Par koku ciršanu ārpus meža Rēzeknes novadā

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 36Rēzeknē 2022. gada 3. martā

APSTIPRINĀTIRēzeknes novada domes2022. gada 3. marta sēdē (prot. Nr. 7, 2. §) Izdoti saskaņā ar Meža likuma 8. panta otro daļu, Ministru kabineta2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 "Noteikumipar koku ciršanu ārpus meža" 22. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā notiek koku ciršana ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, publiskās apspriešanas procedūras norises kārtību un gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu, kā arī zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība) aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Rēzeknes novada teritorijā.

2. Noteikumi ir saistoši visiem zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā vai zemesgrāmatā.

3. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt, ievērojot Meža likumu un Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumus Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 309).

4. Noteikumu ievērošanu, atbilstoši kompetencei, kontrolē Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldības) iestādes – apvienības pārvalde (turpmāk – Pārvalde).

5. Ja kokus cērt, pārkāpjot Noteikumos noteikto kārtību, tā ir uzskatāma par patvaļīgu darbību un Noteikumu pārkāpējs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saucams pie administratīvās atbildības.

II. Ārpus meža koku ciršanas izvērtēšanas un atļaujas izsniegšanas kārtība

6. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai, attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai tā pilnvarota persona iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo Noteikumu Pielikumu, kurā norāda:

6.1. datus par koku ciršanas ierosinātāju: vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (fiziskai personai), nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (juridiskai personai);

6.2. zemes vienības, kurā plāno cirst kokus, kadastra apzīmējumu un adresi (ja tāda ir piešķirta);

6.3. nocērtamo koku skaitu, sugu un katra koka stumbra apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

6.4. koku ciršanas pamatojumu.

7. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

7.1. dokumentus, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu;

7.2. zemesgabala robežu plāna kopiju vai izdruku no kadastra kartes, kurā ir atzīmēti koki, ko vēlas nocirst;

7.3. dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par piekrišanu koku ciršanai, ja koks atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītā zemesgabala teritorijā;

7.4. cērtamā koka fotofiksācijas dokumentus, ja cērt kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu.

8. Iesniegumu par koku ciršanu ārpus meža izskata tā Pārvalde, kuras teritorijā atrodas cērtamais koks. Pārvaldes speciālisti apseko koku dabā un, ja koks atrodas ciema (pilsētas) teritorijā, pirms atļaujas izsniegšanas nosaka zaudējumu atlīdzības koeficientu par dabas daudzveidības samazināšanu koku ciršanai.

9. Koku apskati Pārvalde veic, pieaicinot pašvaldības Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma pārvaldības dienesta Mežu un meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas vecāko speciālistu, ja nepieciešams arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 309 noteiktos speciālistus. Koku apsekošanu aktu paraksta speciālisti un eksperti, kas piedalās koku apskatē.

10. Pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža un zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu, vai par atteikumu izsniegt atļauju, kā arī paraksta atļauju koku ciršanai.

11. Gadījumā, ja tiek rīkota publiskā apspriešana par koku ciršanu ārpus meža, tad lēmumu par tās apstiprināšanu pieņem Rēzeknes novada domes (turpmāk – dome) Vides fonda padome. Šādā gadījumā, lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai vai atteikumu to izsniegt, Pārvalde pieņem, ievērojot publiskās apspriešanas rezultātus.

12. Ja koks atrodas ciema (pilsētas) teritorijā, Pārvalde aprēķina un nosūta iesniedzējam paziņojumu par zaudējumu atlīdzību par daudzveidības samazināšanu. Pārvalde lēmumu par koku ciršanu un koku ciršanas atļauju izsniedz pēc zaudējumu atlīdzības samaksas.

13. Koku ciršanas atļauja ir derīga 1 (vienu) gadu no izsniegšanas brīža.

14. Pārvaldes lēmums par atļauju koku ciršanai ārpus meža vai motivēts atteikums ir apstrīdams pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijas lēmums ir pārsūdzams administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

III. Publiskās apspriešanas procedūras kārtība

15. Publiskās apspriešanas procedūru rīko šādos sabiedrībai nozīmīgos gadījumos:

15.1. ja koku ciršana ārpus meža ir paredzēta Rēzeknes novada administratīvās teritorijas publiski pieejamos valsts vai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošos objektos ciemu (pilsētas) teritorijās (izņemot ielu, ceļu un meliorācijas objektu nodalījumu joslās, kur koki apdraud ēkas un infrastruktūras objektus);

