Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Smiltenes novadā

Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 11Smiltenē 2021. gada 27. oktobrī

Apstiprināti ar Smiltenes novada pašvaldības domes2021. gada 27. oktobra lēmumu Nr. 267 (prot. Nr. 12, 30. §)Precizēti ar Smiltenes novada pašvaldības domes2021. gada 14. decembra lēmumu Nr. 365 (prot. Nr.15, 3. §)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālāspalīdzības likuma 3. panta otro un trešo daļu,Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu unMinistru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumusamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumaizmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Smiltenes novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.4. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.5. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.6. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības:

3.1. nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Smiltenes novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), personai, kura uzturas Smiltenes novada administratīvajā teritorijā bez noteiktas dzīvesvietas, un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Smiltenes novada administratīvā teritorija;

3.2. nodrošināto patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Smiltenes administratīvajā teritorijā.

2. Sociālo pakalpojumu veidi

4. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

4.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

4.1.1. sociālā darba pakalpojums;

4.1.2. aprūpe mājās;

4.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

4.1.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

4.1.6. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

4.1.7. specializētās darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

4.1.8. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

4.1.9. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

4.1.10. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

4.1.11. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

4.1.12. atbalsta un izglītojošās grupas;

4.1.13. ģimenes asistenta pakalpojums;

4.1.14. speciālistu pakalpojumi;

4.1.15. specializētā transporta pakalpojums;

4.1.16. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

4.1.17. higiēnas pakalpojums.

4.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

4.2.1. atelpas brīža pakalpojums;

4.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem;

4.2.3. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

4.2.4. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālās rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

4.2.5. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

4.2.6. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā;

4.2.7. sociālās rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā.

5. Ja Smiltenes novada administratīvajā teritorijā nav attiecīgo institūciju pieprasīto pakalpojumu sniegšanai, Smiltenes novada pašvaldības iestāde "Smiltenes novada Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrējušies Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, citu novadu administratīvajā teritorijā.

3. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā

3.1. Sociālā darba pakalpojums

6. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

7. Pakalpojums ietver:

7.1. sociālo gadījumu risināšanu;

7.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

7.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

7.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

7.5. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu.

8. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

8.1. iesniegumu;

8.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

9. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts Sociālais darbs pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu pārbaudes.

10. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.2. Aprūpe mājās

11. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

12. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

12.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

12.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

12.3. bērnam ar invaliditāti, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj bērnam nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

13. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto aprūpes līmeni:

13.1. 1. aprūpes līmenis līdz 6 stundām nedēļā;

13.2. 2. aprūpes līmenis līdz 12 stundām nedēļā;

13.3. 3. aprūpes līmenis līdz 24 stundām nedēļā;

13.4. 4. aprūpes līmenis līdz 35 stundām nedēļā.

14. Pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, var tikt nodrošināts ar Drošības pogas pakalpojumu (t.i. nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī).

15. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

15.1. iesniegumu;

15.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

15.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

15.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

16. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz vienu valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī katram ģimenes loceklim.

17. Ja, piešķirot Pakalpojumu, saņēmēja ģimenei pēc ienākumu izvērtēšanas noteikts atbrīvojums no sociālā pakalpojuma samaksas, tad atkārtoti personas (mājsaimniecības) ienākumi tiek vērtēti, ja persona ar iesniegumu vērsusies Sociālajā dienestā un informējusi par izmaiņām personas (mājsaimniecības) ienākumos, vai sociālajā situācijā mainījies ģimenes sastāvs.

18. Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā attālināti pārbauda pašvaldības vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par pakalpojuma saņēmēja personas (mājsaimniecības) ienākumiem un sociālo situāciju.

19. Ja personai ir piešķirts Pakalpojums, bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās, tad persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

20. Ja personas (mājsaimniecības) ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas, saskaņā ar Pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz Pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz Pašvaldība.

21. Lēmumu par Pakalpojumu apmaksas pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Sociālais dienests pieņem, ja:

21.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

21.2. persona pakalpojuma sniegšanas laikā ir noslēgusi uztura līgumu, kurā paredzēta personas aprūpe.

22. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju.

3.3. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

23. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

24. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

24.1. iesniegumu;

24.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

25. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

26. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.4. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

27. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

28. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

29. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

29.1. iesniegumu;

29.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

30. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

31. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.5. Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti

32. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

33. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

34. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību novērtē:

34.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

34.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

34.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

34.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

34.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

35. Pakalpojuma pieprasīšanai, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda: