Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 692Rīgā 2016. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 57 24. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktuun Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma7. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. pētniecības organizācija – subjekts, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.2. zināšanu (tehnoloģiju) pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskās darbībās, gan ar tām nesaistītās darbībās, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu nodarbināto personu, kas iesaistīti šajās darbībās, mobilitātē. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tie iekļauti, un par darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodēm, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu. Visa peļņa no šādām darbībām tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras pamatdarbībās;

2.3. komercializācijas stratēģija – konkrēta produkta vai tehnoloģijas apraksts, kurā tiek atainoti secīgi soļi produkta vai tehnoloģijas attīstīšanai no koncepcijas līdz ieviešanai tirgū, kā arī izvēle starp tehnoloģiju tiesību atsavināšanu vai lietošanas tiesību piešķiršanu, vai jauna komersanta veidošanu uz zinātniskās izstrādnes bāzes un ieteikts, kāda informācija jāsagatavo, kā iegūt potenciālo licenciātu vai investīciju fondu uzmanību un piedāvāt tiem izstrādni vai tehnoloģiju. Ar tehnoloģiju tiesībām saprot zinātību atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijām 1. panta 1. punkta "i" apakšpunktā noteiktajai definīcijai un citas intelektuālā īpašuma tiesības atbilstoši minētās regulas 1. panta "b" apakšpunktā noteiktajai definīcijai;

2.4. komercializācijas piedāvājums – konkrēta izstrādātā produkta vai tehnoloģijas apraksts (satur informāciju par šīs tehnoloģijas noieta tirgu un tirgus apmēru, produkta vai tehnoloģijas aizsardzību, rūpnieciskā īpašuma aizsardzības statusu, produkta vai tehnoloģijas priekšrocībām starp citiem konkurējošiem produktiem vai tehnoloģijām, mārketinga stratēģiju), kura mērķis ir sniegt pietiekamu informāciju potenciālajam licenciātam vai investoram, lai tas varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par tehnoloģiju tiesību vai lietošanas tiesību iegādi vai investīcijām piedāvātajā produktā vai tehnoloģijā;

2.5. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punktam;

2.6. jauns produkts – komersanta līmenī pilnīgi jaunas vai būtiski uzlabotas preces vai pakalpojumi, kurus komersants plāno ieviest tirgū. Būtiski uzlabojumi ir, piemēram, jaunu funkciju pievienošana, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošana, tai skaitā kvalitātes paaugstināšana, finansiālā pieejamība, lietojamības, ērtuma uzlabošana, ekonomiskāka izmantošana, izturības palielināšana, produkta dzīves ilguma pagarināšana. Nav nepieciešami visu produkta funkciju vai darbības specifikāciju būtiski uzlabojumi. Būtisks uzlabojums var pastāvēt vienlaikus ar preces vai pakalpojuma citas īpašības pasliktinājumu vai pilnīgu izslēgšanu;

2.7. jauns produkts programmatūras jomā – produkts vai pakalpojums, kura izstrāde ir atkarīga no tehnoloģiskas nenoteiktības atrisināšanas programmēšanā vai programmatūras lietojumā, tai skaitā radītajā tehnoloģijā vai procesā, kā rezultātā rodas jaunas zināšanas. Ja produkta vai pakalpojuma novitāte, tehnoloģiskas nenoteiktības risinājums un jaunas zināšanas netiek radītas programmatūras lietojumā, tad tā atbilst šādiem nosacījumiem:

2.7.1. jaunas operētājsistēmas vai programmēšanas valodas izstrāde;

2.7.2. uz oriģinālām tehnoloģijām pamatotas jaunas meklētājprogrammas izstrāde un ieviešana;

2.7.3. konfliktu risināšanas aktivitātes aparatūrā vai programmatūrā, pamatojoties uz sistēmas vai tīkla pārprojektēšanas procesu;

2.7.4. jauna vai efektīvāka algoritma izveide, pamatojoties uz jauniem paņēmieniem;

2.7.5. jauna un oriģināla šifrēšanas vai drošības paņēmiena izveide;

2.8. jauna tehnoloģija – izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu vai metodes, kas ir jaunas vai uzlabotas komersanta līmenī;

2.9. saistīts projekts – darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvaros īstenots projekts, kura īstenošanas rezultāti tiek izmantoti par pamatu šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto tehnoloģiju pārneses un pētniecības pieteikumu īstenošanā;

2.10. (svītrots ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 213);

2.11. pētniecības rezultātu komercializācija – pētniecības rezultātā radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnese tehnoloģiju tiesību komercializācijas ceļā, lai nodrošinātu pētniecības projekta sociālekonomisko atdevi, ieviešot radītās zināšanas un tehnoloģijas tirgū, tādējādi veicinot inovācijas uzņēmējdarbībā. Ar tehnoloģiju tiesību komercializāciju saprot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, ja pētniecības organizācija kā tehnoloģiju tiesību īpašnieks slēdz līgumu ar sadarbības partneri, pētniecības organizācijas meitas uzņēmumu, jaunuzņēmumu vai trešo pusi par tehnoloģiju tiesību izmantošanu vai atsavināšanu (intelektuālā īpašuma licences vai nodošanas līgums).

3. Šo noteikumu izpratnē par jaunu produktu vai tehnoloģiju neuzskata:

3.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

3.2. kapitāla aizvietošanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, paplašinājumi, kas nerada specifikācijas uzlabojumus, iekārtu un programmatūras atjauninājumi);

3.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums);

3.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, pēc pasūtījuma izstrādāts risinājums konkrētam pasūtītājam);

3.5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus (piemēram, apģērbu ražošanas jomā jaunas sezonas kolekcijas izveide nav uzskatāma par inovāciju);

3.6. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;

3.7. estētiskas izmaiņas, garšas un smaržas izmaiņas un citus uzlabojumus mārketinga nolūkā, kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

3.8. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā;

3.9. programmatūras jomā, ja produkta vai pakalpojuma novitāte, tehnoloģiskās nenoteiktības risinājums un jaunas zināšanas netiek radītas programmatūras lietojumā atbilstoši šo noteikumu 2.7. apakšpunktam:

3.9.1. uzņēmējdarbībā izmantojamas programmatūras un informācijas sistēmas izstrādi, izmantojot zināmas metodes un esošus programmatūras rīkus;

3.9.2. tīmekļvietņu vai programmatūras izveidi, izmantojot esošus rīkus;

3.9.3. šifrēšanu, drošības pārbaužu un datu integritātes testēšanas standartmetožu izmantošanu;

3.9.4. lietojumprogrammu papildināšanu ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem, tostarp pamata datu ievadīšanas funkcionalitāti;

3.9.5. ierasto esošo sistēmu un programmu atkļūdošanu, ja vien tas netiek izdarīts pirms eksperimentālās izstrādes procesa beigām;

3.9.6. produkta pielāgošanu konkrētam lietojumam, ja vien šā procesa laikā netiek pievienotas zināšanas, kas būtiski uzlabo pamatprogrammu.

4. Pasākuma mērķis ir, sniedzot ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, atbalstīt pētniecības rezultātu komercializācijas kompetences attīstīšanu valsts pētniecības organizācijās, sekmējot šo pētniecības organizāciju īpašumā esošo pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai palielinātu pētniecības organizāciju ienākumus no pētījumu rezultātu komercializēšanas vai pārvērstu pētījumu rezultātus veiksmīgā uzņēmējdarbībā, veicināt inovācijas aktivitāti sīkajos (mikro), mazajos, vidējos un lielajos komersantos, tehnoloģiju pārneses ceļā sniedzot tiem atbalstu jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstībai, kā arī sekmēt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tai skaitā nodrošinot Latvijas pārstāvja ārvalstīs darbību, veicinot pētniecību, un inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā – pētniecības rezultātu komercializāciju.

5. Pasākuma mērķa grupa ir komersanti un pētniecības organizācijas.

6. Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 36 211 585 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 30 779 847 euro, kas nepārsniedz 85 % no kopējā plānotā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta finansējums – 5 431 738 euro. Pasākuma īstenošanai kopējo attiecināmo finansējumu plāno, paredzot iznākuma rādītāju plānojumu atbilstoši šo noteikumu 8. punktā minētajam apjomam.

7. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 480)

8. Pasākuma ietvaros sasniedzamie rādītāji:

8.1. ieguldījums 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" rezultāta rādītāja sasniegšanā – piesaistītās privātās investīcijas pētniecībai un attīstībai – 265 680 000 euro;

8.2. iznākuma rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim:

8.2.1. atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits – 100, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim ir atbalstīti 15 pētniecības rezultātu komercializācijas projekti;

8.2.2. atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus, – 320, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim ir atbalstīti 48 komersanti, kas saņem grantus;

8.2.3. atbalstīto komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus, – 320, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim ir atbalstīti 48 komersanti, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus;

8.2.4. atbalstīto komersantu skaits – 320, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim ir atbalstīti 48 komersanti;

8.2.5. privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem, – vismaz 1 764 706 euro;

8.3. uzkrāts specifiskais iznākuma rādītājs – jaunradīto produktu un tehnoloģiju skaits atbalstītajos uzņēmumos pēc atbalsta saņemšanas (faktiskās vērtības);

8.4. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim ir sertificēti izdevumi 2 700 000 euro apmērā.

9. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniegumu iesniegšanu izsludina vienu reizi par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

10. Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

11. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem mēneša laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, kas noteikts projektu iesnieguma atlases nolikumā.

II. Projekta iesniedzējam noteiktās prasības

12. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovācijas jomā.

13. Projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu tikai par šo noteikumu III, IV un V nodaļā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanu.

14. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

III. Tehnoloģiju pārneses procesa veicināšana un koordinācija

15. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 12. punktā minētais projekta iesniedzējs nodrošina Vienotā tehnoloģiju pārneses centra (turpmāk – centrs) izveidi projekta īstenošanai.

16. Centra ietvaros tehnoloģiju pārnesi veicina un publiskos iepirkumus veic kvalificēts un kompetents personāls saskaņā ar šo noteikumu 19. punktā minētajā projekta īstenošanas stratēģijā norādīto.

17. Centrs īsteno šādas darbības:

17.1. atbalstāmās darbības, kuru īstenošanu nodrošina šo noteikumu 16. punktā minētais personāls:

17.1.1. Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts pētījumu programmu un citu lietišķo pētniecības projektu un programmu rezultātu monitorings, lai laikus identificētu komercializācijas iespējas;

17.1.2. pētniecības organizācijas īpašumā esošo pētījumu rezultātu analīze, lai identificētu komercializācijas iespējas, tai skaitā pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāla sākotnējā izvērtēšana;

17.1.3. līdzdalība šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, lai nodrošinātu uzraudzības, kontroles un pārbaužu funkcijas;

17.1.4. intereses un sadarbības veidošana starp potenciālajiem pētniecisko izstrādņu ideju komercializētājiem un pētniecības organizācijām par to īpašumā esošo pētījumu rezultātu komercializāciju;

17.1.5. informācijas un konsultāciju sniegšana pētniecības organizācijām, pētniekiem un komersantiem par tehnoloģiju pārnesi un inovāciju, tostarp par pieejamajiem atbalsta instrumentiem;

17.1.6. publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonda darbības nodrošināšana;

17.1.7. inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumu nodrošināšana sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem;

17.1.8. datu un informācijas uzkrāšana šo noteikumu 17.1.1., 17.1.6., 17.1.7., 17.1.11. un 17.1.12. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros;

17.1.9. sadarbība ar organizācijām un dalība ar saimniecisko darbību nesaistītos projektos, kas veicina pasākuma mērķa sasniegšanu, kā arī tehnoloģiju pārneses un pētījumu rezultātu komercializācijas veicināšana;

17.1.10. Latvijas tēla veidošana ārvalstīs inovāciju jomā, tai skaitā veicinot jaunuzņēmumu veidošanos un to atpazīstamību Latvijā un ārvalstīs, sniedzot informāciju un organizējot jaunuzņēmumu popularizēšanas pasākumus un piedaloties tajos, sekmējot investoru piesaisti jaunuzņēmumiem, izstrādājot mārketinga un publicitātes pasākumus, lai informētu sabiedrību par jaunuzņēmumu nozares aktualitātēm, organizējot seminārus un apmācības;

17.1.11. jaunuzņēmumu darbības atbalstam noteiktās administrējošās iestādes funkciju veikšana augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei;

17.1.12. jaunuzņēmumu dalības veicināšana izstādēs, konferencēs, tirdzniecības misijās, kā arī tiešajās vizītēs pie potenciālā investora vai sadarbības partnera ārvalstīs. Centrs izstrādā kārtību, kādā jaunuzņēmumiem tiek piešķirts šajā punktā norādītais atbalsts, un saskaņo to ar atbildīgo iestādi;

17.1.13. nozaru komersantu vajadzību apzināšana, lai identificētu potenciālās sadarbības jomas ar pētnieciskajām organizācijām, veicinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi;

17.1.14. Latvijas pārstāvja ārvalstīs darbības nodrošināšana, lai veicinātu šo noteikumu 17.1.10. apakšpunktā minētās darbības;

17.1.15. atbalsta pakalpojumu nodrošināšana sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem dalībai Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" apakšprogrammā "Mazo un vidējo komersantu instruments (SME Instrument)" (turpmāk – MVK instruments);

17.1.16. Viedās specializācijas stratēģijas jomās identificēto vērtību ķēžu ekosistēmu veidošana, attīstīšana un atpazīstamības veicināšana Latvijā un ārvalstīs;

17.2. atbalstāmās darbības, kuras īsteno ārpakalpojuma veidā:

17.2.1. starptautiskā tehnoloģiju tirgus pieprasījuma izpēte un potenciāli strauji augošu inovatīvu un zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju segmentu identificēšana un ieteikumu sniegšana pētniecības organizācijām par iespējamiem pētniecības virzieniem un komercializācijas potenciālu;

17.2.2. pētniecības organizāciju izpratnes veidošana par tehnoloģiju pārneses un rūpnieciskā īpašuma pārvaldības politiku, licences līgumu un citu intelektuālā īpašuma nodošanas veidu pārvaldību;

17.2.3. (svītrots ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 213);

17.2.4. (svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 480);

17.3. atbalstāmās darbības, kuras īsteno šo noteikumu 16. punktā minētais personāls sadarbībā ar kompetentu starptautisko organizāciju – prioritāro pētniecības, attīstības un inovāciju jomu ekosistēmu stratēģiskās attīstības izpēte, balstoties uz pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju attīstības nākotnes scenārijiem. Šajā apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības rezultāti sniedz ieguldījumu Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā.

18. Tiešās attiecināmās izmaksas:

18.1. šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:

18.1.1. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas. Atlīdzības izmaksas ir uzskatāmas par projekta īstenošanas izmaksu sastāvdaļu, ja darbinieki ne mazāk kā vienu mēnesi vismaz 30 % no sava darba laika velta projekta īstenošanai un tas ir norādīts darba laika uzskaites sistēmā vai darba laika uzskaites tabulā;

18.1.2. darba brauciena, tai skaitā komandējuma, izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi;

18.1.3. (svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 480);

18.1.4. organizatora noteiktā dalības maksa par piedalīšanos konferencē (seminārā);

18.1.5. šo noteikumu 17.1.1., 17.1.2. un 17.1.4. apakšpunktā minētajām darbībām ir attiecināmas tulkošanas pakalpojumu izmaksas;

18.1.6. apdrošināšanas (piemēram, veselības, dzīvības, transportlīdzekļu, īpašuma, iekārtu, civiltiesiskās atbildības) izmaksas uz projekta īstenošanas laiku, kuru nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti;

18.1.7. nepieciešamo ārpakalpojumu (piemēram, apmācību, ekspertu konsultāciju, juridisko pakalpojumu, tehnoloģiju pārneses speciālistu piesaistes, pētījumu, mārketinga materiālu izgatavošanas, mārketinga aktivitāšu un citu ārpakalpojumu) izmaksas un piegāžu izmaksas;

18.1.8. pievienotās vērtības nodoklis, ja atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem nodokļu un nodevu jomā finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt pilnā vai daļējā apmērā;