Zaudējis spēku - Par valsts budžetu 1998.gadam

Saeima ir pieņēmusi unValsts prezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 1998.gadam ieņēmumos 1 262 078 302 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 1998.gadam izdevumos, ieskaitot tīros aizdevumus, 1 329 560 376 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu rajonu pašvaldībām un republikas pilsētu pašvaldībām 80 097 299 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības, arodizglītības, speciālo izglītības iestāžu un daļējai ārpusskolas iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 63 593 148 latu apmērā saskaņā ar 10., 11., 12., 13. un 14.pielikumu;

2) izglītības pasākumiem specializētajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 16 444 151 lata apmērā saskaņā ar 6.pielikumu;

3) papildu mērķdotāciju rajonu pašvaldībām un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai 1998.gada septembrim, oktobrim, novembrim un decembrim 60 000 latu apmērā saskaņā ar 15.pielikumu.

4.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 8 265 998 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 189 705 latu apmērā saskaņā ar 7.pielikumu, paredzot, ka Valsts kase izdara pārskaitījumus katra ceturkšņa pirmajā mēnesī par kārtējo ceturksni;

2) investīcijām pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldībām 7 046 293 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai 1 000 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

4) Liepājas pašvaldībai izdevumu kompensācijai sakarā ar Liepājas teātra pārņemšanu pašvaldības īpašumā 30 000 latu apmērā.

5.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju 10 623 152 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 2 703 010 latu apmērā;

2) pašvaldību ieņēmumu bāzes palielināšanai 3 420 142 latu apmērā saskaņā ar 16.pielikumu, paredzot, ka Valsts kase izdara pārskaitījumus katra ceturkšņa pirmajā mēnesī līdz 15.datumam par kārtējo ceturksni;

3) kā kompensāciju nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildei 4 500 000 latu apmērā pašvaldībām, kas aprēķināta kā neiekasētā nekustamā īpašuma nodokļa summa no pašvaldības darbības neatkarīgu apstākļu dēļ. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes gadījumā Valsts kase kompensē trūkstošo summu pašvaldībām atbilstoši Finansu ministrijas veiktajiem aprēķiniem par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildi pašvaldībās.

6.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 550 300 000 latu apmērā un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumā 9 800 000 latu apmērā. Paredzēt 1998.gadā izsniedzamos valsts galvojumus 57 030 000 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu.

6.1 pants. Paredzēt valsts galvojumu 6 000 000 latu apmērā valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksportkredīts" saistību nodrošināšanai un no valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumā noteiktajiem līdzekļiem izsniegt saistību segšanai nepieciešamo summu. Saistību segšanai izmantotos līdzekļus uzskaitīt kā aizdevumu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas eksportkredīts".

7.pants. Noteikt, ka pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējais pieļaujamais palielinājums 1998.gadam ir 38 000 000 latu, tajā skaitā 8 000 000 latu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai atbilstoši likumam par pašvaldību finansu stabilizāciju. Aizņēmumus drīkst izdarīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8.pants. Noteikt, ka rajonu padomju darbības nodrošināšanai 1998.gadā tiek paredzētas dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, kā arī likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie pašu ieņēmumi.

9.pants. Noteikt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71,6 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 150 500 000 latu, un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 59 700 000 latu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes gadījumā iztrūkums pilsētu un pagastu pašvaldību budžetos un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā tiek garantēts no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem, izņemot pašvaldībām, kuras ar Finansu ministriju noslēgušas līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību pašvaldības teritorijā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi nosaka saskaņā ar šo pašvaldību un Finansu ministrijas vienošanās protokolu.

10.pants. Noteikt, ka Labklājības ministrijas valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļi ir paredzēti Ministru kabineta apstiprinātās veselības aprūpes bāzes programmas apmaksai.

11.pants. Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu izdevumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 75,58 procenti, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 16,47 procenti, nodarbinātības speciālajā budžetā — 7,7 procenti, darba negadījumu speciālajā budžetā — 0,25 procenti.

12.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem.

13.pants. Finansu ministrs apstiprina valsts budžeta iestāžu programmu un apakšprogrammu tāmju sastādīšanas, apstiprināšanas un izdevumu asignēšanas kārtību.

14.pants. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu un valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kā arī pasākumu finansēšanas plānu un tāmju apstiprināšanu valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumiem un finansēšanas plānu iesniegšanu Finansu ministrijai. Tāmēs jāparedz izdevumi, kas nepieciešami, lai dzēstu iepriekšējo periodu parādus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

15.pants. Budžeta izpildītāji gada laikā drīkst izdarīt izdevumus tādā apmērā, kādā tiem Valsts kase asignējusi valsts budžeta līdzekļus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un budžeta izpildītāja faktiski gūtajiem ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, un no citiem pašu ieņēmumiem.

16.pants. Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, kas pārsniedz šajā likumā noteikto apjomu, ar finansu ministra atļauju kā pastāvīgu apropriāciju var izlietot budžeta programmu un apakšprogrammu saimnieciskā gada izdevumu papildu finansēšanai vai, noslēdzot īpašu vienošanos ar Valsts kasi, izlietot citiem mērķiem.

17.pants. Valsts budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumus, kas nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, ar finansu ministra atļauju kā pastāvīgu apropriāciju var izlietot budžeta programmu un apakšprogrammu saimnieciskā gada izdevumu papildu finansēšanai vai, noslēdzot īpašu vienošanos ar Valsts kasi, izlietot citiem mērķiem.

18.pants. (1) Speciālajam budžetam ir pastāvīga apropriācija, kas pieļauj tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu un naudas līdzekļu atlikumu līmeni saimnieciskā gada sākumā, kā arī šajā likumā noteiktos aizdevumus.

(2) To Labklājības ministrijas speciālo budžetu līdzekļu atlikumu izlietojums, kuri veidojas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda labklājības sistēmas reformas ilgtermiņa projekta izpildes rezultātā un valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā Dānijas valdības bezprocentu kredīta izpildes rezultātā, jāuzskaita atsevišķos speciālā budžeta subkontos.

19.pants. Noteikt Valsts prezidenta Kancelejas programmas "Vispārējais valdības dienests" ietvaros izdevumus Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī 1 000 latu apmērā un reprezentācijas izdevumus mēnesī 200 latu apmērā.

20.pants. Noteikt, ka Finansu ministrijai ir tiesības finansēt Valsts zemes dienesta programmu "Nekustamā īpašuma masveida kadastrālā vērtēšana" proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa, taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzēto summu.

21.pants. Atļaut finansu ministram dzēst Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta sociālā nodokļa maksājumu nokavējumam aprēķināto pamatparāda palielinājumu 251 349,07 latu apmērā, nokavējuma naudu 316 240,58 latu apmērā un soda naudu 250 679,08 latu apmērā pēc stāvokļa 1998.gada 1.janvārī.

22.pants. (1) Noteikt, ka 1997.gada valsts budžeta mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai neizlietotā daļa kā pastāvīga apropriācija ir izlietojama minētajiem mērķiem 1998.gadā.

(2) Noteikt, ka 1998.gada valsts budžeta mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai neizlietotā daļa kā pastāvīga apropriācija ir izlietojama minētajiem mērķiem 1999.gadā.

23.pants. Noteikt, ka sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikums 3 000 000 latu apmērā tiek novirzīts invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumu segšanai 1998.gadā, paredzot, ka 1999.gadā šie līdzekļi no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek atmaksāti nodarbinātības speciālajā budžetā.

24.pants. Finansu ministram pagarināt Finansu ministrijas apakšprogrammas "Kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem" apropriāciju līdz 1999.gada 31.decembrim saskaņā ar likumu "Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu".

25.pants. Noteikt, ka šā likuma 4.pielikumā programmā "Ārkārtas subsīdijas graudaugu audzētājiem par ziemāju sēju" paredzētie līdzekļi graudaugu audzētājiem izmaksājami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets paredz, ka minētās subsīdijas graudaugu audzētājiem par ziemāju sēju 1998.gada rudenī tiek izmaksātas par katru ar ziemājiem apsēto zemes hektāru, kas saskaņots ar attiecīgā pagasta pašvaldību.

Pārejas noteikums

Pievienotās vērtības nodokļa kompensācijai paredzētā papildu dotācija 1998.gada investīciju projektiem — Satiksmes ministrijas pamatbudžeta programmai 06.00.00 "Autoceļi" 50 400 latu apmērā, Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmai 03.00.00 "Veselības aprūpe" 33 130 latu apmērā, programmai 11.00.00 "Labklājības sistēmas reformas projekts" 54 876 latu apmērā un programmai 03.00.00 "Mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem" 43 920 latu apmērā stājas spēkā pēc tam, kad ir pieņemti grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)".

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 5.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 23.decembrī

Likuma "Par valsts budžetu 1998. gadam"1. pielikums

Valsts konsolidētais budžets 1998. gadam

Likuma "Par valsts budžetu 1998. gadam"2. pielikums

Valsts budžeta ieņēmumi