Zaudējis spēku - Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 120Rīgā 2019. gada 9. jūlijā(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 34 3. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma34.2 panta ceturto daļu un 55. pantuun Finanšu instrumentu tirgus likuma122.1 panta ceturto daļu un 119.1 panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (turpmāk – noteikumi) nosaka kredītriska pārvaldīšanas, aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas minimālās prasības.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) izpratnē, (turpmāk abas kopā – iestāde).

3. Kredītiestādēm, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, noteikumi piemērojami, ja Eiropas Centrālā banka nav noteikusi savas prasības kredītriska pārvaldībai un aktīvu kvalitātes novērtēšanai. Attiecīgi noteikumu VII, VIII un IX nodaļa nav saistoša kredītiestādēm, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka.

4. Noteikumus ieteicams piemērot Latvijas Republikā reģistrētajām krājaizdevu sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav iestādes Regulas Nr. 575/2013 izpratnē, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, privātajiem pensiju fondiem, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, ja noteikumi ir attiecināmi uz to darbību.

5. Iestāde ievēro noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, nodrošinot prudenciālās konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā noteikumu prasībām atbilstošu kredītriska pārvaldīšanu.

6. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

6.1. kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret iestādi;

6.2. kredīts – jebkuras līgumiskas attiecības, kuras līdzējam veido saistības vai iespējamas saistības pret otru pusi un rada vai nākotnē varētu radīt iestādei kredītrisku;

6.3. kredītsaistības – saistības vai iespējamās saistības, kas izriet no kredīta līguma;

6.4. uzkrājumi – saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi;

6.5. procentu maksājumu kapitalizācija – uzkrāto procentu pieskaitīšana kredīta pamatsummai vai tās samaksa uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina;

6.6. grāmatvedības standarti – Starptautisko Grāmatvedības standartu padomes izdotie Starptautiskie Grāmatvedības standarti, Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti un Starptautisko Finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijas, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

6.7. pirmajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas nav būtiski pieaudzis 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.8. otrajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas ir būtiski pieaudzis, bet nav samazināta kredītvērtība 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.9. trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem ir samazināta kredītvērtība 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.10. pārskatīts aktīvs (forborne asset) – riska darījums, kas Eiropas Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, (turpmāk – Regula Nr. 680/2014) izpratnē ir pārskatīts riska darījums;

6.11. ienākumus nenesošs aktīvs (non-performing loan, turpmāk – NPL) – riska darījums, kas Regulas Nr. 680/2014 izpratnē ir ieņēmumus nenesošs riska darījums, tostarp tāds riska darījums, kurā netiek pildītas saistības (defaulted) saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. pantu, vai trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem;

6.12. Komisija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

6.13. finanšu iestādes – kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, līzinga sabiedrības, licencētie kredītu devēji un iespēju robežās citas iestādes, kas atbilst "Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. "K" nozares "Finanšu un apdrošināšanas darbība"" definīcijai;

6.14. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam Kredītiestāžu likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Regulā Nr. 575/2013, Regulā Nr. 680/2014, grāmatvedības standartos, Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanu un procentu likmju pārskatu sagatavošanu un regulē Kredītu reģistra darbību, Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi, un Komisijas normatīvajos noteikumos par saistību neizpildes definīcijas piemērošanu un posteņu, kas saistīti ar īpaši augstu risku, noteikšanu.

7. Katra iestāde veido savai darbībai piemērotu kredītriska pārvaldīšanas sistēmu, ņemot vērā kredītu kopējo apmēru, kredītu veidus, darījumu partneru raksturojumu, kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto struktūrvienību daudzumu un citus faktorus, kuri būtiski ietekmē konkrētās iestādes kredītriska līmeni. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanu, ņemot vērā tā mijiedarbību ar pārējiem iestādes darbībai piemītošajiem riskiem. Kredītriska pārvaldīšana tiek veikta nepārtraukti visā kredītriskam pakļautā darījuma pastāvēšanas laikā.

8. Darījuma partnera kredītrisks šo noteikumu izpratnē arī tiek uzskatīts par kredītrisku.

9. Noteikumu prasības ir attiecināmas uz visu veidu darījumiem, kam saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 piemīt kredītrisks, (turpmāk arī – kredītriskam pakļauti darījumi), tajā skaitā finanšu aktīviem, kas ir parāda instrumenti, tostarp kredītiem, kā arī Regulas Nr. 575/2013 1. pielikumā minētajos ārpusbilances posteņos iekļautajiem darījumiem. Noteikumu prasības ir attiecināmas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kam saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 piemīt kredītrisks.

10. Noteikumu prasības piemēro visām iestādes darbības jomām un pakalpojumiem, kuriem piemīt kredītrisks, neatkarīgi no tā, vai tie ir iekļauti netirdzniecības portfelī vai tirdzniecības portfelī.

11. Par kredītriska efektīvu pārvaldīšanu atbild iestādes padome (ja tāda ir izveidota) un valde (turpmāk abas kopā – vadība), kas nodrošina, ka iestāde:

11.1. izstrādā un apstiprina kredītriska stratēģiju un politikas un nosaka vadības atbildību kredītriska pārvaldīšanas jomā, nodrošinot tās darbībai atbilstošu kredītriska pārvaldīšanas vidi;

11.2. nodrošina skaidri noteiktu kredītu piešķiršanas kritēriju izmantošanu;

11.3. izveido un uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu;

11.4. nodrošina adekvātu kredītriska kontroli iestādē un prudenciālās konsolidācijas grupā vai subkonsolidēti;

11.5. nodrošina nepārtrauktu kredītu administrēšanu un kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību.

II. Kredītriska stratēģija un iekšējie normatīvie dokumenti tās īstenošanai

12. Kredītriska stratēģija ir daļa no iestādes kopējās risku stratēģijas, kas ir pieskaņota iekšējam kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam (ICAAP un ILAAP) un atspoguļo pieļaujamo (risk tolerance) un vēlamo kredītriska līmeni (risk appetite), minimālos kredītu izsniegšanas standartus, vēlamo kredītportfeļa struktūru, kredītportfeļa diversifikācijas līmeni, kredītu koncentrācijas limitus un citus kredītrisku raksturojošos parametrus. Kredītriska stratēģijas detalizācijas līmeni nosaka atbilstoši iestādes kredītu kopējam apmēram un biznesa modelim. Pieļaujamā kredītriska līmeņa un citu kredītriska parametru noteikšana balstās uz iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanas rezultātiem.

13. Iestāde nosaka galējo iespējamo kredītriska līmeni, kuru tā spēj absorbēt ar sev pieejamiem resursiem (risk capacity), ņemot vērā citus iestādes darbībai piemītošos riskus, kas izriet no iestādes risku stratēģijas. Iestāde izstrādā, dokumentē un konsekventi piemēro metodoloģiju iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanai, kurā nosaka izmantojamās metodes vai modeļus, kā arī to parametrus, pieņēmumus un aplēses. Ņemot vērā, ka iestādes spēja uzņemties kredītrisku ir atkarīga no iestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra, kredītu kopējā apmēra un kredītu kvalitātes, kā arī no ienākumiem un izdevumiem, kas rodas no kredītriskam pakļautajām darbībām, metodoloģijā var izmantot šādu iestādes darbību raksturojošo rādītāju analīzi:

13.1. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska pašu kapitāla prasības lielums, kas noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām;

13.2. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas normatīvo noteikumu par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi prasībām;

13.3. iepriekšējo gadu un plānotie ienākumi un izdevumi, kas saistīti ar kredītrisku;

13.4. iepriekšējo gadu un plānotais kredītu kopējais apmērs;

13.5. dažādu scenāriju stresa testu rezultāti.

14. Kredītriska stratēģija nosaka vismaz:

14.1. kredītu veidus, kurus iestāde paredz piešķirt (piemēram, komerckredīti, patēriņa kredīti, ar mājokļa hipotēku nodrošināti kredīti, kredīti, kuru kredītņēmēja ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas, tajā skaitā pret valūtas risku nenodrošināti kredīti), tautsaimniecības nozares, ģeogrāfisko izvietojumu, dažādu kredītu veidu pieļaujamo koncentrācijas līmeni, valūtu, termiņus un ienesīgumu;

14.2. pieļaujamo kredītriska līmeni un peļņu, kādu iestāde vēlas iegūt, uzņemoties attiecīgo kredītrisku;

14.3. kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu;

14.4. pamatprincipus kredītu klasifikācijai atbilstoši to kvalitātei;

14.5. kredītu vēlamo kvalitātes līmeni un kredītu kopējā apmēra palielinājumu vai samazinājumu;

14.6. paredzētās kredītriska mazināšanas metodes.

15. Izstrādājot kredītriska stratēģiju, iestāde izvērtē tās īstenošanai nepieciešamo darbinieku kvalifikāciju un pieejamību, kā arī vadības informācijas sistēmas un organizatoriskās struktūras iespējas šīs stratēģijas īstenošanai.

16. Iestāde izstrādā iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši tās lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī kredītriskam pakļauto riska darījumu apmēram un struktūrai un nodrošina to piemērošanai nepieciešamos resursus.

17. Iestādes pienākums ir panākt, ka tās iekšējie normatīvie dokumenti kredītriska jomā nodrošina kredītriska stratēģijas īstenošanu un nosaka pilnvaras un noteikumus efektīvai kredītu piešķiršanai, kredītu administrēšanai, kredītriskam pakļauto darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai, kredītriska identificēšanai, mērīšanai, novērtēšanai un uzkrājumu veidošanai, kredītu pārraudzībai, kredītu pārskatīšanai, NPL pārvaldībai, kredītriska kontrolei un mazināšanai, kā arī ar kredītiem saistītu krāpšanas gadījumu noteikšanai. Iekšējie normatīvie dokumenti nosaka vismaz tikpat piesardzīgas prasības kā regulējošās prasības. Iestāde izstrādā un dokumentē ar kredītriska pārvaldību saistītos iekšējos normatīvos dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma prasībām.

18. Iestāde nosaka ziņošanas kārtību par atkāpēm no apstiprinātajiem iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.

19. Iestāde regulāri pārskata kredītriska pārvaldības iekšējos normatīvos dokumentus, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes biznesa modelim, darbības stratēģijai, makroekonomiskajai situācijai un nākotnes prognozēm, kā arī labākajai starptautiskajai praksei un mazinātu atšķirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem.

20. Iestāde nosaka vēlamo kredītportfeļa struktūru (piemēram, pēc klientu profila, kredītu veida) un un atbilstoši tai nosaka vismaz šādus kredītu koncentrācijas limitus:

20.1. limitus darījumiem ar vienu klientu vai ar savstarpēji saistītu klientu grupu;

20.2. limitus darījumiem ar personām, kas saistītas ar iestādi;

20.3. limitus iekšgrupas darījumiem;

20.4. limitus prasībām pret iestādēm;

20.5. limitus darījumiem ar klientiem, kas saistīti ar noteiktu tautsaimniecības nozari vai ģeogrāfisko reģionu;

20.6. limitus darījumiem, kas nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu vai viena emitenta finanšu instrumentiem;

20.7. limitus kredītiem, kas izsniegti no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā.

21. Iestāde grupē divus vai vairākus klientus savstarpēji saistītu klientu grupā, kā arī izstrādā šo noteikumu 54. punktā minēto procedūru savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Banku iestādes 2018. gada 23. februāra pamatnostādnēs EBA/GL/2017/15 "Pamatnostādnes par savstarpēji saistītiem klientiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu" (turpmāk – Pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2017/15) noteiktajām prasībām. Papildus iestāde ņem vērā, ka:

21.1. Pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 minētā atsauce uz 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 22. panta 1. un 2. punktu ir saprotama kā atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pantu;

21.2. Pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 minētā atsauce uz 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 23. pantu ir saprotama kā atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 64., 65., 66., 67. un 68. pantu.

22. Iestāde izvērtē nepieciešamību darījumiem, uz kuriem attiecas tiesību aktos noteiktie ierobežojumi, noteikt zemāku iekšējo limitu.

23. Noteiktos kredītu un citu kredītriskam pakļauto darījumu limitus un iestādes apstiprinātos standartizētos kredīta izsniegšanas noteikumus stingri ievēro, un tos nedrīkst pielāgot kredītņēmēja vajadzībām. Ja iestādes politikās ārkārtas gadījumos paredzēta iespēja atkāpties no noteiktajiem limitiem, šo atkāpšanos apstiprina valde vai šim nolūkam pilnvarota komiteja.

24. Ja iestādes stratēģija paredz piešķirt kredītus aizņēmējiem, kuru finansiālais stāvoklis un kredītsaistību izpilde ir atkarīga no citas dalībvalsts vai ārvalsts ekonomiskās, sociālās vai politiskās situācijas, iestāde izstrādā, apstiprina un īsteno politikas un procedūras, lai identificētu un pārvaldītu valsts risku un pārveduma risku, kas ir valsts riska komponents un ir saistīts ar kredītņēmēja spēju nodrošināt savā rīcībā ārvalstu valūtu, lai pildītu saistības pret iestādi. Šādu politiku un procedūru nosacījumos ņem vērā attiecīgajā valstī pastāvošos ierobežojumus ārvalstu valūtā saņemto ienākumu izmantošanai.

25. Kredītu ar iestādi saistītām personām piešķiršanas noteikumi un līguma pārskatīšanas nosacījumi nedrīkst būt labvēlīgāki par to kredītu noteikumiem, kuri piešķirti vai pārskatīti ar iestādi nesaistītām personām līdzīgos apstākļos.

26. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai pirms iekļaušanās jaunā tirgū iestāde analizē ar šiem pakalpojumiem saistīto iespējamo kredītriska apmēru un tā ietekmi uz iestādes kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu. Iestāde izvērtē nepieciešamību izstrādāt jaunas šo finanšu pakalpojumu kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūras vai veikt grozījumus jau piemērojamajās politikās vai procedūrās. Minētās prasības attiecas ne tikai uz jaunajiem finanšu pakalpojumiem, bet arī uz tādiem esošajiem finanšu pakalpojumiem, kuru nosacījumi būtiski mainās.

III. Iestādes vadības atbildība kredītriska pārvaldīšanas jomā

27. Iestādes padome ir atbildīga par kredītriska pārvaldīšanu, un tā:

27.1. apstiprina kredītriska stratēģiju, kurā noteikts pieļaujamais kredītriska līmenis un darbības mērķi, kurus iestāde plāno sasniegt, veicot kredītriskam pakļautās darbības;

27.2. apstiprina kredītriska stratēģijas īstenošanai svarīgākās politikas;

27.3. uzrauga un kontrolē, kā iestādes valde pārvalda iestādes darbībai piemītošo kredītrisku un vai šī darbība notiek saskaņā ar kredītriska stratēģiju un politikām;

27.4. nosaka, ka iekšējā audita funkcija regulāri pārbauda un novērtē iestādes darbības atbilstību tās kredītriska stratēģijai, politikām un procedūrām un ziņo padomei par pārbaužu rezultātiem;

27.5. nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp padomi un valdi, piemēram, valde reizi ceturksnī iesniedz iestādes padomei ziņojumu par kredītriska pārvaldīšanu, kurā tā apkopo informāciju par kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, ziņo par stresa testu rezultātiem un nepieciešamības gadījumā iesniedz rīcības plānu kritisko situāciju pārvarēšanai;

27.6. nodrošina, ka iestādes atalgojuma politika nav pretrunā ar tās kredītriska stratēģiju un neveicina īstermiņa peļņas gūšanu, kas apdraud vidēja un ilgtermiņa mērķus, veicot kredītriskam pakļautus darījumus;

27.7. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pamatojoties uz iestādes darbības finansiālajiem rezultātiem un darbības plāniem un ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos, ekonomiskajā situācijā, tirgos, prognozēs, kā arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanu, pārskata kredītriska stratēģiju un svarīgākās politikas un novērtē iestādes pašu kapitāla pietiekamību kredītriska, kuru tā uzņēmusies vai uzņemsies, segšanai;

27.8. uzrauga aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesu.

28. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes apstiprinātās kredītriska stratēģijas īstenošanu un kredītriska pārvaldīšanu, un tā:

28.1. nodrošina kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru izstrādāšanu;

28.2. nodrošina iestādes kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru piemērošanu;

28.3. nosaka pilnvaru, pienākumu un atbildības par kredītriska pārvaldīšanu sadalījumu starp iestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem;

28.4. apstiprina stresa testēšanas kārtību, scenārijus un pārskatu par kredītriska pārvaldīšanas stresa testu rezultātiem iesniegšanas kārtību, nosakot struktūrvienību vai darbiniekus, kas atbild par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu valdei, un kontrolē to savlaicīgumu;

28.5. nodrošina kredītu piešķiršanā un kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku informēšanu par kredītriska stratēģiju, politikām un procedūrām un atbildību par iestādes politiku un procedūru ievērošanu;

28.6. nodrošina tādu darbinieku piesaisti, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem kredītriska pārvaldīšanas jomā;

28.7. nodrošina, ka pastāvīgi tiek ievēroti kredītu piešķiršanas kritēriji un uzturēti augsti ētikas standarti, veicot kredītriska pārvaldīšanu;

28.8. apstiprina kredītu koncentrācijas limitus un nodrošina to ievērošanu;

28.9. regulāri izskata un izvērtē aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību.

IV. Vadības informācijas sistēma