Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 78Rīgā 2017. gada 7. februārī (prot. Nr. 6 23. §)

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 107.1 panta trešo un piekto daļu un 109. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā;

1.2. kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā;

1.3. (svītrots ar MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 172);

1.4. (svītrots ar MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 172);

1.5. kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu galalietotājiem, kuru gazificētie objekti ir pieslēgti dabasgāzes sadales sistēmai vai dabasgāzes pārvades sistēmai;

1.6. sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību;

1.7. universālā pakalpojuma nosacījumus un tā piedāvājuma izteikšanas veidu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. atļautā maksimālā slodze – lielākais dabasgāzes daudzums, ko lietotājs drīkst izmantot stundā;

2.2. augstākā siltumspēja – siltuma (enerģijas) daudzums, kas tiek iegūts standartapstākļos, pastāvīgā spiedienā gaisā pilnībā sadegot vienam kubikmetram dabasgāzes, kad visi degšanas laikā izdalījušies produkti ir atdzisuši līdz noteiktajai sākotnējai reaģentu temperatūrai un ir gāzveida stāvoklī, izņemot degšanas laikā izveidojušos ūdeni. Siltuma daudzumā tiek ierēķināts arī siltums, kas izdalījies, kondensējoties degšanas produktos esošajiem ūdens tvaikiem;

2.3. avārija – notikums, kas radies dabasgāzes apgādes sistēmā tehnisku defektu, nepareizas ekspluatācijas vai citu neparedzētu faktoru iedarbības dēļ un kas apdraudējis vai radījis kaitējumu (tai skaitā zaudējumus) cilvēku veselībai, dzīvībai, mantai un videi;

2.4. avārijas situācija – bojājumi dabasgāzes apgādes sistēmā vai citi neparedzēti apstākļi, kas var apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību, mantu un vidi vai radīt kaitējumu (tai skaitā zaudējumus);

2.5. balansēšanas atbildība – pienākums norēķināties ar pārvades sistēmas operatoru par dabasgāzes nebalansu gazificētā objektā, kurš ir aprīkots ar ikdienas uzskaites vietu atbilstoši dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumiem;

2.6. dabasgāzes aparāts – aparāts, kurā kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze;

2.7. dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robeža – piederības un atbildības dalījuma vieta starp sadales sistēmas operatora un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām;

2.8. dabasgāzes iekārta – iekārta no noslēgierīces pirms dabasgāzes aparāta līdz dūmgāzu novadīšanas ierīces izejai. Dabasgāzes iekārta sastāv no gāzesvada, kas savieno gāzes aparātu un noslēgierīci pirms tā, gāzes aparāta, dabasgāzes sadegšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanas un dūmgāzu novadīšanas ierīcēm;

2.9. dabasgāzes pieslēguma līgums – līgums, ko slēdz sadales sistēmas operators ar gazificētā objekta īpašnieku par sistēmas pieslēguma ierīkošanu;

2.10. dabasgāzes siltumspējas zona – sadales sistēmas daļa, kura noteikta līgumā starp sadales sistēmas operatoru un pārvades sistēmas operatoru un kurai aprēķina individuālu diennakts vidējo svērto augstāko siltumspēju;

2.11. dabasgāzes tirgotājs – Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts komersants, kura komercdarbība ir dabasgāzes tirdzniecība;

2.12. dabasgāzes tirdzniecības līgums – līgums, ko slēdz dabasgāzes tirgotājs ar lietotāju par dabasgāzes tirdzniecību, tostarp kā universālo pakalpojumu;

2.13. dabasgāzes tirdzniecības periods – dabasgāzes tirdzniecības līgumā noteiktais laikposms, kurā tirgotājam ir pienākums tirgot dabasgāzi lietotājam par dabasgāzes tirdzniecības līgumā nolīgto dabasgāzes cenu un lietotājam ir pienākums norēķināties par saņemto dabasgāzi;

2.14. gāzes diena – laikposms no 5:00 līdz 5:00 UTC (universal time coordinated) nākamajā dienā ziemas laika periodā un no 4:00 līdz 4:00 UTC nākamajā dienā periodā, kad izmanto vasaras laiku;

2.15. ikdienas uzskaites vieta – dabasgāzes uzskaites vieta, kurā ierīkota telemetrijas sistēma komercuzskaites mēraparātu operatīvo datu automatizētai attālinātai nolasīšanai un sadales sistēmas operators komercuzskaites mēraparāta datus (tai skaitā saņemtās dabasgāzes daudzumu) attālināti nolasa ne retāk kā reizi diennaktī, vai dabasgāzes uzskaites vieta, kurā nav ierīkota telemetrijas sistēma komercuzskaites mēraparātu operatīvo datu automatizētai attālinātai nolasīšanai, bet lietotājam saskaņā ar sadales sistēmas pakalpojumu izmantošanas kārtību ir pienākums paziņot komercuzskaites mēraparātu rādījumus reizi diennaktī;

2.16. komercuzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma dabasgāzes patēriņa uzskaitei norēķinu vajadzībām un atļautās maksimālās slodzes un dabasgāzes parametru kontrolei;

2.17. lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma – piederības robežas lietotāja pusē ierīkoto gāzesvadu, noslēgierīču, dabasgāzes iekārtu un citu tehnisko ietaišu kopums lietotāja apgādei ar dabasgāzi;

2.18. neikdienas uzskaites vieta – dabasgāzes uzskaites vieta, kurā nav ierīkota telemetrijas sistēma komercuzskaites mēraparātu operatīvo datu automatizētai attālinātai nolasīšanai un komercuzskaites mēraparāta dati tiek nolasīti retāk nekā reizi diennaktī;

2.19. nebalanss – starpība starp dabasgāzes tirgotāja nominēto un lietotāja patērēto dabasgāzes apjomu;

2.20. norēķinu periods – laikposms, par kuru veic norēķinus. Norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis, ja puses nav vienojušās citādi;

2.21. par gāzes saimniecību atbildīgā persona – persona, kas saskaņā ar standartu LVS 445-1:2011 "Dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope. 1. daļa: Vispārīgās prasības" ir atestēta darbam ar lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām un gāzes iekārtām un nodrošina šo sistēmu un iekārtu drošu ekspluatāciju;

2.22. patēriņa standarta profils – sadales sistēmas operatora uz neikdienas uzskaites vietu attiecināts matemātisks dabasgāzes patēriņa prognozēšanas modelis. Patēriņa standarta profilu izstrādā un to skaitu nosaka sadales sistēmas operators, pamatojoties uz vēsturiskajiem dabasgāzes patēriņa datiem;

2.23. pārvades sistēmas operators – licencēts energoapgādes komersants, kas sniedz dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumus;

2.24. pārvades sistēmas pakalpojums – dabasgāzes transportēšana pārvades sistēmā;

2.25. pārvades sistēmas pakalpojuma līgums – līgums, ko slēdz pārvades sistēmas operators ar dabasgāzes tirgotāju vai lietotāju par pārvades sistēmas pakalpojuma un citu pakalpojumu sniegšanu;

2.26. pēdējā garantētā piegāde – dabasgāzes pagaidu piegāde galalietotājam, kura gazificētais objekts ir pieslēgts sadales vai pārvades sistēmai un kuram ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar tādu dabasgāzes tirgotāju, kas izbeidz dabasgāzes tirdzniecību, vai gazificētā objekta īpašniekam, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez rakstveidā noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma un gazificētā objekta lietotājs vai īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā;

2.27. plomba – ražotāja, sistēmas operatora vai akreditētas inspicēšanas institūcijas uzstādīts aizsardzības līdzeklis, lai nepieļautu un konstatētu iejaukšanos vai mēģinājumu iejaukties dabasgāzes apgādes sistēmā vai komercuzskaites mēraparātā;

2.28. sadales sistēmas operators – licencēts energoapgādes komersants, kas sniedz dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumus;

2.29. sadales sistēmas pakalpojums – dabasgāzes transportēšana sadales sistēmā;

2.30. sadales sistēmas pakalpojuma līgums – līgums, ko slēdz sadales sistēmas operators ar dabasgāzes tirgotāju vai lietotāju par sadales sistēmas pakalpojuma un citu pakalpojumu sniegšanu;

2.31. sistēmas iekārtas – gāzesvadu sistēmas regulēšanas, uzskaites, katodaizsardzības, zibensaizsardzības, telemetrijas, mērīšanas, kā arī citas tehnoloģiskās iekārtas, kas izvietotas gāzesvadu sistēmā;

2.32. standartapstākļi – apstākļi, kad dabasgāzes spiediens ir 101,325 kPa un temperatūra 20 °C;

2.33. tirdzniecības intervāls – vienu diennakti ilgs periods, kas atbilst gāzes dienai;

2.34. sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators – energoapgādes komersants, kas sniedz sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu;

2.35. maksas par patērēto dabasgāzi samazinājuma kompensācija (turpmāk – kompensācija) – normatīvajos aktos īpaši noteikts valsts budžeta finansējums, ko izmanto, lai segtu dabasgāzes tirgotāja negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), kas rodas, piemērojot atlaidi maksai par patērēto dabasgāzi (turpmāk – maksas samazinājums).

II. Lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas lietošana

3. Sadales sistēmas operators jaunu gazificējamo objektu pieslēdz dabasgāzes apgādes sistēmai vai palielina lietotājam atļauto maksimālo slodzi gazificētajā objektā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātiem dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumiem.

4. Ja lietotājs un sadales sistēmas operators ir vienojušies par atļautās maksimālās slodzes palielināšanu vai samazināšanu gazificētajā objektā, sadales sistēmas operators informē dabasgāzes tirgotāju par atļautās slodzes izmaiņām.

4.1 Lietotājam, kura gazificētais objekts aprīkots ar ikdienas uzskaites vietu, ir tiesības iesniegt sistēmas operatoram pieteikumu par zemākas slodzes izmantošanu nekā lietotāja gazificētajam objektam noteiktā atļautā maksimālā slodze (turpmāk – pieteiktā slodze), ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

4.1 1. lietotāja gazificētā objekta komercuzskaites mēraparāts aprīkots ar sistēmu komercuzskaites mēraparāta operatīvo datu automatizētai attālinātai nolasīšanai (telemetrija);

4.1 2. lietotāja gazificētā objekta atļautā maksimālā slodze ir lielāka par 65 m3/h;

4.1 3. pieteiktā slodze nav mazāka par 50 % no gazificētajam objektam atļautās maksimālās slodzes un nav mazāka par 66 m3/h.

4.2 Pieteikumu zemākas atļautās slodzes izmantošanai lietotājs sadales sistēmas operatoram var iesniegt reizi gadā līdz sadales sistēmas operatora noteiktajam datumam. Pieteiktā slodze tiek piemērota ar nākamā mēneša pirmo datumu līdz brīdim, kad lietotājs pieprasa atjaunot atļauto maksimālo slodzi.

5. Sadales sistēmas operators nodrošina lietotājam konsultāciju par pieslēguma izveides kārtību, atļautās slodzes maiņu, dabasgāzes lietošanu un uzskaiti, kā arī komercuzskaites mēraparāta darbības precizitātes kontroli.

6. Lietotājs nodrošina, ka lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma ir izbūvēta saskaņā ar būvniecību un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām un pirms nodošanas ekspluatācijā ir izturējusi visas normatīvajos aktos noteiktās stiprības un hermētiskuma pārbaudes un ka dabasgāzes iekārtu ar centralizētu dūmgāzu novadīšanu, dūmgāzu novadīšanas cauruļu un to montāžas atbilstība normatīvo aktu prasībām, dūmvadu tehniskais stāvoklis un pieslēgums dūmvadam ir apliecināti ar tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu.

7. Pirms dabasgāzes pirmreizējas ielaišanas lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā sadales sistēmas operatora pārstāvis, kas veic dabasgāzes pirmreizēju ielaišanu, instruē lietotāju par dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanu, par pienākumu ievērot šajos noteikumos minētās prasības dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanai un par lietotāja atbildību, ja prasības netiek ievērotas, kā arī sniedz lietotājam sadales sistēmas operatora avārijas dienesta un klientu apkalpošanas kontaktinformāciju. Sadales sistēmas operators nodrošina, ka lietotāju instruēšana tiek reģistrēta.

8. Dabasgāzes apgādes sistēmu, tostarp dabasgāzes iekārtas un aparātus, atļauts lietot, ja tā uzstādīta un nodota ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ekspluatācijas laikā atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

9. Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartizācijas tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kurus piemērot šo noteikumu prasību izpildei. Nacionālā standartizācijas institūcija piemērojamo standartu sarakstu publicē savā tīmekļvietnē.

10. Lietotājs ir atbildīgs par lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas drošu ekspluatāciju un tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajiem aktiem. Pirms dabasgāzes lietošanas uzsākšanas lietotājam ir pienākums iepazīties un ekspluatācijā ievērot dabasgāzes iekārtu un aparātu lietošanas instrukcijas un ugunsdrošības prasības, lai dabasgāzes apgādes sistēmas lietošana būtu droša.

11. Lietotājs nodrošina, ka dabasgāzes apgādes sistēmas uzstādīšanu, tehnisko apkalpošanu, apkopi, remontu un tehnisko uzraudzību veic speciālists ar atbilstošu kvalifikāciju, kurš visus darbus, kas saistīti ar lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas tehnisko apkalpošanu, apkopi, remontu un tehnisko uzraudzību, veic un tos dokumentē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12. Lietotājs nodrošina, ka šo noteikumu 8., 10. un 11. punktā minētos pienākumus veic persona, kas ekspluatē lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu.

13. Visus izdevumus, kas saistīti ar lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas tehnisko apkalpošanu, apkopi, remontu, rekonstrukciju un tehnisko uzraudzību, sedz lietotājs.

14. Lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, gazificētajā objektā, kas ir rūpnieciska vai publiska būve, kā arī citos gazificētajos objektos, ja tajos ir uzstādīts dabasgāzes aparāts ar nominālo siltuma jaudu virs 130 kW vai dabasgāzes aparāti ar kopējo nominālo siltuma jaudu virs 130 kW, rakstveidā norīko un pastāvīgi nodrošina atbilstoši atestētu par gāzes saimniecību atbildīgo personu. Par gazificētajā objektā norīkoto par gāzes saimniecību atbildīgo personu lietotājs informē sadales sistēmas operatoru tā noteiktajā kārtībā. Sadales sistēmas operators veic minētās atbildīgās personas datu apstrādi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

15. Par gāzes saimniecību atbildīgā persona ne retāk kā reizi gadā pārbauda lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu un instruē personas, kas ekspluatē lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu, par dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanu un par pienākumu ievērot šajos noteikumos minētās prasības dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanai. Par gāzes saimniecību atbildīgā persona sniedz lietotājam rakstisku atzinumu par pārbaudes rezultātiem un veikto instruktāžu. Atzinumā iekļauj informāciju par lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas atbilstību normatīvajos aktos minētajām prasībām, priekšnosacījumus lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas turpmākai drošai ekspluatācijai, kā arī pievieno dokumentu, kas apliecina veikto instruktāžu.

16. Lietotājs saskaņo ar sadales sistēmas operatoru lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas vai dabasgāzes iekārtu vai aparātu atvienošanu, remontu un to pievienošanu pēc remonta, kā arī jaunu lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu vai aparātu, vai iekārtu pievienošanu vai nomaiņu.

17. Lietotājs nedrīkst patvaļīgi lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai pievienot cita lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu vai pārtraukt dabasgāzes pastāvīgu lietošanu, patvaļīgi atvienojot dabasgāzes iekārtas. Minētās darbības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic speciālists ar atbilstošu kvalifikāciju.

18. Lietotājam ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošināt periodisku gazificētā objekta ventilācijas sistēmas un dūmkanālu pārbaudi un tīrīšanu. Gazificētajā objektā esošo ventilācijas sistēmu un dūmkanālu tehniskā stāvokļa uzturēšanu veic persona ar atbilstošu kvalifikāciju.

