Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 62Rīgā 2021. gada 28. janvārī (prot. Nr. 10 17. §)

Izdoti saskaņā ar likuma"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"13. panta otro daļu, 14. panta otro daļuun 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" (turpmāk – ainavu apvidus) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. ainavu apvidus apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. ainavu apvidū esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.4. ainavu apvidū ietilpstošo dabas liegumu "Korneti–Peļļi", "Dēliņkalns", "Avotu mežs", aizsargājamās alejas "Ziemeru ozolu aleja", kā arī ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Grūbes dolomīta atsegums" aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Ainavu apvidū, tai skaitā ainavu apvidū ietilpstošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Ainavu apvidus izveidots, lai saglabātu Ziemeļvidzemes kultūrainavu un dabas vērtības, aizsargātu Latvijas īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un veicinātu to dabisku attīstību, sabalansējot ar sabiedrības interesēm, atpūtas iespējām un tūrisma infrastruktūru.

4. Ainavu apvidū ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

4.1. regulējamā režīma zona;

4.2. dabas lieguma zona;

4.3. dabas parka zona;

4.4. ainavu aizsardzības zona;

4.5. neitrālā zona.

5. Ainavu apvidus platība ir 20846 hektāri. Ainavu apvidus funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

6. Ainavu apvidus robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par ainavu apvidū esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

8. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem ainavu apvidus teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz ainavu apvidu, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

9. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

10. Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu blīvi apdzīvotu teritoriju funkcionēšanu un attīstību, kā arī nodrošinātu autoceļu uzturēšanu. Visā ainavu apvidus teritorijā valsts autoceļi tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā ainavu apvidus teritorijā

11. Šajos noteikumos minētos ierobežojumus nepiemēro, ja tas ir nepieciešams ugunsdzēsības pasākumu veikšanai.

12. Ainavu apvidus teritorijā aizliegts:

12.1. ierīkot atkritumu poligonus;

12.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

12.3. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

12.4. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

12.5. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, ierobežojumu joslās un izsmidzināšana no gaisa;

12.6. kurināt ugunskurus ārpus īpašnieka vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

12.7. pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), kā arī pa aizsalušām dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm, izņemot pārvietošanos:

12.7.1. pa ainavu apvidus teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem;

12.7.2. šo teritoriju apsaimniekošanas, uzraudzības, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;

12.8. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumus, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

12.9. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

12.10. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju, izņemot valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

12.11. bojāt un iznīcināt (tai skaitā uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) platības, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrētas kā īpaši aizsargājami zālāji un purvu biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;

12.12. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot ainavu apvidus apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas paredzēti ainavu apvidus un tajā esošo publiskās infrastruktūras objektu apskatei un izmantošanai;

12.13. rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, velosipēdiem ārpus valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, izņemot velosacensības ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un pārvietošanos pa velomaršrutu "Tour de LatEst";

12.14. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas un ūdenstilpju šķērsošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai;

12.15. pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar kuģošanas līdzekļiem un citiem peldošiem līdzekļiem, kuri darbojas ar iekšdedzes dzinēju, tai skaitā ūdens motocikliem, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un pilnvaroto personu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbu veikšanai un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;

12.16. iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi, kā arī savvaļas ogu iegūšanā izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

12.17. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);

12.18. cirst dobumainus kokus un kokus ar lielām putnu ligzdām (diametrs pārsniedz 50 centimetru);

12.19. stādīt vai ieaudzēt mežu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kuru auglība ir lielāka par 20 ballēm, kā arī lauksaimniecības zemēs, kuras ainavu apvidū noteiktas kā neitrālā zona.

13. Ainavu apvidus teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

13.1. veikt inženierbūvju, tai skaitā ceļu, atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts ceļu trases platums un novietojums;

13.2. veikt ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumus;

13.3. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk nekā 60 personas, izņemot publiskus pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

13.4. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

13.5. veikt ceļu pārbūvi, izņemot ceļu bojājumu gadījumus, kuri radušies izskalojumu rezultātā, atbilstoši apstiprinātam būvprojektam vai būvinženiera atzinumam, kas paredz:

13.5.1. jaunu grāvju rakšanu;

13.5.2. atsevišķu īpaši bīstamu ceļu posmu iztaisnošanu;

13.5.3. upju un ūdensteču atsevišķu posmu iztaisnošanu līdz 10 metriem uz katru pusi no ceļa un koku ciršanu šajos posmos;

13.6. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu.

