Ventspils brīvostas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 78Rīgā 2020. gada 4. februārī (prot. Nr. 5 28. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām6. panta 1.1 daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Ventspils brīvostas (turpmāk – brīvosta) darbību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ostas pārvalde – akciju sabiedrība "Ventas osta" vai Ventspils brīvostas pārvalde atbilstoši normatīvajos aktos par Ventspils brīvostas pārvaldi noteiktajam funkciju sadalījumam;

2.2. ostas palīgkuģi – kuģi, kuri veic apkalpošanas funkcijas brīvostā – velkoņi, liellaivas, peldošie celtņi, bunkurētāji, piesārņoto ūdeņu un atkritumu savācēji, ūdenslīdēju kuģi un citi kuģi, kuru pieraksta osta ir Ventspils vai kuri pieder vai tiek iznomāti ostas pārvaldei vai brīvostas komersantiem (komersantiem, kas saskaņā ar Likuma par ostām 18. pantu ir noslēguši līgumu ar ostas pārvaldi par komercdarbības veikšanu brīvostā);

2.3. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime;

2.4. ārkārtēji apstākļi – apstākļi, kas reāli apdraud kuģi, tā apkalpi un pasažierus, kravu vai apkārtējo vidi;

2.5. kuģa aģents – kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota juridiska persona, kurai ir līgumsaistības ar ostas pārvaldi;

2.6. piestātnes vai termināļa operators – piestātnes vai termināļa nomnieks vai valdītājs. Ja tāda nav, operatora pienākumus veic piestātnes un (vai) termināļa īpašnieks;

2.7. Ventas upes kuģošanas kanāls – Ventas upe no priekšostas līdz apvedtiltam, kas šķērso Ventas upi;

2.8. priekšosta – ostas akvatorijas daļa, kas atrodas starp Ziemeļu un Dienvidu moliem un iedomātām līnijām, kas savieno Ziemeļu un Dienvidu molu galus un šķērso Ventas upi kā 27. piestātnes turpinājums virzienā uz 25.A piestātnes rietumu galu;

2.9. kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēma – Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas cirkulāra Nr. 585 "Izgarojumu emisiju kontroles sistēmu standarti" 1.2.13. apakšpunktā minētā sistēma.

3. Uz visiem kuģiem, kas atrodas brīvostā, paceļ Latvijas Republikas karogu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem, kā arī paceļ kuģa reģistrācijas valsts karogu.

2. Brīvostas robežas

4. Brīvostas robežas ir noteiktas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par Ventspils ostas robežu noteikšanu, un ietver:

4.1. akvatoriju ar:

4.1.1. ārējo reidu, ko norobežo līnijas, kuras savieno punktus ar šādām koordinātām:

4.1.1.1. 57° 20,9’ N 021° 29,3’ E;

4.1.1.2. 57° 25,4’ N 021° 22,6’ E;

4.1.1.3. 57° 32,3’ N 021° 30,3’ E;

4.1.1.4. 57° 26,3’ N 021° 36,0’ E;

4.1.2. priekšostu;

4.1.3. Ventas upi no priekšostas līdz iedomātai līnijai, kas šķērso Ventas upi no Kustes grāvja labajā krastā un tālāk pa Ventas upes gultnes ass līniju dienvidu virzienā līdz zemesgabala Ventspilī, Pīlādžu ielā 9, ziemeļaustrumu robežpunktam Ventas upes kreisajā krastā;

4.2. sauszemes teritoriju abos Ventas upes krastos no brīvostas ieejas vārtiem līdz Kustes grāvim Ventas upes labajā krastā un zemesgabala Ventspilī, Pīlādžu ielā 9, ziemeļaustrumu robežpunktam Ventas upes kreisajā krastā.

5. Brīvostas teritoriju un piestātnes, kuras ir valsts, pašvaldības vai ostas pārvaldes īpašumā, pārvalda ostas pārvalde.

