Zaudējis spēku - Normatīvie noteikumi par ārpakalpojumu izmantošanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 84Rīgā 2021. gada 6. jūlijā(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 29 4. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma10.1 panta divdesmito daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par ārpakalpojumu izmantošanu" (turpmāk – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm (turpmāk – iestāde), kuras izmanto ārpakalpojumus savu funkciju veikšanai.

2. Noteikumi nosaka:

2.1. prasības ārpakalpojumu izmantošanai;

2.2. kārtību, kādā iestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus un ziņo par to grozījumiem, kā arī darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem;

2.3. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (turpmāk – Komisija) iesniedzamos dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai;

2.4. ārpakalpojumu politikā un procedūrās iekļaujamās prasības;

2.5. nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības;

2.6. kārtību, kādā iestāde ziņo Komisijai par nozīmīgu ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu.

3. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti.

4. Iestādēm, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, šie noteikumi piemērojami, ciktāl tie nav pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas noteiktajām prasībām ārpakalpojumu izmantošanai.

5. Noteikumus ieteicams piemērot Latvijas Republikā licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, ja tās izmanto ārpakalpojumus savu funkciju veikšanai.

6. Piemērojot noteikumos ietvertās prasības, iestāde ņem vērā tās lielumu, darbības veidu, sarežģītību, ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto funkciju apjomu, riskus, kas saistīti ar ārpakalpojumu līgumu izpildi, un ārpakalpojumu iespējamo ietekmi uz iestādes darbības nepārtrauktību, kā arī nodrošina nepieciešamos resursus, tostarp speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi.

7. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

7.1. ārpakalpojumu līgums – rakstveida vienošanās starp iestādi un pakalpojumu sniedzēju par iestādes funkciju deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam;

7.2. funkcija – jebkurš process, pakalpojums vai citas darbības;

7.3. kritiski svarīga vai nozīmīga funkcija – funkcija, kuru iestāde atbilstoši šo noteikumu V nodaļā noteiktajam novērtējumam ir identificējusi kā kritiski svarīgu vai nozīmīgu;

7.4. nozīmīgs ārpakalpojums – ārpakalpojums, kurā ārpakalpojumu sniedzējam deleģēta kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju izpilde;

7.5. vadības struktūra – iestādes padome un valde;

7.6. mākoņpakalpojumi – pakalpojumi, kas tiek sniegti, izmantojot mākoņdatošanu, tas ir, modelis, kas nodrošina visur esošu, ērtu un pēc pieprasījuma pieejamu tīkla piekļuvi koplietojamam un konfigurējamam skaitļošanas resursu kopumam, tai skaitā tīkliem, serveriem, datu glabātuvēm, lietojumprogrammām un pakalpojumiem, kurus var ātri nodrošināt un pārvaldīt ar minimālu pakalpojumu sniedzēja iesaisti;

7.7. ārpakalpojuma sniegšanas tālāka deleģēšana – situācija, kad ārpakalpojumu sniedzējs tam deleģēto iestādes funkciju deleģē tālāk citam pakalpojumu sniedzējam (apakšuzņēmējam);

7.8. pārējo terminu lietojums atbilst Kredītiestāžu likuma terminu lietojumam.

II. Ārpakalpojumi, ko izmanto grupas ietvaros

8. Iestāde, kas ir mātes sabiedrība, nodrošina grupas līmeņa politikas un procedūru ieviešanu ārpakalpojumu izmantošanas jomā attiecībā uz visām meitas sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai subkonsolidācijas grupā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, ņemot vērā attiecīgās valsts, kurā atrodas meitas sabiedrība, normatīvo aktu prasības, kā arī uzrauga to īstenošanu.

9. Iestāde atbilstoši konsolidācijas grupā vai subkonsolidācijas grupā ieviestiem centralizēti nodrošinātiem iekšējās pārvaldības pasākumiem ievēro šādas prasības:

9.1. gadījumos, kad iestāde deleģē savas funkcijas ārpakalpojumu sniedzējam grupas ietvaros, tās vadības struktūra saglabā pilnu atbildību par normatīvo aktu prasību ievērošanu un nodrošina atbilstību šo noteikumu prasībām;

9.2. ja grupas ietvaros ārpakalpojumu sniedzējam tiek deleģētas iekšējās kontroles funkcijas, iestāde nodrošina šo funkciju efektīvu izpildi un saņem visu uzraudzībai un revīzijai nepieciešamo informāciju, tostarp ziņojumus.

