukšanas parametrus aerotenkos; regulāri pārbaudīt aerācijas sistēmu | |
| 7. | Nodrošināt, ka pienācīgi darbojas otrējās nostādināšanas dūņu savākšana un atgriezenisko dūņu sūknēšana | |
| 8. | Ierobežot dūņu atrašanās laiku dūņu krātuvēs, proti, dūņas pastāvīgi novadīt uz atūdeņošanas ietaisēm | |
| 9. | Nepieļaut notekūdeņu atrašanos izlijumu tvertnē ilgāk, nekā nepieciešams; uzturēt izlijumu tvertni tukšu | |
| 10. | Ja izmanto dūņu žāvētājus, – termiskā dūņu žāvētāja izplūdes gāzes attīrīt skruberī un/vai biofiltrēšanas ietaisē (piemēram, kompostfiltros) | |
| 11. | Neizmantot neattīrītu notekūdeņu gaisdzeses torņus, tā vietā izmantojot plākšņu siltummaiņus | |
| Nr.p. k. | Parametrs | Monitoringa biežums |
| --- | --- | --- |
| I. Galveno procesa parametru monitorings – emisijas gaisā | I. Galveno procesa parametru monitorings – emisijas gaisā | I. Galveno procesa parametru monitorings – emisijas gaisā |
| 1. | Spiediens, temperatūra, skābekļa, CO un ūdens tvaiku saturs sadedzināšanas procesu dūmgāzēs | Pastāvīgi |
| II. Galveno procesa parametru monitorings – emisijas ūdenī | II. Galveno procesa parametru monitorings – emisijas ūdenī | II. Galveno procesa parametru monitorings – emisijas ūdenī |
| 2. | Ūdens plūsma, temperatūra un pH | Pastāvīgi |
| 3. | P un N saturs biomasā, dūņu tilpuma indekss, pārmērīgs amonjaka un ortofosfātu saturs notekūdeņos, biomasas mikroskopiskās pārbaudes | Periodiski |
| 4. | Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā radušās biogāzes caurplūdums un CH4 saturs | Pastāvīgi |
| 5. | Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā radušās biogāzes H2S un CO2 saturs | Periodiski |
| Nr.p. k. | Parametrs | Monitoringa biežums |
| --- | --- | --- |
| 1. | NOx un SO2 | Pastāvīgi |
| 1. | NOx un SO2 | Periodiski vai pastāvīgi |
| 1. | NOx un SO2 | Periodiski vai pastāvīgi |
| 2. | Putekļi | Periodiski vai pastāvīgi |
| 2. | Putekļi | Periodiski |
| 3. | KRS (tai skaitā H2S) | Pastāvīgi |
| 3. | KRS (tai skaitā H2S) | Periodiski vai pastāvīgi |
| 3. | KRS (tai skaitā H2S) | Periodiski |
| 4. | NH3 | Periodiski |
| Nr.p. k. | Parametrs | Monitoringa biežums |
| --- | --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)Kopējā organiskā oglekļa daudzums (KOO)(1) | Reizi dienā(2), (3) |
| 2. | BSP5 vai BSP7 | Reizi nedēļā |
| 3. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas | Reizi dienā(2), (3) |
| 4. | Kopējā slāpekļa daudzums | Reizi nedēļā(2) |
| 5. | Kopējā fosfora daudzums | Reizi nedēļā(2) |
| 6. | EDTA, DTPA(4) | Reizi mēnesī |
| 7. | AOH (saskaņā ar EN ISO 9562:2004)(5) | Reizi mēnesī |
| 7. | AOH (saskaņā ar EN ISO 9562:2004)(5) | Reizi divos mēnešos |
| 8. | Attiecīgie metāli (piemēram, Zn, Cu, Cd, Pb, Ni) | Reizi gadā |
| (1) Vērojama tendence ekonomisku un vides apsvērumu dēļ ĶSP vietā izmantot KOO. Ja KOO jau tiek mērīts kā galvenais procesa parametrs, ĶSP mērīšana nav nepieciešama, tomēr jānosaka korelācija starp šiem diviem parametriem attiecībā uz konkrēto emisijas avotu un notekūdeņu attīrīšanas procesa posmu.(2) Var izmantot arī ātros testus.(3) Ja fabrika darbojas mazāk nekā septiņas dienas nedēļā, ĶSP un KSC monitoringa biežumu var samazināt, lai aptvertu dienas, kad fabrika strādā, vai pagarinātu paraugu ņemšanas periodu līdz 48 vai 72 stundām.(4) Izmantojams, kad procesā lieto EDTA vai DTPA (helātveidojošie aģenti).(5) Nav nepieciešams ražotnēs, kas sniedz pierādījumus, ka AOH nerodas vai netiek pievienoti līdz ar ķīmiskām piedevām un izejvielām. | (1) Vērojama tendence ekonomisku un vides apsvērumu dēļ ĶSP vietā izmantot KOO. Ja KOO jau tiek mērīts kā galvenais procesa parametrs, ĶSP mērīšana nav nepieciešama, tomēr jānosaka korelācija starp šiem diviem parametriem attiecībā uz konkrēto emisijas avotu un notekūdeņu attīrīšanas procesa posmu.(2) Var izmantot arī ātros testus.(3) Ja fabrika darbojas mazāk nekā septiņas dienas nedēļā, ĶSP un KSC monitoringa biežumu var samazināt, lai aptvertu dienas, kad fabrika strādā, vai pagarinātu paraugu ņemšanas periodu līdz 48 vai 72 stundām.(4) Izmantojams, kad procesā lieto EDTA vai DTPA (helātveidojošie aģenti).(5) Nav nepieciešams ražotnēs, kas sniedz pierādījumus, ka AOH nerodas vai netiek pievienoti līdz ar ķīmiskām piedevām un izejvielām. | (1) Vērojama tendence ekonomisku un vides apsvērumu dēļ ĶSP vietā izmantot KOO. Ja KOO jau tiek mērīts kā galvenais procesa parametrs, ĶSP mērīšana nav nepieciešama, tomēr jānosaka korelācija starp šiem diviem parametriem attiecībā uz konkrēto emisijas avotu un notekūdeņu attīrīšanas procesa posmu.(2) Var izmantot arī ātros testus.(3) Ja fabrika darbojas mazāk nekā septiņas dienas nedēļā, ĶSP un KSC monitoringa biežumu var samazināt, lai aptvertu dienas, kad fabrika strādā, vai pagarinātu paraugu ņemšanas periodu līdz 48 vai 72 stundām.(4) Izmantojams, kad procesā lieto EDTA vai DTPA (helātveidojošie aģenti).(5) Nav nepieciešams ražotnēs, kas sniedz pierādījumus, ka AOH nerodas vai netiek pievienoti līdz ar ķīmiskām piedevām un izejvielām. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Dažādu atkritumu frakciju dalīta vākšana (tai skaitā bīstamo atkritumu atšķirošana un klasificēšana) | Skatīt 14.3. punktu |
| 2. | Piemērotu atliekfrakciju apvienošana, lai iegūtu labāk izmantojamus maisījumus | Skatīt 14.3. punktu |
| 3. | Tehnisko atlikumu priekšapstrāde pirms otrreizējas izmantošanas vai pārstrādes | Skatīt 14.3. punktu |
| 4. | Materiālu reģenerācija un tehnisko atlikumu pārstrāde objektā | Skatīt 14.3. punktu |
| 5. | Enerģijas reģenerācija objektā vai ārpus tā no atkritumiem ar augstu organiskās masas saturu | Skatīt 14.3. punktu |
| 6. | Materiālu utilizācija ārpus ražotnes | Skatīt 14.3. punktu |
| 7. | Atkritumu priekšapstrāde pirms likvidēšanas | Skatīt 14.3. punktu |
(1) Nav izmantojams fabrikās, kur bioloģiski attīrāmā frakcija notekūdeņos ir niecīga (piemēram, dažās speciālo papīru ražotnēs).