3. Kuģu izmēri

6. Maksimālās iegrimes brīvostā:

6.1. uz kuģu ceļiem (fārvateriem):

6.1.1. Ventspils–Rietumu kuģu ceļā no bojas A ("Alfa") līdz jūras vārtiem – 15,0 m;

6.1.2. Ventspils–Ziemeļu kuģu ceļā no bojas B ("Bravo") līdz kuģu ceļu (fārvateru) sadalīšanās vietai pie 3. un 4. bojas – 12,5 m;

6.2. priekšostā – 15,0 m;

6.3. Ventas upes kuģošanas kanālā no priekšostas apgriešanās baseina līdz iedomātai līnijai, kas savieno 12. un 13.B piestātni, – 14,2 m, no iedomātās līnijas, kas savieno 12. un 13.B piestātni, pāri Ventas tiltam līdz iedomātai līnijai, kas savieno 51. un 62. piestātni, – 7,4 m, un tālāk līdz apvedtiltam – 4,0 m.

7. Brīvostas akvatorijā ir divi kuģu apgriešanās baseini:

7.1. priekšostas apgriešanās baseins kuģiem, kas nav garāki par 275 m un kuru iegrime nepārsniedz 15,0 m;

7.2. Ventas upes apgriešanās baseins, kurš atrodas starp 5. un 16. piestātni, kuģiem, kas nav garāki par 240 m un kuru iegrime nepārsniedz 13,2 m.

8. Brīvostas kapteinis nosaka pieļaujamās kuģu iegrimes pie piestātnēm (1. pielikums).

9. Atbilstoši ūdens līmeņa svārstībām vai citu iemeslu dēļ brīvostas kapteinis var noteikt atšķirīgas šo noteikumu 6., 7., 8., 10. un 11. punktā minētās maksimālās iegrimes vai maksimālo kuģa garumu vai platumu.

10. Pie brīvostas piestātnēm var pietauvot šādu izmēru kuģus:

10.1. 1., 2. un 4. piestātnē – kuģa maksimālais garums (turpmāk – L) 230 m, kuģa maksimālais platums (turpmāk – B) 32,5 m;

10.2. 3., 4.A un 7.A piestātnē – L 240 m, B 32,5 m;

10.3. 5. piestātnē – L 170 m, B 26,0 m;

10.4. 8. un 9. piestātnē – L 200 m, B 32,5 m;

10.5. 10. piestātnē – L 230 m, B 32,5 m;

10.6. 11. piestātnē – L 205 m, B 32,5 m;

10.7. 12. piestātnē – L 240m, B 32,5m;

10.8. 13. piestātnē – L 70 m, B 20,0 m;

10.9. 14. piestātnē – L 150 m, B 20,0 m;

10.10. 15. un 16. piestātnē – L 240 m, B 32,5 m;

10.11. 16.A piestātnē – L 140 m, B 25,0 m;

10.12. 17. piestātnē – L 200 m, B 28,0 m;

10.13. 26. un 26.A piestātnē – L 125 m, B 20,0 m;

10.14. 26.B un 26.C piestātnē – L 225 m, B 32,5 m;

10.15. 27. piestātnē – L 80 m, B 15,0 m;

10.16. 28. piestātnē – L 275 m, B 50 m;

10.17. 30. un 31. piestātnē – L 228 m, B 33 m;

10.18. 32. un 33. piestātnē – L 275 m, B 50 m;

10.19. 34. piestātnē – L 165 m, B 26,0 m;

10.20. 35.A piestātnē – L 195 m, B 32,0 m;

10.21. 36. piestātnē – L 250 m, B 47,0 m;

10.22. 50. un 51. piestātnē – L 130 m, B 25,0 m;

10.23. 53. piestātnē – L 105m, B 18,0 m;

10.24. citām ostas pārvaldes valdījumā esošajām piestātnēm maksimālos kuģa izmērus nosaka ostas pārvalde;

10.25. citām privātīpašumā esošajām piestātnēm maksimālos kuģa izmērus nosaka piestātnes īpašnieks, ņemot vērā piestātņu tehniskajā dokumentācijā paredzētos kuģu izmērus.

11. Zem Ventas tilta vai caur paceltu Ventas tiltu, ja ūdens līmenis atbilst vidējam ilggadējam jūras līmenim, var iziet kuģis:

11.1. ja tilts ir aizvērts – zem tilta ailes, kuru norāda atļaujošie gaismas signāli un augstumu ierobežojošā zīme, kas nepārsniedz šādus parametrus: L 50,0 m, B 28,0 m, kuģa maksimālā iegrime (turpmāk – d) 3,0 m, kuģa augstums virs ūdens 6,5 m. Zem paceļamās daļas laiduma kuģošana aizliegta;

11.2. ja tilts ir pacelts – pa atvērto daļu kuģiem, kas nepārsniedz šādus parametrus: L 130,0 m, B 25,0 m, d 7,4 m, kuģa augstums virs ūdens nav ierobežots.

4. Kuģu satiksmes dienests un krasta radiolokācijas stacija

12. Kuģu satiksmi brīvostā regulē Kuģu satiksmes dienests, kas ir Brīvostas kapteiņa dienesta struktūrvienība. Jebkāda kuģu kustība brīvostas akvatorijā bez Kuģu satiksmes dienesta atļaujas ir aizliegta.

13. Kuģis līdz ieiešanai brīvostas akvatorijā nodibina ultraīsviļņu (turpmāk – UĪV) radiosakarus ar Kuģu satiksmes dienestu un pēc šo noteikumu 12. punktā minētās atļaujas saņemšanas izpilda Kuģu satiksmes dienesta norādījumus par turpmāko rīcību.

14. Kuģis atkārto visus Kuģu satiksmes dienesta dotos norādījumus. Ja kuģim tie nav pieņemami vai izpildāmi, tas paziņo par savām iespējām un saskaņo turpmāko rīcību. Ja 20 minūšu laikā kuģa kustība netiek uzsākta, atļauju pieprasa no jauna.

15. Kuģu satiksmes dienests un krasta radiolokācijas stacija strādā nepārtrauktā diennakts režīmā. Sakari tiek nodibināti pa UĪV radiosakaru 9. vai 16. kanālu. Izsaukuma signāls – "Ventspils kuģu satiksme". Pēc sakaru nodibināšanas Kuģu satiksmes dienests var noteikt citu kanālu, kuru turpmāk izmantos sakaru uzturēšanai.

16. Kuģu satiksmes dienests organizē kuģu satiksmi rindas kārtībā atbilstoši to pienākšanai ārējā reidā vai gatavībai iziet no brīvostas. Ārpus rindas kuģu satiksme brīvostā tiek organizēta šādā secībā:

16.1. ārkārtējos apstākļos nonākušie kuģi un kuģi, kuri dodas sniegt palīdzību;

16.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģi, kuri veic dienesta pienākumus;

16.3. pasažieru un kravas–pasažieru kuģi;

16.4. līnijkuģi;

16.5. tankkuģi ar kravu;

16.6. kuģi ar bīstamu kravu (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. klase pēc Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (turpmāk – IMDG kodekss)).

17. Kuģu satiksmes dienesta galvenie uzdevumi ir:

17.1. organizēt drošu kuģu satiksmi brīvostas akvatorijā;

17.2. reģistrēt kuģu satiksmei nepieciešamos datus, kontrolēt automātiskās identifikācijas sistēmas kuģu datu atbilstību;

17.3. nodrošināt kuģa kapteini un loci ar krasta radiolokācijas stacijas informāciju;

17.4. nodrošināt kuģus ar navigācijas un hidrometeoroloģiskajām ziņām;

17.5. norādīt kuģu enkurvietas atbilstoši noteiktajiem rajoniem;

17.6. piedalīties avārijas un glābšanas darbu koordinēšanā brīvostā;

17.7. dot atļauju zemūdens darbu uzsākšanai brīvostas akvatorijā vai rīkojumu par to pārtraukšanu;

17.8. koordinēt grunts padziļināšanas kuģu darbību un kuģu satiksmi šo darbu laikā.

18. Nolaist laivas no kuģiem, kuri stāv ārējā reidā vai pie piestātnēm brīvostā, drīkst tikai ar Kuģu satiksmes dienesta atļauju, izņemot gadījumus, kas saistīti ar cilvēku glābšanu. Pēc laivu izmantošanas tām jābūt paceltām uz kuģa.

19. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana neatkarīgi no laikapstākļiem ir obligāta:

19.1. ja kuģis ir garāks par 150 m;

19.2. ja kuģa iegrime ir lielāka par 11,5 m;

19.3. tankkuģim ar kravu.

20. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana ir obligāta kuģiem, kas ir garāki par 70 m, ja:

20.1. redzamība ir mazāka par divām jūras jūdzēm;

20.2. vēja ātrums ir lielāks par 8 m/s.

21. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa vadīšanu. Informācijai, kuru saņem kuģa kapteinis, ir ieteikuma raksturs.

22. Krasta radiolokācijas stacijas pakalpojuma sākuma un beigu momentus kuģim paziņo Kuģu satiksmes dienests. Krasta radiolokācijas stacija vienlaikus apkalpo tikai vienu kuģi, pārējiem kuģiem tajā laikā tiek sniegtas tikai konsultācijas. Vizuālā un audio informācija tiek saglabāta 48 stundas, bet, ja nepieciešams, neierobežotu laiku.

5. Loču pakalpojumi

23. Ienākot vai izejot no brīvostas, kā arī pārvietojoties no vienas piestātnes uz citu, loča pakalpojumi ir obligāti visiem kuģiem, kas garāki par 70 m, kā arī tankkuģiem un kuģiem, kuri izmanto velkoņus, neatkarīgi no to garuma. Šīs prasības neattiecas uz ostas palīgkuģiem.

24. Kuģis uzņem vai nodod loci pie A ("Alfa") vai B ("Bravo") bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie minētajām bojām nav iespējama, šī vieta, saskaņojot ar kuģa kapteini, var tikt mainīta.

25. Iespējamās atkāpes no prasībām par loču pakalpojumiem nosaka brīvostas kapteinis, kurš var ļaut kabotāžas kuģiem, regulārās satiksmes un līnijkuģiem ienākt vai iziet no brīvostas, kā arī pārvietoties brīvostas akvatorijā bez loča, ja šo kuģu kapteiņi pēc attiecīgās zināšanu pārbaudes saņēmuši brīvostas kapteiņa izsniegtu sertifikātu par atbrīvošanu no pienākumiem izmantot loča pakalpojumus, ievērojot normatīvos aktus par ločiem.

6. Velkoņu pakalpojumi

26. Kuģim ienākot brīvostā un izejot no tās vai pārtauvojoties, kuģa kapteinis nosaka un ar loci saskaņo nepieciešamo velkoņu skaitu, ņemot vērā kuģa manevrēšanas spējas, faktiskos laikapstākļus un pietauvošanas vai attauvošanas vietu, kā arī ievērojot labas jūras prakses principus.

27. Velkoņu personāls ir apmācīts rīkoties ārkārtas situācijās un ir spējīgs sniegt atbalstu ugunsdzēšanai uz kuģiem un piekrastes zonā.

28. Vismaz viens velkonis ir nepieciešams:

28.1. kuģiem ar bīstamu kravu un tankkuģiem, ja to garums ir lielāks par 70 m;

28.2. sauskravu kuģiem ar vienu sānskrūvi, ja to garums ir lielāks par 140 m;

28.3. sauskravu kuģiem ar divām sānskrūvēm (t. i., kuģa priekšā un aizmugurē), ja to garums ir lielāks par 160 m;

28.4. kuģiem, ejot cauri paceltam Ventas tiltam, ja tie nav aprīkoti ar sānskrūvi.

29. Vismaz divi velkoņi ir nepieciešami:

29.1. tankkuģiem un sauskravu kuģiem, ja tie ir aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 185 m, bet nepārsniedz 200 m;

29.2. tankkuģiem un sauskravu kuģiem, ja tie nav aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 140 m, bet nepārsniedz 185 m;

29.3. kuģiem, kuru garums ir lielāks par 185 m, ja tie gatavojas atstāt ostu.

30. Vismaz trīs velkoņi ir nepieciešami kuģiem, kuru garums ir lielāks par 200 m.

31. Velkoņu pakalpojumus var neizmantot:

31.1. Kravas–pasažieru un pasažieru kuģi, ja tie aprīkoti ar vismaz divām sānskrūvēm;

31.2. ostas palīgkuģi.

32. Maksa par velkoņu pakalpojumiem nav atkarīga no to skaita, izņemot gadījumu, kad tiek piemērota stundu likme par katru izmantoto velkoni.

33. Brīvostas akvatorijā neatkarīgi no vilkšanas veida katrs velkonis var vilkt (stumt) tikai vienu kuģi.

34. Lai velkonis kopā ar velkamo objektu, izņemot velkoņus ar liellaivām, varētu iziet no brīvostas, Brīvostas kapteiņa dienestā jāiesniedz:

34.1. pārgājiena maršruta apraksts un shēma;

34.2. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) vai tās pilnvarotas kuģu klasifikācijas sabiedrības vienreizēja atļauja pārgājienam.

7. Kuģu noenkurošana

35. Brīvostas akvatorijā un tās tuvumā ir paredzētas šādas enkurvietas (2. pielikums):

35.1. V1 ("Viktors 1"), kas paredzēta tankkuģiem ar gāzes un ķīmiskajām kravām un kuģiem, kuri atrodas karantīnā, un ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

35.1.1. 57°29,74’N 021°28,48’E;

35.1.2. 57°31,52’N 021°30,28’E;

35.1.3. 57°30,79’N 021°31,60’E;

35.1.4. 57°29,11’N 021°29,78’E;

35.2. V2 ("Viktors 2"), kas paredzēta jebkuram kuģim ar Kuģu satiksmes dienesta atļauju un ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

35.2.1. 57°30,19’N 021°20,90’E;

35.2.2. 57°31,51’N 021°22,42’E;

35.2.3. 57°31,21’N 021°23,32’E;

35.2.4. 57°29,58’N 021°22,67’E;

35.3. V3 ("Viktors 3"), kas paredzēta naftas un naftas produktu tankkuģiem un sauskravu kuģiem ar bīstamām kravām (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. klase pēc IMDG kodeksa) un ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

35.3.1. 57°26,99’N 021°28,58’E;

35.3.2. 57°28,07’N 021°27,03’E;

35.3.3. 57°29,39’N 021°28,70’E;

35.3.4. 57°27,89’N 021°30,68’E;

35.4. V4 ("Viktors 4"), kas paredzēta sauskravas kuģiem, kuru iegrime mazāka par 5 m, un ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

35.4.1. 57°26,29’N 021°31,00’E;

35.4.2. 57°27,82’N 021°31,00’E;

35.4.3. 57°27,82’N 021°33,58’E;

35.4.4. 57°26,29’N 021°33,58’E;

35.5. V5 ("Viktors 5"), kas paredzēta sauskravas kuģiem, kuru iegrime lielāka par 5 m, bet mazāka par 10 m, un ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

35.5.1. 57°26,05’N 021°26,98’E;

35.5.2. 57°26,64’N 021°24,73’E;

35.5.3. 57°27,97’N 021°26,28’E;

35.5.4. 57°26,18’N 021°28,71’E.

36. Pēc noenkurošanās kapteinis paziņo Kuģu satiksmes dienestam enkurvietas koordinātas vai peilējumu un distanci no kuģa uz Ziemeļu mola bāku.

37. Uz kuģu ceļiem (fārvateriem), priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā noenkuroties ir aizliegts.

38. Tumšajā diennakts laikā noenkurota kuģa klājam jābūt labi apgaismotam.

8. Kuģu satiksme

39. Uz kuģu ceļiem (fārvateriem), priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā kuģiem, kas ir garāki par 70 m, aizliegta vienlaicīga kustība pretējos virzienos.

40. Priekšostā esošiem kuģiem, kas nav garāki par 235 m, kā arī kuģiem, kuru kustība tiek plānota upes kanāla piestātnēs ar garumu līdz 185 m, ienākšana ostā vai iziešana no tās atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/s vai redzamība nav mazāka par divām jūras jūdzēm.