14. Ainavu apvidus teritorijā meža zemēs aizliegts:

14.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

14.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

14.1.2. meža ugunsdrošības pasākumus;

14.1.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

14.1.4. bīstamo koku ciršanu, atstājot tos mežaudzē, ja mirušās koksnes apjoms mežaudzē ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru;

14.1.5. kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;

14.2. veikt koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs un koku ciršanu ārpus meža laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu. Aizliegums neattiecas uz koku (tai skaitā augļu koku) ciršanu pagalmos un dārzos un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

14.3. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē, izņemot egļu tīraudžu dabiskošanu un sugu sastāva dažādošanu, kā arī mežaudzē, kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.

15. 50 metru joslā ap ezeriem Kornetu–Peļļu subglaciālajā iegultnē (Peļļu ezers, Smilšājs, Sūneklis, Ilgājs, Pilskalna ezers, Dzērves ezers, Ievas ezers, Raipala ezers, Lielais Baltiņš, Mazais Baltiņš, Mellītis, Trumulītis) aizliegts:

15.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainītas esošās reljefa formas;

15.2. būvēt ēkas un būves, kā arī ierīkot mākslīgas ūdenstilpes, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

15.2.1. īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību;

15.2.2. esošo būvju pārbūvi;

15.2.3. kultūras pieminekļu restaurāciju;

15.2.4. transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību;

15.2.5. peldvietu, eliņu, ūdenstransporta līdzekļu piestātņu būvniecību;

15.2.6. valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību;

15.2.7. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo īslaicīgas lietošanas būvju būvniecību;

15.2.8. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

15.3. būvēt un izvietot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar filtrāciju gruntī, kā arī novadīt vidē neattīrītus ražošanas un sadzīves notekūdeņus un notekūdeņu dūņas;

15.4. veidot ezeros mākslīgas salas, kā arī būvēt un izvietot peldošas konstrukcijas, izņemot šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētos gadījumus.

16. Šajos noteikumos minētie mežsaimnieciskās darbības aizliegumi visās ainavu apvidus funkcionālajās zonās neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

17. Ainavu apvidus teritorijā gar ainaviskiem ceļiem, ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kailcirtei piegulošo mežaudzi nocērt ne agrāk kā 10 gadus pēc kailcirtes skuju koku audzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku audzēs, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.

18. Ainavu apvidus teritorijā elektrotīklu jaunbūvi un pārbūvi veic, izvēloties kabeļu metodi, kas ir ainaviski pievilcīgāka metode, nekā veidojot virszemes trases.

III. Regulējamā režīma zona

19. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu pret traucējumiem jutīgo īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo meža biotopu aizsardzību.

20. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot:

20.1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontroli;

20.2. pārvietošanos pa ceļiem un pa šo noteikumu 13.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā ainavu apvidus teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem;

20.3. ceļu ikdienas un periodisku uzturēšanu no 1. augusta līdz 31. martam;

20.4. meža inventarizāciju;

20.5. medības saskaņā ar medības regulējošiem normatīvajiem aktiem;

20.6. savvaļas sēņu, augu, to produktu ievākšanu un iegūšanu personiskām vajadzībām, neizmantojot speciālas vākšanas palīgierīces un nebojājot zemsedzi;

20.7. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

20.7.1. zinātnisko izpēti un monitoringu;

20.7.2. ugunsdrošības pasākumus;

20.7.3. nepieciešamos pasākumus ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai, ja saņemts pozitīvs rakstisks sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde;

20.7.4. būvju un infrastruktūras objektu uzturēšanu, kā arī renovāciju būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV. Dabas lieguma zona

21. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo meža biotopu un īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzību.

22. Dabas lieguma zonā aizliegts:

22.1. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

22.2. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

22.3. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot mineralizēto joslu ierīkošanu un augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām un mežsaimnieciskajai darbībai;

22.4. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumā, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

22.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes un pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

22.5.1. dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

22.5.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

22.5.2.1. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

22.5.2.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanu;

22.5.2.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

22.5.2.4. inženierbūvju, tai skaitā ceļu, atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

22.5.2.5. zivju migrācijas ceļu atjaunošanu;

22.5.2.6. ceļu ikdienas un periodisku uzturēšanu;

22.5.2.7. ugunsdrošības pasākumu īstenošanu;

22.6. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to atjaunošanu un pārbūvi, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

22.6.1. lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu;

22.6.2. upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

22.6.3. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai;

22.6.4. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;

22.6.5. ugunsdrošības pasākumu īstenošanai.

23. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

23.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

23.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;

23.3. gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.

24. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:

24.1. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

24.2. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot bīstamos kokus), ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

24.2.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

24.2.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

24.2.3. apšu audzēm – 30 gadu;

24.3. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

24.4. atjaunot mežu stādot vai sējot;

24.5. ierīkot jaunus komersantu (mežsaimniecības) ceļus;

24.6. ierīkot un uzturēt sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);