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
|---|---|
| 1. | Bioloģiskās attīrīšanas ietaises pienācīga konstrukcija un ekspluatācija |
| 2. | Aktīvās biomasas regulāra kontrole |
| 3. | Barības vielu (slāpekļa un fosfora) daudzuma pielāgošana aktīvās biomasas faktiskajām vajadzībām |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Trokšņa mazināšanas programma |
| 2. | Ietaišu, cehu un ēku izvietojuma stratēģiska plānošana |
| 3. | Darba un tā organizācijas paņēmieni ēkās, kurās atrodas trokšņainas ietaises |
| 4. | Trokšņainu ietaišu un bloku norobežošana |
| 5. | Klusu ietaišu izmantošana un ietaišu un cauruļvadu klusinātāju izmantošana |
| 6. | Pretvibrācijas izolācija |
| 7. | Ēku skaņas izolācija |
| 8. | Trokšņa apkarošana |
| 9. | Lielāku koksnes pārkraušanas mašīnu izmantošana, lai samazinātu kraušanas un pārvietošanas laiku un troksni, ko rada baļķi, krizdami krautnēs vai uz padeves transportiera |
| 10. | Labāki darba paņēmieni, piemēram, baļķi krautnēs vai uz padeves transportiera krīt no mazāka augstuma; tūlītēja informācija par trokšņa līmeni attiecībā uz darbiniekiem |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Nodrošināt, ka jau projektēšanas posmā netiek ieplānotas pazemes tvertnes un cauruļvadi vai arī to atrašanās vieta ir labi zināma un dokumentēta |
| 2. | Sagatavot norādījumus par ietaišu, tvertņu un cauruļvadu iztukšošanu |
| 3. | Nodrošināt sakopšanu pēc ražotnes slēgšanas (piemēram, teritorijas satīrīšanu un sanāciju). Ja iespējams, jāsaglabā augsnes dabiskās funkcijas |
| 4. | Izmantot monitoringa programmu (īpaši attiecībā uz pazemes ūdeņiem), lai konstatētu iespējamo ietekmi nākotnē uz objekta teritoriju vai piegulošajām teritorijām |
| 5. | Izstrādāt un atjaunināt objekta slēgšanas vai ekspluatācijas apturēšanas plānu, pamatojoties uz riska analīzi. Plānā ietver pārskatāmu slēgšanas darbu organizāciju, ņemot vērā specifiskos vietējos apstākļus |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Modificēta vārīšana pirms balināšanas |
| 2. | Delignifikācija ar skābekli pirms balināšanas |
| 3. | Nebalinātas celulozes suspensijas filtrēšana un vārījuma efektīva skalošana |
| 4. | Daļēja tehniskā ūdens reciklēšana balināšanas cehā |
| 5. | Efektīvs noplūžu monitorings un lokalizācija ar piemērotu atgūšanas sistēmu |
| 6. | Pietiekamas melnā atsārma iztvaicētāja un reģenerācijas katla ietilpības uzturēšana, lai tiktu galā ar maksimālu slodzi |
| 7. | Piesārņoto (netīro) kondensātu atdestilēšana un kondensātu otrreizēja izmantošana procesā |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| 5. | Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH)(4), (5) |
| (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Ja izmanto kompaktu bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, emisiju līmeņi var būt nedaudz augstāki.(3) Diapazona augšējā robeža attiecas uz fabrikām, kur izmanto eikaliptu no reģioniem, kur novērojams augstāks fosfora līmenis (piemēram, Pireneju pussalā audzēti eikalipti).(4) Piemērojams fabrikām, kur izmanto hloru saturošas balināšanas ķimikālijas.(5) Fabrikās, kur ražo augstas stiprības, stinguma un tīrības celulozi (piemēram, tādu, no kuras pēc tam izgatavo kartonu šķidrumu iepakojumam un poraino krītpapīru), AOH emisijas līmenis var sasniegt 0,25 kg/GSt. | (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Ja izmanto kompaktu bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, emisiju līmeņi var būt nedaudz augstāki.(3) Diapazona augšējā robeža attiecas uz fabrikām, kur izmanto eikaliptu no reģioniem, kur novērojams augstāks fosfora līmenis (piemēram, Pireneju pussalā audzēti eikalipti).(4) Piemērojams fabrikām, kur izmanto hloru saturošas balināšanas ķimikālijas.(5) Fabrikās, kur ražo augstas stiprības, stinguma un tīrības celulozi (piemēram, tādu, no kuras pēc tam izgatavo kartonu šķidrumu iepakojumam un poraino krītpapīru), AOH emisijas līmenis var sasniegt 0,25 kg/GSt. |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Ja izmanto kompaktu bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ietaisi, emisiju līmeņi var būt nedaudz augstāki. | (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Ja izmanto kompaktu bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ietaisi, emisiju līmeņi var būt nedaudz augstāki. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Stipro un vājo smakojošo gāzu savākšanas sistēmas, kas ietver šādus elementus:● pārsegi, nosūces kupoli, cauruļvadi un nosūcējsistēma ar pietiekamu jaudu,● nepārtrauktas darbības noplūžu detektēšanas sistēma,● drošības pasākumi un aprīkojums |
| 2. | Stipro un vājo nekondensējamo gāzu sadedzināšana |
| 3. | Sadedzināšanas sistēmas nepieejamības un tās dēļ radušos emisiju fiksēšana(3) |
| (1) Kaļķu cepļa SOx emisiju līmenis ievērojami palielinās, ja stiprās nekondensējamās gāzes tiek ievadītas ceplī, bet netiek izmantots sārmu skruberis.(2) Izmanto vājajām smakojošajām gāzēm.(3) Izmanto stiprajām smakojošajām gāzēm. | (1) Kaļķu cepļa SOx emisiju līmenis ievērojami palielinās, ja stiprās nekondensējamās gāzes tiek ievadītas ceplī, bet netiek izmantots sārmu skruberis.(2) Izmanto vājajām smakojošajām gāzēm.(3) Izmanto stiprajām smakojošajām gāzēm. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Sausu cietvielu (SC) satura palielināšana melnajā atsārmā |
