Zaudējis spēku - Transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma un tā samazinājuma aprēķināšanas un ziņošanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 597Rīgā 2018. gada 25. septembrī (prot. Nr. 44 3. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"55. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā aprēķina transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – emisijas) daudzumu un to samazinājumu un augšposma emisiju samazinājumu;

1.2. metodes augšposma emisiju samazinājuma panākšanai;

1.3. kārtību, kādā degvielas piegādātājs sniedz datus par transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitāti;

1.4. degvielas piegādātāja ziņojuma veidlapas paraugu un ziņojuma pārbaudes kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. dabīgais bitumens – šo noteikumu kontekstā jebkurš rafinēšanas rūpnīcas jēlmateriāla avots, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.1.1. tā blīvums nepārsniedz 10 grādus, jēlmateriālam atrodoties iegulā ekstrakcijas vietā, saskaņā ar standartizācijas organizācijas "ASTM International" izstrādāto testēšanas metodi ASTM D287, kas ir pieejama "ASTM International" tīmekļvietnē (https://www.astm.org);

2.1.2. tā vidējā viskozitāte gadā iegulas temperatūrā ir lielāka par vērtību, kas aprēķināta, izmantojot šādu vienādojumu:

2.1.3. tas atbilst Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – Padomes regula Nr. 2658/87) ar Kombinētās nomenklatūras kodu 2714 klasificēto darvas smilšu definīcijai;

2.1.4. jēlmateriāla avota mobilizāciju panāk ar kalnrūpniecības metodēm vai gravitācijas drenāžu, ieguves palielināšanai izmantojot termisko paņēmienu, kam nepieciešamo siltumenerģiju galvenokārt iegūst no citiem avotiem, nevis paša izejvielas avota;

2.2. degslāneklis – šo noteikumu kontekstā jebkurš rafinēšanas rūpnīcas jēlmateriāla avots, kas atrodas iežu iegulā, satur cieto kerogēnu un atbilst Padomes regulā Nr. 2658/87 ar Kombinētās nomenklatūras kodu 2714 klasificētā degslānekļa definīcijai, un kura mobilizācija tiek panākta ar kalnrūpniecības metodēm vai gravitācijas drenāžu, ieguves palielināšanai izmantojot termisko paņēmienu;

2.3. degvielas pamatstandarts – standarta vērtība 94,1 grams oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret enerģijas vienību megadžoulos (g CO2 ekv./MJ), kura pamatā ir 2010. gada transporta enerģijas aprites cikla emisijas uz vienu enerģijas vienību no fosilās izcelsmes degvielām Eiropas Savienībā;

2.4. tradicionālā jēlnafta – šo noteikumu kontekstā jebkurš rafinēšanas rūpnīcas izejvielas avots, kura blīvums saskaņā ar standartizācijas organizācijas "ASTM International" izstrādāto testēšanas metodi ASTM D287, kas ir pieejama "ASTM International" tīmekļvietnē (https://www.astm.org), pārsniedz 10 grādus, jēlnaftai atrodoties iegulā izcelsmes vietā, un kas nav klasificējams ar Padomes regulā Nr. 2658/87 noteikto Kombinētās nomenklatūras kodu 2714 (turpmāk – jēlnafta).

3. Šos noteikumus degvielas piegādātājs vai degvielas piegādātāju grupa (turpmāk – degvielas piegādātājs) piemēro degvielai, kas kā transporta enerģija tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū minētajos atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā, kā arī elektroenerģijai, kas tiek piegādāta elektrotransportlīdzekļiem (izņemot elektriskās lokomotīves). Šos noteikumus degvielas piegādātājs nepiemēro degvielai un biodegvielai, kas kā transporta enerģija tiek izmantota gaisa transportā.

4. Šajos noteikumos iekļautie nosacījumi par emisiju aprēķinu neattiecas uz normatīvajos aktos par transporta enerģiju minēto biodegvielu, kas nodota galapatēriņam transportā un kuras emisijas aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem (turpmāk – normatīvie akti par ilgtspēju).

II. Transporta enerģijas aprites cikla emisiju samazināšana

5. Degvielas piegādātājs var nodrošināt transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazinājumu arī kādā no šādiem veidiem:

5.1. sajaucot fosilās izcelsmes degvielu ar biodegvielu, kas atbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, ievērojot, ka no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ražotās biodegvielas enerģijas maksimālais īpatsvars likuma "Par piesārņojumu" 55. panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma sasniegšanai nepārsniedz 7 procentus no degvielas piegādātāja transportam piegādātās enerģijas galapatēriņa;

5.2. galapatēriņam transportā Latvijā nododot normatīvajos aktos par transporta enerģiju minētās alternatīvās degvielas, kas nav biodegviela;

5.3. galapatēriņam transportā nododot elektrotransportlīdzekļu uzlādei izmantoto elektroenerģiju;

5.4. īstenojot augšposma emisiju samazinājumu vai iegādājoties cita degvielas piegādātāja vai komersanta īstenoto augšposma emisiju samazinājumu.

6. Ja degvielas piegādātājs samazina augšposma emisijas, tas var to nodrošināt arī kādā no šādiem veidiem:

6.1. veicot nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu emisijas fosilās izcelsmes degvielas izpētes un ieguves vietās;

6.2. fosilās izcelsmes degvielas ieguves vietās samazinot dedzināšanas procesā ar lāpu vai ventilēšanas procesā radītās emisijas;

6.3. uzstādot oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtas un nodrošinot uztvertā oglekļa dioksīda transportēšanu uz oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietām vai nodrošinot tā atkārtotu izmantošanu;

6.4. ierīkojot degvielas tirdzniecības vietās uzpildes vai uzlādes punktu transportlīdzekļa uzpildei ar ūdeņradi vai elektrotransportlīdzekļa uzlādei ar elektroenerģiju.

7. Degvielas piegādātājs augšposma emisiju samazinājumā var ieskaitīt emisiju apjoma ietaupījumu, kas iegūts projektā, kurš nodrošina augšposma emisiju samazinājumu un kura īstenošana uzsākta pēc 2011. gada 1. janvāra.

III. Transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes un tās samazinājuma aprēķins

8. Degvielas piegādātājs katru gadu aprēķina transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitāti un tās samazinājumu, izmantojot šajos noteikumos un šo noteikumu 1. pielikumā minētās metodes un nosacījumus.

9. Degvielas piegādātājs transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazinājumā ieskaita tikai tādu biodegvielas izmantošanu, kas atbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, neņemot vērā, vai šīs biodegvielas izejvielas ir audzētas Eiropas Savienībā vai trešajās valstīs. Biodegvielu, kura ražota no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, var ņemt vērā transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazinājumā, ja attiecīgie atkritumi un atlikumi uzrāda emisiju samazināšanas potenciālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ilgtspēju.

10. Degvielas piegādātājs panākto transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazinājumu aprēķina degvielas piegādātāja ziņojumā, transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes apjomu attiecinot pret degvielas pamatstandarta vērtību.

11. Degvielas piegādātājs augšposma emisiju samazinājumu aprēķina, izmantojot šajos noteikumos un šo noteikumu 1. pielikumā minētās metodes un nosacījumus, un to norāda degvielas piegādātāja ziņojumā.

IV. Degvielas piegādātāja ziņojuma sagatavošanas kārtība

12. Degvielas piegādātājs katru gadu vispārējā ziņošanas pienākuma ietvaros sagatavo normatīvajos aktos par piesārņojumu noteikto degvielas piegādātāja ziņojumu, izmantojot šo noteikumu 2. pielikumā noteikto Eiropas Vides aģentūras izstrādāto degvielas piegādātāja ziņojuma veidlapas paraugu (Excel datnes formātā), kas pieejams Valsts vides dienesta tīmekļvietnē (www.vvd.gov.lv). Degvielas piegādātāja ziņojumā iekļauj:

12.1. datus par iepriekšējā kalendāra gadā galapatēriņam transportā Latvijā piegādāto transporta enerģiju pa veidiem, tās apjomu vai daudzumu;

12.2. datus par galapatēriņam transportā Latvijā piegādātās transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitāti;

12.3. informāciju par biodegvielas ražošanas paņēmieniem, biodegvielas apjomu, kas iegūts no izejvielām, kuras iedalītas kategorijās – labība un citi cieti saturoši augi, cukuri, eļļas augi;

12.4. datus par galapatēriņam transportā Latvijā piegādātās biodegvielas aprites cikla emisiju intensitāti, tai skaitā par netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju no biodegvielas vidējām vērtībām.

13. (Svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331)

14. (Svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331)

15. (Svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331)

16. (Svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331)

17. (Svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331)

18. (Svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331)

19. Degvielas piegādātājs nodrošina, lai degvielas piegādātāja ziņojumā aprēķinos izmantotie dati un veiktie aprēķini būtu pilnībā saskaņoti ar normatīvo aktu par transporta enerģijas kvalitātes prasībām, normatīvo aktu par ilgtspēju un normatīvo aktu par līdzdalības mehānismu ietvaros iesniegtajiem datiem un informāciju.

V. Augšposma emisiju samazinājuma aprēķina un pārbaudes kārtība

20. Ja degvielas piegādātājs samazina augšposma emisijas, tas katru gadu aprēķina augšposma emisiju samazinājumu, izmantojot šajos noteikumos un šo noteikumu 1. pielikumā minētās metodes un nosacījumus.

21. Šo noteikumu 20. punktā minētais degvielas piegādātājs ar naftas un gāzes ražošanu saistīto augšposma emisiju samazinājumu aprēķina, augšposma emisiju samazinājumu un pamatstandarta emisijas uzrauga un par tām ziņo saskaņā šādiem standartiem:

21.1. standarts LVS EN ISO 14064-1:2012 "Siltumnīcefekta gāzes. 1. daļa: Specifikācija ar norādījumiem organizāciju līmenī siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sastādīšanai (ISO 14064-1:2006)";

21.2. standarts LVS EN ISO 14064-2:2012 "Siltumnīcefekta gāzes. 2. daļa: Specifikācija ar norādījumiem projektiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai gāzu likvidēšanas apjomu palielināšanas kvantitatīvai noteikšanai, monitoringam un pārskatu sagatavošanai (ISO 14064-2:2006)";

21.3. standarts LVS EN ISO 14064-3:2012 "Siltumnīcefekta gāzes. 3. daļa: Specifikācija ar norādījumiem, kā validēt un verificēt ziņojumus par siltumnīcefekta gāzēm (ISO 14064-3:2006)";

21.4. standarts LVS EN ISO 14065:2016 "Siltumnīcefekta gāzes. Prasības siltumnīcefekta gāzu validācijas un verifikācijas institūcijām akreditācijas vai citu atzīšanas formu izmantošanai (ISO 14065:2013)".

22. Šo noteikumu 20. punktā minētais degvielas piegādātājs nodrošina, lai aprēķina rezultāti būtu tikpat kvalitatīvi un uzticami kā Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros veiktie aprēķini par operatora un gaisa kuģa operatora radīto emisiju apjomu, ņemot vērā Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regulu (ES) Nr. 600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regulu (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.

23. Lai augšposma emisiju samazinājums atbilstu prasībām, šo noteikumu 20. punktā minētais degvielas piegādātājs par fosilās izcelsmes degvielas augšposma emisiju samazinājumu papildus šo noteikumu 1. pielikumā ietvertajām prasībām degvielas piegādātāja ziņojumā iekļauj arī šādu informāciju:

23.1. augšposma emisiju samazinājuma projekta uzsākšanas datums, kas ir vēlāks par 2011. gada 1. janvāri;

23.2. ikgadējais emisiju samazinājums, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta (g CO2 ekv.);

23.3. laikposms, kurā tika nodrošināts paziņotais augšposma emisiju samazinājums;

23.4. emisiju avotam vistuvākā augšposma emisiju samazinājuma projekta īstenošanas vieta, kas norādīta platuma un garuma koordinātās grādos līdz ceturtajai zīmei aiz komata;

23.5. pamatstandarta gada emisijas pirms emisiju samazināšanas pasākumu ieviešanas un gada emisijas pēc emisiju samazināšanas pasākumu ieviešanas, izteiktas gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret megadžouliem (g CO2 ekv./MJ) iegūtās izejvielas;

23.6. projekta sertifikāta numurs, ar kuru unikāli identificēts projekts, tā shēma un paziņotie emisiju samazinājumi;

23.7. numurs, ar kuru konkrētā projekta ietvaros ir unikāli identificēta shēmā izmantotā aprēķinu metode;

23.8. (svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331).

24. Augšposma emisiju samazinājumu pārbauda neatkarīga validēšanas un verificēšanas institūcija, kas ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību un šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētajām prasībām vai kas saskaņā ar standartu ISO 14065 ir akreditēta citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā.

25. Šo noteikumu 24. punktā minētā institūcija augšposma emisiju samazinājuma un pamatstandarta emisiju izvērtējumu un augšposma emisiju samazinājuma aprēķināšanas metožu izvērtējumu veic saskaņā ar šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto standartu.

