LegalizeFinanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata pretendentu atlases noteikumi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 656Rīgā 2019. gada 17. decembrī (prot. Nr. 59 20. §)
Izdoti saskaņā arNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijasun terorisma un proliferācijas finansēšanasnovēršanas likuma 50.1 panta trešo un ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk – dienests) priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;
1.2. pretendentu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību;
1.3. komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.
2. Valsts kanceleja informē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50.1 panta ceturtajā daļā minētos komisijas locekļus un Finanšu sektora attīstības padomi par komisijas izveidi un termiņu, kādā deleģējami pārstāvji darbam komisijā.
3. Valsts kanceleja izsludina atklātu konkursu uz dienesta priekšnieka amatu (turpmāk – konkurss) un nosaka šo noteikumu 20. punktā minēto dokumentu iesniegšanai 30 dienu ilgu termiņu. Ja nepieciešams, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par 10 dienām.
4. Konkurss notiek trijās kārtās.
5. Valsts kanceleja nodrošina neatkarīgu personāla atlases ekspertu atbalstu dienesta priekšnieka amata pretendentu atlasē. Personāla atlases eksperti veic darba tirgus izpēti un pretendentu piesaisti, dzīvesgaitas apraksta (turpmāk – CV) un reputācijas sākotnējo pārbaudi, piedalās komisijas sēdēs, novērtē pretendentu vadības kompetences, ievāc atsauksmes, sniedz atgriezenisko saiti pretendentiem un sagatavo individuālās attīstības plānu pretendentam, kas tiek virzīts apstiprināšanai amatā.
6. Informācijai, kas saņemta komisijas darba vajadzībām un ir komisijas radīta, noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
II. Komisijas darbība un lēmumu pieņemšana
7. Komisijas priekšsēdētājs pēc konkursa izsludināšanas sasauc rīcības plānošanas sēdi. Rīcības plānošanas sēdē:
7.1. vienojas par komisijas darba grafiku;
7.2. izlemj citus ar komisijas darba organizāciju saistītus jautājumus.
8. Komisija lēmumus pieņem komisijas sēdēs. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sēdes var notikt klātienē, neklātienē (izmantojot videokonferences ierīces) vai elektroniski.
9. Komisijas sēdes ir slēgtas.
10. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.
11. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Par tehnisko līdzekļu izmantošanu izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.
12. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj protokolā.
13. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz četri komisijas locekļi ar balsstiesībām, ieskaitot priekšsēdētāju.
14. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
15. Katrs komisijas loceklis un Finanšu sektora attīstības padomes deleģētais pārstāvis apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta pretendenta atlasē, kā arī apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kura komisijas loceklim un deleģētajam vai pilnvarotajam pārstāvim ir kļuvusi zināma konkursa norises laikā.
16. Komisijas loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā, ja ir iespējams interešu konflikts.
17. Finanšu sektora attīstības padomes deleģēto pārstāvju viedoklim ir ieteikuma raksturs.
18. Uz komisijas sēdi var uzaicināt ekspertus. Ekspertu viedoklim ir ieteikuma raksturs.
III. Konkursa izsludināšana
19. Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par konkursa izsludināšanu, Valsts kanceleja nodrošina konkursa sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā (www.cvvp.nva.gov.lv), Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) un sociālajos tīklos.
20. Lai pieteiktos konkursam, pretendents Valsts kancelejā iesniedz šādus dokumentus:
20.1. pieteikuma vēstuli dalībai konkursā (ne vairāk par 3500 rakstu zīmēm datorrakstā), norādot motivāciju ieņemt vakanto amatu un savu redzējumu par dienesta darbības prioritātēm;
20.2. pretendenta CV, kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību atlases konkursa sludinājumā minētajām prasībām;
20.3. izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;
20.4. valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopiju, ja latviešu valoda nav dzimtā valoda un persona iepriekš nav strādājusi Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā daļā minētajās institūcijās;
20.5. vismaz divu svešvalodu prasmes pašnovērtējumu (ietverams CV);
20.6. apliecinājumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (ietverams pieteikuma vēstulē).
21. Lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.
IV. Konkursa norise
22. Komisija konkursa pirmajā kārtā novērtē pretendentu atbilstību dienesta priekšnieka amatam noteiktajām prasībām.
23. Pretendentus, kuri neatbilst dienesta priekšnieka amatam noteiktajām prasībām, noraida.
24. Konkursa otrā kārta ir klātienes intervija un redzējuma prezentācija par dienesta prioritātēm un attīstību. Lai padziļināti novērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto pretendentu atbilstību amata prasībām, komisija:
24.1. intervē pretendentus, noskaidrojot viņu motivāciju ieņemt vakanto amatu;
24.2. uzklausa pretendenta redzējumu par dienesta darbības prioritātēm un attīstību;
24.3. uzdod jautājumus, lai novērtētu pretendenta profesionālo kvalifikāciju un praktiskā darba pieredzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un organizācijas vadībā;
24.4. novērtē pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes;
24.5. aicina pretendentu demonstrēt divu svešvalodu zināšanas, uz diviem no jautājumiem atbildot svešvalodā.
25. Pretendenta redzējumu par dienesta prioritātēm un attīstību katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (1. pielikums).
26. Pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (2. pielikums).
27. Valsts kanceleja apkopo komisijas locekļu vērtējumus un aprēķina katra pretendenta kopējo vērtējumu katrā kritērijā. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā. Iegūto rezultātu noapaļo, aiz komata norādot vērtību līdz skaitļa simtdaļām (piemēram, pieci, komats, divdesmit pieci).
28. Ja visos otrās kārtas kritērijos komisijas sniegtais pretendenta novērtējums ir vismaz trīs punkti, pretendentu aicina uz trešo kārtu – kompetenču novērtēšanu.
29. Par pretendentiem, kuri tiek virzīti uz trešo kārtu, komisijas priekšsēdētājs pieprasa Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par viņu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
30. Atlases trešajā kārtā divi Valsts kancelejas piesaistīti neatkarīgi personāla atlases eksperti, piedaloties Valsts kancelejas pārstāvim, vērtē pretendenta vadības kompetences, izmantojot vismaz divas novērtēšanas metodes, tai skaitā interviju. Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Kompetences tiek vērtētas atbilstoši kompetenču aprakstiem (3. pielikums).
31. Abi personāla atlases eksperti rakstiski sagatavo kopīgu katra pretendenta vadības kompetenču novērtējumu.
32. Vērtē šādas pretendenta vadības kompetences:
32.1. pārmaiņu vadīšana (kritiskā kompetence);
32.2. lēmumu pieņemšana (kritiskā kompetence);
32.3. stratēģiskais redzējums;
32.4. komandas vadīšana;
32.5. rezultātu sasniegšana.
33. Pretendenta vadības kompetenču novērtējums uzskatāms par neatbilstošu, ja kāda no kritiskajām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "labi" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido".
34. Pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu apstiprināšanai dienesta priekšnieka amatā Valsts kancelejai ir tiesības apkopot pretendenta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.
V. Lēmuma pieņemšana un pretendenta virzīšana apstiprināšanai
35. Dienesta priekšnieka amata pretendentu, kurš ieguvis visaugstāko kompetenču novērtējumu, komisija virza apstiprināšanai Saeimā.
36. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem neatbilst dienesta priekšnieka amatam izvirzītajām prasībām, Valsts kanceleja par to informē visus trešajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.
Ministru prezidents A. K. KariņšIekšlietu ministrs S. Ģirģens
1. pielikumsMinistru kabineta2019. gada 17. decembranoteikumiem Nr. 656
Vērtēšanas kritēriji pretendenta redzējumam par iestādes prioritātēm un attīstību
| Nr. p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
|---|---|---|
| 1. | Definē iestādes vīziju un stratēģiju plašāku valsts attīstības mērķu kontekstā. Identificē jaunus attīstības stratēģiskos virzienus iestādes stratēģijā un pārveido tos iestādes nākotnes darbības prioritātēs. Veido iestādes attīstības vīziju un nosaka prioritātes, kas ir reāli sasniedzamas un vēlamas | 5 |
| 2. | Definē problēmas, saskata iespējas un izvēlas risinājumus atbilstoši iestādes vīzijai un stratēģijai. Identificē šķēršļus un iestādes iespējas, kā arī atbilstoši pielāgo piedāvātos rīcības virzienus | 4 |
| 3. | Pielāgo darba mērķus esošajiem jomas attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Novērtē atšķirību starp esošo stāvokli un vēlamo attīstības stratēģisko virzienu nākotnē, taču nepiedāvā rīcības plānu, kā šo atšķirību mazināt. Vispārīgi definē iestādes stiprās un vājās puses un iesaistīto pušu ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā | 3 |
| 4. | Ir vispārīgas zināšanas par iestādes darbības jomu un attīstības tendencēm. Pārsvarā identificē iespējamos attīstības stratēģiskos virzienus nākotnē atbilstoši esošajai stratēģijai | 2 |
| 5. | Neorientējas iestādes darbības jomā un attīstības tendencēs | 1 |
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
2. pielikumsMinistru kabineta2019. gada 17. decembranoteikumiem Nr. 656
Rīcības rādītāji komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmju novērtēšanai
| Nr. p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
|---|---|---|
| 1. | Komunicē stratēģiski, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Plāno optimālo ziņojuma saturu, laiku, auditoriju un citus aspektus. Publiski uzstājoties, spēj skaidri, saprotami un viegli uztveramā veidā izklāstīt informāciju. Spēj sniegt pārliecinošas atbildes uz komisijas jautājumiem | 5 |
| 2. | Spēj saprotami un taktiski izklāstīt informāciju, izskaidrot sarežģītus vai nepopulārus lēmumus. Spēj sniegt argumentētas atbildes uz komisijas jautājumiem | 4 |
| 3. | Spēj publiski uzstāties un saprotami izklāstīt prezentējamās tēmas būtību. Bez pamudinājuma argumentē savu viedokli. Uzklausa citus, nepārtraucot runātāju | 3 |
| 4. | Publiski uzstājas ar grūtībām, atbildes uz komisijas jautājumiem sniedz nepārliecinoši vai nesniedz vispār | 2 |
| 5. | Nespēj publiski definēt iestādes vai nozares stratēģiskos mērķus un raksturot tās attīstības vīziju. Bez pamudinājuma neargumentē savu viedokli. Komunicējot ar komisiju, nespēj apvaldīt negatīvās emocijas. Reizēm pārtrauc runātāju vai runā vienlaikus ar to | 1 |
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
3. pielikumsMinistru kabineta2019. gada 17. decembranoteikumiem Nr. 656
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata kompetences
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.