| 2. | Degšanas apstākļu optimizācija |
| 3. | Slapjais skruberis |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | SO2 |
| 2. | SO2 |
| 3. | Kopējais reducētais sērs (KRS) |
| 4. | Gāzveida S (KRS-S + SO2-S) |
| 5. | Gāzveida S (KRS-S + SO2-S) |
| (1) Palielinot SC saturu melnajā atsārmā, samazinās SO2 emisijas, bet palielinās NOx emisijas, tādēļ reģenerācijas katlam ar zemām SO2 emisijām NOx emisijas var būt tuvākas pieļaujamā diapazona augšējai robežai un otrādi.(2) LPTP-SEL neaptver periodus, kuros reģenerācijas katls darbojas ar daudz zemāku SC saturu nekā parasti, jo melnā atsārma koncentrēšanas ietaise ir atslēgta vai ir apkopē.(3) Ja reģenerācijas katlā dedzina melno atsārmu, kurā SC > 83 %, tad SO2 un gāzveida S emisijas jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.(4) Diapazons piemērojams tad, ja netiek sadedzinātas stiprās smakojošās gāzes.SC – sausas cietvielas saturs melnajā atsārmā. | (1) Palielinot SC saturu melnajā atsārmā, samazinās SO2 emisijas, bet palielinās NOx emisijas, tādēļ reģenerācijas katlam ar zemām SO2 emisijām NOx emisijas var būt tuvākas pieļaujamā diapazona augšējai robežai un otrādi.(2) LPTP-SEL neaptver periodus, kuros reģenerācijas katls darbojas ar daudz zemāku SC saturu nekā parasti, jo melnā atsārma koncentrēšanas ietaise ir atslēgta vai ir apkopē.(3) Ja reģenerācijas katlā dedzina melno atsārmu, kurā SC > 83 %, tad SO2 un gāzveida S emisijas jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.(4) Diapazons piemērojams tad, ja netiek sadedzinātas stiprās smakojošās gāzes.SC – sausas cietvielas saturs melnajā atsārmā. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Datorizēta sadedzināšanas vadība |
| 2. | Kurināmā un gaisa laba sajaukšana |
| 3. | Pakāpeniskas gaisa padeves sistēmas (piemēram, izmantojot dažādus gaisa aizbīdņus un gaisa ieplūdes atveres) |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | NOx |
| 2. | NOx |
| (1) Palielinot SC saturu melnajā atsārmā, samazinās SO2 emisijas, bet palielinās NOx emisijas, tādēļ reģenerācijas katlam ar zemām SO2 emisijām NOx emisijas var būt tuvākas pieļaujamā diapazona augšējai robežai un otrādi.(2) Reģenerācijas katla faktiskais NOx emisiju līmenis ir atkarīgs no SC satura un slāpekļa satura melnajā atsārmā un no sadedzināto NKG un citu slāpekli saturošu plūsmu (piemēram, šķīdināšanas tvertnes izplūdes gāze, no kondensāta atdalītais metanols, biodūņas) daudzuma un kombinācijas. Jo lielāks ir SC saturs, slāpekļa saturs melnajā atsārmā un sadedzināto NKG un citu slāpekli saturošo plūsmu daudzums, jo emisijas būs tuvāk pieļaujamā LPTP-SEL diapazona augstākajai robežai.(3) Ja reģenerācijas katlā dedzina melno atsārmu, kurā SC > 83 %, tad NOx emisijas jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.SC – sausas cietvielas saturs melnajā atsārmā. | (1) Palielinot SC saturu melnajā atsārmā, samazinās SO2 emisijas, bet palielinās NOx emisijas, tādēļ reģenerācijas katlam ar zemām SO2 emisijām NOx emisijas var būt tuvākas pieļaujamā diapazona augšējai robežai un otrādi.(2) Reģenerācijas katla faktiskais NOx emisiju līmenis ir atkarīgs no SC satura un slāpekļa satura melnajā atsārmā un no sadedzināto NKG un citu slāpekli saturošu plūsmu (piemēram, šķīdināšanas tvertnes izplūdes gāze, no kondensāta atdalītais metanols, biodūņas) daudzuma un kombinācijas. Jo lielāks ir SC saturs, slāpekļa saturs melnajā atsārmā un sadedzināto NKG un citu slāpekli saturošo plūsmu daudzums, jo emisijas būs tuvāk pieļaujamā LPTP-SEL diapazona augstākajai robežai.(3) Ja reģenerācijas katlā dedzina melno atsārmu, kurā SC > 83 %, tad NOx emisijas jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.SC – sausas cietvielas saturs melnajā atsārmā. |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Putekļi |
| 2. | Putekļi |
| (1) Ja ar ESF aprīkota esošā reģenerācijas katla darbmūžs tuvojas beigām, emisijas laika gaitā var pieaugt līdz 50 mg/Nm3 (atbilst 0,4 kg/GSt). | (1) Ja ar ESF aprīkota esošā reģenerācijas katla darbmūžs tuvojas beigām, emisijas laika gaitā var pieaugt līdz 50 mg/Nm3 (atbilst 0,4 kg/GSt). |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Kurināmā izvēle/kurināmais ar zemu sēra saturu |
| 2. | Ierobežot sēru saturošu stipro smakojošo gāzu sadedzināšanu kaļķu ceplī |
| 3. | Kontrolēt Na2S saturu sadedzināmajos kaļķu sārņos |
| 4. | Sārmu skruberis |
| Nr.p. k. | Parametrs(1) |
| --- | --- |
| 1. | SO2, kad kaļķu ceplī netiek dedzinātas stiprās gāzes |
| 2. | SO2, kad kaļķu ceplī tiek dedzinātas stiprās gāzes |
| 3. | Gāzveida S (KRS-S + SO2-S), kad kaļķu ceplī netiek dedzinātas stiprās gāzes |
| 4. | Gāzveida S (KRS-S + SO2-S), kad kaļķu ceplī tiek dedzinātas stiprās gāzes |
| (1) Pie "stiprajām gāzēm" pieder metanols un terpentīns. | (1) Pie "stiprajām gāzēm" pieder metanols un terpentīns. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Kontrolēt lieko skābekli |
| 2. | Kontrolēt Na2S saturu sadedzināmajos kaļķu sārņos |
| 3. | ESF un sārmu skrubera kombinācija |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Kopējais reducētais sērs (KRS) |