10. Papildus šo noteikumu 9. punktā minētajam iestāde ņem vērā šādus nosacījumus:

10.1. iestāde nodrošina, ka ir iespējama ārpakalpojumu sniedzēju, kuriem deleģētas kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas, neatkarīga uzraudzība un kontrole (ziņojumu saņemšana, informācija par riska novērtēšanas un darbības uzraudzības rezultātiem);

10.2. iestādes vadības struktūra saņem informāciju par plānotajām izmaiņām attiecībā uz centralizēti uzraudzītiem ārpakalpojumu sniedzējiem un plānoto izmaiņu iespējamo ietekmi uz kritiski svarīgām vai nozīmīgām funkcijām, tostarp veiktā riska novērtējuma kopsavilkumu;

10.3. ja pirms ārpakalpojumu saņemšanas iestādes funkciju un pakalpojumu sniedzēja riska novērtējums tiek veikts centralizēti, iestāde konsolidācijas grupas vai subkonsolidācijas grupas ietvaros saņem veiktā novērtējuma kopsavilkumu un lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemta vērā katras iestādes struktūra un riski;

10.4. ja ir izveidots un tiek uzturēts centralizēts visu ārpakalpojumu reģistrs, Komisijai un katrai grupas iestādei ir tiesības un iespēja bez liekas kavēšanās iegūt informāciju par visu reģistru vai to reģistra daļu, kas attiecas tikai uz konkrētu iestādi, tostarp līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem grupas ietvaros;

10.5. ja iestāde paļaujas uz konsolidācijas grupā vai subkonsolidācijas grupā kritiski svarīgai vai nozīmīgai funkcijai noteikto ārpakalpojumu izbeigšanas stratēģiju (exit strategy), iestāde saņem stratēģijas kopsavilkumu un pārliecinās, ka plānu var efektīvi izpildīt.

III. Analīze pirms ārpakalpojumu izmantošanas

11. Pirms ārpakalpojumu izmantošanas iestāde:

11.1. novērtē, vai funkcija, kuru plānots deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, ir kritiski svarīga vai nozīmīga atbilstoši šo noteikumu V nodaļā noteiktajam;

11.2. pārliecinās, ka ir izpildīti ārpakalpojumu uzraudzības nosacījumi, kas noteikti šo noteikumu 12. un 13. punktā;

11.3. identificē un novērtē visus būtiskos riskus saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā noteikto;

11.4. veic pakalpojumu sniedzēja piemērotības pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļā minētajiem kritērijiem;

11.5. identificē un novērtē iespējamos interešu konfliktus un veic nepieciešamos pasākumus to pārvaldīšanai.

IV. Ārpakalpojumu izmantošanas uzraudzība

12. Iestāde nodrošina, ka finanšu pakalpojumu, kuru sniegšanai ir nepieciešams saņemt Komisijas atļauju (licenci) un nodrošināt to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, deleģēšana Latvijā vai dalībvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam notiek tikai tad, ja Komisija vai dalībvalsts uzraudzības institūcija ir devusi atļauju pakalpojumu sniedzējam veikt šādas darbības vai sniegt pakalpojumus.

13. Iestāde nodrošina, ka finanšu pakalpojumu, kuru sniegšanai ir nepieciešams saņemt Komisijas atļauju (licenci) un nodrošināt to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, deleģēšana ārpus dalībvalsts reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam notiek tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

13.1. pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju veikt šādas darbības vai sniegt pakalpojumus ārpus dalībvalsts un to uzrauga attiecīgās valsts uzraudzības institūcija;

13.2. starp Komisiju un attiecīgās pakalpojumu sniedzēja valsts uzraudzības institūciju ir noslēgts atbilstošs sadarbības līgums (piemēram, parakstīts saprašanās memorands vai izveidota kolēģija).

V. Iestādes funkciju novērtējums

14. Lemjot par funkciju deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam, iestāde novērtē, vai pēc funkciju deleģēšanas tā turpinās nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu darbību.

