Zaudējis spēku - Par valsts budžetu 2000.gadam

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2000.gadam ieņēmumos 1 335 185 211 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2000.gadam izdevumos 1 449 913 294 latu apmērā un tīrajos aizdevumos 14 561 964 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 102 584 335 latu apmērā, tajā skaitā:

1) rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām — pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu, mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 73 740 317 latu apmērā saskaņā ar 6., 7., 8., 9. un 10.pielikumu;

2) rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām — pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 17 509 410 latu apmērā saskaņā ar 11.pielikumu;

3) pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 188 224 latu apmērā saskaņā ar 12.pielikumu;

4) pašvaldību teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai 431 661 lata apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

5) investīcijām pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldībām 10 714 723 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 7 134 173 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 6 903 010 latu apmērā;

2) Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei 200 000 latu apmērā;

3) Ķeguma pilsētas domei īpašuma nodokļa atmaksai 8339 latu apmērā, bet ne vairāk kā atmaksājamo summu 7684 lati, kas palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei laikā no 1998.gada 23.septembra līdz dienai, kad no valsts budžeta tiks pārskaitīta dotācija Ķeguma pilsētas domei īpašuma nodokļa atmaksai;

4) Liepājas rajona padomei par iemītnieku skaitu veco ļaužu pansionātos un centros 22 824 latu apmērā.

5.pants. Apstiprināt valsts nozīmes pasākumu veikšanai bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai "Valsts informācijas tīkla aģentūra" valsts budžeta finansētos ieņēmumus un izdevumus 2 024 539 latu apmērā saskaņā ar 14.pielikumu.

6.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās 631 700 000 latu apmērā. Noteikt valdības rīcības pieļaujamās robežas valsts parāda saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumā 12 575 000 latu apmērā. Paredzēt 2000.gadā izsniedzamos valsts galvojumus 101 196 000 latu apmērā saskaņā ar 17.pielikumu.

7.pants. Noteikt pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu 18 500 000 latu apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu noteikt 11 500 000 latu apmērā, tajā skaitā 500 000 latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai atbilstoši likumam "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību". Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 7 000 000 latu apmērā.

8.pants. Noteikt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu pašvaldību budžetos 71,6 procentu, bet ne mazāk kā 186 947 600 latu apmērā un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4 procentu, bet ne mazāk kā 74 152 400 latu apmērā.

9.pants. Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu izdevumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 75,11 procenti, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 17,87 procenti, nodarbinātības speciālajā budžetā — 6,80 procenti, darba negadījumu speciālajā budžetā — 0,22 procenti.

10.pants. Apstiprināt ministriju un centrālo valsts iestāžu ilgtermiņa valsts saistību limitus 2001., 2002.gadam un turpmākajiem gadiem valsts pamatbudžetā un valsts speciālajā budžetā saskaņā ar 15.pielikumu.

11.pants. Ministrijām un centrālajām valsts iestādēm finansu ministra noteiktajā kārtībā reģistrēt Valsts kasē budžeta finansētu institūciju ilgtermiņa saistības, reģistrācijas gaitā precizējot konkrēto saistību objektu vai pasākumu un to realizācijai nepieciešamo saistību apjomu.

12.pants. Apstiprināt ārvalstu finansu palīdzības un valsts budžeta līdzdalības maksājumus konkrētiem projektiem 2000., 2001. un 2002.gadam saskaņā ar 16.pielikumu.

13.pants. Ministrijas un centrālās valsts iestādes veic budžeta programmās noteikto darbību atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātiem budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultatīvajiem rādītājiem.

14.pants. Finansu ministrs apstiprina valsts budžeta iestāžu programmu un apakšprogrammu tāmju sastādīšanas un apstiprināšanas kārtību.

15.pants. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo budžeta finansētu institūciju pasākumu finansēšanas plānu un tāmju apstiprināšanu valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumiem un finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei. Tāmēs jāparedz izdevumi, kas nepieciešami, lai dzēstu iepriekšējo periodu parādus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

16.pants. Budžeta finansētas institūcijas gada laikā drīkst izdarīt valsts pamatbudžeta izdevumus tādā apmērā, kādā tām Valsts kase asignējusi valsts budžeta līdzekļus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un budžeta izpildītāja faktiski gūtajiem ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un no citiem pašu ieņēmumiem.

17.pants. Ja ministrijas un centrālās valsts iestādes nenodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu, finansu ministram ir tiesības atbilstošā apmērā samazināt ministrijai apstiprinātos asignējumus, līdz šajā likumā tiek izdarīti attiecīgi grozījumi.

18.pants. Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktos apjomus, un noteiktā kārtībā aprēķināto valsts budžeta iestāžu maksas pakalpojumu ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā ar finansu ministra atļauju var novirzīt papildu izdevumu finansēšanai.

19.pants. Valsts speciālajam budžetam ir pastāvīga apropriācija, kas pieļauj tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu un naudas līdzekļu atlikumu līmeni saimnieciskā gada sākumā, kā arī šajā likumā noteiktos aizdevumus. Speciālā budžeta līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā ar finansu ministra atļauju var novirzīt papildu izdevumu finansēšanai. Ja sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā deficīta līmenis pārsniedz plānoto, no valsts pamatbudžeta, izsniedzot aizdevumu bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”, tiek nodrošināta sociālo garantiju izmaksa atbilstoši normatīvajiem aktiem.

20.pants. Noteikt Valsts prezidenta kancelejas programmas "Vispārējais valdības dienests" ietvaros izdevumus Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī 1000 latu apmērā un reprezentācijas izdevumus mēnesī 200 latu apmērā.

21.pants. Valsts īpašuma privatizācijas fondā iemaksātie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā apmērā tiek ieskaitīti Finansu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē valsts parāda nomaksai un pārfinansēšanai.

22.pants. Ja ministrijās un centrālajās valsts iestādēs funkciju pārbaudes un darbības izvērtēšanas rezultātā tiek konstatēta valsts budžeta līdzekļu nelietderīga izmantošana, finansu ministrs ierosina samazināt asignējumus, līdz šajā likumā tiek izdarīti attiecīgi grozījumi un Ministru kabinets pieņem lēmumu par asignējumu samazināšanu un nepieciešamajiem pasākumiem valsts budžeta finansētas institūcijas darbības uzlabošanai.

23.pants. Ārlietu ministrijai programmas "Nodrošinājums delegācijai sarunām ar Eiropas Savienību" plānoto līdzekļu ietvaros nodrošināt ministriju un centrālo valsts iestāžu sarunu procesa par iestāšanos Eiropas Savienībā norisi.

24.pants. Paredzēt Izglītības un zinātnes ministrijai valsts pamatbudžeta programmai "Pedagogu darba samaksas reforma" izdevumus 8 240 000 latu apmērā pedagogu atalgojumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu par pedagoģisko darbinieku darba samaksu saistībā ar izglītības sistēmas reformas pasākumiem saskaņā ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 4.punktu. Ministru kabineta noteikumi reglamentē izdevumu sadalījumu pa programmām un apakšprogrammām.

25.pants. Noteikt, ka tādā gadījumā, ja 2000.gada valsts budžeta nodokļu ieņēmumi pārsniedz prognozētos ieņēmumus, tiek izskatīta iespēja papildu līdzekļus budžetā novirzīt izglītībai saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto izglītības sistēmas reformas pasākumu plānu un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

26.pants. Paredzēt Satiksmes ministrijai valsts pamatbudžeta programmai "Latvijas lauku autoceļu sakārtošana un attīstība" izdevumus 4 457 000 latu apmērā, nosakot apropriācijas spēkā stāšanos 2000.gada 1.maijā.

27.pants . (1) Latvijas Nacionālās operas nodokļu parādi pēc stāvokļa 1999.gada 23.novembrī tiek dzēsti šādos apmēros:

1) pievienotās vērtības nodokļa pamatparāds 12 389,20 latu, pamatparāda palielinājuma nauda 536,87 lati un nokavējuma nauda 2 415,90 latu;

2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatparāds 866 862,44 lati, pamatparāda palielinājuma nauda 69 420,78 lati un nokavējuma nauda 502 521,93 lati;

3) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pamatparāda palielinājuma nauda 7 700,43 lati un nokavējuma nauda 41 029,91 lats;

4) sociālā nodokļa pamatparāda palielinājuma nauda 20 710,43 lati un nokavējuma nauda 107 894,44 lati.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs dzēst šā panta pirmajā daļā dzēsto nodokļu pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kura izveidojusies laikā no 1999.gada 23.novembra līdz 2000.gada 1.janvārim.

28.pants . Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1994, 15.nr; 1998, 3.nr.).

29.pants. (1) Ieslodzījuma vietu pārvaldes iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds pēc stāvokļa 2000.gada 1.oktobrī tiek dzēsts šādos apmēros: pamatparāds 86 031,78 lati, pamatparāda palielinājuma nauda 11 401,80 lati un nokavējuma nauda 50 784,79 lati.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs dzēst šā panta pirmajā daļā dzēsto nodokļa pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kura izveidojusies laikā no 2000.gada 1.oktobra līdz 2001.gada 1.janvārim.

30.pants. (1) Jelgavas pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma “Jelgavas slimnīca” iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatparāds pēc stāvokļa 1999.gada 1.janvārī tiek dzēsts 73 928,75 latu apmērā un pēc stāvokļa 2000.gada 1.oktobrī šī pamatparāda palielinājuma nauda 2260 latu apmērā un nokavējuma nauda 15 888 latu apmērā.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs dz ēst šā panta pirmajā daļā dzēsto nodokļa pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kura izveidojusies laikā no 1.oktobra līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

31.pants. (1) Kuldīgas pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma “Kuldīgas slimnīca” iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatparāds pēc stāvokļa 1999.gada 1.janvārī tiek dzēsts 59 503,53 latu apmērā un pēc stāvokļa 2000.gada 1.oktobrī šī pamatparāda palielinājuma nauda 3 108,15 latu apmērā un nokavējuma nauda 24 885,62 latu apmērā.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs dzēst šā panta pirmajā daļā dzēsto nodokļa pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kura izveidojusies laikā no 1.oktobra līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

32.pants. (1) Talsu pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma “Talsu slimnīca” iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatparāds pēc stāvokļa 1999.gada 1.janvārī tiek dzēsts 46 001,00 latu apmērā un pēc stāvokļa 2000.gada 1.oktobrī šī pamatparāda palielinājuma nauda 1 760,18 latu apmērā un nokavējuma nauda 15 841,59 latu apmērā.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs dzēst šā panta pirmajā daļā dzēsto nodokļa pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kura izveidojusies laikā no 1.oktobra līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

33.pants. (1) Kuldīgas rajona Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma “Skrundas slimnīca” iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds pēc stāvokļa 2000.gada 1.novembrī tiek dzēsts šādos apmēros: pamatparāds 2 416 lati, pamatparāda palielinājuma nauda 36 lati un nokavējuma nauda 234 lati.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs dzēst šā panta pirmajā daļā dzēsto nodokļa pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kura izveidojusies laikā no 1.novembra līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

34.pants. (1) Gulbenes rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma “Gulbenes slimnīca” iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds pēc stāvokļa 2000.gada 1.novembrī tiek dzēsts šādā apmērā: pamatparāds 4203 lati.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs dzēst šā panta pirmajā daļā dzēsto nodokļa pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kura izveidojusies laikā no 1.novembra līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

35.pants. (1) Cēsu rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma “Cēsu slimnīca” iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds pēc stāvokļa 1999.gada 1.janvārī tiek dzēsts šādos apmēros: pamatparāds 781 lats, pamatparāda palielinājuma nauda 114 lati un nokavējuma nauda 586 lati.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs dzēst šā panta pirmajā daļā dzēsto nodokļa pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kura izveidojusies laikā no 1.novembra līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 1.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 1999.gada 21.decembrī

Ministriju un resoru kodi

Likuma "Par valsts budžetu 2000.gadam"1.pielikums

Valsts konsolidētais budžets 2000.gadam