| (1) Kaļķu cepļiem, kuros dedzina stiprās gāzes (ieskaitot metanolu un terpentīnu), SEL diapazona augšējā robeža var sasniegt 40 mg/Nm3. | (1) Kaļķu cepļiem, kuros dedzina stiprās gāzes (ieskaitot metanolu un terpentīnu), SEL diapazona augšējā robeža var sasniegt 40 mg/Nm3. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Optimizēta sadedzināšana un sadedzināšanas vadība |
| 2. | Kurināmā un gaisa laba sajaukšana |
| 3. | Zemu NOx emisiju deglis |
| 4. | Kurināmā izvēle/zema N satura kurināmais |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | NOx |
| 2. | NOx |
| (1) Ja izmanto augu izcelsmes šķidro kurināmo (piemēram, terpentīnu, metanolu, taleļļu), tostarp kurināmo, kas iegūts kā celulozes ražošanas blakusprodukts, emisiju līmenis var sasniegt 350 mg/Nm3 (atbilst 0,35 kg NOx/GSt).(2) Ja izmanto augu izcelsmes gāzveida kurināmo (piemēram, nekondensējamas gāzes), tostarp kurināmo, kas iegūts kā celulozes ražošanas blakusprodukts, emisiju līmenis var sasniegt 450 mg/Nm3 (atbilst 0,45 kg NOx/GSt). | (1) Ja izmanto augu izcelsmes šķidro kurināmo (piemēram, terpentīnu, metanolu, taleļļu), tostarp kurināmo, kas iegūts kā celulozes ražošanas blakusprodukts, emisiju līmenis var sasniegt 350 mg/Nm3 (atbilst 0,35 kg NOx/GSt).(2) Ja izmanto augu izcelsmes gāzveida kurināmo (piemēram, nekondensējamas gāzes), tostarp kurināmo, kas iegūts kā celulozes ražošanas blakusprodukts, emisiju līmenis var sasniegt 450 mg/Nm3 (atbilst 0,45 kg NOx/GSt). |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Putekļi |
| 1. | Putekļi |
| (1) Ja ar ESF aprīkota esošā reģenerācijas katla darbmūžs tuvojas beigām, emisijas laika gaitā var pieaugt līdz 50 mg/Nm3 (atbilst 0,05 kg/GSt). | (1) Ja ar ESF aprīkota esošā reģenerācijas katla darbmūžs tuvojas beigām, emisijas laika gaitā var pieaugt līdz 50 mg/Nm3 (atbilst 0,05 kg/GSt). |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | SO2 |
| 2. | KRS |
| 3. | Gāzveida S (KRS-S + SO2-S) |
| (1) Šis LPTP-SEL ir balstīts uz gāzes plūsmu 100–200 Nm3/GSt diapazonā. | (1) Šis LPTP-SEL ir balstīts uz gāzes plūsmu 100–200 Nm3/GSt diapazonā. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Degļa/degšanas optimizācija |
| 2. | Pakāpeniska sadedzināšana |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | NOx |
| (1) Ja esošā ražotnē nav praktiski iespējams pāriet uz pakāpenisku sadedzināšanu, emisiju līmenis var sasniegt 1000 mg/Nm3 (atbilst 0,2 kg/GSt). | (1) Ja esošā ražotnē nav praktiski iespējams pāriet uz pakāpenisku sadedzināšanu, emisiju līmenis var sasniegt 1000 mg/Nm3 (atbilst 0,2 kg/GSt). |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Liels sauso cietvielu saturs mizā, ko panāk, izmantojot efektīvas preses vai žāvēšanu |
| 2. | Augstefektīvi tvaika katli, piemēram, zema dūmgāzu temperatūra |
| 3. | Efektīvas sekundārās apsildes sistēmas |
| 4. | Noslēgtas ūdensapgādes sistēmas, tostarp balināšanas cehā |
| 5. | Augsta celulozes koncentrācija (vidējas vai augstas konsistences celulozes paņēmiens) |
| 6. | Augstefektīvs iztvaicēšanas cehs |
| 7. | Siltuma reģenerācija no šķīdināšanas tvertnēm, piemēram, ar atveru skruberiem |
| 8. | Zemas temperatūras plūsmu reģenerācija no izplūdēm un citiem siltuma pārpalikuma avotiem, ko izmanto, lai apsildītu ēkas, uzsildītu katla barošanas ūdeni un tehnisko ūdeni |
| 9. | Sekundārā siltuma un sekundārā kondensāta pienācīga izmantošana |
| 10. | Procesu monitorings un kontrole ar modernām kontroles sistēmām |
| 11. | Integrēta siltummaiņu tīkla optimizācija |
| 12. | Dūmgāzu siltuma atgūšana no reģenerācijas katla starp ESF un ventilatoru |
| 13. | Pēc iespējas augstākas konsistences celulozes filtrēšanas un tīrīšanas posmā |
| 14. | Dažādu lielu motoru ātruma kontrole |
| 15. | Efektīvu vakuumsūkņu izmantošana |
| 16. | Piemērota lieluma cauruļvadi, sūkņi un ventilatori |
| 17. | Optimizēts līmenis tvertnēs |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Liels sauso cietvielu saturs melnajā atsārmā (palielina katla efektivitāti, tvaika ražošanu un līdz ar to elektroenerģijas ražošanu) |
| 2. | Augsts spiediens un temperatūra reģenerācijas katlā; jaunos reģenerācijas katlos spiediens var būt vismaz 100 bāri un temperatūra – 510 °C |
| 3. | Izplūdes tvaika spiediens pretspiediena turbīnā tik zems, cik vien tehniski iespējams |
| 4. | Kondensācijas turbīna elektroenerģijas ražošanai no liekā tvaika |
| 5. | Augsta turbīnu efektivitāte |
| 6. | Barošanas ūdens uzsildīšana līdz temperatūrai, kas tuva vārīšanās temperatūrai |
| 7. | Katliem pievadītā sadedzināšanai nepieciešamā gaisa un kurināmā iepriekšēja uzsildīšana |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Padziļināta modificēta vārīšana pirms balināšanas |
| 2. | Delignifikācija ar skābekli pirms balināšanas |
| 3. | Nebalinātas celulozes suspensijas filtrēšana un efektīva skalošana |
| 4. | Karstās sārmošanas posmā radušos notekūdeņu iztvaicēšana un koncentrāta sadedzināšana nātrija reģenerācijas katlā |
| 5. | Bezhlora balināšana |
| 6. | Balināšana noslēgtā sistēmā |
| 7. | Pirmbalināšana ar MgO un skalošanas šķidrumu recirkulēšana, sākot ar pirmbalināšanu un beidzot ar nebalinātas celulozes suspensijas skalošanu |
| 8. | Nekoncentrēta atsārma pH korekcija, pirms nonākšanas iztvaicētājā vai kad tas ir nonācis iztvaicētājā |
| 9. | No iztvaicētājiem nākušā kondensāta anaerobiska attīrīšana |
| 10. | SO2 atdalīšana un reģenerēšana no iztvaicētāju kondensātiem |
| 11. | Efektīvs noplūžu monitorings un lokalizācija, tostarp ar ķīmisko vielu un enerģijas reģenerācijas sistēmu |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| 5. | Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH) |
| (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) LPTP-SEL neattiecas uz dabiski tauknecaurlaidīgas celulozes fabrikām.(3) LPTP-SEL attiecībā uz ĶSP un kopējā fosfora saturu neattiecas uz tirgum paredzētu celulozi no eikaliptiem.(4) Tirgum paredzētas sulfītcelulozes fabrikās var izmantot saudzīgu balināšanu ar ClO2, lai ievērotu produktam izvirzītās prasības, taču tad rodas AOH emisijas.(5) Neattiecas uz BHB fabrikām. | (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) LPTP-SEL neattiecas uz dabiski tauknecaurlaidīgas celulozes fabrikām.(3) LPTP-SEL attiecībā uz ĶSP un kopējā fosfora saturu neattiecas uz tirgum paredzētu celulozi no eikaliptiem.(4) Tirgum paredzētas sulfītcelulozes fabrikās var izmantot saudzīgu balināšanu ar ClO2, lai ievērotu produktam izvirzītās prasības, taču tad rodas AOH emisijas.(5) Neattiecas uz BHB fabrikām. |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Kopējā slāpekļa LPTP-SEL neattiecas uz celulozes iegūšanu ar ĶMNS paņēmienu, izmantojot amoniju, jo procesa specifiskās emisijas ir augstākas. | (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Kopējā slāpekļa LPTP-SEL neattiecas uz celulozes iegūšanu ar ĶMNS paņēmienu, izmantojot amoniju, jo procesa specifiskās emisijas ir augstākas. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Sadedzināšana reģenerācijas katlā |
| 2. | Slapjais skruberis |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Reģenerācijas katla optimizācija, kontrolējot degšanas apstākļus |
| 2. | Nostrādātā atsārma pakāpeniska inžekcija |
| 3. | Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR) |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | NOx |
| 2. | NH3 (SNKR neizreaģējušais amonjaks) |
| (1) Fabrikās, kur izmanto amoniju, var rasties augstāks NOx emisiju līmenis: līdz 580 mg/Nm3 kā dienas vidējais rādītājs un līdz 450 mg/Nm3 kā gada vidējais rādītājs. | (1) Fabrikās, kur izmanto amoniju, var rasties augstāks NOx emisiju līmenis: līdz 580 mg/Nm3 kā dienas vidējais rādītājs un līdz 450 mg/Nm3 kā gada vidējais rādītājs. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | ESF vai multicikloni ar vairākpakāpju Venturi tipa skruberiem |
| 2. | ESF vai multicikloni ar vairākpakāpju divpusējiem otrējiem skruberiem |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Putekļi |
| 2. | SO2 |
| (1) Reģenerācijas katliem, ko darbina fabrikās, kur vairāk nekā 25 % no izejvielām ir lapu koku koksne (ar lielu kālija saturu), putekļu emisijas var būt lielākas un sasniegt 30 mg/Nm3.(2) LPTP-SEL putekļiem neattiecas uz fabrikām, kur izmanto amoniju.(3) Tā kā specifiskās procesa emisijas ir lielākas, SO2 LPTP-SEL neattiecas uz reģenerācijas katliem, ko pastāvīgi darbina "skābās skalošanas" režīmā, t. i., izmantojot sulfīta atsārmu par slapjā skrubera skalotāju sulfīta reģenerācijas procesa ietvaros.(4) Esošajos daudzpakāpju Venturi skruberos var rasties lielākas SO2 emisijas: līdz 400 mg/Nm3 kā dienas vidējā vērtība un līdz 350 mg/Nm3 kā gada vidējā vērtība.(5) Nav izmantojams "skābās skalošanas" laikā, t. i., periodos, kad skruberus profilaktiski skalo un tīra, lai novērstu aplikumu veidošanos. Šajos periodos emisijas var sasniegt 300–500 mg SO2/Nm3 (pie 5 % O2), kad tiek tīrīts viens no skruberiem, un 1200 mg SO2/Nm3 (vidējā vērtība pusstundā pie 5 % O2), kad tiek tīrīts pēdējais skalotājs. | (1) Reģenerācijas katliem, ko darbina fabrikās, kur vairāk nekā 25 % no izejvielām ir lapu koku koksne (ar lielu kālija saturu), putekļu emisijas var būt lielākas un sasniegt 30 mg/Nm3.(2) LPTP-SEL putekļiem neattiecas uz fabrikām, kur izmanto amoniju.(3) Tā kā specifiskās procesa emisijas ir lielākas, SO2 LPTP-SEL neattiecas uz reģenerācijas katliem, ko pastāvīgi darbina "skābās skalošanas" režīmā, t. i., izmantojot sulfīta atsārmu par slapjā skrubera skalotāju sulfīta reģenerācijas procesa ietvaros.(4) Esošajos daudzpakāpju Venturi skruberos var rasties lielākas SO2 emisijas: līdz 400 mg/Nm3 kā dienas vidējā vērtība un līdz 350 mg/Nm3 kā gada vidējā vērtība.(5) Nav izmantojams "skābās skalošanas" laikā, t. i., periodos, kad skruberus profilaktiski skalo un tīra, lai novērstu aplikumu veidošanos. Šajos periodos emisijas var sasniegt 300–500 mg SO2/Nm3 (pie 5 % O2), kad tiek tīrīts viens no skruberiem, un 1200 mg SO2/Nm3 (vidējā vērtība pusstundā pie 5 % O2), kad tiek tīrīts pēdējais skalotājs. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Liels sauso cietvielu saturs mizā, ko panāk, izmantojot efektīvas preses vai žāvēšanu |
| 2. | Augstefektīvi tvaika katli, piemēram, zema dūmgāzu temperatūra |
| 3. | Efektīvas sekundārās apsildes sistēmas |
| 4. | Noslēgtas ūdens sistēmas, tostarp balināšanas cehā |
| 5. | Augsta celulozes koncentrācija (vidējas vai augstas konsistences paņēmiens) |
| 6. | Zemas temperatūras plūsmu reģenerācija no izplūdēm un citiem siltuma pārpalikuma avotiem, ko izmanto, lai apsildītu ēkas, uzsildītu katla barošanas ūdeni un tehnisko ūdeni |
| 7. | Sekundārā siltuma un sekundārā kondensāta pienācīga izmantošana |
| 8. | Procesu monitorings un kontrole ar modernām kontroles sistēmām |
| 9. | Integrēta siltummaiņu tīkla optimizācija |
| 10. | Pēc iespējas augstāka celulozes koncentrācija filtrēšanas un tīrīšanas posmā |
| 11. | Optimizēts līmenis tvertnēs |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Augsts spiediens un temperatūra reģenerācijas katlā |
| 2. | Izplūdes tvaika spiediens pretspiediena turbīnā tik zems, cik vien tehniski iespējams |
| 3. | Kondensācijas turbīna elektroenerģijas ražošanai no liekā tvaika |
| 4. | Augsta turbīnu efektivitāte |
| 5. | Barošanas ūdens uzsildīšana līdz temperatūrai, kas tuva vārīšanās temperatūrai |
| 6. | Katliem pievadītā sadedzināšanai nepieciešamā gaisa un kurināmā iepriekšēja uzsildīšana |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Tehniskā ūdens pretplūsma un ūdens sistēmu nošķiršana |
| 2. | Augstas konsistences celulozes balināšana |
| 3. | Skalošana pirms skujkoku mehāniskās celulozes malšanas, izmantojot šķeldas priekšapstrādi |
| 4. | Balināšanā ar peroksīdu kā sārmu NaOH vietā izmantot Ca(OH)2 vai Mg(OH)2 |
| 5. | Šķiedru un pildvielu atgūšana un atgriezeniskā ūdens attīrīšana (papīra ražošanā) |
| 6. | Tvertņu un rezervuāru optimāla konstrukcija un izbūve (papīra ražošanā) |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| (1) Ja izmantota mehāniskā celuloze ar augstu balinātības pakāpi (70–100 % no šķiedrām gatavajā papīrā), emisiju līmenis var sasniegt līdz 8 kg/t.(2) Ja celulozes kvalitātei izvirzīto prasību (piemēram, augsta baltuma pakāpe) dēļ nevar izmantot bioloģiski noārdāmus vai izdalāmus helātveidojošos aģentus, kopējā slāpekļa emisijas var būt augstākas par šo LPTP-SEL un jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. | (1) Ja izmantota mehāniskā celuloze ar augstu balinātības pakāpi (70–100 % no šķiedrām gatavajā papīrā), emisiju līmenis var sasniegt līdz 8 kg/t.(2) Ja celulozes kvalitātei izvirzīto prasību (piemēram, augsta baltuma pakāpe) dēļ nevar izmantot bioloģiski noārdāmus vai izdalāmus helātveidojošos aģentus, kopējā slāpekļa emisijas var būt augstākas par šo LPTP-SEL un jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| (1) Ja celulozes kvalitātei izvirzīto prasību (piemēram, augsta baltuma pakāpe) dēļ nevar izmantot bioloģiski noārdāmus vai izdalāmus helātveidojošos aģentus, kopējā slāpekļa emisijas var būt augstākas par šo LPTP-SEL un jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. | (1) Ja celulozes kvalitātei izvirzīto prasību (piemēram, augsta baltuma pakāpe) dēļ nevar izmantot bioloģiski noārdāmus vai izdalāmus helātveidojošos aģentus, kopējā slāpekļa emisijas var būt augstākas par šo LPTP-SEL un jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Energoefektīvu malšanas ietaišu izmantošana |
| 2. | Sekundārā siltuma atgūšana no TMP un ĶTMC malšanas ietaisēm plašos apjomos un atgūtā tvaika izmantošana papīra vai celulozes žāvēšanā |
| 3. | Šķiedru zudumu samazināšana, izmantojot efektīvas atlieku malšanas sistēmas (sekundārās malšanas ietaises) |
| 4. | Energoekonomijas ietaišu uzstādīšana, tostarp manuālu sistēmu aizstāšana ar automātisku procesu kontroli |
| 5. | Saldūdens izmantošanas samazināšana, izmantojot iekšējās tehniskā ūdens attīrīšanas un recirkulācijas sistēmas |
| 6. | Tvaika tiešas izmantošanas samazināšana, pateicoties rūpīgai procesu integrēšanai, izmantojot, piemēram, siltumintegrācijas analīzi (pinch analysis) |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Pārstrādei paredzētā papīra novietnē uzstādīt cieto segumu |
| 2. | Savākt piesārņoto ūdeni, kas notecējis no pārstrādei paredzētā papīra novietnes, un attīrīt to notekūdeņu attīrīšanas ietaisē (nepiesārņotu lietusūdeni, piemēram, no jumtiem, var novadīt atsevišķi) |
| 3. | Nožogot pārstrādei paredzētā papīra novietni, lai nepieļautu papīra iznēsāšanu vējā |
| 4. | Regulāri tīrīt novietni, slaucīt pievedceļus un iztukšot notekakas, lai samazinātu difūzās putekļu emisijas. Tādējādi mazinās vēja iznēsātu papīra atkritumu un šķiedru daudzums un iespēja, ka objekta teritorijā braucošie transportlīdzekļi papīru sasmalcina, kas var izraisīt vēl lielāku putekļu emisiju, īpaši sausajā sezonā |
| 5. | Papīra ķīpas vai sakrautu papīru glabāt zem jumta, lai to pasargātu no laikapstākļu iedarbības (piemēram, mitrums, mikrobioloģiskās noārdīšanās procesi) |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Ūdensapgādes sistēmu nošķiršana |
| 2. | Tehniskā ūdens pretplūsma un ūdens recirkulēšana |
| 3. | Bioloģiski attīrīto notekūdeņu daļēja reciklēšana |
| 4. | Atgriezeniskā ūdens dzidrināšana |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Tehniskā ūdens kvalitātes monitorings un pastāvīga kontrole |
| 2. | Bioplēvju profilakse un iznīcināšana, izmantojot tādus paņēmienus, ar kuriem biocīdu emisijas ir mazākas |
| 3. | Kalcija atdalīšana no tehniskā ūdens ar vadāmu kalcija karbonāta izgulsnēšanu |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| 5. | Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH) |
| (1) Fabrikās ar pilnībā noslēgtiem ūdensapgādes cikliem nerodas ĶSP emisijas.(2) Esošās ražotnēs līmenis var sasniegt līdz 0,45 kg/t, jo pārstrādei paredzētā papīra kvalitāte pastāvīgi samazinās un ir sarežģīti nemitīgi modernizēt notekūdeņu ietaisi.(3) Fabrikās, kur notekūdeņu plūsma ir 5–10 m3/t, diapazona augšējā robeža ir 0,008 kg/t. | (1) Fabrikās ar pilnībā noslēgtiem ūdensapgādes cikliem nerodas ĶSP emisijas.(2) Esošās ražotnēs līmenis var sasniegt līdz 0,45 kg/t, jo pārstrādei paredzētā papīra kvalitāte pastāvīgi samazinās un ir sarežģīti nemitīgi modernizēt notekūdeņu ietaisi.(3) Fabrikās, kur notekūdeņu plūsma ir 5–10 m3/t, diapazona augšējā robeža ir 0,008 kg/t. |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| 5. | Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH) |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Augstas konsistences masas šķiedrošana, lai pārstrādei paredzēto papīru sasmalcinātu atsevišķās šķiedrās |
| 2. | Efektīva rupjā un smalkā sijāšana, optimizējot rotoru konstrukciju, sietus un sietu darbību, lai varētu izmantot mazākas ietaises ar mazāku īpatnējo energopatēriņu |
| 3. | Energoekonomiska masas sagatavošana, proti, piemaisījumus atdalīt pēc iespējas agrākā pāršķiedrošanas procesa posmā, izmantot mazāku skaitu un optimizētas mašīnu detaļas, tādējādi mazinot šķiedru apstrādes energointensitāti |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Tvertņu un rezervuāru optimāla konstrukcija un izbūve |
| 2. | Šķiedru un pildvielu atgūšana un atgriezeniskā ūdens attīrīšana |
| 3. | Ūdens recirkulēšana |
| 4. | Papīrmašīnas smidzinātāju optimizācija |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Uzlabot papīra ražošanas plānošanu |
| 2. | Regulēt ūdensapgādes kontūrus atkarībā no tehnoloģiskā procesa izmaiņām |
| 3. | Nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas ietaišu gatavību izmaiņām |
| 4. | Pielāgot papīra brāķa un atgriezumu sistēmas un rezervuāra ietilpību |
| 5. | Samazināt tādu ķīmisko piedevu (piemēram, tauknecaurlaidības, ūdensnecaurlaidības aģentu) izdalīšanos, kas satur perfluorētus vai polifluorētus savienojumus vai veicina to veidošanos |
| 6. | Pāreja uz ražošanas palīglīdzekļiem ar zemu AOH saturu (piemēram, aizstāt uz epihlorohidrīna sveķu bāzes iegūtus mitrumizturības aģentus) |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Pārklājuma krāsvielu reģenerācija/pigmentu reciklēšana |
| 2. | Pārklājuma krāsvielas saturošu notekūdeņu priekšattīrīšana |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| 5. | Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH) |
| (1) Attiecībā uz iespiedpapīra fabrikām – diapazona augšējā robeža attiecas uz tādām papīra fabrikām, kur pārklāšanas (krītošanas) procesā izmanto cieti. | (1) Attiecībā uz iespiedpapīra fabrikām – diapazona augšējā robeža attiecas uz tādām papīra fabrikām, kur pārklāšanas (krītošanas) procesā izmanto cieti. |
| Nr.p. k. | Parametrs |
| --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
| 2. | Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas |
| 3. | Kopējā slāpekļa daudzums |
| 4. | Kopējā fosfora daudzums |
| 5. | Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH) |
| (1) Fabrikām ar specifiskiem parametriem, piemēram, ražotnēm, kur ļoti bieži mainās ražotā papīra šķirnes (piemēram, gada vidējais rādītājs ir ≥ 5 reizes dienā) vai kur ražo speciālos papīrus ar ļoti mazu gramāžu (gada vidējais rādītājs ir ≤ 30 g/m2), emisijas var pārsniegt diapazona augšējo robežu.(2) LPTP-SEL diapazona augšējā robeža attiecas uz fabrikām, kur ražo sīki sasmalcinātu papīru un tādēļ ir nepieciešama ļoti intensīva malšana, un uz fabrikām, kur bieži mainās ražotā papīra šķirnes (piemēram, gada vidējais rādītājs ir ≥ 1–2 reizes dienā). | (1) Fabrikām ar specifiskiem parametriem, piemēram, ražotnēm, kur ļoti bieži mainās ražotā papīra šķirnes (piemēram, gada vidējais rādītājs ir ≥ 5 reizes dienā) vai kur ražo speciālos papīrus ar ļoti mazu gramāžu (gada vidējais rādītājs ir ≤ 30 g/m2), emisijas var pārsniegt diapazona augšējo robežu.(2) LPTP-SEL diapazona augšējā robeža attiecas uz fabrikām, kur ražo sīki sasmalcinātu papīru un tādēļ ir nepieciešama ļoti intensīva malšana, un uz fabrikām, kur bieži mainās ražotā papīra šķirnes (piemēram, gada vidējais rādītājs ir ≥ 1–2 reizes dienā). |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Šķiedru un pildvielu atgūšana un atgriezeniskā ūdens attīrīšana |
| 2. | Papīra brāķa un atgriezumu recirkulēšanas sistēma |
| 3. | Pārklājuma krāsvielu reģenerācija/pigmentu reciklēšana |
| 4. | Notekūdeņu pirmējā attīrīšanā savākto šķiedraino dūņu otrreizēja izmantošana |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Energoekonomiski šķirošanas paņēmieni (optimizēta rotoru konstrukcija, sieti un sietu darbība) |
| 2. | Malšana, ievērojot paraugpraksi, ar siltuma atgūšanu no malšanas ietaisēm |
| 3. | Optimizēta atūdeņošana papīrmašīnas presēs/platas saskarvirsmas presēs |
| 4. | Tvaika kondensāta atgūšana un efektīvu nostrādātā gaisa siltuma atgūšanas sistēmu izmantošana |
| 5. | Tvaika tiešas izmantošanas samazināšana, pateicoties rūpīgai procesu integrēšanai, izmantojot, piemēram, siltumintegrācijas analīzi (pinch analysis) |
| 6. | Augstefektīvas malšanas ietaises |
| 7. | Optimizēts malšanas ietaišu ekspluatācijas režīms (piemēram, mazāks energopatēriņš tukšgaitas režīmā) |