15. Iestāde novērtē, vai uz plānoto līgumu ar ārpakalpojumu sniedzēju attiecināma Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 68. punktā minētā ārpakalpojuma definīcija, ņemot vērā to, vai funkcija (vai tās daļa), kuru plānots deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, tiek veikta pastāvīgi un vai šo funkciju (vai tās daļu) veic vai varētu veikt pati iestāde, pat ja tā iepriekš nekad šo funkciju nav veikusi.

16. Ja līgums ar ārpakalpojumu sniedzēju aptver vairākas funkcijas, iestāde to ņem vērā, veicot šo funkciju novērtējumu.

17. Iestāde par ārpakalpojumiem neuzskata:

17.1. funkcijas, kuras atbilstoši normatīvo aktu prasībām iestāde nevar veikt pati, piemēram, tiesību aktos noteikto finanšu pārskatu revīziju vai pārbaudes;

17.2. tirgus informācijas pakalpojumus (piemēram, Bloomberg, Moody’s, Standard & Poor’s, Fitch datu sniegšanu);

17.3. vienošanās par globālas tīkla infrastruktūras (piemēram, Visa, MasterCard) izmantošanu;

17.4. klīringa un norēķinu vienošanās starp klīringa iestādēm, centrālajiem darījumu starpniekiem un norēķinu iestādēm;

17.5. globālas finanšu ziņapmaiņas infrastruktūras, ko pārrauga attiecīgās iestādes, izmantošanu;

17.6. korespondentbanku pakalpojumus;

17.7. pakalpojumus, kurus iestāde citādi neveiktu (piemēram, arhitektu konsultācijas, juridiskās konsultācijas un pārstāvība tiesā vai citās pārvaldes iestādēs, telpu uzkopšana, dārzkopība un uzturēšana, medicīnas pakalpojumi, uzņēmuma automobiļu apkalpošana, ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecības automātu pakalpojumi, kancelejas pakalpojumi, ceļojumu pakalpojumi, pasta pakalpojumi, reģistratori, sekretāri un sadales pults operatori, preču nodrošināšana (piemēram, plastmasas kartes, karšu lasītāji, biroja piederumi, personālie datori, mēbeles) vai komunālie pakalpojumi (piemēram, elektrība, gāze, ūdens, telefona līnija)).

18. Lai noteiktu, vai funkcija, kuru plānots deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, uzskatāma par kritiski svarīgu vai nozīmīgu, iestāde veic novērtējumu un to atbilstoši dokumentē.

19. Iestāde funkciju uzskata par kritiski svarīgu vai nozīmīgu, ja:

19.1. minētās funkcijas nepietiekamas izpildes vai neizpildes rezultātā būtiski pasliktinātos iestādes:

19.1.1. pastāvīga atbilstība tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

19.1.2. finanšu rādītāji;

19.1.3. sniegto pakalpojumu un darbības stabilitāte vai nepārtrauktība;

19.2. tiek deleģēta iestādes iekšējās kontroles funkcija vai tās daļa, izņemot gadījumus, kad novērtējumā ir konstatēts, ka ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas neizpilde vai neatbilstoša izpilde nerada negatīvu ietekmi uz iestādes iekšējās kontroles funkcijas efektivitāti;

19.3. ārpakalpojumu sniedzējam tiek deleģēti iestādes finanšu pakalpojumi, kuru sniegšanai ir nepieciešams saņemt Komisijas atļauju (licenci) atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā noteiktajam.

20. Iestādes funkciju uzskata par kritiski svarīgu vai nozīmīgu, ja tā nepieciešama Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 1. panta pirmās daļas 15. un 27. punktā noteiktās iestādes galvenās darbības jomas vai kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, kuras tiek identificētas atbilstoši Regulas (ES) 2016/7781 6. un 7. pantā noteiktajiem kritērijiem, izņemot gadījumus, kad iestādes novērtējumā ir konstatēts, ka šo funkciju neizpilde vai neatbilstoša izpilde nerada negatīvu ietekmi uz galvenās darbības jomas vai kritiski svarīgu funkciju darbības nepārtrauktību.

