Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.5. pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 612Rīgā 2018. gada 25. septembrī (prot. Nr. 44 2. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.5. pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" (turpmāk – pasākums) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā projektu iesniegumu atlases kārta);

1.2. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi;

1.3. pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. saistītās personas – personas, kuras atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktam;

2.2. viens vienots uzņēmums – uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 2. panta 2. punktam;

2.3. sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti – komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. pantā noteiktajam;

2.4. lielie komersanti – komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam;

2.5. augstas pievienotās vērtības nozares – nozares, kas saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Savienības Statistikas biroja klasifikāciju tiek uzskatītas par augsti tehnoloģiskām (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu "Apstrādes rūpniecība" – 21. nodaļa "Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana", 26. nodaļa "Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana" un 30. nodaļas "Citu transportlīdzekļu ražošana" 30.3. grupa "Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana");

2.6. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare – šo noteikumu ietvaros ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari tiek saprasta pakalpojumu sniegšana vai preču izstrāde, kas saistīta ar:

2.6.1. sadarbspējas nodrošināšanu – mašīnu, ierīču un sensoru spēju savienoties un sazināties savstarpēji un ar cilvēku, izmantojot internetu;

2.6.2. informācijas pārredzamību – informācijas sistēmu spēju izveidot virtuālo kopiju, papildinot digitālos ražotnes modeļus ar sensoru datiem, tai skaitā apkopojot neapstrādātus sensoru datus un sniedzot secinājumus;

2.6.3. tehnisko palīdzību – informācijas sistēmu spēju palīdzēt lietotājam, saprotami apkopojot un vizualizējot informāciju, lai pieņemtu pamatotus lēmumus un steidzami risinātu problēmas īsā laikā, vai kibernoziedzības sistēmu spēju fiziski atbalstīt lietotājus, veicot virkni uzdevumu, kas ir nepiemēroti lietotājam;

2.6.4. decentralizētiem lēmumiem – kiberfizisko sistēmu spēju pieņemt lēmumus un veikt uzdevumus pēc iespējas autonomi. Izņēmumu, traucējumu vai pretrunīgu mērķu gadījumā uzdevumi ir deleģēti augstākajam līmenim;

2.7. klasteru pakalpojumi – pakalpojumi, kas nodrošina komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspēju, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu radīšanu.

3. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir veicināt tautsaimniecības nozarēs viedās specializācijas jomās vai apstrādes rūpniecībā darbojošos komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot ražošanas ēku izveidi reģionos.

4. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu "Apstrādes rūpniecība") vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.

5. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (turpmāk – ERAF finansējums) ir 19 506 790 euro. Finansējuma saņēmēji pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros nodrošina privāto finansējumu vismaz 21 750 000 euro apmērā.

6. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzami šādi iznākuma un rezultāta rādītāji un to vērtības:

6.1. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamie iznākuma rādītāji:

6.1.1. atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus, – 7 komersanti;

6.1.2. privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti, – 21 750 000 euro;

6.1.3. nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos – 480 (pilnslodzes ekvivalents);

6.2. līdz 2023. gada 31. decembrim darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji:

6.2.1. mazo un vidējo komersantu (MVK) skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 40;

6.2.2. mazo un vidējo komersantu (MVK) produktivitāte uz vienu nodarbināto (2010. gada salīdzināmajās cenās) – 16 757 euro.

7. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

8. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija.

II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības

9. Projekta iesniedzējs pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrība, nodibinājums vai ostas pārvalde. Komersants un nodibinājums atbilst šādiem nosacījumiem:

9.1. tas darbojas Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā, tā darbība ir saistīta ar nekustamā īpašuma attīstīšanu ražošanas ēku vajadzībām un tālākai iznomāšanai vai tas ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants un tā pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare;

9.2. tas darbojas Rīgas plānošanas reģionā, tā darbība ir saistīta ar nekustamā īpašuma attīstīšanu ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozares sīkiem (mikro), maziem vai vidējiem komersantiem un tālākai iznomāšanai vai tas ir apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozares sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants;

9.3. tas projekta aktivitātes īsteno nozarēs, kas nav noteiktas kā neatbalstāmas saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu.

10. Ja ēka, kuru projekta ietvaros plānots būvēt, pārbūvēt vai atjaunot, atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā, pēc būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanas ēku var izmantot projekta iesniedzējs, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam, saimnieciskās darbības veikšanai apstrādes rūpniecības nozarē vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē vai iznomāt ēku sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.

11. Ja ēka, kuru projekta ietvaros plānots būvēt, pārbūvēt vai atjaunot, atrodas Rīgas plānošanas reģionā, pēc būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanas ēku var izmantot projekta iesniedzējs, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam, saimnieciskās darbības veikšanai apstrādes rūpniecībā augstas pievienotās vērtības nozarēs vai iznomāt ēku sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecībā augstas pievienotās vērtības nozarēs.

12. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma projektu īstenošana visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu.

13. Projekta iesniedzējam ir īpašuma vai valdījuma tiesības vai ilgtermiņa nomas vai apbūves tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, kurā veic investīcijas. Īpašuma tiesības apliecina ieraksts zemesgrāmatā par projekta iesniedzēja īpašuma tiesībām vai zemesgrāmatā reģistrēts projekta iesniedzēja noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums ar nogaidu tiesību, bet ilgtermiņa nomas vai apbūves tiesības – zemesgrāmatā reģistrētas projekta iesniedzēja ilgtermiņa nomas vai apbūves tiesības vismaz 10 gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Attiecībā uz ostu pārvaldi kā projekta iesniedzēju valdījuma tiesības ir piešķirtas saskaņā ar Likumu par ostām vai attiecīgā projekta iesniedzēja darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem brīvostas darbības jomā vai normatīvajiem aktiem speciālo ekonomisko zonu darbības jomā.

14. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz biznesa plānu saskaņā ar atlases nolikumā minētajām prasībām.

15. Uz finansējumu nevar pretendēt, ja:

15.1. projekta iesniedzējs atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā minētajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;

15.2. uz projekta iesniedzēju attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;

15.3. projekta iesniedzējs atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu;

15.4. nav iesniegts projekta iesniedzēja parakstīts apliecinājums, ka tas nav veicis un neveiks Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 16. punktā norādītās darbības, kuras definētas Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 61.a punktā.

16. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz:

16.1. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā un 3. punktā;

16.2. darbībām un nozarēm, kas noteiktas:

16.2.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" apakšpunktā un definētas 2. panta 13., 43. un 44. punktā, kā arī kuģubūvei, kas definēta kā pašpiedziņas komerciālo kuģu būve. Pašpiedziņas komerciālie kuģi ir kuģi, kuriem, izmantojot savu paša dzinējspēku un vadību, ir visas īpašības, lai tie būtu piemēroti patstāvīgai kuģošanai atklātā jūrā vai pa iekšzemes ūdensceļiem, un kuri pieder pie vienas no šādām kategorijām:

16.2.1.1. jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto pasažieru un (vai) preču pārvadāšanai;

16.2.1.2. jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto īpašu pakalpojumu sniegšanai (piemēram, bagarkuģi un ledlauži);

16.2.1.3. velkoņi, kuru jauda nav mazāka par 365 kW;

16.2.1.4. šo noteikumu 16.2.1.1., 16.2.1.2. un 16.2.1.3. apakšpunktā minēto kuģu nepabeigti korpusi, kas ir peldoši un pārvietojami;

16.2.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "b" apakšpunktā un definētas 2. panta 45. un 130. punktā;

16.3. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 3. panta 3. punktā;

16.4. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā;

16.5. alkoholisko dzērienu ražošanai, izņemot patstāvīgajām mazajām alus darītavām, kas savu statusu ieguvušas atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 956 "Kārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum";

16.6. ieroču un munīcijas ražošanai.

17. Projektu iesniegumu vērtēšanā un atbalsta piešķiršanā ievēro šādus principus:

17.1. savstarpēji salīdzina un vērtē projektu iesniegumus viena plānošanas reģiona ietvaros;

17.2. ja diviem projektu iesniegumiem viena plānošanas reģiona ietvaros ir piešķirts vienāds punktu skaits, salīdzina projektu iesniegumu vērtēšanā iegūtos punktus kvalitātes kritērijā "Telpu izmantošana pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas";

17.3. ja pēc šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētās projektu iesniegumu salīdzināšanas vairākiem projektu iesniegumiem ir vienāds vērtējums, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir lielāka plānoto pārbūvējamo, atjaunojamo vai izveidojamo telpu platība. Ja telpu platība ir vienāda, priekšroku dod projekta iesniedzējam, kas plāno projekta ietvaros izveidotās telpas iznomāt;

17.4. ja netiek izmantots viss plānošanas reģioniem pieejamais finansējums, atlikušo finansējumu un papildus pieejamo pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neizlietoto finansējumu izmanto, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko punktu skaitu Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā.

III. Atbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

18. Finansējumu piešķir vienas vai vairāku ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai, kas saistīta ar ražošanas ēku izveidi, ja:

18.1. Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā ēka nav mazāka par 2 000 m2 un ēku paredzēts izmantot apstrādes rūpniecības nozarē vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktu un procesu izstrādei;

18.2. Rīgas plānošanas reģionā vismaz 1000 m2 no ēkas atbilst laboratorijas telpu grupai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas regulē telpu grupu klasifikāciju;

18.3. projekta īstenošanas vieta atbilst šo noteikumu 10., 11. un 12. punktā minētajām prasībām;

18.4. pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā jaunuzcelto, pārbūvēto vai atjaunoto ēkas platību 100 % apmērā:

18.4.1. Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā iznomās tikai apstrādes rūpniecības nozares sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem vai visu ēku iznomās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, vai pats finansējuma saņēmējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas ēkā veiks saimniecisko darbību tikai apstrādes rūpniecības nozarē vai visā ēkā – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē;

18.4.2. Rīgas plānošanas reģionā iznomās tikai apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozares sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem vai pats finansējuma saņēmējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas ēkā veiks saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozarēs;

18.5. pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā jaunuzceltās, pārbūvētās vai atjaunotās ēkas platību 100 % apmērā vismaz uz pieciem gadiem iznomās vai izmantos:

18.5.1. Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā apstrādes rūpniecības nozarē vai saimnieciskās darbības veikšanai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē. Jaunus līgumus par telpu nomu piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas var slēgt tikai ar sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē;

18.5.2. Rīgas plānošanas reģionā apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozarēs. Jaunus līgumus par telpu nomu piecu gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas var slēgt tikai ar sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozarēs;

18.6. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā ražošanas ēkai, kas tiek iznomāta, ir iznomāti vismaz 30 %, bet 36 mēnešu laikā pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā – vismaz 80 % no izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās ražošanas ēkas platības, un atbilstošie iznomātāji ir uzstādījuši ražošanas iekārtas un uzsākuši saimniecisko darbību. Laikposmā, kas sākas no projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas un ietver 36 mēnešus pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā, ir iznomāti ne mazāk kā 30 % no izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās ražošanas ēkas platības un šajās telpās tiek veikta ražošana vai saimnieciskā darbība informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarēs;

18.7. finansējuma saņēmējs, kas ražošanas ēkā pats veic saimniecisko darbību ražošanas vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā ir uzstādījis vai izvietojis iekārtas un uzsācis ražošanas procesu vai saimniecisko darbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē;

18.8. jaunuzceltā, pārbūvētā vai atjaunotā ražošanas ēka netiek iznomāta lielo komersantu vajadzībām;

18.9. projektā veiktais ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punktā minētos nosacījumus;

18.10. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darba vietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro ERAF finansējuma. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka no projekta uzsākšanas dienas līdz noslēguma maksājuma veikšanai tiek izveidoti vismaz 30 % no projekta apjomam atbilstošā jaunizveidoto darba vietu skaita un 36 mēnešu laikā pēc noslēguma maksājuma veikšanas – 100 % no atbilstošā jaunu darba vietu skaita ar pilnu darba slodzi. Izveidotās darba vietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas vai to izveidošanas (atkarībā no tā, kurš laika periods ir ilgāks), un šajā laikā tiek nodrošināts, ka darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir vienādi ar atbilstošās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem iepriekšējā kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos (pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kuri publicēti Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē) vai lielāki par tiem. Jaunizveidotajās darba vietās nodarbinātās personas divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas nav tikušas nodarbinātas projekta iesniedzēja, nomnieka vai tā saistīto personu grupā. Vienu un to pašu darba vietu projekta uzraudzības periodā neieskaita divreiz;

18.11. Rīgas plānošanas reģionā finansējuma saņēmējs, kas iznomā telpas, nodrošina klasteru pakalpojumus nomniekiem. Klasteru pakalpojumus finansējuma saņēmējs var nodrošināt, piesaistot trešās personas, kas nomniekiem sniedz noteikta veida pakalpojumus.