19. Ja lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā konstatēta dabasgāzes noplūde, izveidojusies avārijas situācija vai notikusi avārija, lietotājs nekavējoties ziņo par to sadales sistēmas operatora avārijas dienestam un nodrošina sadales sistēmas operatora pārstāvju iekļūšanu gazificētajā objektā.

20. Lietotājs nekavējoties ziņo sadales sistēmas operatoram par dabasgāzes piegādes pārtraukumu.

21. Lietotājam ir pienākums ievērot gāzesvadu, sistēmas iekārtu un būvju aizsargjoslās noteiktos aprobežojumus un nodrošināt brīvu pieeju un piebraukšanu gāzesvadiem, sistēmas iekārtām un būvēm, lai remontētu, pievienotu vai atvienotu dabasgāzes apgādes sistēmu vai veiktu tās tehnisko apkalpošanu, apkopi un tehnisko uzraudzību.

22. Par dzīvojamās mājas koplietošanas telpās un citās kopīpašumā esošajās telpās izvietoto dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmu tehnisko stāvokli, dzīvojamās mājas koplietošanas telpās ievadīto dabasgāzes inženierkomunikāciju ievadu noblīvējumu stāvokli, kā arī par pagrabu vēdināšanu un ventilācijas sistēmu un dūmkanālu tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

23. Ja atbilstoši tehnoloģiskajam procesam gazificētajā objektā izvietotajām iekārtām ir nepieciešama nepārtraukta kurināmā piegāde, lietotājs dabasgāzes apgādes pārtraukuma laikā izmanto citu kurināmo.

III. Dabasgāzes tirdzniecība, piegāde un sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšana

24. Dabasgāzes tirdzniecība, tostarp kā universālais pakalpojums, lietotājam notiek saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu (universālā pakalpojuma gadījumā arī saskaņā ar universālā pakalpojuma nosacījumiem) vai kā pēdējās garantētās piegādes pakalpojums saskaņā ar šiem noteikumiem.

25. Dabasgāzes tirdzniecības līgumu klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus slēdz ar lietotāju, kuram ir gazificētā objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības.

26. Dabasgāzes tirgotājs dabasgāzes tirdzniecības līgumā iekļauj:

26.1. informāciju par līgumslēdzēju pusēm, dabasgāzes tirdzniecības periodu un cenu vai tās noteikšanas kārtību, līguma darbības termiņu un līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtību;

26.2. informāciju par sadales sistēmas operatoru vai pārvades sistēmas operatoru, kurš sniedz attiecīgo sistēmas pakalpojumu, sistēmas pakalpojuma tarifiem un norādi par sistēmas pakalpojumu izmantošanas kārtību;

26.3. informāciju par atļautās maksimālās slodzes lielumu;

26.4. kārtību, kādā lietotājs veic norēķinus par dabasgāzi, lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas nebalansu un sistēmas pakalpojumiem, kā arī norēķinu veidus;

26.5. dabasgāzes tirgotāja pienākumu norēķināties ar sadales sistēmas operatoru vai pārvades sistēmas operatoru par lietotājam sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem un nodokļiem;

26.6. dabasgāzes tirgotāja tiesības izbeigt dabasgāzes tirdzniecības līgumu, ja ir kļuvis zināms, ka lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības;

26.7. pretenziju un jautājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību;

26.8. pušu tiesības, pienākumus un atbildību;

26.9. sadales sistēmas operatora vai pārvades sistēmas operatora avārijas dienesta kontaktinformāciju;

26.10. norādi uz sadales sistēmas operatora izstrādāto komercuzskaites mēraparāta rādījumu iesniegšanas kārtību.

27. Lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs un kura gazificētais objekts ir aprīkots ar ikdienas uzskaites vietu, ir tiesības slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar vairākiem dabasgāzes tirgotājiem arī par vienā gazificētajā objektā patērēto dabasgāzi:

27.1. informējot dabasgāzes tirgotāju, kuram uzticēta balansēšanas atbildība, par jauna dabasgāzes tirdzniecības līguma slēgšanu;