VI. Degvielas piegādātāja ziņojuma pārbaudes kārtība

26. Degvielas piegādātājs sagatavoto degvielas piegādātāja ziņojumu, kā arī tajā iekļauto informāciju par pārbaudīto augšposma emisiju samazinājumu iesniedz neatkarīgai inspicēšanas institūcijai, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētai validēšanas un verificēšanas institūcijai. Minētā institūcija, izmantojot Valsts vides dienesta tīmekļvietnē pieejamo atzinuma veidlapu, veic šādas darbības:

26.1. izvērtē minētā ziņojuma atbilstību šo noteikumu prasībām;

26.2. iespēju robežās pārbauda ziņojumā iekļautā augšposma emisiju samazinājuma apjomu, lai nodrošinātu, ka konkrētais augšposma emisiju samazinājuma daudzums nav izmantots cita degvielas piegādātāja ziņojumā;

26.3. sniedz atzinumu par ziņojuma atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu prasībām, atzinumā norādot sniegtās informācijas atbilstību vai neatbilstību un pamatotību un iekļaujot informāciju par veiktajām darbībām un pārbaudītajiem dokumentiem.

27. Degvielas piegādātājs degvielas piegādātāja ziņojumu un šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto atzinumu, un, ja tiek izmantota biodegviela, arī biodegvielas ilgtspējas kritērija izpildi pamatojošos dokumentus katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Valsts vides dienestā papīra formā (ziņojumu iesniedz elektroniski Excel datnes formātā) vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu (ziņojumu iesniedzot Excel datnes formātā).

VII. Informācijas Eiropas Komisijai sagatavošana un iesniegšana

28. Valsts vides dienests izvērtē šo noteikumu 27. punktā minēto degvielas piegādātāja ziņojumu.

29. Ja, veicot šo noteikumu 28. punktā minēto izvērtējumu, degvielas piegādātāja ziņojumā tiek konstatētas neatbilstības, Valsts vides dienests par to informē degvielas piegādātāju mēneša laikā pēc degvielas piegādātāja ziņojuma saņemšanas, norādot termiņu, kura laikā degvielas piegādātājam ziņojums ir jāprecizē.

30. Ja degvielas piegādātājs nav sniedzis datus par piegādāto transporta enerģijas veidu, katra degvielas veida daudzumu vai par vienlaicīgu fosilās degvielas un biodegvielas līdzpārstrādi, Valsts vides dienests pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam datus, kas Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par akcīzes nodokli un par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību.

31. Valsts vides dienests, izmantojot šo noteikumu 27. punktā minēto degvielas piegādātāja ziņojumu, kā arī šo noteikumu 30. punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, katru gadu līdz 31. decembrim sagatavo likuma "Par piesārņojumu" 55. panta piektajā daļā minēto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu (izmantojot Eiropas Vides aģentūras izstrādāto valsts ziņojuma veidlapu Excel datnes formātā) un iesniedz to Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē, vienlaikus paziņojot Eiropas Komisijai ziņojuma nosūtīšanas dienu un Valsts vides dienesta kontaktpersonu, kura atbild par datu pārbaudi un ziņošanu Eiropas Komisijai.

32. Valsts vides dienests, sagatavojot šo noteikumu 31. punktā minēto informāciju, tajā iekļauj datus par visiem transporta enerģijas veidiem (atsevišķi par katru degvielas vai enerģijas veidu), ko degvielas piegādātāji ir laiduši tirgū Latvijā, norādot datus par katru biodegvielu, ja fosilās izcelsmes degvielā tiek sajauktas vairākas degvielas, un par katru transporta enerģijas veidu, norādot šādu informāciju:

32.1. degvielas vai enerģijas veids;

32.2. degvielas vai enerģijas apjoms vai daudzums;

32.3. emisiju intensitāte;

32.4. augšposma emisiju samazinājums;

32.5. (svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331);

32.6. (svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 331).

VIII. Noslēguma jautājumi

33. Valsts vides dienests šo noteikumu 12. un 31. punktā minēto ziņojumu veidlapu paraugus, šo noteikumu 26. punktā minētā atzinuma veidlapas paraugu, šo noteikumu 14. punktā un šo noteikumu 1. pielikuma I nodaļas 2.3. apakšpunktā minēto informāciju publicē savā tīmekļvietnē 10 darbdienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

34. Attiecībā uz degvielas piegādātājiem, kas galapatēriņam transportā nodod elektroenerģiju, Valsts vides dienests 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas publicē savā tīmekļvietnē aktuālo Latvijā saražotās elektroenerģijas aprites cikla emisiju intensitātes vērtību pret Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu, izmantojot šo noteikumu 1. pielikuma I nodaļas 4.3. apakšpunktā noteikto aprēķina metodi.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīvas (ES) 2015/652, ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK, attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK.

Ministru prezidents Māris KučinskisMinistru prezidenta biedrs,ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

1. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 25. septembranoteikumiem Nr. 597

Transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes aprēķins un ziņošana