Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 562Rīgā 2016. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 55. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākumu "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apakšprojekts – projekta daļa, ko īsteno finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris. Apakšprojekts ir sadarbības līguma neatņemama sastāvdaļa;

2.2. attīstības stratēģija – zinātniskās institūcijas attīstības un resursu konsolidācijas vidējā termiņa stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rekomendācijām, ko 2013. gadā veica Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts Latvijā, analizējot Latvijas zinātnes situāciju saistībā ar Eiropas Savienības Kopīgo pētniecības telpu un sadarbību pētniecībā, Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķiem un šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam;

2.3. darba sākums – saistības, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 23. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas darbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā, tai skaitā:

2.4.1. izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu;

2.4.2. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;

2.4.3. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;

2.4.4. zināšanu un tehnoloģiju pārnese, ja:

2.4.4.1. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;

2.4.4.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībās;

2.5. ierobežotas jomas darbība – pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūras saimnieciskā pamatdarbība, kura atbilst šādiem kritērijiem:

2.5.1. tā ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā jomā;

2.5.2. tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām;

2.5.3. tai katru gadu piešķirtā finansiālā kapacitāte nepārsniedz 20 procentus no pētniecības organizācijas kopējās gada finansiālās vai laika resursu kapacitātes;

2.6. jauna funkcionālā vienība – zinātnisko institūciju reorganizācijas rezultātā izveidota jauna vienība, tai skaitā zinātniskais institūts, zinātniskā grupa vai cita vienība, ko izveido, apvienojot, sadalot vai nododot reorganizētās zinātniskās institūcijas, to dibinātos zinātniskos institūtus, struktūrvienības vai zinātniskās grupas;

2.7. konsolidējamā funkcionālā vienība – reorganizējamā zinātniskā institūcija, zinātniskās institūcijas dibināts zinātniskais institūts (atvasināta publiska persona, publiska aģentūra vai struktūrvienība), privāto tiesību juridiskā persona, kuru plānots pievienot vai nodot zinātniskajai institūcijai, kas noteikta šo noteikumu 11. punktā;

2.8. lielais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai;

2.9. līdzējs – finansējuma saņēmējs, sadarbības partneris un projekta ietvaros izveidotās pētniecības infrastruktūras lietotājs, kas noslēguši sadarbības līgumu par minētās pētniecības infrastruktūras koplietošanu;

2.10. materiālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā noteiktajai definīcijai;

2.11. nemateriālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā noteiktajai definīcijai;

2.12. pārredzama atbalsta kategorija – atbalsta veids, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punkta nosacījumiem un ko sniedz dotāciju veidā;

2.13. pētniecības infrastruktūra – iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 91. punktā noteiktajai definīcijai;

2.13.1 pētniecības infrastruktūras amortizācijas periods – projekta ietvaros modernizēto aktīvu lietderīgās lietošanas laiks, kuru nosaka:

2.13.1 1. atbilstoši noteikumiem par grāmatvedības uzskaites kārtību budžeta iestādēs, ja projekta ietvaros veic šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minēto materiālo aktīvu iegādi vai izveidi;

2.13.1 2. ievērojot šo noteikumu 26.1. apakšpunktā noteikto projekta dzīves cikla periodu, ja projekta ietvaros veic šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minēto būvniecību;

2.14. pētniecības organizācija – institūcija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.14.1 projekta dzīves cikls – projekta ekonomiski derīgais laikposms, kas atbilst Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 15. panta 2. punktā un I pielikumā noteiktajam projekta pārskata periodam;

2.15. publiskā finansējuma intensitāte – kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

2.16. rezultātu vadības sistēma – uz rezultātu orientēta institūcijas vadības sistēma, kas attiecina institūcijas stratēģiskos mērķus gan uz darbības rādītājiem struktūrvienību un zinātnisko grupu līmenī, gan uz strādājošo ikdienas darba uzdevumiem individuālā līmenī (mērķu kaskāde), sakārtojot institūcijas iekšējos darba procesus atbilstoši galvenajiem institūcijas darbības mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī veicinot darbinieku mērķtiecīgu darbu institūcijas galveno uzdevumu izpildei. Rezultātu pārvaldības sistēma ietver vismaz šādus elementus:

2.16.1. plānošanas un organizatoriskās vadības sistēma;

2.16.2. personāla motivācijas sistēma, kas balstīta uz rezultāta rādītājiem zinātniskās grupas vai zinātniskā darbinieka līmenī;

2.16.3. darba izpildes uzraudzības sistēma;

2.17. saimnieciskā darbība – jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, tai skaitā pētniecības infrastruktūras iznomāšana, komersantu uzdevumā īstenoti pakalpojumi vai līgumpētījumi;

2.18. sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai definīcijai;

2.19. tehniskā priekšizpēte – darbības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktā noteiktajai definīcijai;

2.19.1 tirgus cena – cena par pakalpojuma sniegšanu, ievērojot tirgus nosacījumus. Kompensācija par pakalpojuma sniegšanu ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

2.19.1 1. cenā iekļauj pilnas pakalpojuma izmaksas un uzcenojumu, kas noteikts, pamatojoties uz tādiem uzcenojumiem, ko piemēro saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojas attiecīgā pakalpojuma nozarē;

2.19.1 2. cena ir godīgas konkurences sarunu rezultāts, ko pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra risina kā pakalpojuma sniedzēja, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu brīdī, kad tiek noslēgts līgums, un tā sedz vismaz robežizmaksas;

2.20. (svītrots ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 286);

2.20.1 valsts atbalsta piešķiršanas diena – diena, kad tiek pieņemts lēmums par kombinēta atbalsta projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par kombinēta atbalsta projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu;

2.21. zināšanu un tehnoloģiju pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskajās darbībās, gan darbībās, kurām nav saimnieciska rakstura, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku mobilitātē, kuri iesaistīti šajās darbībās. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to standartu un noteikumu lietošanu, kuros tie iekļauti, par reālās dzīves darbības vides apstākļiem, par organizatoriskās inovācijas metodēm, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu;

2.22. zinātniskais darbinieks – zinātnieks, zinātniskais personāls, zinātnes apkalpojošais personāls un zinātnes tehniskais personāls;

2.23. zinātniskais personāls – atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ievēlētie un Nacionālās Zinātniskās darbības informācijas sistēmas Zinātniskā personāla datubāzē iekļautie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti, kā arī komercsabiedrībā strādājošās personas, kas veic vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumus;

2.24. zinātniskā grupa – zinātnisko darbinieku grupa, kas izveidota pētniecības īstenošanai konkrētā zinātnes nozarē vai apakšnozarē;

2.25. zinātniskās institūcijas reorganizācija – reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas reorganizācija, apvienojot vai nododot to citai reģistrā reģistrētai zinātniskajai institūcijai, kas atbilst šo noteikumu 11. punkta nosacījumiem. Reorganizāciju veic:

2.25.1. nododot reorganizējamo institūciju atvasinātai publiskai personai – zinātniskā institūcija turpina pastāvēt kā pastarpinātās pārvaldes iestāde vai jauna funkcionālā vienība;

2.25.2. apvienojot reorganizējamo institūciju ar citu zinātnisko institūciju vai vairākām zinātniskajām institūcijām un uz reorganizējamo institūciju bāzes izveidojot jaunu funkcionālo vienību;

2.25.3. nododot reorganizējamās institūcijas struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai zinātniskajai institūcijai vai vairākām zinātniskajām institūcijām un izveidojot jaunu funkcionālu vienību (sadalāmā institūcija turpina pastāvēt);

2.26. zinātnisko institūciju konsolidācija – zinātnisko institūciju reorganizācija, kas sekmē šo noteikumu 25. punktā minēto virzienu attīstību un pētniecības resursu koncentrēšanu;

2.27. zinātniskās institūcijas līdzfinansējums – finansējums, ko nodrošina finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:

2.27.1. ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam no finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīcībā esošā saimnieciskās darbības rezultātā gūtā privātā finansējuma, kredītresursu līdzekļiem, citiem finanšu resursiem vai finansējuma, ko piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi valsts zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai;

2.27.2. ar saimniecisku darbību saistītai kombinēta atbalsta projekta daļai no finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīcībā esošā saimnieciskās darbības rezultātā gūtā privātā finansējuma, kredītresursu līdzekļiem vai citiem privātiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publiskais atbalsts, tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums vai valsts vai pašvaldību kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem.

