Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 534Rīgā 2016. gada 9. augustā (prot. Nr. 39 33. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;

1.3. atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. līguma un vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma un atlases kārtas mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veicošas atvasinātas publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās ēkās.

3. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

5. Pasākuma mērķa grupa ir valsts ēku īpašnieki un lietotāji.

6. Atlases kārtas īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase.

7. Atbalsts pasākuma un atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

8. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

8.1. līdz 2023. gada 31. decembrim 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs – vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkās ne vairāk kā 120 kWh/m2 gadā. Rādītājs atspoguļo vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei ēkās visā Latvijas Republikā;

8.2. līdz 2023. gada 31. decembrim atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

8.2.1. primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 26 829 MWh/gadā;

8.2.2. uzstādītā atjaunojamos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas papildjauda – vismaz 0,21 MW;

8.2.3. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums – vismaz 4 169 CO2 ekvivalenta tonnas gadā;

8.3. finanšu rādītājs atlases kārtas ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 19 412 881 euro apmērā.

9. Atlases kārtas īstenošanai plānotais kopējais publiskais finansējums ir 72 234 410 euro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 61 399 248 euro un valsts budžeta finansējums – 10 835 162 euro.

9.1 (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 483)

10. Atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ministrijām un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" projekta īstenošanai ēkā, kurā izvietota tiešās valsts pārvaldes iestāde vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde, ir noteikts pieejamā publiskā finansējuma maksimālais apmērs attiecināmo izmaksu segšanai atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā norādītajam finansējuma sadalījumam.

11. Šo noteikumu 1. pielikumā minētās iestādes nodrošina, ka netiek pārsniegts tām aprēķinātais publiskais finansējums.

12. Pasākuma ietvaros maksimāli pieļaujamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte ir 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

II. Projekta iesniedzējam, sadarbības partnerim un projekta iesniegumam noteiktās prasības

13. Projekta iesniedzējs ir:

13.1. tiešās valsts pārvaldes iestāde;

13.2. tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde;

13.3. valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā;

13.4. valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, – valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra", valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" – vai valsts kapitālsabiedrība, kura uz līguma pamata pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamo īpašumu, – valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš".

13.1 Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde, vai atvasinātas publiskas personas aģentūra, ievērojot šādus nosacījumus:

13.1 1. projekta iesniedzējs noslēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri (ja attiecināms) pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, sadarbības līgumā iekļaujot informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī paredzot vismaz šādus nosacījumus sadarbības partnerim:

13.1 1.1. nodrošināt, ka projekta ieviešanā tiek piesaistīti darbinieki, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un profesionālās iemaņas attiecīgajā jomā, kas ļauj profesionāli veikt projektā paredzētās darbības;

13.1 1.2. deleģēto uzdevumu veikšanai izmantot sadarbības partnera rīcībā esošo kustamo un nekustamo mantu un infrastruktūru;

13.1 1.3. nodrošināt, ka ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiks nodoti tālāk citai personai, tai skaitā noslēdzot pakalpojuma līgumu;

13.1 2. sadarbības partneri var īstenot šādas darbības:

13.1 2.1. projekta iesnieguma sagatavošana, tai skaitā projekta aktivitāšu noteikšana un laika grafika izstrāde;

13.1 2.2. projekta vadības nodrošināšana saskaņā ar šiem noteikumiem un vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu;

13.1 2.3. projekta organizatoriskās shēmas un grāmatvedības organizācijas apraksta izstrāde;

13.1 2.4. plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafika sastādīšana un aktualizēšana;

13.1 2.5. iepirkuma plāna izstrāde un aktualizēšana, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūru veikšana;

13.1 2.6. projekta finanšu plānošana un budžeta sastādīšana, budžeta izlietojuma kontrole;

13.1 2.7. projekta grozījumu pamatojuma sagatavošana;

13.1 2.8. projekta kvalitātes un risku vadība;

13.1 2.9. projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildes kontrole un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaude;

13.1 2.10. progresa pārskatu un maksājuma pieprasījuma sagatavošana;

13.1 2.11. projekta dokumentācijas glabāšana projekta īstenošanas laikā;

13.1 2.12. projekta iesniegumā plānoto informācijas un publicitātes pasākumu veikšana;

13.1 2.13. finansējuma saņēmēja interešu pārstāvēšana citās institūcijās saskaņā ar deleģējumu;

13.1 2.14. citi pasākumi, kas, ņemot vērā apstākļus, nepieciešami, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu.

14. Projekta iesniedzējs saņem ministrijas apliecinājumu par atļauju īstenot projektu. Apliecinājumā ir norādīta šāda informācija:

14.1. projekta attiecināmās un neattiecināmās izmaksas;

14.2. saskaņojums, ka neattiecināmās izmaksas ir nepieciešamas, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sasniegtu noteiktos rādītājus un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju;

14.3. attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanas avoti;

14.4. ministrijas saskaņojums šo noteikumu 26. un 27. punktā minēto izmaksu ierobežojumu pārsniegšanai, ievērojot šo noteikumu 11. punktā noteikto, vai to, ka papildus piesaistītais publiskais finansējums tiks nodrošināts no šo noteikumu 1. pielikumā minētās iestādes rīcībā esošiem līdzekļiem (ja attiecināms).

14.1 (Svītrots ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 351)

15. Šo noteikumu 14. punktā minētais apliecinājums nav nepieciešams, ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 1. pielikumā minētā ministrija vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas iesniedz projekta iesniegumu par projekta īstenošanu ēkā, kurā izvietota tiešās valsts pārvaldes iestāde vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde.

16. Projekta iesniegumu iesniedz par ēku vai kopēju ēku grupu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

16.1. ēku vai kopēju ēku grupu izmanto:

16.1.1. valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība – valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai;

16.1.2. valsts augstskola, tās pārraudzībā esošs zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona vai valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – valsts deleģēto pārvaldes funkciju vai uzdevumu veikšanai;

16.1.3. Dzelzceļa likuma 6. panta otrajā daļā minētā valsts akciju sabiedrība – ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistīto darbību veikšanai;

16.2. ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā vai arī uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata nodota projekta iesniedzējam lietošanā vai valdījumā;

16.3. ēkas kopējā platība ir lielāka par 250 m2;

16.4. ēka ir iekļauta valsts iestāžu un to padotības iestāžu īpašumā un lietošanā esošo apsildāmo un (vai) dzesējamo ēku sarakstā, kas publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē, vai ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums par ēkas izmantošanu valsts iestādes, valsts augstskolas, tās pārraudzībā esošā zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas vai valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas funkciju īstenošanā.

17. Projekta iesniedzējam ir tiesības projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegt vairākus projektu iesniegumus, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā minētos Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma ierobežojumus.

18. Par katru ēku vai kopēju ēku grupu, kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupu dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

19. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē.

20. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējums netiek piešķirts projekta īstenošanai, ja ēka ir Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Saeimas vai Latvijas Republikas Satversmes tiesas īpašumā.

20.1 (Svītrots ar MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 664)

III. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

21. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

21.1. ēkas energoefektivitātes paaugstināšana:

21.1.1. būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās;

21.1.2. ēku inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

21.1.3. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;

21.1.4. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegāde un uzstādīšana;

21.2. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

21.3. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

21.4. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana;

21.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

22. Atlases kārtas ietvaros projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

22.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes un apliecinājuma kartes inženierbūvēm izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

22.2. projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

22.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

22.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

22.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

22.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata);

22.4. būvdarbu izmaksas:

22.4.1. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

22.4.2. pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana;

22.4.3. ēkas inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

22.4.4. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

22.4.5. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

22.5. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;

22.6. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

22.7. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

23. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

24. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētajām izmaksām. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

25. Šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums, kas apliecina, ka šādas sistēmas ieviešana ir tehniski un ekonomiski pamatota un samazina enerģijas patērētāju kopējās enerģijas izmaksas. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas sagatavots saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu un iekļauts būvprojektā vai ēkas fasādes apliecinājuma kartē saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".

26. Šo noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas. Ierobežojumu var nepiemērot, ja projekta iesniedzējs pamato, ka šīs prasības piemērošana nav iespējama, un tas ir saņēmis šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minēto ministrijas apliecinājumu.

27. Šo noteikumu 22.4.4. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un 30 % no būvdarbu līguma summas.

28. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, tās ir radušās ne agrāk par 2016. gada 1. janvāri un ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, kā arī ir ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

29. Maksimāli pieļaujamais publiskā finansējuma apmērs šo noteikumu 22. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām kopā nepārsniedz 300 euro no šo noteikumu 1. pielikumā minētā finansējuma par vienu ēkas kopējās platības kvadrātmetru, izņemot objektīvi pamatotus gadījumus, kad maksimāli pieļaujamais publiskā finansējuma apmērs var pārsniegt šo ierobežojumu.

30. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros var plānot šādas neattiecināmās izmaksas:

30.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 29. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;

30.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26. un 27. punktā minētos izmaksu ierobežojumus, ja izmaksas netiek segtas no šo noteikumu 1. pielikumā norādītā finansējuma;

30.3. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 23. punktā minēto gadījumu;

30.4. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu 28. punktā minētā termiņa;

30.5. izmaksas, kas radušās šo noteikumu 49. punktā minētajā gadījumā;

30.6. izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 22. punktā.

30.1 Ja projektā tiek plānotas vai projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmās izmaksas:

30.1 1. šo noteikumu 30.1., 30.2., 30.3., 30.4. un 30.6. apakšpunktā minētās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja rīcībā esošajiem līdzekļiem;

30.1 2. šo noteikumu 30.5. apakšpunktā minētās izmaksas sedz no līdzekļiem, kas nav saistīti ne ar kādu valsts atbalstu, tajā skaitā no tādiem līdzekļiem, kas iegūti, piemēram, saimnieciskās darbības rezultātā un nav uzskatāmi par publiskajiem resursiem.

30.2 Šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji neattiecināmās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja rīcībā esošajiem līdzekļiem.

30.3 Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās projekta plānotās attiecināmās izmaksas un tādēļ projekta izmaksas neiekļaujas šo noteikumu 1. pielikumā minētajā ministrijai pieejamā finansējuma maksimālajā apmērā, finansējuma saņēmējs papildu izmaksas sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem.

31. Šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja:

31.1. plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas nav mazāks kā 30 % gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas;

31.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energosertifikātā veiktajiem aprēķiniem un projekta tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem būvdarbiem, nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā. Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus, siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m2 gadā) pēc projekta īstenošanas pārrēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 10. sadaļai;

31.3. projekta īstenošanas rezultātā tiek sasniegtas minimālās energoefektivitātes prasības atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"", izņemot gadījumu, ja šo noteikumu 2. pielikumā sniegts pamatojums atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta ceturtajai daļai.