Noteikumi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 648Rīgā 2020. gada 27. oktobrī (prot. Nr. 65 1. §)

Izdoti saskaņā ar likuma"Par sabiedrisko pakalpojumuregulatoriem" 7. panta 4.2 daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;

1.2. pretendentu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību;

1.3. pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas (turpmāk – komisija) izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2. Valsts kanceleja informē likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 7. panta 4.1 daļā minētos komisijas locekļus par komisijas izveidi un termiņu, kādā deleģējami pārstāvji darbam komisijā.

3. Valsts kanceleja izsludina atklātu konkursu uz regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatu (turpmāk – konkurss) un nosaka šo noteikumu 20. punktā minēto dokumentu iesniegšanai 20 kalendāra dienas ilgu termiņu. Ja nepieciešams, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par 10 kalendāra dienām. Par termiņa pagarināšanu lemj Valsts kancelejas direktors, konsultējoties ar komisijas locekļiem.

4. Konkurss notiek trijās kārtās.

5. Valsts kanceleja nodrošina neatkarīgu personāla atlases ekspertu atbalstu regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasē.

6. Komisijas darba vajadzībām saņemtajai un komisijas radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

II. Komisijas darbība un lēmumu pieņemšana

7. Valsts kancelejas direktors pēc konkursa izsludināšanas sasauc rīcības plānošanas sēdi. Rīcības plānošanas sēdē:

7.1. vienojas par komisijas darba grafiku;

7.2. izlemj citus ar komisijas darba organizāciju saistītus jautājumus.

8. Komisija lēmumus pieņem komisijas sēdēs. Komisijas sēdes vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sēdes var notikt klātienē, neklātienē (izmantojot videokonferences ierīces) vai elektroniski.

9. Komisijas sēdes ir slēgtas.

10. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta Valsts kancelejas direktors.

11. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Par tehnisko līdzekļu izmantošanu izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

12. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj protokolā.

13. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz trīs komisijas locekļi ar balsstiesībām, ieskaitot Valsts kancelejas direktoru.

14. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts kancelejas direktora balss.

15. Katrs komisijas loceklis apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta pretendenta atlasē, kā arī apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kura komisijas loceklim un pilnvarotajam pārstāvim ir kļuvusi zināma konkursa norises laikā.

16. Ja ir iespējams interešu konflikts, komisijas loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā par attiecīgo jautājumu.

17. Valsts kanceleja uz komisijas sēdēm var pieaicināt pārstāvjus no pašvaldību, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un patērētāju intereses pārstāvošām biedrībām. Biedrību pārstāvjiem komisijas sēdēs ir padomdevēja tiesības.

III. Prasības pretendentiem un konkursa izsludināšana

18. Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 37. pantu pretendenti atbilst šādām prasībām:

18.1. augstākā izglītība (vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināms grāds);

18.2. ne mazāk kā piecu gadu administratīvā darba pieredze organizācijas vadībā vai pieredze darbā vadošā amatā kādā no regulējamām nozarēm;

18.3. ne mazāk kā piecu gadu pieredze organizācijas vadībā vai citā vadošā amatā ar vismaz 10 padotajiem darbiniekiem, kas gūta pēdējo 10 gadu laikā, ja pretendents piesakās uz padomes priekšsēdētāja amatu;

18.4. zināšanas un izpratne par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem;

18.5. zināšanas par normatīvajiem aktiem regulējamo nozaru jomā;

18.6. latviešu valodas zināšanas C1 līmenī un vismaz divu svešvalodu zināšanas (no kurām viena ir angļu valoda B2 līmenī) atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei (pieejamas tīmekļvietnē valoda.lv);

18.7. nevainojama reputācija;

18.8. zināšanas un izpratne par finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem.

19. Valsts kanceleja nodrošina konkursa sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē (www.cvvp.nva.gov.lv), Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) un sociālajos tīklos.

20. Lai pieteiktos konkursā, pretendents iesniedz Valsts kancelejā šādus dokumentus:

20.1. pieteikuma vēstuli dalībai konkursā, norādot motivāciju ieņemt vakanto amatu un savu redzējumu konceptuāla izklāsta veidā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību valstī un regulatora darbības prioritātēm (līdz divām lapām A4 formātā);

20.2. pretendenta dzīves gaitas aprakstu (turpmāk – CV), kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību atlases konkursa sludinājumā minētajām prasībām;

20.3. valodu prasmju pašnovērtējumu (ietverams CV atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei);

20.4. apliecinājumu, ka uz pretendentu nav attiecināmi likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 38. pantā noteiktie ierobežojumi (ietver pieteikuma vēstulē).

21. Lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.

IV. Konkursa norise

22. Komisija konkursa pirmajā kārtā novērtē pretendentu atbilstību šo noteikumu 18. punktā minētajām amata prasībām. Pretendentus, kuri neatbilst amata prasībām, noraida. Pretendentu zināšanas un izpratne par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem, zināšanas par normatīvajiem aktiem regulējamo nozaru jomā, zināšanas un izpratne par finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem tiek vērtētas konkursa otrajā kārtā.

23. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem neatbilst regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē pirmās kārtas pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.

24. Konkursa otrā kārta ir klātienes intervija un pretendentu redzējuma prezentācija par iestādes prioritātēm. Lai padziļināti novērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto pretendentu atbilstību amata prasībām, komisija:

24.1. intervē pretendentu, noskaidrojot tā motivāciju ieņemt vakanto amatu;

24.2. uzdod jautājumus, lai novērtētu pretendenta kompetenci, pieredzi un izpratni par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas, finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem;

24.3. uzklausa pretendenta redzējumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību valstī un regulatora darbības prioritātēm;

24.4. novērtē pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes;

24.5. novērtē pretendenta svešvalodu zināšanas un aicina pretendentu demonstrēt svešvalodu zināšanas, vismaz uz vienu no jautājumiem atbildot svešvalodā.

25. Pretendenta izpratni par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas, finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā (1. pielikums)

26. Pretendenta redzējumu par iestādes prioritātēm katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (2. pielikums).

27. Pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (3. pielikums).

28. Valsts kanceleja apkopo komisijas locekļu vērtējumus un aprēķina katra pretendenta kopējo vērtējumu katrā kritērijā. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā. Iegūto rezultātu noapaļo, aiz komata norādot vērtību līdz skaitļa simtdaļām (piemēram, pieci, komats, divdesmit pieci).

29. Ja visos otrās kārtas kritērijos komisijas sniegtais pretendenta kopējais novērtējums ir vismaz trīs punkti, pretendentu var aicināt uz trešo kārtu – kompetenču novērtēšanu. Pamatotu lēmumu par to, kuri pretendenti aicināmi uz kompetenču interviju, pieņem komisijas locekļi. Pretendentus, kuri neatbilst amata prasībām, noraida.

30. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem neatbilst regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē visus atlases otrajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.

31. Par pretendentiem, kuri tiek virzīti uz trešo kārtu, Valsts kancelejas direktors pieprasa Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par viņu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu:

31.1. priekšsēdētāja amata pretendents – pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

31.2. padomes locekļa amata pretendents – otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

32. Atlases trešajā kārtā divi Valsts kancelejas piesaistīti neatkarīgi personāla atlases eksperti, piedaloties Valsts kancelejas pārstāvim, vērtē pretendenta vadības kompetences, izmantojot vismaz divas novērtēšanas metodes, tajā skaitā interviju. Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Kompetences tiek vērtētas atbilstoši kompetenču aprakstiem (4. pielikums).

33. Abi personāla atlases eksperti rakstiski sagatavo kopīgu katra pretendenta vadības kompetenču novērtējumu.

34. Vērtē šādas pretendenta vadības kompetences:

34.1. stratēģiskais redzējums (kritiskā kompetence);

34.2. lēmumu pieņemšana (kritiskā kompetence);

34.3. rezultātu sasniegšana;

34.4. vērtību apzināšanās;

34.5. pārmaiņu vadīšana;

34.6. darbs komandā.

35. Visiem pretendentiem vērtē vienas un tās pašas kompetences, izmantojot vienādas kompetenču novērtēšanas metodes, izņemot pārmaiņu vadīšanas kompetenci, kas tiek vērtēta tikai regulatora priekšsēdētāja amata pretendentam, un darbu komandā, kas tiek vērtēta tikai regulatora padomes locekļa amata pretendentam.

36. Pretendenta vadības kompetenču novērtējumu komisija var atzīt par neatbilstošu, ja kāda no vadības kritiskajām kompetencēm ir novērtēta ar "labi" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido".

37. Komisija, pieņemot lēmumu par atbilstošāko pretendentu, pamatojas uz kompetenču novērtēšanas rezultātiem un interviju.

38. Pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu iecelšanai amatā Valsts kancelejai ir tiesības apkopot pretendenta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.

V. Lēmuma pieņemšana un pretendenta virzīšana apstiprināšanai

39. Apstiprināšanai Saeimā komisija iesaka Ministru kabinetam virzīt to pretendentu, kurš ieguvis visaugstāko komisijas novērtējumu.

40. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem nav atbilstošs regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē visus trešajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu uz atlikušajām vakancēm. Papildu konkursa izsludināšanai un norisei piemērojama tā pati kārtība, kāda šajos noteikumos noteikta konkursam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 27. oktobranoteikumiem Nr. 648

Pretendenta profesionālo zināšanu novērtēšanas kritēriji

Nr. p. k.	Skaidrojums	Vērtējums (punkti)
1.	Pretendentam ir izcila izpratne un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem	5
2.	Pretendentam ir pietiekama izpratne un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem	3
3.	Pretendentam ir daļēja izpratne un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem	1
4.	Pretendentam nav nepieciešamās izpratnes un zināšanu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem	0
Nr. p. k.	Skaidrojums	Vērtējums (punkti)
---	---	---
1.	Pretendentam ir izcila izpratne un zināšanas par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem	5
2.	Pretendentam ir pietiekama izpratne un zināšanas par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem	3
3.	Pretendentam ir daļēja izpratne un zināšanas par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem	1
4.	Pretendentam nav nepieciešamās izpratnes un zināšanu par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem	0
Nr. p. k.	Skaidrojums	Vērtējums (punkti)
---	---	---
1.	Pretendentam ir izcila izpratne un zināšanas par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem	5
2.	Pretendentam ir pietiekama izpratne un zināšanas par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem	3
3.	Pretendentam ir daļēja izpratne un zināšanas par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem	1
4.	Pretendentam nav nepieciešamās izpratnes un zināšanu par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem	0

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

2. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 27. oktobranoteikumiem Nr. 648

Vērtēšanas kritēriji pretendenta redzējumam par regulatora prioritātēm

Nr. p. k.	Skaidrojums	Vērtējums (punkti)
1.	Definē iestādes vīziju un stratēģiju plašāku valsts attīstības mērķu kontekstā. Identificē jaunus attīstības stratēģiskos virzienus iestādes stratēģijā un pārveido tos iestādes nākotnes darbības prioritātēs. Veido iestādes attīstības vīziju un nosaka prioritātes, kas ir reāli sasniedzamas un vēlamas	5
2.	Definē problēmas, saskata iespējas un izvēlas risinājumus atbilstoši iestādes vīzijai un stratēģijai. Identificē šķēršļus un iestādes iespējas, kā arī atbilstoši pielāgo piedāvātos rīcības virzienus	4
3.	Pielāgo darba mērķus esošajiem jomas attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Novērtē atšķirību starp esošo stāvokli un vēlamo attīstības stratēģisko virzienu nākotnē, taču nepiedāvā rīcības plānu, kā šo atšķirību mazināt. Vispārīgi definē iestādes stiprās un vājās puses un iesaistīto pušu ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā	3
4.	Ir vispārīgas zināšanas par iestādes darbības jomu un attīstības tendencēm. Pārsvarā identificē iespējamos attīstības stratēģiskos virzienus nākotnē atbilstoši esošajai stratēģijai	2
5.	Neorientējas iestādes darbības jomā un attīstības tendencēs	1

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

3. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 27. oktobranoteikumiem Nr. 648

Rīcības rādītāji komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmju novērtēšanai

Nr. p. k.	Skaidrojums	Vērtējums (punkti)
1.	Publiski uzstājoties, spēj skaidri, saprotami un viegli uztveramā veidā izklāstīt informāciju. Spēj sniegt pārliecinošas atbildes uz komisijas jautājumiem. Mērķtiecīga komunikācija, plānojot prezentācijas saturu, laiku un citus aspektus	5
2.	Spēj saprotami un skaidri izklāstīt informāciju, taktiski izskaidrot sarežģītus vai nepopulārus lēmumus. Spēj sniegt argumentētas atbildes uz komisijas jautājumiem	4
3.	Spēj publiski uzstāties un saprotami izklāstīt prezentējamās tēmas būtību. Bez pamudinājuma argumentē savu viedokli. Uzklausa citus, nepārtraucot runātāju	3
4.	Publiski uzstājas ar grūtībām, atbildes uz komisijas jautājumiem sniedz nepārliecinoši vai nesniedz vispār	2
5.	Nespēj publiski definēt iestādes vai nozares stratēģiskos mērķus un raksturot tās attīstības vīziju. Bez pamudinājuma neargumentē savu viedokli. Komunicējot ar komisiju, neapvalda negatīvas emocijas. Pārtrauc runātāju vai runā vienlaikus ar to	1

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

4. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 27. oktobranoteikumiem Nr. 648

Regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata kompetences