| 8. | Optimizēta sūkņu sistēmu konstrukcija, sūkņu darbības ātruma maiņas vadība, bezreduktora piedziņa |
| 9. | Vismodernākās malšanas tehnoloģijas |
| 10. | Papīra lentes karsēšana ar izsmidzinātu tvaiku, lai uzlabotu ūdens aizvadīšanas parametrus un atūdeņošanas jaudu |
| 11. | Optimizēta vakuumsistēma (piemēram, turboventilatoru izmantošana šķidrumgredzena sūkņu vietā) |
| 12. | Ģenerēšanas optimizācija un sadales tīkla uzturēšana |
| 13. | Siltuma atgūšanas, gaisa padeves sistēmas, izolācijas optimizācija |
| 14. | Augstražīgu motoru (EFF1) izmantošana |
| 15. | Smidzināšanas ūdens iepriekšēja uzsildīšana siltummainī |
| 16. | Siltuma pārpalikuma izmantošana dūņu žāvēšanai vai atūdeņotās biomasas uzlabošanai |
| 17. | Siltuma atgūšana no aksiālajiem ventilatoriem (ja tādus izmanto) un tā izmantošana žāvēšanas apvalka gaisa padevē |
| 18. | No pašnoņēmēju (Janki) mašīnu nosūcējkupoliem izplūdušajā nostrādātajā gaisā esošā siltuma atgūšana, izmantojot perkolācijas torni |
| 19. | Siltuma atgūšana no infrasarkanās žāvēšanas sistēmas izplūdēm |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Elektrostatiskais filtrs (ESF) |
| 2. | Sārmu skruberis |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Gaisa/kurināmā attiecības samazināšana |
| 2. | Optimizēta sadedzināšana un sadedzināšanas vadība |
| 3. | Pakāpeniska sadedzināšana |
| 4. | Kurināmā izvēle/zema N satura kurināmais |
| 5. | Zemu NOx emisiju deglis |
| 6. | Nostrādātā atsārma pakāpeniska iesmidzināšana |
| 7. | Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR) |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Melnais atsārms ar lielu sauso cietvielu saturu |
| 2. | Kurināmā izvēle/kurināmais ar zemu S saturu |
| 3. | Degšanas apstākļu optimizācija |
| 4. | Kontrolēt Na2S saturu sadedzināmajos kaļķu sārņos |
| 5. | SO2 emisiju savākšana un reģenerācija |
| 6. | Smakojošu gāzu un KRS sadedzināšana |
| 7. | Vājo gāzu savākšana un sadedzināšana reģenerācijas katlā |
| 8. | Slapjais skruberis |
| 9. | ESF vai multicikloni ar vairākpakāpju Venturi tipa skruberiem vai vairākpakāpju divpusējiem otrreizējiem skruberiem |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Sausā mizošana |
| 2. | Bezhlora balināšana (BHB) |
| 3. | Moderna balināšana bez elementārā hlora (BEH) |
| 4. | Padziļinātā delignifikācija |
| 4. | a) padziļinātā modificētā vārīšana |
| 4. | b) delignifikācija ar skābekli |
| 5. | Nebalinātas celulozes suspensijas efektīva filtrēšana un skalošana noslēgtā sistēmā |
| 6. | Daļēja tehniskā ūdens reciklēšana balināšanas cehā |
| 7. | Efektīvs noplūžu monitorings un lokalizācija, tostarp ar ķīmisko vielu un enerģijas reģenerāciju |
| 8. | Melnā atsārma iztvaicētāja un reģenerācijas katla pietiekama jauda, lai tie spētu darboties maksimālas noslodzes apstākļos |
| 9. | Piesārņoto (netīro) kondensātu atdestilēšana un kondensātu otrreizēja izmantošana procesā |
| 10. | Karsta sārma ekstrakcijas posmā radušos izplūžu iztvaicēšana un sadedzināšana |
| 11. | Skalošanas šķidrumu recirkulēšana, sākot ar pirmbalināšanu un beidzot ar nebalinātas celulozes suspensijas skalošanu, un iztvaicēšana, lai samazinātu emisijas no pirmbalināšanas ar MgO |
| 12. | Tehniskā ūdens pretplūsma |
| 13. | Ūdens sistēmu nošķiršana |
| 14. | Augstas konsistences celulozes balināšana (ar peroksīdu) |
| 15. | Šķiedru un pildvielu atgūšana un atgriezeniskā ūdens attīrīšana |
| 16. | Atgriezeniskā ūdens dzidrināšana |
| 17. | Ūdens recirkulēšana |
| 18. | Tvertņu un rezervuāru optimāla konstrukcija un izbūve (papīrražošanā) |
| 19. | Skalošana pirms skujkoku mehāniskās celulozes malšanas |
| 20. | Balināšanā ar peroksīdu kā sārmu NaOH vietā izmanto Ca(OH)2 vai Mg(OH)2 |
| 21. | Balināšana noslēgtā sistēmā |
| 22. | Nekoncentrēta atsārma pH korekcija, pirms nonākšanas iztvaicētājā vai kad tas ir nonācis iztvaicētājā |
| 23. | No iztvaicētājiem nākušā kondensāta anaerobiska attīrīšana |
| 24. | SO2 atdalīšana un reģenerēšana no iztvaicētāju kondensātiem |
| 25. | Tehniskā ūdens kvalitātes monitorings un pastāvīga kontrole |
| 26. | Bioplēvju profilakse un iznīcināšana, izmantojot paņēmienus, kuri rada pēc iespējas mazākas biocīdu emisijas |
| 27. | Kalcija atdalīšana no tehniskā ūdens ar vadāmu kalcija karbonāta izgulsnēšanu |
| 28. | Papīrmašīnas smidzinātāju optimizācija |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Pirmējā attīrīšana |
| 2. | Otrējā (bioloģiskā) attīrīšana |
| 2. | a) aerobiskā attīrīšana |
| 2. | b) kombinētā anaerobiskā/aerobiskā attīrīšana |
| 3. | Trešējā attīrīšana |
| 4. | Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas pienācīga konstrukcija un ekspluatācija |
| Nr.p. k. | Paņēmiens |
| --- | --- |
| 1. | Atkritumu novērtēšana un atkritumu apsaimniekošanas sistēma |
| 2. | Dažādu atkritumu frakciju dalītā vākšana |
| 3. | Saderīgu atlieku frakciju sajaukšana |
| 4. | Tehnisko atlikumu priekšapstrāde pirms otrreizējas izmantošanas vai pārstrādes |
| 5. | Materiālu reģenerācija un tehnisko atlikumu pārstrāde objektā |
| 6. | Enerģijas reģenerācija objektā vai ārpus tā no atkritumiem ar augstu organiskās masas saturu |
| 7. | Materiālu utilizācija ārpus ražotnes |
| 8. | Atkritumu frakcijas priekšapstrāde pirms likvidēšanas |
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)