15.2. ja koku ciršanas rezultātā tiek ietekmēta pilsētas vai ciema teritorijas apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte;

15.3. ja koku ciršana ārpus meža ir paredzēta publiski pieejamos objektos – visai sabiedrībai brīvi pieejamos apstādījumos, kas ietver parkus, alejas, kapsētas (tajā skaitā privātās), piemiņas vietas, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apstādījumu teritorijas;

15.4. teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;

15.5. atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, teritorijā, kur ir jāizstrādā detālplānojums;

15.6. pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

15.7. ja ēkai (būvei) vai tās iecerei tiek veikta sabiedriskā apspriešana.

16. Atsevišķu publisko apspriešanu nerīko, ja koku ciršana ir nepieciešama pirms būvniecības, kura ir paredzēta spēkā esošā detālplānojumā, vai par kuru tiek rīkota publiskā apspriešana, gadījumos, kad tas noteikts citos normatīvajos aktos.

17. Publiskā apspriešana nav nepieciešama, ja publiski pieejamos objektos cērt nokaltušus vai bīstamus kokus.

18. Nepieciešamību rīkot publisko apspriešanu izvērtē un to rīko Pārvalde. Pārvalde paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu publicē pašvaldības mājaslapā www.rezeknesnovads.lv, bezmaksas izdevumā "Rēzeknes novada ziņas" vai kādā no vietējiem laikrakstiem.

19. Publiskai apspriešanai nepieciešamos aprakstus, plānus un foto fiksācijas sagatavo ciršanas ierosinātājs.

20. Publiskās apspriešanas sākuma un beigu datumu norāda publikācijas paziņojumā.

21. Publiskās apspriešanas ilgums nedrīkst būt nedrīkst būt īsāks par 10 (desmit) darba dienām.

22. Rakstveida atsauksmes par publisko apspriešanu koku ciršanai iesniedzamas paziņojumā par publisko apspriešanu noteiktajā vietā un laikā.

23. Pārvalde ne vēlāk kā 2 (divu) nedēļu laikā pēc publiskās apspriešanas procedūras pabeigšanas apkopo publiskās apspriešanas rezultātus (saņemtos priekšlikumus, iebildumus, atsauksmes u.tml.) un sagatavo ziņojumu domes Vides aizsardzības fonda padomei par publiskās apspriešanas procedūru.

24. Publiskā apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja pēc publiskās apspriešanas beigām nav saņemts neviens priekšlikums, iebildums vai atsauksme.

25. Pārvalde pēc ziņojuma sagatavošanas iesniedz publiskās apspriešanas rezultātus apstiprināšanai domes Vides aizsardzības fonda padomē.

IV. Zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība

26. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazinājumu saistībā ar koku ciršanu Rēzeknes novada administratīvajā (ciemu un pilsētas) teritorijā, ko aprēķina pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 3. pielikumā minētajiem koeficientiem, saskaņā ar šādu formulu:

Z = KD x KS x KI x KA x KV x PK, kur:

Z – zaudējumu atlīdzības vērtība (EUR);

KD – koka diametra koeficients;

KS – koka sugas koeficients, ko nosaka atkarībā no koka sugas;

KI – koka nociršanas iemesla koeficients;

KA – apdzīvotas vietas koeficients;

KV – koka atrašanās vietas koeficients;

PK – pašvaldības koeficients – 1.

27. Patvaļīgas koku ciršanas gadījumā zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu.

28. Gadījumos, kad ar apsekošanas aktu tiek konstatēta koku patvaļīga ciršana, Pārvalde nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Noteikumu 26. punktu, pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, uzliekot pienākumu zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam mēneša laikā no Pārvaldes lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumus.

29. Pārvalde pirms lēmuma pieņemšanas par zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu veic koku apsekošanu dabā, fotofiksāciju un uzmērīšanu.

30. Pārvaldes lēmums par zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu ir apstrīdams Noteikumu 14. punktā noteiktajā kārtībā.

V. Noslēguma jautājums

31. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem Rēzeknes novada pašvaldības 2012. gada 19. novembra saistošos noteikumus Nr. 91 "Par koku ciršanu ārpus meža Rēzeknes novadā" (Rēzeknes Vēstis, 2012, Nr. 2 (10931)).

Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs M. Švarcs

PielikumsRēzeknes novada pašvaldības2022. gada 3. marta saistošajiemnoteikumiem Nr. 36