Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 561Rīgā 2016. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 54. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.1.1. specifisko atbalsta mērķi "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās un līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir palielināt modernizēto STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas (turpmāk – STEM), studiju programmu skaitu.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir šo noteikumu 12. un 15. punktā minētās augstākās izglītības institūcijas.

4. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītājs – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā augstākās izglītības infrastruktūrā – 29 900 personas;

4.2. rezultāta rādītājs – modernizēto augstākās izglītības STEM studiju programmu īpatsvars no kopskaita – 100 procenti;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 11 160 414 euro apmērā.

5. STEM studiju programma šo noteikumu izpratnē ir augstākās izglītības studiju programma, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju ietilpst:

5.1. izglītības tematiskajā grupā:

5.1.1. dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5.1.2. inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

5.1.3. lauksaimniecība;

5.2. izglītības tematiskajā jomā:

5.2.1. mākslas;

5.2.2. veselības aprūpe (izņemot izglītības programmu kopu kosmetoloģija);

5.2.3. vides aizsardzība.

6. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

8. Specifiskā atbalsta plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 44 716 997 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 38 009 447 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 6 707 550 euro.

9. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, valsts budžeta finansējuma apmērs ir 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās vai līgumus par projektu īstenošanu, ir 41 918 726 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 35 630 917 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 6 287 809 euro.

11. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam apmēram.

II. Prasības projekta iesniedzējam

12. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta saņemšanai:

12.1. Daugavpils Universitāte;

12.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

12.3. Liepājas Universitāte;

12.4. Latvijas Kultūras akadēmija;

12.5. Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

12.6. Latvijas Mākslas akadēmija;

12.7. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija;

12.8. Latvijas Universitāte;

12.9. Rīgas Stradiņa universitāte;

12.10. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija;

12.11. Rīgas Tehniskā universitāte;

12.12. Transporta un sakaru institūts;

12.13. Ventspils Augstskola;

12.14. Vidzemes Augstskola;

12.15. (svītrots ar MK 08.11.2022. noteikumiem Nr. 695; sk. 45. punktu).

13. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, sagatavo un saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam. Projekta iesniedzējs var iesniegt sadarbības iestādē projekta iesniegumu, ja ir saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas un nozares ministrijas saskaņojumu (ja attiecināms) par šo noteikumu 38. punktā minēto attīstības stratēģiju.

14. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 19. punktā minētajam finansējumam.

15. Šo noteikumu 12.4. un 12.8. apakšpunktā minētie projekta iesniedzēji projektu īsteno kopīgi ar savām aģentūrām:

15.1. Latvijas Kultūras akadēmija – ar Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžu;

15.2. Latvijas Universitāte – ar Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžu.

16. Šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs slēdz vienošanos ar šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto aģentūru, bet šo noteikumu 12.8. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – ar šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajām aģentūrām.

17. Šo noteikumu 12.4. un 12.8. apakšpunktā minētie projekta iesniedzēji kontrolē šo noteikumu 16. punktā minēto vienošanos izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus.

18. Specifiskā atbalsta ietvaros katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais finansējums nepārsniedz:

18.1. Daugavpils Universitātei – 1 425 138 euro;

18.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 527 658 euro;

18.3. Liepājas Universitātei – 970 574 euro;

18.4. Latvijas Kultūras akadēmijai (tai skaitā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžai) – 649 522 euro;

18.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 3 605 592 euro;

18.6. Latvijas Mākslas akadēmijai – 684 265 euro;

18.7. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – 887 606 euro;

18.8. Latvijas Universitātei (tai skaitā Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžai un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžai) – 13 026 117 euro;

18.9. Rīgas Stradiņa universitātei – 6 243 821 euro;

18.10. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 964 917 euro;

18.11. Rīgas Tehniskajai universitātei – 11 998 551 euro;

18.12. Transporta un sakaru institūtam – 1 250 461 euro;

18.13. Ventspils Augstskolai – 1 882 837 euro;

18.14. Vidzemes Augstskolai – 599 938 euro;

18.15. (svītrots ar MK 08.11.2022. noteikumiem Nr. 695).

19. Specifiskā atbalsta ietvaros katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos vai līgumu par projektu īstenošanu, nepārsniedz:

19.1. Daugavpils Universitātei – 1 338 211 euro;

19.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 495 473 euro;

19.3. Liepājas Universitātei – 970 574 euro;

19.4. Latvijas Kultūras akadēmijai (tai skaitā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžai) – 670 808 euro;

19.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 3 385 668 euro;

19.6. Latvijas Mākslas akadēmijai – 642 528 euro;

19.7. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – 834 831 euro;

19.8. Latvijas Universitātei (tai skaitā Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžai un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžai) – 12 231 585 euro;

19.9. Rīgas Stradiņa universitātei – 5 862 978 euro;

19.10. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 964 917 euro;

19.11. Rīgas Tehniskajai universitātei – 11 009 899 euro;

19.12. Transporta un sakaru institūtam – 1 174 189 euro;

19.13. Ventspils Augstskolai – 1 773 720 euro;

19.14. Vidzemes Augstskolai – 563 345 euro.

20. Pēc 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam maksimālajam finansējuma apmēram. Šādā gadījumā projekta iesniedzējam palielina pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 18. punktā minētajam apmēram, atbilstoši grozot vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

21. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

21.1. augstākās izglītības institūciju infrastruktūras, tai skaitā ēku un telpu (izņemot dienesta viesnīcas), laboratoriju un koplietošanas infrastruktūras, attīstība, lai modernizētu STEM studiju programmas un pielāgotu infrastruktūru personām ar funkcionāliem traucējumiem;

21.2. iekārtu, aparatūras, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEM studiju programmu īstenošanai;

21.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, bezvadu interneta pieslēguma izveide izglītības procesa īstenošanai;

21.4. bibliotēkas fondu papildināšana;

21.5. projekta vadība un īstenošana;

21.6. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

22. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais publiskais iepirkums").

23. Specifiskā atbalsta ietvaros attiecināmi šādi izmaksu veidi:

23.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

23.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

23.3. neparedzētās izmaksas.

24. Šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

24.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.2. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:

24.2.1. mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes izmaksas;

24.2.2. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

24.3. būvniecības izmaksas šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

24.3.1. būvdarbu izmaksas (tajā skaitā būves atjaunošana, pārbūve vai restaurācija, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecība, telpu pielāgošana aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai un darbībai, infrastruktūras objektu pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem);

24.3.2. būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;

24.3.3. izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;

24.4. ar būvniecību saistītas izmaksas šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

24.4.1. būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;

24.4.2. neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;

24.4.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

24.4.4. apdrošināšanas izmaksas, kuru nepieciešamību nosaka būvniecību regulējošie normatīvie akti (attiecināmas uz projekta īstenošanas laiku);

24.5. pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, kas nepieciešami STEM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

24.6. šo noteikumu 24.5. apakšpunktā minēto pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;

24.7. bibliotēku krājumu izmaksas – mācību grāmatu un periodisko izdevumu, tai skaitā digitālo, iegāde projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.8. materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.9. programmatūru licences iegādes vai nomas izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus, šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.10. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, šo noteikumu 21.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.11. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:

24.11.1. pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar šo noteikumu 21. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas;

24.11.2. jaunradītu darba vietu vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.

25. Plānojot šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:

25.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

25.2. attiecībā uz projekta vadības personāla izmaksu apmēru ievēro šādus ierobežojumus:

25.2.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām 5 000 000 euro un vairāk – līdz 56 580 euro gadā;

25.2.2. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas;

25.2.3. par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

26. Plānojot šo noteikumu 24.4.1. un 24.4.3. apakšpunktā minētās izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma izmaksām un kopā ar šo noteikumu 24.2. un 24.4.2. apakšpunktā minētajām izmaksām – 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

27. Šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētajām projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām.

28. Šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai izpildītu vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu) projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi atbilstoši kārtībai, ko nosaka vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

29. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

30. Specifiskā atbalsta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, izņemot šo noteikumu 24.2., 24.4.1., 24.4.2. un 24.4.3. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas ar 2016. gada 1. janvāri.

IV. Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

31. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim, izņemot šo noteikumu 31.1 punktā minēto gadījumu.

31.1 Ja šo noteikumu 12.8. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz termiņam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 65. panta 2. punktā, un sadarbības iestāde un atbildīgā iestāde atbilstoši kompetencei sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu, finansējuma saņēmējs projektu pilnībā pabeidz par saviem līdzekļiem, pabeidzot projektā plānotās darbības un sasniedzot projektā plānotos iznākuma rādītājus, kā arī nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti, līdz 2024. gada 31. oktobrim.

31.2 Šo noteikumu 31.1 punktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs:

31.21. iesniedz sadarbības iestādē priekšlikumus, kas paredz grozīt vienošanos par projekta īstenošanu, ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim;

31.22. sagatavo noslēguma maksājuma pieprasījumu par laikposmu līdz 2023. gada 31. decembrim un iesniedz to sadarbības iestādē. Noslēguma maksājuma pieprasījumā nodala līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigtās projekta darbības, sasniegtos iznākuma rādītājus un veiktos izdevumus no projektā plānotajām darbībām, iznākuma rādītājiem un izdevumiem, kas tiks veikti laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. oktobrim;

31.23. līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pabeigtās darbības un sasniegtos iznākuma rādītājus pamatojošo dokumentāciju.