Zaudējis spēku - Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.199Rīgā 2016. gada 29. novembrī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 42 5. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma37. panta otro daļu un 50. panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, izņemot kredītiestādes, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, ja tā ir noteikusi prasības kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesam un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam.

2. Kredītiestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50.8 pantu.

3. Noteikumi nosaka:

3.1. kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējos principus saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām;

3.2. ieteikumus kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa saturam saskaņā ar šo noteikumu III nodaļas prasībām;

3.3. ieteikumus likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa (tālāk tekstā arī – ILAAP) saturam saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļas prasībām;

3.4. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) iesniedzamo pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu un ziņojumu par ILAAP (tālāk tekstā – ILAAP ziņojums) sagatavošanas un iesniegšanas kārtību attiecīgi saskaņā ar šo noteikumu V un VI nodaļas prasībām.

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. Bāzele II – Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātais dokuments "Kapitāla mērījumu un kapitāla normatīvu starptautiskā konverģence" (International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards)1;

4.2. Bāzeles II otrais pīlārs – uzraudzības pārbaudes process, kura izveides pamatprincipi noteikti Bāzeles II trešajā daļā "Otrais pīlārs – uzraudzības pārbaudes process" (Part 3: The Second Pillar – Supervisory Review Process)2;

4.3. Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai – Eiropas Banku iestādes "Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju, ko izmanto uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesā (SREP)" (Guidelines on common procedures and methodologies for supervisory review and evaluation process (SREP))3;

4.4. koncentrācijas risks – jebkurš riska darījums vai riska darījumu grupa, kā dēļ kredītiestādei varētu rasties zaudējumi, kas var apdraudēt kredītiestādes maksātspēju vai spēju turpināt darbību. Koncentrācijas risks rodas no liela apmēra riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām vai riska darījumiem ar klientiem, kuru kredītspēju nosaka viens kopīgs riska faktors (piemēram, tautsaimniecības nozare, ģeogrāfiskais reģions, valūta, kredītriska mazināšanas instruments (vienveidīgs nodrošinājums vai viens nodrošinājuma devējs u.tml.));

4.5. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks – risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā;

4.6. reputācijas risks – risks, ka kredītiestādes klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām kredītiestādes darbībā ieinteresētām personām (stakeholders) var izveidoties negatīvs viedoklis par kredītiestādi un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar tās klientiem un citiem darījumu partneriem, kā arī negatīvi ietekmēt kredītiestādei nepieciešamā finansējuma pieejamību. Reputācijas riska notikumu rezultātā var palielināties citi kredītiestādes darbībai piemītošie riski (kredītrisks, likviditātes risks, tirgus riski u.c.), un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti;

4.7. biznesa modeļa risks – risks, ka izmaiņas uzņēmējdarbības vidē un kredītiestādes nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām vai nepiemērota vai nepareizi izvēlēta kredītiestādes attīstības stratēģija vai biznesa modelis, vai kredītiestādes nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas vai dzīvotspējīga un ilgtspējīga biznesa modeļa ieviešanai var negatīvi ietekmēt kredītiestādes peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti;

4.8. stresa testēšana – dažādas tehnikas (kvantitatīvas vai kvalitatīvas), ko izmanto, lai noteiktu dažādu ārkārtēju, bet iespējamu nelabvēlīgu notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos potenciālo ietekmi uz kredītiestādes un kredītiestādes konsolidācijas grupas risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem. Šajos noteikumos ar stresa testēšanu apzīmē gan jutīguma analīzi (sensitivity analysis), gan scenāriju analīzi (scenario analysis), gan reverso stresa testēšanu (reverse stress testing). Jutīguma analīzi izmanto, lai noteiktu kāda atsevišķa riska faktora vai vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz kredītiestādes risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem (t.i., lai novērtētu kredītiestādes finanšu un kapitāla rādītāju jutīgumu pret izmaiņām vienā vai vairākos riska faktoros). Scenāriju analīzi izmanto, lai novērtētu kredītiestādes darbībai būtiska nelabvēlīga scenārija (t.i., iekšēja vai ārēja nelabvēlīga notikuma vai nelabvēlīgu izmaiņu makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos) ietekmi uz visu kredītiestādes darbībai piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem. Reverso stresa testēšanu izmanto, lai identificētu tādas negatīvas sekas (piemēram, darbības zaudējumi, aktīvu vērtības samazināšanās, aktīvu likviditātes zudums, noguldījumu aizplūde, finansējuma avotu nepieejamība u.tml.), kā rezultātā var tikt apdraudēta kredītiestādes turpmākā darbība, apzinātu notikumus vai notikumu kombinācijas, kā rezultātā minētās negatīvās sekas var iestāties, un identificētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus;

4.9. kopējais risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (total capital requirement (TSCR)) (tālāk tekstā – TSCR apmērs) – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams ar tās pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošajiem riskiem saistīto zaudējumu segšanai. TSCR apmērs veidojas no atsevišķu risku, kas minēti ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā, (tālāk tekstā – 1. pīlāra riski) un citu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku (tālāk tekstā – 2. pīlāra riski) segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra kopsummas;

4.10. TSCR rādītājs – rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 76. punktu;

4.11. ieteicamā kapitāla rezerve (capital guidance) – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams zaudējumu segšanai iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā, kā arī lai nodrošinātu, ka kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmērs ir pietiekams visa ekonomiskā cikla laikā;

4.12. vispārējais nepieciešamā kapitāla apmērs (overall capital requirement (OCR)) (tālāk tekstā – OCR apmērs) – TSCR apmērs, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātais kopējo kapitāla rezervju prasības apmērs un ieteicamās kapitāla rezerves apmērs kopā;

4.13. OCR rādītājs – rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 78. punktu;

4.14. pret valūtu nesakritības risku nenodrošināti kredītņēmēji – kredītņēmēji, kas ir mājsaimniecības – rezidentes un mazie un vidējie uzņēmumi (tālāk tekstā – MVU) – rezidenti bez atbilstoša (ar gūtajiem ieņēmumiem saistīta vai finanšu) nodrošinājuma, kurus ietekmē izsniegtā kredīta un nodrošinājuma valūtu nesakritība. Kredītņēmējam ir ar gūtajiem ieņēmumiem saistīts nodrošinājums, ja tas gūst pietiekamus ienākumus kredīta ikmēneša maksājumu segšanai attiecīgajā valūtā (piemēram, alga, eksporta ieņēmumi), savukārt finanšu nodrošinājums ietver gadījumus, kad ir noslēgts līgums ar finanšu iestādi, kas pasargā kredītņēmēju no riska, ko rada ienākumu un kredīta valūtu nesakritība;

4.15. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam:

4.15.1. ES regulā Nr. 575/2013;

4.15.2. Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka:

4.15.2.1. prasības kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei,

4.15.2.2. prasības procentu likmju riska pārvaldīšanai, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanai un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanai (tālāk tekstā – procentu likmju riska noteikumi),

4.15.2.3. likviditātes prasības, to izpildes kārtību un likviditātes riska pārvaldīšanu (tālāk tekstā – likviditātes noteikumi),

4.15.2.4. prasības kredītriska pārvaldīšanai,

4.15.3. Komisijas ieteikumos operacionālā riska pārvaldīšanai.

II. Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējie principi

5. Bāzeles II otrā pīlāra principi un ieviešanas vadlīnijas noteiktas Bāzelē II un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēs Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai. Kredītiestādei ieteicams ņemt vērā Bāzeles II otrā pīlāra principus un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai, veidojot savu kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu.

6. Bāzeles II otro pīlāru veido divi savstarpēji saistīti procesi – kapitāla pietiekamības novērtēšanas process, ko veic kredītiestāde, un uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process, ko veic uzraudzības iestāde. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process, ko veic kredītiestāde, ietver gan kapitāla pietiekamības kvantitatīvo novērtējumu, gan kvalitatīvos aspektus, t.sk. darbības un biznesa modeļa izvēles ilgtermiņa plānošanu un attīstības stratēģijas noteikšanu, biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanu, būtisko risku identificēšanu, pieļaujamo risku līmeņu noteikšanu, risku pārvaldīšanas sistēmu izveidi un pilnveidošanu, pastāvīgu kredītiestādes darbībai piemītošo risku (riska profila) apzināšanu un kontroli, vadības lomu risku un kapitāla pārvaldīšanā. Papildus kredītiestāde veic ILAAP, kas ietver likviditātes riska identificēšanas, novērtēšanas un pārvaldīšanas īstenošanas saskaņā ar likviditātes noteikumiem un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā likviditātes rezerves apmēra pietiekamības novērtēšanu.

7. Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas process ir kredītiestādes vadības un lēmumu pieņemšanas kultūras, risku pārvaldīšanas sistēmas un darbības plānošanas neatņemama sastāvdaļa. Noteikta kapitāla līmeņa un likviditātes rezerves uzturēšana neaizstāj risku pārvaldīšanu, bet kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā kredītiestāde nosaka tādus kapitāla un likviditātes pietiekamības mērķus, kas nodrošina, ka kredītiestādes kapitāls un likviditātes rezerve apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekama kredītiestādes pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.

8. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic kapitāla pietiekamības novērtējumu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā likviditātes rezerves apmēra pietiekamības novērtējumu likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros. Minētos novērtējumus apstiprina kredītiestādes padome.

9. Ja laika posmā starp diviem kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējumiem kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos notikušas būtiskas pārmaiņas (piemēram, mainījušies kredītiestādes darbības virzieni vai darbības veidi, notikušas būtiskas izmaiņas kredītiestādes darbību vai biznesa modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju ietekmējošajos ārējos apstākļos, kredītiestāde ieviesusi jaunus risku pārvaldīšanas vai risku mērīšanas modeļus vai metodes u.tml.) un tā rezultātā var būtiski mainīties kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti (t.sk. kredītiestādes novērtējums par tās TSCR apmēru un TSCR rādītāju, ieteicamo kapitāla rezervi, OCR apmēru un OCR rādītāju un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, kapitāla pietiekamības mērķi, kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējuma secinājumi, pasākumu programma kapitāla vai likviditātes pietiekamības nodrošināšanai un citi lēmumi, kas pieņemti kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātā), kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pārskata tās kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un, ja nepieciešams, veic jaunu kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējumu. Kredītiestādes padome izskata un apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pārskatītos rezultātus. Viena mēneša laikā pēc tam, kad kredītiestādes padome apstiprinājusi pārskatītos kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus, kredītiestāde iesniedz pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu Komisijai atbilstoši šo noteikumu V nodaļas prasībām vai attiecīgi ILAAP ziņojumu atbilstoši šo noteikumu VI nodaļas prasībām.

10. Par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi un efektīvu funkcionēšanu atbild kredītiestādes padome un valde. Ja kredītiestādes kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu nodrošina trešā persona – ārpakalpojuma sniedzējs –, kredītiestādes padome un valde ir atbildīga par ārpakalpojuma sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu, kā arī nodrošina, ka tiek ievērotas šo noteikumu 13. punkta prasības.

11. Kredītiestādes padome nosaka kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pamatnostādnes, apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku, vismaz reizi gadā izskata un apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un pieņem ar kapitāla un likviditātes pietiekamību saistītos lēmumus.

12. Kredītiestādes valde nodrošina regulāru kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanu un pastāvīgu pietiekama kapitāla un nepieciešamās likviditātes rezerves apmēra uzturēšanu saskaņā ar padomes noteikto kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku. Kredītiestādes valde apstiprina atbilstošus kredītiestādes iekšējos normatīvos dokumentus kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa īstenošanai.

13. Kredītiestāde nodrošina, ka tās kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas process ir pilnībā dokumentēts, t.sk.:

13.1. ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti kredītiestādes kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa iekšējie normatīvie dokumenti (t.sk. politika, procedūras, nolikumi, instrukcijas u.c.), kuros noteiktas kredītiestādes lietotās risku un kapitāla definīcijas, biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanas kārtība, būtisko risku identificēšanas kārtība, metodoloģija, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un ieteicamās kapitāla rezerves apmēru, TSCR apmēra un TSCR rādītāja, OCR apmēra un OCR rādītāja un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra aprēķināšanas kārtība, stresa testēšanas kārtība, kapitāla plānošana un kapitāla pietiekamības mērķu noteikšana, metodoloģija, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo likviditātes rezerves apmēru, kredītiestādes darbinieku un struktūrvienību pilnvaras, pienākumi un atbildība, pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība un citi organizatoriskie un metodoloģiskie aspekti;

13.2. ir dokumentēti visi kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā izdarītie būtiskie pieņēmumi un analizēta šo pieņēmumu ietekme uz kopējiem rezultātiem;

13.3. ir dokumentēti un saskaņā ar kredītiestādē noteikto kārtību atbildīgajā kredītiestādes struktūrvienībā un vismaz reizi gadā kredītiestādes padomē apstiprināti kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, t.sk. kredītiestādes novērtējums par tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo likviditātes rezerves apmēru, novērtējums par tās risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, biznesa modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju, ieteicamo kapitāla rezervi, TSCR apmēru un TSCR rādītāju, OCR apmēru un OCR rādītāju un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, scenāriji, pamatojoties uz kuriem kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā veikta stresa testēšana, pieņēmumi un stresa testēšanas rezultāti, kapitāla pietiekamības mērķi, kapitāla pietiekamības novērtējuma secinājumi, pasākumu programma kapitāla un likviditātes pietiekamības nodrošināšanai un citi lēmumi, kas pieņemti kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātā.

14. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un citus kredītiestādes iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

15. Iekšējais audits regulāri veic kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pārbaudes un tā efektivitātes izvērtējumu. Par veikto pārbaužu rezultātiem iekšējais audits sniedz ziņojumu kredītiestādes padomei. Kredītiestāde viena mēneša laikā pēc iekšējā audita ziņojuma iesniegšanas kredītiestādes padomei iesniedz Komisijai šā iekšējā audita ziņojuma kopiju, atbilstošās padomes sēdes protokola izrakstu un informāciju par padomes pieņemtajiem lēmumiem par kredītiestādes veicamajiem pasākumiem, lai ieviestu iekšējā audita ieteikumus, t.sk. novērstu iekšējā audita pārbaužu rezultātā konstatētos trūkumus un nepilnības.

16. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā ievēro proporcionalitātes principu – neliela kredītiestāde, kura klientiem sniedz tradicionālus un vienkāršus pakalpojumus, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā var izmantot vienkāršākas metodes, t.sk. šajos noteikumos aprakstītās vienkāršotās risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanas metodes. Lielāka kredītiestāde vai kredītiestāde, kuras darbība saistīta ar daudzveidīgu un sarežģītu finanšu pakalpojumu sniegšanu, izstrādā un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmanto attīstītas un pret risku jutīgas metodes risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai. Piemērojot proporcionalitātes principu, šo noteikumu izpratnē visas kredītiestādes tiek iedalītas divās grupās:

16.1. pirmā grupa – kredītiestādes, kuras saskaņā ar Komisijas padomes lēmumu ir identificētas kā sistēmiski nozīmīgas iestādes;

16.2. otrā grupa – kredītiestādes, kuras neietilpst šo noteikumu 16.1. punktā aprakstītajā pirmajā grupā.

17. Atkarībā no tā, kurā grupā kredītiestāde ietilpst šo noteikumu 16. punkta izpratnē, tā šo noteikumu III nodaļā aprakstītos ieteikumus kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa saturam piemēro, ievērojot šādus principus:

17.1. kredītiestāde, kas atbilst šo noteikumu 16.1. punktā aprakstītajai pirmajai grupai, kapitāla pietiekamības novērtēšanas nolūkiem 2. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto vai nu kredītiestādes iekšēji izstrādātos modeļus, metodes vai pieejas – attīstītas un pret risku jutīgākas metodes nekā šo noteikumu 44., 50.–52., 55. un 65. punktā aprakstītās vienkāršotās metodes – , vai arī šo noteikumu 44., 50.–52., 55. un 65. punktā aprakstītās vienkāršotās metodes, tās attiecīgi pilnveidojot un pielāgojot kredītiestādes darbībai. Kredītiestāde nodrošina, ka iekšēji izstrādātie modeļi, metodes vai pieejas ir pilnībā dokumentētas kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos. Kredītiestāde pēc Komisijas pieprasījuma izskaidro šo modeļu, metožu vai pieeju teorētisko pamatojumu un pamato to piemērotību kredītiestādes darbībai;