21. Novērtējot, vai plānotā ārpakalpojumu izmantošana attiecas uz kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju, iestāde ņem vērā šo noteikumu X nodaļā minētā riska novērtējuma rezultātus, kā arī vismaz šādus faktorus:

21.1. to, vai ārpakalpojumu izmantošana ir tieši saistīta ar iestādes finanšu pakalpojumiem, kuru sniegšanai ir saņemta Komisijas atļauja (licence);

21.2. jebkādu traucējumu ietekmi uz ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas izpildi vai pakalpojumu sniedzēja nespēju pastāvīgi sniegt pakalpojumu tādā līmenī, kā to paredz līguma nosacījumi, un tā iespējamo ietekmi uz iestādes:

21.2.1. īstermiņa un ilgtermiņa finanšu noturību un dzīvotspēju, tostarp tās aktīviem, kapitālu, izmaksām, finansējumu, likviditāti, peļņu un zaudējumiem;

21.2.2. darbības nepārtrauktību un darbības noturību;

21.2.3. operacionālo risku, tostarp rīcības (conduct), informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un juridiskajiem riskiem;

21.2.4. reputācijas risku;

21.2.5. ja attiecināms, darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanu, noregulējamību un darbības nepārtrauktību agrīnās intervences, darbības atjaunošanas vai noregulējuma pasākumu gadījumā;

21.3. ārpakalpojumu izmantošanas iespējamo ietekmi uz iestādes spēju:

21.3.1. noteikt, uzraudzīt un pārvaldīt visus riskus;

21.3.2. nodrošināt atbilstību visām juridiskajām un regulējošajām prasībām;

21.3.3. veikt atbilstošas revīzijas attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējam deleģētajām funkcijām;

21.4. iespējamo ietekmi uz klientiem sniegtajiem pakalpojumiem;

21.5. iespējamo ietekmi uz visu ārpakalpojumu izmantošanu iestādē, vienam ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju apjomu un iespējamo ietekmi uz ārpakalpojumu izmantošanu vienā un tajā pašā iestādes darbības jomā;

21.6. katras darbības jomas, uz kuru attiecas noslēgtais līgums par ārpakalpojumu izmantošanu, lielumu un sarežģītību;

21.7. iespēju paplašināt funkciju tvērumu vai apjomu plānotajā ārpakalpojuma līgumā, negrozot to;

21.8. iespēju nepieciešamības gadījumā ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju nodot citam pakalpojumu sniedzējam, tostarp paredzamos riskus, ietekmi uz iestādes darbības nepārtrauktību, kā arī izmaksas un laika grafiku šādu darbību veikšanai;

21.9. iespēju ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas izpildi pārņemt atpakaļ iestādē, ja tas ir nepieciešams vai vēlams;

21.10. fiziskas personas datu aizsardzību un iespējamo ietekmi uz privātumu, ko radītu iespējams konfidencialitātes pārkāpums vai nespēja nodrošināt datu pieejamību un integritāti, attiecībā uz iestādi un tās klientiem, ievērojot Regulas (ES) Nr. 2016/6792 prasības.

VI. Ārpakalpojumu izmantošanas pārvaldība

22. Iestāde saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Komisijas normatīvajos noteikumos par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, identificē un pārvalda visus būtiskos ar ārpakalpojumu saņemšanu saistītos riskus, tai skaitā riskus, ko rada vienošanās ar trešajām personām, nodrošina to mērīšanu, novērtēšanu, kontroli un riska pārskatu sagatavošanu. Iestāde pieņem pamatotus lēmumus par riska uzņemšanos un nodrošina, ka riska pārvaldības pasākumi tiek atbilstoši īstenoti, tostarp attiecībā uz kiberriskiem3.

23. Iestāde, ņemot vērā šo noteikumu 6. punktā noteikto proporcionalitātes principu, identificē, novērtē, uzrauga un pārvalda visus riskus, kuri izriet no vienošanās ar trešajām personām un kuri uz tām attiecas vai varētu attiekties neatkarīgi no tā, vai šī vienošanās ir uzskatāma par ārpakalpojumu. Risku novērtējumu veic atbilstoši šo noteikumu X nodaļā noteiktajām prasībām.

24. Iestāde nodrošina atbilstību Regulā (ES) 2016/679 noteiktajām prasībām par fizisku personu datu aizsardzību, izmantojot apstrādātāju, tostarp attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem deleģētajām funkcijām un jebkuru vienošanos ar trešajām personām.

25. Deleģējot funkcijas ārpakalpojumu sniedzējam, iestādes vadības struktūra nodrošina Komisijas normatīvo noteikumu par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un iestādes darbību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto kritiski svarīgo vai nozīmīgo funkciju pārraudzību.

26. Iestāde nodrošina, ka ārpakalpojumu izmantošana nemazina prasības, kuras piemēro iestādes vadības struktūras locekļu piemērotības novērtēšanai, tostarp nodrošina, ka tās vadības struktūras locekļiem ir kolektīvi pietiekama kompetence un atbilstoša kvalifikācija ārpakalpojumu pārvaldībai un uzraudzībai.

27. Lai nodrošinātu ārpakalpojumu pārvaldību un uzraudzību, iestāde:

27.1. skaidri nosaka pienākumus ārpakalpojumu izmantošanas dokumentācijas sagatavošanai, pārvaldībai un kontrolei;

27.2. nodrošina pietiekamus resursus, lai ārpakalpojumu izmantošanas pārvaldību, uzraudzību un dokumentācijas sagatavošanu veiktu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

27.3. izveido struktūrvienību vai ieceļ atbildīgo personu, kura ir tieši pakļauta vadības struktūrai (piemēram, personu, kura pilda pamatfunkcijas) un kura atbilstoši iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem ir atbildīga par šo noteikumu prasību izpildi, ārpakalpojumu izmantošanas risku pārvaldību un uzraudzību, kā arī par ārpakalpojumu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas pārraudzību. Mazas un nesarežģītas iestādes nodrošina vismaz skaidru uzdevumu un pienākumu sadalījumu attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanas pārvaldību un kontroli un var deleģēt par ārpakalpojumu izmantošanu atbildīgās personas pienākumus iestādes vadības struktūras loceklim.

28. Pieņemot lēmumu par funkciju deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam, iestāde pēc šo funkciju deleģēšanas nodrošina:

28.1. atbilstību visiem iestādes darbības atļaujas (licences) piešķiršanas nosacījumiem, nodrošinot efektīvu vadības struktūras pienākumu veikšanu atbilstoši šo noteikumu 25. punktā noteiktajam;

28.2. skaidru un pārredzamu organizatorisko struktūru, kas ļauj nodrošināt atbilstību regulējošajām prasībām;

28.3. pienācīgu uzraudzību un spēju pārvaldīt riskus, ko rada kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju deleģēšana ārpakalpojumu sniedzējiem, gadījumos, kad iekšējās kontroles sistēmas funkciju uzdevumus veic ārpakalpojumu sniedzējs (piemēram, ārpakalpojumu izmantošana konsolidācijas grupā vai subkonsolidācijas grupā);

28.4. pietiekamu resursu pieejamību, lai īstenotu atbilstību šo noteikumu 28.1.–28.3. punktā noteiktajām prasībām.

29. Izmantojot ārpakalpojumus, iestāde nodrošina, ka:

29.1. tā var pieņemt un īstenot lēmumus, kas saistīti ar tās darbību un kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju veikšanu, tostarp to, kuras deleģētas ārpakalpojumu sniedzējiem;

29.2. tā atbilstoši savam darbības veidam var sniegt finanšu pakalpojumus;

29.3. riski, kas saistīti ar esošo un plānoto ārpakalpojumu izmantošanu, tostarp riski, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un finanšu tehnoloģiju (fintech) jomu, tiek pienācīgi identificēti, novērtēti, pārvaldīti un mazināti;

29.4. ir ieviesti nepieciešamie konfidencialitātes pasākumi attiecībā uz datiem un citu informāciju;

29.5. tiek īstenota efektīva informācijas apmaiņa ar ārpakalpojumu sniedzējiem;

29.6. deleģējot ārpakalpojumu sniedzējiem kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas, attiecīgajā laikposmā tā spēj veikt vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

29.6.1. deleģēt funkciju citam ārpakalpojumu sniedzējam;

29.6.2. pārņemt ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas izpildi atpakaļ iestādē;

29.6.3. pārtraukt iestādes darbību jomā, kas saistīta ar ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju;

29.7. tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 gadījumos, kad personas datus apstrādā ārpakalpojumu sniedzēji, kuri atrodas dalībvalstī vai ārvalstī.

30. Iestādes iekšējā audita funkcija, izmantojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, veic neatkarīgu ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto funkciju un ārpakalpojumu izmantošanas procesa novērtējumu, īpaši attiecībā uz nozīmīgiem ārpakalpojumiem, un pārliecinās par:

30.1. iestādē izveidoto ārpakalpojumu izmantošanas procesu un tā efektivitāti;