41. Upes kanālā esošiem kuģiem, kas ir garāki par 185 m, kā arī priekšostā esošiem kuģiem, kas ir garāki par 235 m, ienākšana ostā vai iziešana no tās atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/s vai redzamība nav mazāka par 2 jūras jūdzēm. Brīvostas kapteinis vai viņa pilnvarotā persona, vienojoties ar kuģa kapteini, var atļaut šo kuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/s. Tumšajā diennakts laikā šo kuģu ienākšanu vai iziešanu locis saskaņo ar kuģa kapteini.

42. Kuģu satiksme brīvostas akvatorijā tiek pārtraukta, ja redzamība ir mazāka par 0,5 jūras jūdzēm vai vēja ātrums pārsniedz 14 m/s. Ar brīvostas kapteiņa atļauju atsevišķos gadījumos kuģu satiksmi var atļaut, ja vēja ātrums lielāks par 14 m/s.

43. Pasažieru kuģu un kravas–pasažieru kuģu ienākšanu vai iziešanu, ja vēja ātrums pārsniedz 14 m/s, savstarpēji saskaņo kuģa un brīvostas kapteiņi.

44. Kuģim, arī velkamam, esot gaitā priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā, jābūt gatavam izmest enkurus.

45. Buru kuģiem un jahtām ienākšana brīvostā vai iziešana no tās un pārvietošanās Ventas upes kuģošanas kanālā ir atļauta tikai ar dzinēju. Kuģiem ar zemūdens spārniem kustība brīvostas akvatorijā atļauta tikai ūdens izspaida stāvoklī. Bez ostas pārvaldes atļaujas jahtām, sporta un atpūtas kuģiem ir atļauts tauvoties tikai Jaunajā zvejas ostā.

46. Visi kuģi, kuru garums ir līdz 70 m un iegrime mazāka par 4 m, izņemot tankkuģus ar gāzes un ķīmiskajām kravām, ienākot brīvostā vai izejot no tās, ievēro, ka:

46.1. jādod ceļš kuģim, kurš iet pa kuģu ceļu (fārvateru);

46.2. ieiešanu brīvostā vai iziešanu no tās Kuģu satiksmes dienests var atļaut caur ziemeļu un dienvidu sektoriem, neizmantojot kuģu ceļus (fārvaterus):

46.2.1. ziemeļu sektors robežojas ar krasta līniju un līnijām, kuras savieno punktus:

46.2.1.1. 57° 24,8’ N 021° 31,2’ E;

46.2.1.2. 57° 29,2’ N 021° 34,1’ E;

46.2.2. dienvidu sektors robežojas ar krasta līniju un līnijām, kuras savieno punktus:

46.2.2.1. 57° 24,7’ N 021° 31,1’ E;

46.2.2.2. 57° 25,8’ N 021° 23,4’ E.

47. Kuģim, izejot no brīvostas vai ienākot tajā, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3° un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka par kuģa noturības informācijā noteikto.

9. Tauvošanās operācijas

48. Bez piestātnes īpašnieka vai operatora atļaujas pietauvoties brīvostas piestātnē ir aizliegts. Kuģim pietauvojoties, uz piestātnes jābūt operatora pārstāvim, kurš atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu. Pietauvošanas tauvu skaitu un izvietojumu nosaka kuģa kapteinis, informējot par to loci. Kuģis ar kravnesību (dedveitu), lielāku par 5000 tonnām, nedrīkst izlikt uz vienu poleri vairāk par divām pietauvošanas tauvām.

49. Pirms saskares ar piestātni kuģim jāatrodas tai paralēli.

50. Kuģu pietauvošanas vai attauvošanas laikā celtņu un dzelzceļa sastāvu kustība un jebkādi darbi piestātnē ir aizliegti. Kuģa tauvošanas zonā nepiederošām personām atrasties uz piestātnes aizliegts.

51. Blakus piestātnēs aizliegtas vienlaicīgas pietauvošanas–attauvošanas operācijas.

52. Kuģa pārtauvošana no piestātnes uz citu piestātni vai tā iziešana ārējā reidā pieļaujama tikai tad, ja uz kuģa ir kapteinis vai vecākais stūrmanis. Avārijas situācijās šīs prasības var neievērot. Šajā punktā noteiktā prasība nav attiecināma uz ostas palīgkuģiem.