3. Pasākuma mērķis ir zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana un pētniecības resursu koncentrācija konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti un modernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros, tādējādi veicinot zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Savienības līmeņa infrastruktūrās un zinātnisko institūciju rīcībā esošās pētniecības infrastruktūras izmantošanu praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai.

4. Pasākuma ietvaros atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanu un specializācijas jomu attīstību:

4.1. zināšanu ietilpīga bioekonomika;

4.2. biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija;

4.3. viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;

4.4. viedā enerģētika;

4.5. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

5. Pasākuma mērķa grupa ir:

5.1. zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas;

5.2. pētniecībā nodarbinātais personāls.

6. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

6.1. iznākuma rādītājs:

6.1.1. līdz 2023. gada 31. decembrim to pētnieku skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos, – 2 031;

6.1.2. līdz 2018. gada 31. decembrim izsludināti iepirkuma konkursi 30 procentu apmērā no kopējā plānoto darbu apjoma;

6.2. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 17 499 122 euro apmērā;

6.3. rezultāta rādītāji, kas sasniedzami līdz 2023. gada 31. decembrim darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" koprezultātā:

6.3.1. vidējais zinātnisko publikāciju skaits uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu gadā – 0,48;

6.3.2. valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam – 160 600 000 euro;

6.4. specifiskais iznākuma rādītājs:

6.4.1. zinātnisko institūciju skaits, kuras līdz 2023. gada 31. decembrim atbilstoši institūcijas attīstības stratēģijai, kas saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju, ieviesušas zinātniskās institūcijas pārvaldības, tai skaitā rezultātu vadības, cilvēkresursu un pētniecības resursu pārvaldības, uzlabojumus, – 14;

6.4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim to pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos, – 2 163.

7. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

8. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

9. Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais publiskais finansējums:

9.1. šo noteikumu 16. punktā minētajos gadījumos ir ne vairāk kā 115 533 508 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 98 203 482 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 17 330 026 euro;

9.2. šo noteikumu 18. un 18.1 punktā minētajos gadījumos ir ne vairāk kā 133 488 295 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 111 692 482 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 17 330 026 euro un zinātnisko institūciju līdzfinansējums – ne mazāk kā 4 465 787 euro.

10. Pasākumu īsteno vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

11. Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai.

12. Pasākuma ietvaros projektu var iesniegt šādas zinātniskās institūcijas, ja tās pamato atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai:

12.1. Daugavpils Universitāte;

12.2. Elektronikas un datorzinātņu institūts;

12.3. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;

12.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

12.5. Latvijas Organiskās sintēzes institūts;

12.6. Latvijas Universitāte;

12.7. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts;

12.8. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;

12.9. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava";

12.10. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR";

12.11. Rīgas Stradiņa universitāte;

12.12. Rīgas Tehniskā universitāte;

12.13. Ventspils Augstskola;

12.14. Vidzemes Augstskola.

13. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz un projektu īsteno individuāli vai sadarbībā ar citu zinātnisko institūciju, tai skaitā ar projekta iesniedzēja dibinātu zinātnisko institūtu (atvasinātu publisku personu) vai zinātnisko institūciju, ar kuru plānots īstenot šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju konsolidāciju atbilstoši šo noteikumu 16.1., 16.4. un 16.14. apakšpunktā noteiktajam.

14. Ja īsteno sadarbības projektu:

14.1. projekta iesniegumu iesniedz projekta iesniedzējs, kas atbilst šo noteikumu 11. un 12. punkta nosacījumiem. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu;

14.2. projekta iesniedzējs ar sadarbības partneri pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē noslēdz sadarbības līgumu par sadarbības projekta kopīgu izpildi, par pienākumu un atbildības sadali rezultātu sasniegšanas nodrošināšanai un rezultātu izmantošanas tiesībām (turpmāk – sadarbības līgums). Sadarbības līgumā papildus informācijai, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, iekļauj šādu informāciju:

14.2.1. sadarbības mērķus un principus;

14.2.2. kopējo sadarbības projekta finansējumu, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera apakšprojekta finansējumu, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera līdzfinansējuma apmēru, publiskā finansējuma intensitāti, ko nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajai vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķināšanas metodikai;

14.2.3. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību;