LegalizeDatu valsts inspekcijas direktora amata pretendentu atlases un atbrīvošanas no amata noteikumi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 478Rīgā 2019. gada 15. oktobrī (prot. Nr. 48 20. §)
Izdoti saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma6. panta trešo daļu un 9. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. Datu valsts inspekcijas (turpmāk – inspekcija) direktora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;
1.2. pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību;
1.3. komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību pretendentu atlasei un inspekcijas direktora atbrīvošanas no amata izvērtēšanai (turpmāk – komisija).
2. Valsts kanceleja informē Fizisko personu datu apstrādes likuma 6. panta ceturtajā daļā minētos komisijas locekļus, biedrības un nodibinājumus, kas darbojas cilvēktiesību vai datu aizsardzības jomā (turpmāk – biedrības un nodibinājumi), par komisijas izveidi un termiņu, kādā deleģējami pārstāvji darbam komisijā.
3. Valsts kanceleja izsludina atklātu konkursu uz inspekcijas direktora amatu (turpmāk – konkurss) un nosaka 30 dienu termiņu šo noteikumu 20. punktā minēto dokumentu iesniegšanai. Ja nepieciešams, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par 10 dienām.
4. Konkurss notiek trijās kārtās.
5. Valsts kanceleja nodrošina neatkarīgu personāla atlases ekspertu atbalstu inspekcijas direktora amata pretendentu atlasē. Personāla atlases eksperti veic darba tirgus izpēti un pretendentu piesaisti, dzīvesgaitas apraksta (CV) un reputācijas sākotnējo pārbaudi, piedalās komisijas sēdēs, novērtē pretendentu vadības kompetences, ievāc atsauksmes, sniedz atgriezenisko saiti pretendentiem un sagatavo individuālās attīstības plānu pretendentam, kas tiek virzīts apstiprināšanai amatā.
6. Komisijas darba vajadzībām saņemtajai un komisijas radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
II. Komisijas darbība un lēmumu pieņemšana
7. Komisijas priekšsēdētājs pēc konkursa izsludināšanas sasauc rīcības plānošanas sēdi. Rīcības plānošanas sēdē:
7.1. vienojas par komisijas darba grafiku;
7.2. izlemj citus ar komisijas darba organizāciju saistītus jautājumus.
8. Komisija lēmumus pieņem komisijas sēdēs. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sēdes var notikt klātienē, neklātienē (izmantojot videokonferences ierīces) vai elektroniski.
9. Komisijas sēdes ir slēgtas.
10. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.
11. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ieraksta līdzekļus vai citus tehniskos līdzekļus. Par tehnisko līdzekļu izmantošanu izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.
12. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj protokolā.
13. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz trīs komisijas locekļi ar balsstiesībām, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju.
14. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
15. Katrs komisijas loceklis, kā arī biedrību un nodibinājumu pilnvarotais pārstāvis apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta pretendenta atlasē, un apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kas tam kļuvusi zināma konkursa norises laikā.
16. Komisijas loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā, ja iespējams interešu konflikts.
17. Biedrību un nodibinājumu pilnvaroto pārstāvju viedoklim ir ieteikuma raksturs.
18. Uz komisijas sēdi var uzaicināt ekspertus. Ekspertu viedoklim ir ieteikuma raksturs.
III. Konkursa izsludināšana
19. Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par konkursa izsludināšanu, Valsts kanceleja nodrošina konkursa sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā (www.cvvp.nva.gov.lv), Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) un sociālajos tīklos.
20. Lai pieteiktos konkursā, pretendents iesniedz Valsts kancelejā šādus dokumentus:
20.1. pieteikuma vēstuli dalībai konkursā (ne vairāk par 3500 rakstu zīmēm datorrakstā), norādot motivāciju ieņemt vakanto amatu un savu redzējumu par inspekcijas darbības prioritātēm, attīstību un fizisko personu datu uzraudzības pasākumu pilnveidošanu Latvijā;
20.2. pretendenta dzīvesgaitas aprakstu (turpmāk – CV), kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību atlases konkursa sludinājumā minētajām prasībām;
20.3. izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;
20.4. valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopiju, ja latviešu valoda nav dzimtā valoda un persona iepriekš nav strādājusi Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā daļā minētajās institūcijās;
20.5. vismaz divu svešvalodu prasmes pašnovērtējumu (ietverams CV);
20.6. apliecinājumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (ietverams pieteikuma vēstulē).
21. Lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.
IV. Konkursa norise
22. Komisija konkursa pirmajā kārtā novērtē pretendentu atbilstību inspekcijas direktora amatam noteiktajām prasībām.
23. Pretendentus, kuri neatbilst inspekcijas direktora amatam noteiktajām prasībām, noraida.
24. Konkursa otrā kārta ir klātienes intervija un redzējuma prezentācija par inspekcijas prioritātēm. Lai padziļināti novērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto pretendentu atbilstību amatam noteiktajām prasībām, komisija:
24.1. intervē pretendentus, noskaidrojot to motivāciju ieņemt vakanto amatu;
24.2. uzklausa pretendenta redzējumu par inspekcijas darbības prioritātēm un attīstību;
24.3. uzdod jautājumus, lai novērtētu pretendenta profesionālo kvalifikāciju un praktiskā darba pieredzi datu aizsardzības jomā un vadītāja amatā;
24.4. novērtē pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes;
24.5. aicina pretendentu demonstrēt divu svešvalodu zināšanas, uz diviem no jautājumiem atbildot svešvalodā.
25. Pretendenta redzējumu par inspekcijas prioritātēm un attīstību katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (1. pielikums).
26. Pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (2. pielikums).
27. Valsts kanceleja apkopo komisijas locekļu vērtējumus un aprēķina katra pretendenta kopējo vērtējumu katrā kritērijā. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā. Iegūto rezultātu noapaļo, aiz komata norādot vērtību līdz skaitļa simtdaļām (piemēram, pieci, komats, divdesmit pieci).
28. Ja visos otrās kārtas kritērijos komisijas sniegtais pretendenta novērtējums ir vismaz trīs punkti, pretendentu aicina uz trešo kārtu – kompetenču novērtēšanu.
29. Ja pretendents tiek virzīts uz trešo kārtu, komisijas priekšsēdētājs pieprasa Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par viņa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
30. Atlases trešajā kārtā divi Valsts kancelejas piesaistīti neatkarīgi personāla atlases eksperti, piedaloties Valsts kancelejas pārstāvim, vērtē pretendenta vadības kompetences, izmantojot vismaz divas novērtēšanas metodes, tai skaitā interviju. Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ieraksta līdzekļus vai citus tehniskos līdzekļus. Kompetences tiek vērtētas atbilstoši kompetenču aprakstiem (3. pielikums).
31. Abi personāla atlases eksperti rakstiski sagatavo kopīgu katra pretendenta vadības kompetenču novērtējumu.
32. Vērtē šādas pretendenta vadības kompetences:
32.1. pārmaiņu vadīšana (kritiskā kompetence);
32.2. lēmumu pieņemšana (kritiskā kompetence);
32.3. stratēģiskais redzējums;
32.4. komandas vadīšana;
32.5. rezultātu sasniegšana.
33. Pretendenta vadības kompetenču novērtējums uzskatāms par neatbilstošu, ja kāda no kritiskajām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "labi" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido".
34. Pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu apstiprināšanai inspekcijas direktora amatā Valsts kancelejai ir tiesības apkopot pretendenta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.
V. Lēmuma pieņemšana un pretendenta virzīšana apstiprināšanai
35. Apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē komisija virza to inspekcijas direktora amata pretendentu, kurš ieguvis visaugstāko vadības kompetenču novērtējumu.
36. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem nav atbilstošs inspekcijas direktora amatam, Valsts kanceleja par to informē visus trešajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.
VI. Kārtība, kādā izvērtē jautājumu par inspekcijas direktora atbrīvošanu no amata
37. Komisija izvērtē tās rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas pamato Fizisko personu datu apstrādes likuma 9. panta pirmajā daļā un 10. panta ceturtajā daļā minētos iemeslus inspekcijas direktora atbrīvošanai no amata.
38. Komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām un inspekcijas direktora informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu Fizisko personu datu apstrādes likuma 9. panta pirmajā daļā un 10. panta ceturtajā daļā minētos iemeslus atbrīvošanai no inspekcijas direktora amata.
39. Ja nepieciešams, komisija pieaicina ekspertus un uzklausa inspekcijas direktoru.
40. Komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
40.1. iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumu par inspekcijas direktora atbrīvošanu no amata;
40.2. informēt tieslietu ministru, ka nav pamata atbrīvot inspekcijas direktoru no amata.
41. Komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē arī inspekcijas direktoru.
Ministru prezidents A. K. KariņšMinistru prezidenta biedrs,tieslietu ministrs J. Bordāns
1. pielikumsMinistru kabineta2019. gada 15. oktobranoteikumiem Nr. 478
Vērtēšanas kritēriji pretendenta redzējumam par iestādes prioritātēm un attīstību
| Nr.p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
|---|---|---|
| 1. | Definē iestādes vīziju un stratēģiju plašāku valsts attīstības mērķu kontekstā. Identificē jaunus attīstības stratēģiskos virzienus iestādes stratēģijā un pārveido tos iestādes nākotnes darbības prioritātēs. Veido iestādes attīstības vīziju un nosaka prioritātes, kas ir reāli sasniedzamas un vēlamas | 5 |
| 2. | Definē problēmas, saskata iespējas un izvēlas risinājumus atbilstoši iestādes vīzijai un stratēģijai. Identificē šķēršļus un iestādes iespējas, kā arī atbilstoši pielāgo piedāvātos rīcības virzienus | 4 |
| 3. | Pielāgo darba mērķus esošajiem jomas attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Novērtē atšķirību starp esošo stāvokli un vēlamo attīstības stratēģisko virzienu nākotnē, taču nepiedāvā rīcības plānu, kā šo atšķirību mazināt. Vispārīgi definē iestādes stiprās un vājās puses un iesaistīto pušu ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā | 3 |
| 4. | Ir vispārīgas zināšanas par iestādes darbības jomu un attīstības tendencēm. Pārsvarā identificē iespējamos attīstības stratēģiskos virzienus nākotnē atbilstoši esošajai stratēģijai | 2 |
| 5. | Neorientējas iestādes darbības jomā un attīstības tendencēs | 1 |
Ministru prezidenta biedrs,tieslietu ministrs J. Bordāns
2. pielikumsMinistru kabineta2019. gada 15. oktobranoteikumiem Nr. 478
Rīcības rādītāji komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmju novērtēšanai
| Nr.p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
|---|---|---|
| 1. | Komunicē stratēģiski, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Plāno optimālo ziņojuma saturu, laiku, auditoriju un citus aspektus. Publiski uzstājoties, spēj skaidri, saprotami un viegli uztveramā veidā izklāstīt informāciju. Spēj sniegt pārliecinošas atbildes uz komisijas jautājumiem | 5 |
| 2. | Spēj saprotami un taktiski izklāstīt informāciju, izskaidrot sarežģītus vai nepopulārus lēmumus. Spēj sniegt argumentētas atbildes uz komisijas jautājumiem | 4 |
| 3. | Spēj publiski uzstāties un saprotami izklāstīt prezentējamās tēmas būtību. Bez pamudinājuma argumentē savu viedokli. Uzklausa citus, nepārtraucot runātāju | 3 |
| 4. | Publiski uzstājas ar grūtībām, atbildes uz komisijas jautājumiem sniedz nepārliecinoši vai nesniedz vispār | 2 |
| 5. | Nespēj publiski definēt iestādes vai nozares stratēģiskos mērķus un raksturot tās attīstības vīziju. Bez pamudinājuma neargumentē savu viedokli. Komunicējot ar komisiju, neapvalda negatīvas emocijas. Reizēm pārtrauc runātāju vai runā vienlaikus ar to | 1 |
Ministru prezidenta biedrs,tieslietu ministrs J. Bordāns
3. pielikumsMinistru kabineta2019. gada 15. oktobranoteikumiem Nr. 478
Datu valsts inspekcijas direktora amata kompetences
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.